Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +18 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 16. maijs
Edijs, Edvīns

Finanses

Investīciju zelta laikmets varētu turpināties arī šogad © DIENA

Neskatoties uz politisko nenoteiktību, investīciju mikroklimats pasaulē turpinājis uzlaboties un daudzi biržas indeksi nonākuši aizvien jaunos vēsturiskos augstumos. Konjunktūru pasaules finanšu tirgos vismaz atsevišķi ieguldījumu eksperti jau paspējuši nodēvēt par investīciju zelta laikmetu, turklāt pēdējo gadu konjunktūra bijusi izteikti labvēlīga tieši riskantākajiem tirgus segmentiem, piemēram, akcijām, kurām cenu pieaugums pasaulē notiek jau kopš 2009. gada marta.

Patēriņš tur līdzi augošajai ekonomikai(6)

Novembra mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ir pēdējais makroekonomikas jaunums šogad. Līdzīgi kā ziņas par ekonomiku šogad kopumā, vēsts ir par pieklājīgu, spēcīgu, bet ne eiforisku izaugsmi. Tā ir tikai sakritība, bet statistiķu novērtētais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums šajā mēnesī pret pērno novembri bija 4,7% reālā izteiksmē jeb tieši tāds, kāda ir tipiskākā prognoze par IKP pieaugumu šogad. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču aprite veikalos augusi par 1%.

Eksporta pieaugums Latvijā šogad varētu sasniegt 10%

Latvijas eksportētājiem 2017. gads noteikti būs vislabākais pēdējo piecu gada laikā, un eksporta pieaugums Latvijā šogad varētu sasniegt pat 10%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada oktobrī Latvijas preču eksports palielinājies par 9,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Eksporta pieaugums ir ne tikai straujš, bet arī ļoti plašs. Salīdzinājumā ar pērno gadu šogad palielinājies gandrīz visu Latvijā ražoto preču eksports, izņemot graudus, kuru raža cieta no ļoti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem vasaras nogalē.

Eksports turpina sildīt ekonomiku(1)

Ceturtais ceturksnis eksportā ir iesācies atzinīgi. Oktobrī preču eksports eiro izteiksmē palielinājās par 9,7% gada laikā, kas ir līdzīgi, kā gada desmit mēnešos vidēji. Oktobrī pieaugumu visvairāk sekmēja koks un tā izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, kā arī dzērienu eksports. Savukārt vislielākais samazinājums bija vērojams graudaugu eksporta vērtībā, kas, visticamāk, ir augusta un septembra lietavās noslīkušo ražu sekas.

Pensiju 3. līmeņa vilinājums © DIENA

Sabiedrībā nereti dzirdams uzskats, ka ar potenciālo valsts aprēķināto un 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas apjomu uz gaišām vecumdienām nav vērts cerēt, tāpēc jau laikus ieteicams apdomāt citas iespējas, lai dzīves nogale materiālajā ziņā būtu mazāk skaudra. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem rocība atļauj, vērts domāt par papildu ieguldījumu veikšanu, un šajā ziņā kā viens no varbūtējiem potenciālajiem risinājumiem ir pensiju 3. līmenis.

Bitcoin vērtība turpina superstraujo kāpumu, pārsniedzot 11000 dolāru atzīmi © DIENA(5)

Šobrīd viena Bitcoin vērtība "tradicionālajā" naudā pārsniegusi jau 11 tūkstošus ASV dolāru jeb 9281 tūkstoti eiro, turpinot šogad uzsākto neticamo vērtības pieaugumu. Vēl gada sākumā digitālās valūtas, kuru nav izdevusi un neregulē neviena pasaules finanšu institūcija, vērtība tika lēsta aptuveni 1000 dolāru apmērā, bet kopš tā laika kāpusi vairāk nekā 10 reižu, straujāko pieaugumu piedzīvojot tieši rudenī. Nu Bitcoin hipotētiskā vērtība ir vairāk nekā septiņas reizes augstāka par to, cik maksā unce zelta.

Zemgale ceļas(3)

Runājot par algu izmaiņām valstī kopumā, 3. ceturksnis spožus jaunumus nav atnesis – interesantāka aina atrodama reģionu datos.

Darba tirgus karsējas, algas aug

Silstošais darba tirgus turpina uzturēt strauju algu kāpumu. Pēc jaudīgā 8,7% kāpuma otrajā ceturksnī algu izaugsmes temps nedaudz palēninājās trešajā ceturksnī, kad mēneša vidējā bruto darba samaksa gada izteiksmē pieauga par 7,5%.

Strādājošo ienākumi turpinās augt

Šā gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa valstī bija 925 eiro, kas ir par 7,5% augstāka nekā pirms gada. Uzņemtais pieaugums temps atspoguļo ekonomikā notiekošo.

Investīcijas tranzīta nozarē bremzē ģeopolitiskie faktori © DIENA(1)

Aizvien lielākas naudas masas cirkulācija globālajā tautsaimniecībā un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās uzskatāmi par labvēlīgiem faktoriem Latvijas transporta nozarei, kurai talkā nāk arī ģeogrāfiskie apsvērumi. Tomēr atrašanās starp Austrumiem un Rietumiem vēl negarantē to, ka Latvijas transporta nozare kļūs tāda, lai piedzīvotu masveida vietējo un ārvalstu investīciju ienākšanu.

Digital Freedom Festival sadarbībā ar Eiropas Komisiju rīko diskusiju Finanšu nākotne

Digital Freedom Festival sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizē ekspertu diskusiju, lai identificētu izaicinājumus, kas aktualizējušies saistībā ar digitālo brīvību, un runātu par to ietekmi uz finanšu nākotni. Diskusija notiks 27. novembrī no plkst. 9 līdz plkst.11:30 kopstrādes telpā OraculeTang Space Rīgā, Doma laukumā 2.

Pētījums: Latvijā nodokļi uzņēmumiem ir pievilcīgākie Baltijas valstīs(15)

Latvijā nodokļu sistēma ir pievilcīgākā Baltijas valstu vidū, bet kopumā 190 pasaules valstu vidū tā ir 13. pievilcīgākā, liecina jaunākais Pasaules Bankas un audita kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) ziņojums par nodokļu sistēmām pasaulē. Igaunija reitingā Paying Taxes 2018 (Nodokļu maksāšana 2018) ierindojas 14. vietā, bet Lietuva - 18. vietā.

Kredītu likmes strauji neaugs © DIENA(2)

Augošā ekonomiskā aktivitāte un tai sekojošā inflācijas palielināšanās eirozonā arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) liek domāt par mēru pieņemšanu, lai lētas naudas pieejamība Eiropas monetārajai savienībai neliktu doties pretī jaunam finanšu burbulim.

Plāno jaunu dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinu shēmu © DIENA(1)

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu darba kārtībā ir jautājums par dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, šoruden Rīgā 20 ES valstu dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas noteicēju pārstāvji īpašā sanāksmē pārrunāja Eiropas Komisijas (EK) direktīvu piemērošanas prasības, izstrādājot jaunas infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēmas, kurās tiks ņemtas vērā gan tiešās izmaksas, gan uzcenojumu noteikšanas kārtība. Tāpat tika pārrunātas atšķirīgās pieejas publiskās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas finansēšanai.

Pašreiz Latvijas ekonomika aug virs sava potenciāla

Šis gads Latvijas ekonomikā noteikti būs viens no veiksmīgākajiem pēc krīzes periodā, un jau šī gada nogalē Latvijas ekonomika varētu pārsniegt pirmskrīzes augstāko līmeni. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika augusi par +5,8%, un ir diezgan ticami, ka trešajā ceturksnī Latvija būs ja ne visstraujāk augošā, tad vismaz viena no trim straujāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā (ES). Tādējādi par Latvijas ekonomiku šogad piepildās visoptimistiskākās izaugsmes prognozes, un šobrīd jau sagaidu, ka ekonomika izaugsme šogad būs robežās starp 4,5% un 5%.

Mēs jau sen to bijām pelnījuši!

"Vienmēr var labāk" (lasi - ātrāk) ir tiešā veidā attiecināms uz šī brīža Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. IKP kāpums trešajā ceturksnī par 5,8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Turklāt tas nav tik daudz bāzes efektu dēļ (pērn trešais ceturksnis nebija īpaši spēcīgs), cik ļoti jestra bijusi arī ceturkšņa izaugsme, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ekonomikai augot par 1,5% pret otro ceturksni.

Vairāk nekā teicams rezultāts

Šī gada trešajā ceturksnī ekonomika gada griezumā augusi par 5,8%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos – pat par 6,2%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni pieaugums bijis 1,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekšējo trīs ceturkšņu vidējam tempam. Vērtēju, ka šogad IKP kopumā augs par 4,5%; līdzīgs temps gaidāms arī nākamgad.

Āzijas miljardi Eiropai © DIENA(5)

Ķīnas tiešās ārvalstu investīcijas (t. i., igtermiņa vērā ņemami ieguldījumi ārvalstu uzņēmumos ar mērķi iegūt zināmu kontroli pār tiem) 2016. gadā sasniedza 188,8 miljardus ASV dolāru (160,53 miljardi eiro), pieaugot par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu, rāda ekonomisko situāciju raksturojošo datu pētījumu kompānijas EY aplēses.