Vīna pasaulē ļoti svarīgas ir tradīcijas. Gadsimtu gaitā tās
palīdzējušas saglabāt šī dzēriena kvalitāti un stilu, kā arī
pircēju uzticību vīna reģioniem. Tomēr ir brīži, kad tradīcijas sāk
traucēt attīstībai. Tad nepieciešami trakie, kas gatavi riskēt un
iziet ārpus ierastajiem rāmjiem.
Urā, beidzot ir sākusies vasara, un gaisā jau jūtamas pirmās
karstuma notis. Šī iemesla dēļ gribu pievērst uzmanību, manuprāt,
diviem ļoti vasarīgiem vīniem, kuri šovasar varētu būt topā.
Latvijas alkoholisko dzērienu tirgus ir daudz plašāks nekā
pirmajā mirklī šķiet. Lielveikalos pieejams tikai pavisam neliels
vīnu sortiments. Pašas interesantākās un nebūt ne pārāk dārgas
lietas meklējamas specializētajos dzērienu veikalos gan Rīgā, gan
arī citās Latvijas pilsētās. Vajag tikai mazliet paskatīties sev
apkārt - ejot pa ielu, vai vienkārši pavērot aktivitātes
internetā.
Mēdz teikt - viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Sen nebiju
garšojis Čīles vīnus, tāpēc, nesen tos atkal nogaršojot, sajutu
tādu emocionālu lādiņu, kā satiekot labu paziņu. Man patīk šīs
zemes vīni. Tos veido no populārām vīnogu šķirnēm, uz etiķetēm
rakstīto ļoti labi var saprast. Tātad, pērkot vīnu, daudz drošāk
var prognozēt gaidāmo garšu. Nekāda riska.
Mans mīļākais dzirkstošais dzēriens ir spāņu kava. Lai cik
elegants būtu franču šampanietis vai gaisīgs itāļu proseko, man
sirdij tuvāka ir zemnieciski gruntīgā kava.
Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, tādēļ daudzi vēlēsies
iegādāties kādu dzirkstošu vīnu. Vispopulārākais dzirkstošais vīns
pasaulē ir šampanietis, taču ir arī ļoti daudz citu dzirkstošo
vīnu, kuru vienīgā atšķirība - tie netiek ražoti Šampaņas provincē
un tos nedrīkst saukt par šampanieti. Latvijā izveidojusies
paradoksāla situācija - mēs pērkam vai nu dārgos šampaniešus, vai
pašus lētākos dzirkstošos vīnus, aizmirstot, ka pastāv arī lielisks
budžeta variants, kas garšas ziņā var sacensties ar lētākajiem
šampaniešiem, bet naudas ziņā ir trīs reizes lētāks.
Mēs visi dzīvojam mītu, ieradumu un aizspriedumu pasaulē.
Iespējams, lielākā daļa cilvēku ir pārāk bailīgi, lai riskētu un
arī kļūdītos, tāpēc izvēlas kaut ko ļoti konservatīvu, ko
sabiedrība ir akceptējusi, nevis to, kas pašam patīk. Lielisks
piemērs ir teiciens par to, ka baltvīns vislabāk sader ar zivi, bet
sarkanvīns - ar gaļu. Cilvēki šo faktu ir pieņēmuši un nekritiski
seko šim ieteikumam. Visbiežāk tā arī būs, taču nevajag baidīties
arī no citām garšas kombinācijām.
Visus vīnus var iedalīt sarkanvīnos un baltvīnos, tomēr reizēm man šķiet, ka pastāv vēl trešā kategorija - smaržīgie vīni. Aromātam ir milzīga nozīme. Tas sniedz pirmo iespaidu par vīnu un rosina vai - tieši pretēji - attur no tā baudīšanas.Pazīstamākie aromātiskā stila pārstāvji ir vīni no muskata vīnogām, ar kurām savulaik Eiropu iepazīstināja romieši.
Visus vīnus var iedalīt sarkanvīnos un baltvīnos, tomēr reizēm
man šķiet, ka pastāv vēl trešā kategorija - smaržīgie vīni.
Aromātam ir milzīga nozīme. Tas sniedz pirmo iespaidu par vīnu un
rosina vai - tieši pretēji - attur no tā baudīšanas.
Francijas ziemeļos pie Vācijas
robežas atrodas vīna reģions Elzasa. Tur saražo tikai 1,5% no
visiem Francijas vīniem, taču demokrātiskā cena un labā
kvalitāte padarījusi Elzasas vīnus pieprasītus daudzās pasaules
zemēs. Arī Latvijas tirgū pārstāvēti neproporcionāli daudz šī
reģiona ražotāju.
Francijas ziemeļos pie Vācijas robežas atrodas vīna reģions
Elzasa. Tur saražo tikai 1,5% no visiem Francijas vīniem, taču
demokrātiskā cena un labā kvalitāte padarījusi Elzasas vīnus
pieprasītus daudzās pasaules zemēs. Arī Latvijas tirgū pārstāvēti
neproporcionāli daudz šī reģiona ražotāju.
Vīna ražošana ir sarežģīts un laikietilpīgs bizness, kas prasa lielus līdzekļus. No ražas novākšanas līdz brīdim, kad pudeli nopērk pircējs, bieži vien paiet vairāki gadi.
Vīna ražošana ir sarežģīts un laikietilpīgs bizness, kas prasa
lielus līdzekļus. No ražas novākšanas līdz brīdim, kad pudeli
nopērk pircējs, bieži vien paiet vairāki gadi. Viena vīna muca,
kurā ietilpst ap 300 pudeļu, maksā ap 900 eiro, bet vīnu tajā bieži
vien iztur vismaz gadu. Mucas arī nolietojas.
Katram vīna mīļotājam dzīvē ir dažādi iecienītāko vīnu periodi,
arī man. Vienu brīdi es esmu devis priekšroku Francijai, tad Čīlei,
ASV, Spānijai utt… Tomēr ir kāda valsts, kuras vīni man patiks
vienmēr. Tā ir Itālija. Iespējams, pie vainas ir tas, ka šī bija
mana pirmā valsts, uz kuru es apzināti devos savā pirmajā vīna
tūrē. Iespējams, pie vainas ir ārkārtīgi plašā vīnu daudzveidība,
ko spēj piedāvāt Itālijas vīndari.
Vīna pasaulē pastāv sava mode. Vieni vīni uziet uz skatuves,
citi pamazām aizmirstas. Liekas, patērētājiem vienmēr vajag kaut ko
jaunu. Viens no pēdējo gadu modes kliedzieniem ir vīni no
Sauvignon Blanc vīnogu šķirnes. Tā ir šķirne, no kuras
gatavo spirgtu un vieglu baltvīnu. Zināmā mērā par savu
popularitāti Sauvignon Blanc ir jāpateicas Jaunzēlandes
vīndariem, kuri parādīja, ka šādi vīni var būt arī savādāki.
Katru gadu es obligāti dodos kādā vīna ceļojumā. Savā vīnziņa karjeras laikā ir apmeklēts vismaz pārdesmit vīna darītavu, kurās nogaršoto vīnu skaits jau sen ir nojucis. Brīžiem liekas, ka ne ar ko mani pārsteigt nevar. Neraugoties uz to, šīs it kā sen zināmās lietas parādās pavisam citā gaismā, un rodas sajūta, ka esi atklājis jaunu pasauli.
Katru gadu es obligāti dodos kādā vīna ceļojumā. Savā vīnziņa
karjeras laikā ir apmeklēts vismaz pārdesmit vīna darītavu, kurās
nogaršoto vīnu skaits jau sen ir nojucis. Brīžiem liekas, ka ne ar
ko mani pārsteigt nevar. Neraugoties uz to, šīs it kā sen zināmās
lietas parādās pavisam citā gaismā, un rodas sajūta, ka esi
atklājis jaunu pasauli.
Visi būs dzirdējuši par vīna izturēšanu ozolkokā. Tiek
uzskatīts, ka šāds vīns ir garšā bagātīgāks un interesantāks. Tam
var piekrist vai nepiekrist, tomēr neviens nenoliegs ozolkoka
nozīmi vīna ražošanā. Vēsturiski gan koka mucu izmantošanas pamatā
bija pavisam citi aspekti.
Laika gaitā par vīniem ir izveidojušies ļoti daudzi stereotipi.
Te daži: tikai franči māk ražot labus vīnus; jo vecāks vīns, jo tas
ir labāks; asinsriti uzlabo sarkanvīni, bet baltvīni nav veselīgi;
lielajās tetrapakās pildītais vīns nemaz nav īsts vīns; jo dziļāks
iedobums pudeles dibenā, jo labāks vīns; skrūvējamie korķi tiek
lietoti tikai lētiem vīniem. Visi šie uzskati ir maldīgi.
Mēs dzīvojam pārmaiņu laikā. Tas attiecināms arī uz vīna
pasauli. Kartē parādās jaunas valstis, kurās tiek ražots vīns,
jauni vīna dārzi un mūsu dzīvē - jaunas, sen aizmirstas vīnogu
šķirnes.
Kādai manai paziņai patīk Kalifornijas Zinfandel vīnogu
vīni. Mani mēģinājumi pierunāt pagaršot kaut ko citu visu laiku
nedeva nekādus rezultātus līdz brīdim, kad es atcerējos par
Primitivo vīnogu šķirni. Abos šajos gadījumos runa ir par
vienu un to pašu vīnogu šķirni Crljenakkaštelanski, kuras
dzimtene ir Horvātija.
Es esmu taupīgs, un man bieži vien ir žēl katra iztērētā lata.
Tieši tāpēc cenšos iepirkties tad, kad ir atlaides, un tādējādi
papildinu savus krājumus. Tā varu dzert labu vīnu un tērēt mazāk
naudas. Mani novērojumi liecina, ka mēdz būt četru veidu atlaides:
1) tirgū ienākot jaunam dzērienam; 2) tirdzniecības veicināšanai;
3) kad tiek likvidēta kāda pozīcija; 4) kad tiek likvidēts kāds
vīna veikals.
Arī vīnu pasauli ir skāris zaļās domāšanas bums. Ja bioloģiskās
vīna darīšanas filozofija - nekādas ķīmijas, tikai dabīgas lietas,
tad biodinamiskā vīnkopība ir nākamais solis. Šajā gadījumā runa
nav par vienkāršu neiejaukšanos dabas procesos - kārtīga
biodinamista mērķis ir iekustināt dabas spēkus, kas atdzīvinās
zemi, ko cilvēks ir sabojājis.
Vīna garšu ietekmē milzum daudz dažādu faktoru. Ir lietas, ko
cilvēks nevar ietekmēt - konkrētās vietas augsne un klimatiskie
apstākļi, taču arī paša vīndara rokās ir milzum daudz instrumentu,
kas ietekmē dzēriena garšu. Piemēram, kad novāktas ogas, cik vīns
ilgi rūdzis, kādi raugi izmantoti, rūgšanas temperatūra, raudzēts
ar mizām un tad nofiltrēts vai vairākas dienas turēts kopā ar mizām
zemā temperatūrā, bet pēc tam nofiltrēts un raudzēts, turēts vai
neturēts ozolkoka mucās, ja turēts, tad kāda lieluma mucās un no
kāda veida ozola tās pagatavotas.
Jau daudzus gadus Spānijas vīni mūsu veikalu plauktos ir
ieņēmuši stabilu vietu. Kādi gan te var būt pārsteigumi? Tomēr
laiku palaikam uzrodas vīni, kas uz šo valsti ļauj paskatīties
pavisam citā gaismā.
Ja kādu dzērienu var dzert jebkurā laikā, tad tas ir
šampanietis. Tas var būt gan ļoti sauss, gan ļoti salds, ļoti
viegls vai piesātināti smagnējs. Lai arī neesmu šī dzēriena fans un
esmu nogaršojis tikai nelielu daļu no šampanieša veidiem, tas nekad
man nav sagādājis vilšanos. Runa var būt tikai par garšas stilu un
niansēm, nevis kvalitāti.
Lai arī oficiāli vēl ir pavasaris, gaisā virmo vasaras notis.
Tādēļ gribu pievērst uzmanību diviem ļoti smaržīgiem vasaras
vīniem, kas veidoti no vissmaržīgākajām vīnogām -
gewurztraminer un muscat vīnogu šķirnēm.