Latvijā 2024.gadā no Krievijas importēja 214 800 tonnu graudaugu produktu, kas ir par 49,3% mazāk nekā 2023.gadā, kad importēja 423 730 tonnas graudaugu produktu, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm. Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.
Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn pieaudzis par 28,6% un bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informēja "Food Union" pārstāvji.
Latvijā šogad pirmajā pusgadā no Krievijas importēja 214 800 tonnu graudaugu produktu, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad importēja 209 129 tonnas, noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Martā Latvijas eksports uz Krieviju samazinājies par 23,1%, bet imports - par 30,3%, salīdzinot ar 2023.gada martu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.