Varam godīgi atzīties, ka vasarā uz Jūrmalu braucam ļoti reti. Šī tomēr ir iecienītākā piejūras pilsēta Latvijā, savukārt mums patīk tādas vietas, kur tajā brīdī nav visu pārējo. Taču šoreiz izbaudījām to, kā visu izstaigāt un izpētīt bez ierastajiem pūļiem. Tā kā braucām arī ne pārāk saulainā darbdienā, tad vispār daudz kur likās, ka esam gandrīz vienīgie.
Ķemeri un Dubulti
Tā kā Jūrmala ir ļoti gara un mums plānā ir apskatīt arī tās tālāko stūri Ķemerus, ar tiem tad arī sākam. Šī vieta, protams, visvairāk ir atpazīstama ar grezno un saviem laikiem izmēros gigantisko sanatorijas ēku un tās parku. Tieši šobrīd, agrā pavasarī, tā ir lieliska pastaigu vieta, īpaši, ja izbrīvēsiet pāris brīvu stundu darbdienā, jo tad te tiešām varat būt pilnīgi vieni. Ja ierasts vienkārši apiet aplīti ap sanatorijas ēku, tad tomēr iesakām pastaigāt arī pa parku – kanāliņi ar tiltiņiem, pirmo reizi aizgājām arī līdz divstāvu lapenei, ieraudzījām blakus esošo baznīcu, pie kuras ir arī jauns bērnu laukumiņš. Ja parku un dārzu iekārtotu vēl vairāk, vasarās būtu Rundāles pils mini noskaņa. Ķemeru ūdenstornis pamanāms jau no lielāka attāluma. Jāatzīst, ka līdz rekonstrukcijai mēs šo celtni vispār nebijām ievērojuši, bet šobrīd tas kalpo kā tāda bāka. Pavisam drīz sāksies sezona, kad ikviens gribētājs varēs tornī uzkāpt un nokļūt ļoti romantiskā skatu platformā.
Mums galvās ir divi varianti, kurp doties tālāk. Viens – reižu reizēm jau izstaigātā Sēra dīķu taka ar, kā jau nosaukums rāda, visu laiku klātesošo vecu olu smaku. Tomēr šoreiz braucam turp, kur parasti pavasaros un lielās sniega kušanas laikā stāv vairāk auto nekā uz jauna lielveikala atvēršanu, jo visiem ļoti gribas pastaigāt pa koka laipiņām, kuras burtiski peld virs ūdens, – uz Slokas ezera dabas taku. Te ir arī peldošs skatu tornītis, kurš pašlaik vēl gan ir iesalis, bet, kad ledus pazūd, agros rītos vai vēlākos saulrieta vakaros izskatās vienkārši burvīgi. Nostaigājam vienu takas posmu gar ezera krastu un dodamies uz Jūrmalas centra pusi.
Protams, neaizmirstam arī par obligāto iebraukšanas maksu pilsētā, lai pēc tam nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Pēc garā Vaivaru, Asaru, Mellužu un Pumpuru posma, kur noteikti ir vērts arī apstāties un izbaudīt mierīgāku pludmales un skaistu ēku apskates pastaigu, nonākam Dubultos. Dubulti ir ļoti aktīva Jūrmalas daļa. Šeit ir Aspazijas muzejs – liels Jūrmalas bonuss ir tas, ka visi pilsētas pieskatītie muzeji ir par brīvu, tāpēc savā apskates maršrutā noteikti jāieliek arī šī vieta. Tepat pretī ir arī mūsu Valsts prezidenta rezidence un daudzas iespaidīga skata mājas tuvāk jūrai. Dubulti ir arī Jūrmalas šaurākā vieta, jo starp jūras krastu un Lielupi ir tikai 300 metru. Noteikti ir vērts aiziet līdz Dubultu dzelzceļa stacijas neparastajai ēkai ar bezmaksas mākslas izstādi iekšā.
Muzejs un bistro
Tālāk dodamies uz Jomas ielas galu, stāvlaukumā pie Majoru stacijas noliekam auto un ejam aprunāties ar Jūrmalas tūrisma informācijas centru, kur tiekam pie lielas un labas kartes ar visām apskates vietām, uzzinām visu par jaunajiem tūrisma objektiem, kā arī vērienīgākajiem Jūrmalas šīgada pasākumiem. Ļoti bieži dažādās Jūrmalas vietās tiek rīkoti bezmaksas svētki un koncerti ar Latvijā populārākajiem mūziķiem un vasaras sezonā lielie pasākumi notiek gandrīz katru nedēļu, daudz ir norišu tieši ģimenēm.
Viens no pilsētas simboliem Jomas iela, par spīti it kā klusajai sezonai, šķiet ļoti dzīvīga un cilvēku pilna, visas ēšanas vietas un veikaliņi strādā, ļoti daudz dzird lietuviešu valodu, arī vācieši ir kuplā skaitā. Uzreiz gan šaujam iekšā pa labi – ja jau muzeji Jūrmalā ir par brīvu, aiziesim uz pašu pilsētas muzeju. Tas ir iekārtojies divos stāvos, pirmajā ir pastāvīgā ekspozīcija. Mums ļoti patika porcelāna vannošanās piederumu izstāde, kas ir labi redzama arī vienkārši no ielas. Interaktīvā izstādes daļa vēsta par to, kā Jūrmala vienmēr ir bijusi kūrortpilsēta. Ļoti daudz audiovizuālās informācijas ir par laika posmu pirms simt gadiem. Savukārt Jūrmalas muzeja otrajā stāvā apskatāmas mākslas darbu izstādes, kā arī interaktīvi iekārtota vilciena stacija, kas noteikti patiks bērniem.
Diena ir jau pusē, un sāk gribēties vieglas pusdienas. Izejot no muzeja, pamanām uzrakstu Bistro un vēl trīs vārdu kombināciju Ātri. Lēti. Garšīgi, piedevām ēkas ārējais veidols ir tāds, ka nostalģija pilnīgi velk iekšā, parasti šādās vietās arī ēdiens ir garšīgs. Iekšā – riktīga atgriešanās bērnībā arī interjera un kopējās noskaņas ziņā. Tālāk gan saprotam, ka uz fasādes esošie trīs vārdi vienā rindā īsti nav savienojami. Bija ātri kā jau bistro – viss ir gatavs acu priekšā. Lēti galīgi nebija, jo par maziņu vistas kotletīti ar ne pārāk lielu kartupeļu daudzumu, bez mērces un ar ļoti mazu salātiņu piedevu, kā arī kefīru samaksāju 7 eiro. Ja runājam par garšu, šis faktors attiecās tikai uz salātiem un kefīru, jo kartupeļi bija ūdeņaini, gaļa – bez garšvielām. Pilnai laimei arī apkalpošana – tāda, kā kādreiz bija ierasts. Vēlāk, uz ielas pamanot pat vairākas picērijas rindā un salīdzinot cenas, secinājām, ka pica būtu bijusi daudz izdevīgāka un pat krietni glaunākās vietās ir dabūjami pilni pusdienu piedāvājumi par šiem pašiem 7 eiro.
Mežaparks un zvejniecība
Aizejam līdz Jomas ielas otram galam, kur ir dzeltenzilzeltainā baznīca un slavenais Jūrmalas globuss, kā arī vēl viena izcila Jūrmalas izklaides vieta tieši ar bērniem – Dzintaru Mežaparks. Uz to mēdzam vasarās atmīties ar velosipēdiem no Rīgas, lai bērni varētu izkāpelēties par Tarzāna parku un uzkāpt skatu tornī. Arī ziemā vakaros parks ir ļoti skaisti izgaismots ar dažādiem gaismas objektiem.
Pludmalē tieši šodien izcili kontrastē vēl pēdējais žilbinoši baltais sniegs, ledus jūrā un draudīgi pelēkās debesis. Vakaros pludmales izgaismotā koka laipa ir vēl viena laba ideja vakara izbraucienam. Pa laipu aizejam līdz lielajam uzrakstam smiltīs Jūrmala un hrestomātiskajam bruņurupucim. Tā kā vēl ir diezgan gaišs, aizbraucam uz otru Jūrmalas galu pie Lielupes ietekas jūrā un vēl vienu muzeju, par kuru, iespējams, nezina pat daudzi jūrmalnieki. Brīvdabas muzejā ir daudz īstu zvejnieku laika ēku un, mums par pārsteigumu, tās visas ir piepildītas ar vēsturiskām lietām.
Tā vien liekas, ka kādā brīdī iznāks vēja appūsts zvejnieks un aizvilks kādu no šeit redzamajām daudzajām laivām cauri priežu mežam līdz jūrai. Ir pieejami arī gida pakalpojumi. Cepums muzejam par to, ka ir iekārtotas seno amatu darbnīcas ar visiem darbarīkiem un darinājumiem, līdz ar to noskaņa šeit radīta ļoti autentiska. Būs mums vasaras veloizbraucieniem vēl viena pieturvieta.
Starp citu, otrā Lielupes krastā ir vēl viena vieta, par kuru savukārt nezina daudzi rīdzinieki – iespaidīgā Baltā kāpa, kas teritoriāli gan vēl ir piederīga Jūrmalai.
Viļņi un vakariņas
Kad jautājām bērniem, ar ko viņiem asociējas Jūrmala, no abiem atskanēja atbilde – ar to krāsaino, lielo māju ar daudzajām caurulēm uzreiz aiz Lielupes tilta. Turp – uz Līvu akvaparku – arī dodamies. Patīkams pārsteigums, ka pēc tik daudziem gadiem tas joprojām izskatās kā tikko būvēts. Esam bijuši neskaitāmos ūdensparkos Baltijā un Eiropā, un parasti acīs ļoti krīt tas, ka jau pēc pāris gadiem tie mēdz izskatīties nodragāti. Tikmēr te katru gadu viss tiekot atjaunots, lai visiem vienmēr būtu patīkami uzturēties. Otrs pluss – iekšā ir nu ļoti, ļoti silti, te visas dienas gadā ir tropu noskaņa, pie kuras iesākumā pat nedaudz jāpierod. Ja nu kādam tomēr vēl ir par vēsu, var doties uz spa un pirts zonu, piedevām šajā zonā ir arī baseina vidū iekārtots bārs ar ļoti garšīgiem bezalkoholiskajiem kokteiļiem.
Bērniem, protams, galvenais ir slīdkalniņi, kuru kopējais garums pārsniedz kilometru. Apsolām, ka šurp brauksim arī vasarā, kad vaļā būs āra zona, jo tur ir teju vēl viens akvaparks, tikpat liels kā iekštelpās. Kad ar slīdkalniņiem ir apmēram skaidrība, laiks izpētīt baseinus, dzirdam aicinājumu uz lielo, kur tūdaļ sākšoties viļņi. Šeit ir kārtīga pludmales sajūta ar guļamkrēsliem un palmām, un bērni vienkārši ielido lielajos viļņos. Viļņiem norimstot, sāk skanēt dzīvā mūzika saksofonista izpildījumā, un šādas izklaides te esot katru nedēļas nogali.
Uzņemt enerģiju uzkāpjam stāvu augstāk uz Zambezi kafejnīcu un uz visiem paņemam lielo uzkodu komplektu, kuru knapi pieveicam. No šejienes arī var vēl labāk saprast, cik milzīgs ir lielais viļņu baseins. Te ir pat trošu-tīklu tiltiņš pāri pusei akvaparka! Tā kā laukā jau ir krēsla, tiek ieslēgts papildu krāsainais apgaismojums. Kopumā akvaparkā pavadījām gandrīz četras stundas, bet arī visa diena var būt par maz.
Vakara noslēgumā aizbraucam uz vēl vienu Jūrmalas simbolu – Dārtas Karolīnas mīļākā TV redzētā šefpavāra Laura Aleksejeva izloloto un Michelin ceļvedī iekļauto restorānu 36. līnija. Šurp ik pa laikam braucam vienkārši izbaudīt gardo bujabēzes zupu, bet šobrīd Lauris ar komandu ir ieviesis ģeniālu ideju – pēcpusdienas brančus. Visu martu katru ceturtdienu un piektdienu no pulksten 16.00 līdz 22.00 ikviens aicināts uz after-work branču pie jūras saulrieta noskaņās. 36 eiro par šādām daudzveidīgām vakariņām ir nieks, un ēdienkarte katru nedēļu mainās. Protams, šīs vietas dvēsele Lauris arī visu laiku ir tepat, aprunājas ar viesiem. Te ļoti nesteidzīgā gaisotnē pavadām pusotru stundu un pilnīgi visu pat nenogaršojam. Atbraukt ir vērts arī skata uz jūru dēļ.