Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

VID izvazāšanas plāns rada bažas © DIENA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās rokās koncentrē milzīgu ietekmi, kas vienmēr bijusi partiju un to labvēļu saimniecisko interešu centrā.

Džukanoviča laikmeta beigas © DIENA

Melnkalnei šā gada 2. aprīlis kļuva par vēsturisku dienu, jo par valsts prezidenta vēlēšanu otrās kārtas uzvarētāju kļuva 36 gadus vecais ekonomists Jakovs Milatovičs, kura pieredze politikā ir mazāka par trim gadiem un kurš par kandidēšanu vēlēšanās izšķīrās tikai mēnesi pirms to pirmās kārtas.

Valstij vajag vairāk cilvēku © DIENA

Tuvāko gadu laikā Latvijā samazināsies darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits un aizvien sarežģītāk kļūs finansiāli nodrošināt tās sabiedrības grupas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar iesaistīties darba tirgū. Šādu vīziju pagājušajā nedēļā, tiekoties ar žurnālistiem, ieskicēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Demokrātiju samits 2023 © DIENA

No šā gada 28. marta līdz 30. martam galvenokārt ar virtuālo platformu starpniecību notika jau otrais Demokrātiju samits (Summit for Democracy), kura rezultāti izskatās vēl pieticīgāki par 2021. gada novembra vidū notikušā pirmā šāda samita rezultātiem.

Necieņa pret valsti © DIENA

Aizvien nerimst kaislības saistībā ar valsts valodas zināšanu pārbaudi tiem Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA). Arī šonedēļ izvērtās polemika gan politiķu, gan mediju, gan sociālo tīklu vidē, jo Saeimā tika skatīts Imigrācijas likuma grozījumu projekts, ko rosinājusi Iekšlietu ministrija, argumentējot, ka pašreiz likumā noteiktos pārejas noteikumus dažādu objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams īstenot.

Stiprināt latviešu valodu © DIENA

Nesen Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas deputāti rosināja aizliegt titrēt filmas krievu valodā.

Izraēlas tiesu kaislības © DIENA

Nedēļas sākumā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja par viņa nesen izveidotās valdības plānotās (pirmajā lasījumā valsts parlamentā jau apstiprinātās) tiesu sistēmas reformas atlikšanu līdz aprīļa beigām vai, ticamāk, līdz jūlijam. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva reformas pretinieku masu protesti un streiks, kas paralizēja Izraēlu

Nabadzības ēnā © DIENA

Statistika ir nepielūdzama, un tā vienmēr parāda reālo ainu tādu, kāda tā patiesībā ir. Šoreiz runa ir par statistisko patiesību, par to, ka pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai. Proti, 2022. gadā tādu bija 7,8% – vairāk nekā 2021. gadā, kad tādu bija 5,3% no visiem iedzīvotājiem, sākot no 16 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, ko šonedēļ Dienā jau esam aplūkojuši.

Pavīd aizbraukšanas riski © DIENA

Vairākums – 81% – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir apdraudējums mūsu valsts drošībai.

Politiskās izvēles jautājums © DIENA

Nedēļas vidū Moldovas prezidente Maija Sandu parakstīja iepriekš valsts parlamentā pieņemto likumu, atbilstīgi kuram Moldovas valsts valoda turpmāk oficiāli tiks dēvēta par rumāņu valodu.

Jāstrādā efektīvi © DIENA

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa otrā valdība vakar nostrādāja simto dienu, un šajā sakarā valdības preses dienests bija sagatavojis gana plašu atskatu uz to, ko jaunajam Ministru kabinetam jau izdevies paveikt. Lai gan paveikto darbu saraksts ir gana plašs, tomēr skaidrs, ka lielā mērā tā ir sava veida sausā statistika par lēmumiem, tostarp tādiem, kuri jau izpelnījušies asu dažādu jomu pārstāvju kritiku

Neaizrauties ar ielāpiem © DIENA

Vakar par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas pašvaldības amatpersonas medijus iepazīstināja ar pētījumu firmas SKDS veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecina – ievērojami liels skaits iedzīvotāju ar ielu stāvokli Latvijas galvaspilsētā ir vai nu pavisam, vai daļēji neapmierināti – attiecīgi 40,6% un 39,7% respondentu.

Partnerības demonstrēšana © DIENA

Paziņojumi, kas izskanēja Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa vizītes Maskavā laikā par Ķīnas un Krievijas stratēģisko partnerību, savstarpējo attiecību pacelšanos "iepriekš nekad nepiedzīvotos" augstumos, kā arī par vienotu atbalstu "starptautiskajās tiesībās balstītai" jeb daudzpolārai pasaules kārtībai liecina – arī Pekinas izvēle ir par ģeopolitisko konfrontāciju ar Rietumiem.

Inflācija un negausība © DIENA

Iespaidīgs cenu kāpums pēdējā laikā ir kļuvis visai ierasts, un daudzi iedzīvotāji to uztver kā neizbēgamu procesu, kura cēloņi lielā mērā meklējami aiz mūsu valsts robežām. (Jāatgādina, ka šā gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, inflācija Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 20,3%.).

Ciešā saistība ar bankām © DIENA

Ziņas par notikumiem finanšu nozarē pēdējā laikā bijušas tādas, kas liecina – ne visi šīs nozares spēlētāji var lepoties ar veiksmes stāstiem

Ārpolitiskā kursa legalizēšana © DIENA

Pagājušajā nedēļā Ķīnā tika aizvadīta 14. sasaukuma Visķīnas tautas pārstāvju sapulces 1. sesija, par kuras redzamāko rezultātu kļuva Sji Dzjiņpina ievēlēšana uz trešo termiņu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) priekšsēdētāja amatā (Ķīnas līdera amata oficiālais nosaukums), šādi noslēdzot Sji Dzjiņpina palikšanas pie varas, visticamāk, uz ilgu laiku, jautājumu.

Loģika pret burtkalpību © DIENA

Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku mēdz uzdot jautājumus par valsts, patiesībā – valsts pārvaldes, prioritātēm, mērķiem un īpaši ierēdņu izpratni par reālo situāciju gan valstī kopumā, gan parastā cilvēka līmenī.

Mājokļu problēmas samilst © DIENA

Nekustamo īpašumu cenu amplitūda patlaban ir milzīga. Rīgā sērijveida dzīvokļi maksā nedaudz mazāk vai vairāk par 1000 eiro kvadrātmetrā atkarībā no konkrētā dzīvokļa, ēkas, kā arī no rajona, kurā mājoklis atrodas, bet jauno projektu cena labā rajonā jau ir sasniegusi 3000 eiro par kvadrātmetru.

Pekinas jaunā kvalitāte? © DIENA

Iepriekšējās nedēļās kļuva zināms, ka divas no galvenajām Tuvo Austrumu reģionālajām lielvarām un vienlaikus nesamierināmas pretinieces Irāna un Saūda Arābija panākušas vienošanos par pirms septiņiem gadiem pārtraukto diplomātisko attiecību atjaunošanu.

Kurš mūs ārstēs? © DIENA

Pēdējo nedēļu laikā ziņu plūsmā nevar nepamanīt virkni satraucošu ziņu, kas tiešā mērā saistītas ar veselības jomas katastrofālo situāciju un tam pakārtotajiem riskiem, ka sabiedrība var laikus nesaņemt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus.

Kas veido augstu prestižu? © DIENA

Domstarpībās par mazo skolu likteni un par skolotāju trūkumu pat lielajās skolās pavīd arī viedokļu sadursmes par pedagogu profesijas prestižu.

Pēc vētrainiem opozīcijas protestiem Gruzijas parlamentā vakar tika atsaukts politiskās kaislības izraisījušais un pirmajā balsojumā jau apstiprinātais likumprojekts (vai pareizāk – divi vienoti likumprojekti) par ārvalstu ietekmes aģentiem. Vai šāds lēmums novedīs arī pie protestu izbeigšanās, pagaidām gan paliek neskaidrs.

Vispirms ir jāsaprot, lai kaut ko kritizētu. To var teikt arī par šogad īpaši kritizēto veidu, kā Saeima ceturtdienas rītā pēc rekordilgām – aptuveni diennakti –, tostarp arī visu nakti ilgušām, debatēm pieņēma jauno valsts budžetu.

Asajās diskusijās, kas sākās pēc tam, kad Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja vairāku pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, gan pieminekļu aizstāvji, gan aizvākšanas piekritēji jau ir demonstrējuši histēriskus pārspīlējumus un agresīvu vēršanos pret atšķirīgu viedokli.

Dīvaina ir mazākais, ko teikt par to, kā no politiskā un sabiedrisko attiecību viedokļa un pēc būtības izskatījās otrdien sasauktā Aizsardzības ministrijas (AM) vadības preses konference par daudzmiljonu iepirkumu armijas nodrošināšanai ar pārtiku.

Pagājušās nedēļas beigās – 2. martā – Argentīna oficiāli informēja Lielbritāniju, ka lauž 2016. gadā ar Londonu parakstīto sadarbības līgumu par Malvinu (Argentīnas nosaukums) jeb Folklenda (britu nosaukums) salu ekonomiskās attīstības jautājumiem.

Situācija ir sarežģīta, taču pesimistu prognozes nav piepildījušās. Šāds secinājums rodas, raugoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, kas raksturo mūsu valsts ekonomiku un sabiedrības labklājību.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbības pārskats par 2022. gadu (vismaz tā publiskojamā daļa, kas sarūmējusies 40 lappusēs) ir principā gandrīz pilnīgi veltīts Krievijas agresīvās politikas radītajam apdraudējumam reģionā un tās iebrukumam Ukrainā. Bet ir nianses, kuras gribētos iztirzāt plašāk.

Indijas galvaspilsētā Ņūdeli aizvadītā 20 ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu ārlietu ministru tikšanās kļuva par kārtējo cīņu lauku starp rietumvalstu un attīstības valstu politiķiem.

Nesen plašu uzmanību piesaistīja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja paustais Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, ka "dzīvot laukos ir zināmā mērā ekskluzīvi".

Šodien