Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Ēna pār ASEAN nākotni © DIENA

Gandrīz pirms nedēļas, 14. februārī, Indonēzijā – pasaules ceturtajā daudzskaitlīgākajā valstī un trešajā lielākajā demokrātijā –, tika aizvadīta vispārējo vēlēšanu diena.

Vēlēšanas kā cerība atgriezties © DIENA

Patlaban, kad kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām beigusies, tos astoņus līdz desmit sarakstus, kuru iespējas nosūtīt kaut vienu savu kandidātu uz Briseli pagaidām negribētos pilnībā izslēgt, var iedalīt trīs nosacītās kategorijās: tie, kas savā starpā cīnīsies par uzvaru un divu kandidātu pārstāvniecību uzskatīs par lielu neveiksmi, tie, kas šajās vēlēšanās cīnīsies par atgriešanos pie lielās politikas galda, un tie, kas "var izšaut".

Būs jāprot runāt latviski © DIENA

Viena no uzmanības vērtajām aktualitātēm pagājušajā nedēļā bija Satversmes tiesas (ST) atzinums, ka prasība mūsu valstī dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt latviešu valodas zināšanas ir likumīga.

Nebeidzamais konflikts Kaukāzā? © DIENA

Azerbaidžānā šā gada 7. februārī notika valsts prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas, par kuru pārliecinošu uzvarētāju, saņemot 92,1% vēlētāju balsu, prognozējami kļuva valstī kopš 2003. gada pie varas esošais Ilhams Alijevs.

Publiskā servisa sūtība © DIENA

Skatīsimies reāli – Latvija nav vienīgā valsts, kur gadu no gada valsts budžetā pietrūkst naudas mediķiem, pedagogiem, pensijām, ugunsdzēsējiem un daudz kam citam. Atšķirība gan ir tajā, ka mums naudas pietrūcis vienmēr un krietni vairāk nekā citās valstīs.

Aktuālās jauniešu balsis © DIENA

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, ieskanas ierosinājumi mainīt vēlētāju vecuma slieksni un ļaut balsot jau no 16 gadu vecuma.

Ticēt Putinam ir nepieļaujama muļķība © DIENA

Kopš Krievijas prezidenta intervijas ASV televīzijas personībai Takeram Karlsonam pagājusi jau teju nedēļa, tomēr, tā kā Vladimira Putina režīms šobrīd Latvijai rada tiešu un reālu apdraudējumu, bet izvērstu viņa tiešo runu divu stundu garumā nenākas dzirdēt tik bieži, vērts pakavēties vismaz pie dažiem tās momentiem, kuri Latvijas publiskajā telpā, manuprāt, nav uztverti pietiekami nopietni un atbilstoši Putina šābrīža mentālā stāvokļa un pasaules redzējuma kopējam kontekstam.

Laikam neatbilstīgas prioritātes? © DIENA

Pirms no 16. līdz 18. februārim paredzētās Minhenes Drošības konferences tās organizatori ir publiskojuši savu ikgadējo reitingu jeb globālo risku sarakstu Munich Security Index 2024.

Mājokļus vajag visā Latvijā © DIENA

Izpēte liecina, ka XX gadsimta otrajā pusē būvētās 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu ēkas ir drošas turpmākai dzīvošanai. Par to februārī paziņoja Ekonomikas ministrija (EM), solot, ka šogad tiks veikta 104. un 119. sērijas daudzdzīvokļu ēku apsekošana.

Dramatiskās vēlēšanas © DIENA

Pakistānā vakar tika aizvadītas valsts Nacionālās sapulces (parlamenta apakšpalātas), kā arī virknes provinču, tostarp Pendžābas un Beludžistānas, vietējo parlamentu vēlēšanas.

"Ždanokas rezolūcijā" nolasās bezspēcība © DIENA

Lielā vienprātībā pieņemtā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcija, kurā tas "nosoda Krievijas nemitīgos centienus graut Eiropas demokrātiju", spilgti demonstrē Rietumu demokrātiju bezspēcību Krievijas piekopto metožu priekšā.

Vajag vērtēt, nevis apjūsmot © DIENA

Sabiedrības krējumu no vēstures mēslaines šķir tikai viens solis. Šāda atziņa pirms vairākiem gadiem bija lasāma medija Dienas Bizness redakcijas komentārā.

Ar neskaidrām perspektīvām © DIENA

Pagājušās nedēļas beigās ASV bruņotie spēki sāka gaisa triecienus pa mērķiem Irākā un Sīrijā, kurus Savienotajās Valstīs uzskata par saistītiem ar Irānu. Šie triecieni ir atbilde uz vēl pirms nedēļas notikušu kaujinieku raķešu uzbrukumu ASV armijas bāzei Tower 22 Jordānijā (tieši blakus robežai ar Sīriju), kurā gāja bojā trīs, bet tika ievainoti vismaz 34 amerikāņu karavīri.

Koalīcijā iezīmējas peramais zēns © DIENA

Publiskotie partiju reitinga ikmēneša mērījumi, lai gan it kā ietver dažus šķietami paradoksus, jo neatspoguļo turbulences, kas saistās ar reitingu līderu darbību, nekādus milzīgus pavērsienus nerāda, bet ir gana interesanta viela izpētei no diviem aspektiem – valdības darba vērtējuma un 8. jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu izredzēm.

Lai būtu alga, nevis pabalsts © DIENA

Nesen viens no politiskās partijas Progresīvie līderiem publiski uzsvēra, ka Latvijā pastāv finansiāla nevienlīdzība starp tiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti, un tiem, kuru ienākumi veidojas no pabalstiem, kā arī deva mājienu, ka šo nevienlīdzību vajadzētu mazināt.

Ierēdņiem nav jāražo izklaides ziņas © DIENA

Ikgadējā tradīcija publiskot jaundzimušajiem dotos jocīgos vārdus ir labs iemesls, lai uzdotu jautājumu, ar kādu pievienoto vērtību un labumu sabiedrībai dažādas valsts pārvaldes iestādes regulāri publisko to vai citu informāciju, kas demonstrē apšaubāmus pilsoņu lēmumus un dažādas ķibeles, kurās tie nokļūst. Publiska iesmiešana vai pašausmināšanās nedrīkst būt šādas valstiskas prakses vienīgais vadmotīvs un pievienotā vērtība.

Nosliekšanās labējā virzienā? © DIENA

Viena no apvienotās Eiropas vadošajām domnīcām, Eiropas Ārlietu padome (European Council on Foreign Relations, ECFR), nupat publiskoja plašu pētījumu par šā gada jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iespējamajiem rezultātiem.

Par otro svešvalodu © DIENA

Valodu tematika mūsu sabiedrībā tiek uztverta ļoti emocionāli. Tā tas ir arī diskusijās par otro svešvalodu skolās, kad tiek spriests, ka krievu valodu mācīt nevajadzētu, bet trūkst pedagogu, lai mācītu citu svešvalodu.

Teksasas robežas jautājums © DIENA

Nelegālās imigrācijas jautājums ir kļuvis par cēloni konfrontācijai starp Teksasas pavalsti un ASV federālo valdību, kā arī izraisījis sava veida konstitucionālo krīzi atšķirīgo pamatlikuma traktējumu dēļ.

Kursi kursu pēc © DIENA

Aizvien nekas nav mainījies – daļai valsts pārvaldē strādājošo, kā man labpatīkas viņus dēvēt, labi paēdušo birokrātu un viņiem līdzīgo ir diezgan vienalga, cik efektīvi un vai vispār lietderīgi tiek tērēta valsts budžeta (lasi – nodokļu maksātāju) nauda

Bez infrastruktūras neiztikt © DIENA

Nesen uzvirmojusī diskusija par to, kurp Latviju ved iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, mudina ielūkoties datos par iekšzemes kopproduktu (IKP), ko nesen publiskoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Amerikas Savienotajās Valstīs ir sācies priekšvēlēšanu (ja precīzi, tad kokusu (priekšvēlēšanu paveids) un priekšvēlēšanu) laiks pirms novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Galveno uzmanību, protams, piesaista republikāņu priekšvēlēšanas, pat neraugoties uz to, ka pārliecinošs šīs partijas vēlētāju favorīts ir eksprezidents Donalds Tramps.

Normatīvais regulējums un tā piemērošana ne vienmēr tiek līdzi mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Mākslīgā intelekta parādīšanās Latvijā vēl milzīgus satricinājumus nav radījusi, taču nākotnē tādi ir iespējami.

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem © DIENA

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās Žozeps Borels šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka savienības dalībvalstis ir panākušas vienošanos par militārās operācijas Sarkanajā jūrā uzsākšanu ar mērķi aizsargāt kuģus no Jemenas proirāniskās kustības Ansar Allah (hutiešu jeb husītu) uzbrukumiem.

Diskusija par Latvijas izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas, kas jau novilkusi frontes līniju jeb mīnu lauku ne gar robežu ar Krieviju, kā cerēts, bet krustu šķērsu Latvijas politiskajā vidē un sabiedrībā, ir no mušas uzpūsts zilonis jeb pseidorisinājums, ko apsedlojuši visdažādāko interešu vadīti pasažieri.

Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot, kādi darbi Latvijā veicami, uzsvēra, ka svarīga ir "daudz bargāka vēršanās pret noziegumiem pret valsts drošību, zināmas izmaiņas notiek, bet tiesu varai jāsaprot, ka vairs nav miera laiki". (Plašāk par to – E. Rinkēviča ierakstā Facebook.com 17. janvārī.)

Divu vēsturiski labas attiecības uzturošu t. s. Lielo Tuvo Austrumu valstu – Irānas un Pakistānas – apmainīšanās ar raķešu triecieniem pa vienai otras pierobežu, kā arī tos pavadošie diplomātiskie demarši ir radījuši bažas (vai dažos gadījumos – cerības), ka var sekot tālāka konflikta starp abām šīm reģionālajām lielvarām (no kurām viena, Pakistāna, turklāt ir kodolvalsts) eskalācija.

Uzreiz gribu izskaidrot, ka virsrakstā minētais vārds "muļķības" aizstāj mazliet rupjāku (taču, manuprāt, precīzāku) vārdu, kas skanēja galvā, kad lasīju kolēģes rakstu (kas lasāms šodienas laikraksta 6. lappusē) Strādājot zaudē, nevis iegūst. Tas bija patiešām nepatīkams pārsteigums – uzzināt, ka gadījumā, ja cilvēks ar pirmās grupas invaliditāti vēlas (un spēj) būt ekonomiski aktīvs, ir gatavs strādāt, pelnīt un vēl visam pa vidu nomaksāt nodokļus valstij, beigās viņš var izrādīties zaudētājs, jo tā kārtējo reizi ir noteikuši valsts pārvaldes birokrāti.

Vētra, ko sociālajos tīklos sacēla ziņa, ka Tviterkonvoja organizētājs Reinis Pozņaks varētu startēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no Apvienotā saraksta, kārtējo reiz parādīja, ka ikvienam, kurš dodas politiskās karjeras virzienā, jārēķinās, ka pār viņu gāzīsies kritikas lavīna.

Šodien