Pirms 105 gadiem Parīzes priekšpilsētā nāvessods nošaujot tika izpildīts Matai Hari – slavenajai Austrumu deju izpildītājai, striptīza pamatlicējai un kurtizānei, kuru Francijas militārā tiesa pāris mēnešu iepriekš bija atzinusi par vainīgu spiegošanā Vācijas labā.
Apgāds “Jumava” izdevis grāmatu “Ukrainas vēsture” Imanta Liepiņa sastādījumā. 400 lappušu biezajā izdevumā apkopoti vēsturnieku, ekonomistu, publicistu un Ukrainas notikumu aculiecinieku materiāli par Ukrainas vēsturi no aizvēstures līdz mūsdienām. Grāmatas autoru vidū — Ēriks Jēkabsons, Gatis Krūmiņš, Daina Bleiere, Jana Streļeca, Olehs Kudrins, Agris Dzenis, Refats Čubarovs, Raitis Sametis, Jānis Riekstiņš, Juris Lorencs, Imants Liepiņš. Grāmatas atklāšana notiks ceturtdien, 28.jūlijā, plkst.16.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10.
Senos laikos alās cilvēki varēja atrast patvērumu no bīstamiem plēsējiem un paslēpties no sliktiem laikapstākļiem, tikmēr mūsdienās zinātnieki turpina pētīt alu labirintus un paslēptos nostūrus, kā arī atklāt arvien dziļākas alas.
Senās Romas ietekme uz Rietumu civilizāciju ir neapšaubāma. Tās iedzīvotāji bija pazīstami ar savām militārajām, politiskajām un sociālajām institūcijām, viņi iekaroja milzīgas teritorijas Eiropā un Āfrikas ziemeļos, būvēja ceļus un akveduktus.
Pārfrāzējot slaveno teicienu no kinofilmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā , – preču zīme visos laikos ir bijis kapitāls, it sevišķi, ja tā ir reģistrēta. Šķiet, ka ideja par simbolu, kas ļauj identificēt preces ražotāju un autoru, ir tikpat veca kā pati pasaule. Ne velti vēsturnieki ir atraduši senos simbolus, kuru mērķis bija nodrošināt konkrēta amatnieka vai mākslinieka atpazīstamību, jau Senās Ēģiptes un Ķīnas laikos un pat uz paleolīta laika zīmējumiem Lesko alā, Francijā.
Astoņdesmitie ir desmitgade, ko tik viegli nav iespējams aizmirst - to atpazīst pat cilvēki, kas tajā laikā nebija dzimuši. Mode, tehnoloģijas, ātrās uzkodas, reklāmas, kultūra – gan šajās, gan citās nozarēs 80. gadu pēdas redzamas vēl šodien.
Vēsturnieks Aivars Stranga par to, cik labs ir 1920. gada 11. augusta miera līgums ar Krieviju, kādas valstis turas un kādas neturas kopā, un par baltajiem krieviem.
Evanģēlista un miljardiera Stīvena Grīna par iespaidīgu summu - aptuveni 390 miljoniem eiro - uzbūvētais Bībeles muzejs atzinis, ka vismaz pieci no tajā izstādītajiem tā dēvētajiem Nāves jūras rakstiem ir viltojums, vēsta The Guardian.