Arī militārie izdevumi pasaulē pagājušajā gadā palielinājušies par 2,6%, sasniedzot 1,8 triljonus ASV dolāru (1,6 triljonus eiro), secināts SIPRI ikgadējā ziņojumā.
Militārie izdevumi pasaulē pieauguši otro gadu pēc kārtas un ir augstākie kopš 1988.gada.
ASV militāro izdevumu palielināšanos SIPRI skaidroja ar jaunas ieroču iepirkumu programmas ieviešanu ASV kopš 2017.gada
Savienotās Valstis militārām vajadzībām pērn atvēlējušas 649 miljardus ASV dolāru (583 miljardus eiro), kas ir tikpat, cik nākamie lielākie astoņu valstu militārie budžeti kopā.
Otrajā vietā militāro izdevumu ziņā ierindojusies Ķīna, kurai seko Saūda Arābija un Indija, kas modernizē savu armiju, un pirmo piecinieku noslēdz Francija.
Ķīnas militārie izdevumi kopš 2009.gada palielinājušies par 83%. Kopš 2013.gada tā militāriem izdevumiem atvēlējusi 1,9% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tikmēr Krievija ir izkritusi no pirmā piecinieka. Tās militārie izdevumi samazinājušies kopš 2016.gada, teikts SIPRI ziņojumā.
Tajā norādīts, ka Krievijas bruņoto spēku budžetu ietekmējušas arī sankcijas, ko Rietumi noteikuši par agresiju Ukrainā.
Ukrainas militārie izdevumi pagājušajā gadā palielinājušies par 21%, sasniedzot 4,8 miljardus ASV dolāru (4.3 miljardus eiro), aplēsis SIPRI.
Ezis
Ass