Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 6. decembris
Niklāvs, Niks, Nikolajs, Nikola

Andis Sedlenieks

Putina piedāvājums, no kā grūti atteikties

Pagājušās nedēļas beigās ne tikai postpadomju telpā plašu rezonansi izraisīja Krievijas un Baltkrievijas prezidentu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko kopīgs paziņojums, ka ir saskaņotas kopumā 28 abu valstu ekonomiskās integrācijas programmas tā saucamās Savienotās valsts ietvaros. Oficiāla vienošanos apstiprināšana savukārt tiek solīta šā gada 4. novembrī.

Diagnoze Padomju Savienībai izrādījās pareiza

Bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons (82) par Latvijas neatkarības atzīšanas aizkulisēm, tā laika emocijām un to, kā tikt galā ar šā brīža daudzajām krīzēm.

Bez jūtamām pārmaiņām

Krievijā 17.–19. septembrī ir gaidāmas valsts parlamenta apakšpalātas – Valsts domes – vēlēšanas, kuru galvenā intriga ir, vai varas partija Vienotā Krievija spēs saglabāt konstitucionālo vairākumu. Vēl tās būs pirmās parlamenta vēlēšanas, kas notiks pēc pērn apstiprinātajiem grozījumiem valsts konstitūcijā, kā arī pēdējās nozīmīgās pirms 2024. gadā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.

11. septembris un kara pret terorismu tālejošās sekas

Jau rīt ASV pieminēs 2001. gada 11. septembra teroraktu 20. gadskārtu. Tieši šie terorakti, kuros, jāatgādina, gāja bojā 2977 cilvēki, bet vēl 24 joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts, aizsāka virkni ģeopolitisku notikumu, kuru sekas ir izrādījušās ne tuvu tādas, kādas tika gaidītas.

Ēnas pār Merkeles mantojumu

Pirms pāris mēnešiem vēl valdīja vispārēja pārliecība, ka 26. septembrī gaidāmo Vācijas parlamenta apakšpalātas (Bundestāga) vēlēšanu rezultāts ir būtībā izlemts un ka par to uzvarētāju kļūs Kristīgo demokrātu savienības un Bavārijas Kristīgo sociālistu apvienība (KDS/KSS). Šobrīd situācija ir mainījusies, un par priekšvēlēšanu cīņas favorītiem, galvenokārt pateicoties kanclera amata kandidāta Olafa Šolca personiskajai popularitātei, ir kļuvuši sociāldemokrāti (SDP).

Zinātnieks un pragmatisks patriots

Pirms pieciem gadiem Igaunija savu pašreizējo prezidenti Kersti Kaljulaidu spēja ievēlēt tikai ar sesto mēģinājumu, toties šoreiz nākamā prezidenta Alara Karisa ievēlēšanai pietika ar divām dienām un diviem balsojumiem. Kamdēļ tā, un vai jauns prezidents sola mūsu ziemeļu kaimiņiem arī jaunas vēsmas?

Afganistānas neveiksme liek ASV mainīt taktiku

ASV prezidents Džo Baidens, kurš 1. septembrī teica plašu uzrunu, rezumējot un kārtējo reizi cenšoties attaisnot ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas, nāca klajā arī ar ļoti svarīgu paziņojumu par, kā to nodēvēja virkne plašsaziņas līdzekļu, Amerikas lielo karu laikmeta beigām.

Eiropas risks pazaudēt austrumu daļu

Augusta vidū vienā no Ungārijas ietekmīgākajiem, premjerministra Viktora Orbāna politiku atbalstošajā laikrakstā Magyar Nemzet tika publicēts plašs viedokļraksts, kura pamatdoma bija – ilgāka atrašanās Eiropas Savienības (ES) sastāvā apdraudēs Ungārijas kā valsts un ungāru nācijas pastāvēšanu ilgtermiņā.

Sarkanās impērijas mantinieces

Pēc PSRS sabrukuma aizvadītajos trijos gadu desmitos vairākas tās bijušajā teritorijā esošās valstis ir pārdzīvojušas pilsoņu karus, revolūcijas un valsts apvērsumus, kā arī aizgājušas pa stipri dažādiem neatkarības ceļiem. Kāda ir situācija postpadomju telpā, un kādas ir postpadomju valstu turpmākās nākotnes perspektīvas?

Baidena izgāšanās šķeļ NATO sabiedrotos

Nepārdomātā un ar sabiedrotajiem slikti saskaņotā vai daudzos gadījumos pat vispār nesaskaņotā ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas ir izraisījusi plašu rezonansi arī Eiropas valstīs, kuru varas iestādēm šis solis rada ne mazākas, bet varbūt pat lielākas problēmas nekā pašām ASV.

Solidaritātes paušana

Vienlaikus ar Ukrainas 30. gadadienas svinībām Kijevā tika aizvadīts starptautisks forums Krimas platforma, kurā piedalījās vairāk par 40 valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, foruma noslēgumā pieņemot deklarāciju par atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un apliecinot apņemšanos turpināt spiedienu pret Krieviju, lai izbeigtu Krimas okupāciju.

Talibu triumfālā atgriešanās

ASV armijas spēku izvešana no Afganistānas, kas vēl pat nav pilnībā noslēgusies, jau novedusi pie šīs valsts līdzšinējās valdības krišanas un gandrīz visas faktiskās varas pāriešanas islāmistu kustības Taliban rokās. Kā kļuva iespējams, ka Afganistānas proamerikāniskais režīms dažās nedēļās sabruka kā kāršu namiņš, pat necenšoties izrādīt kaujiniekiem vērā ņemamu pretestību?

Bēgļu krīzes rēgs pie Eiropas durvīm

Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku izvešana no Afganistānas un varas šajā valstī faktiskā nonākšana islāmistu kustības Taliban rokās var novest pie jaunas bēgļu krīzes apvienotajā Eiropā. Šīs krīzes mērogi savukārt var izrādīties līdzvērtīgi 2015. gadā piedzīvotās krīzes mērogiem

Afganistānas katastrofai būs domino efekts

Traģiskā un paniskā ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas, kā arī daudziem negaidīti straujā varas nonākšana islāmistu kustības Taliban rokās var izraisīt pat rietumiem katastrofālu domino efektu visas pasaules mērogā, it īpaši, ja tiks uzskatīts, ka nekas pārmēru traģisks nav noticis.

Vai vajadzīgs olimpiskais restarts?

Lai arī ikvienam sportistam un kuplam skaitam līdzjutēju olimpiskās spēles ir un paliek četrgades galvenais notikums, arvien vairāk ekspertu pauž bažas par olimpiāžu nākotni. Gadu no gada iet mazumā gan vēlme rīkot šos pasākumus, gan skatītāju interese, un īpaši tas vērojams Rietumvalstīs.

Austrumeiropa, kas nesaprot savas laimes?

Viens no ASV zināmākajiem reālpolitikas izdevumiem The National Interest nupat publicējis rakstu ar nosaukumu Austrumeiropai nāksies mācīties, kā sadzīvot ar Ziemeļu straumi 2 (Eastern Europe Will Have to Learn to Live with Nord Stream 2), kura ietvaros, raugoties pēc būtības, ir mēģināts pamatot izmaiņas ASV ģeopolitiskajā kursā.

Moldova Eiropas virzienā pagriezīsies nesteidzīgi?

Lai arī Moldova šobrīd atrodas šai postpadomju valstij sen nepiedzīvotā situācijā – kad prezidenta postenis un parlamentārais vairākums atrodas vienas, prorietumnieciskas ievirzes politisko spēku rokās, jūtama Moldovas politiskā kursa maiņa, visticamāk, nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ.

Austrumeiropa neliberālais pagrieziens

Uzreiz vairākas bijušās sociālisma nometnes un PSRS valstis uzskatāmi demonstrē, ka to iedzīvotāju vairākumam nešķiet pieņemamas daudzas pārmēru liberālas tā saucamās Eiropas vērtības. Šai tendencei vēršoties plašumā, pastāv ticama iespēja, ka vairākas reģiona valstis var izstāties no liberālo demokrātiju rindām un pievienoties neliberālo demokrātiju sarakstam.

Liberālie Rietumi Lietuvu nesapratīs

Latvijas dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas centieni apturēt un pagriezt atpakaļ Baltkrievijas virzienā nelegālo imigrantu plūsmas var negatīvi ietekmēt valsts ilgtermiņa stratēģiskos plānus attiecībā pret Minsku.

Klavieru noskaņošana pirms lielās spēles

Jūlija nogalē bez īpašas ievērības palika kāds ļoti nozīmīgs starptautiskās politikas notikums – ASV valsts sekretāra pirmās vietnieces Vendijas Šermanas divu dienu vizīte Ķīnas lielpilsētā Tiaņdzjiņā, kuras laikā otra nozīmīgākā amerikāņu diplomāte nesekmīgi centās (vai arī sekmīgi necentās) izlabot šā gada 18. marta tikšanās Ankoridžā laikā pieļautās kļūdas.

Arī Latvijā ir iestājies zināma apjukuma periods

Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina ambīcijām, Ukrainas centieniem iekārdināt Ķīnu un sovhoza direktoru Baltkrievijas prezidenta krēslā – ar politologu Kārli Daukštu sarunājas Andis Sedlenieks.

Pegasus project jeb cita veida spiegošanas skandāls

Šā gada jūlija vidū dažādu valstu plašsaziņas līdzekļi, kopskaitā septiņpadsmit, tostarp tādi plaši zināmi laikraksti kā Amerikas Savienoto Valstu The Washington Post, britu The Guardian un Izraēlas Haaretz, publiskoja kopīga pētījuma Pegasus Project rezultātus. Minēto projektu koordinēja Francijas nekomerciālā organizācija Forbidden Stories (tulkojumā – aizliegtie stāsti) un tehniski atbalstīja cilvēktiesību aizstāvji no organizācijas Amnesty International.

Socioloģija neatkarības gadskārtas priekšvakarā

Ukrainā plašu rezonansi izsaukuši viena no šīs valsts vadošajiem socioloģiskajiem dienestiem Reiting veiktas aptaujas rezultāti, kas liecina – 41% valsts iedzīvotāju uzskata ukraiņus un krievus par "vēsturiski un kultūras ziņā" vienu tautu.

Amerikāņu secesijas rēgs

Amerikas Savienoto Valstu socioloģisko pētījumu kompānijas Bright Line Watch reizi pusgadā veiktās aptaujas par secesijas jeb atdalīšanās no Savienotajām Valstīm atbalstītāju skaitu piecos ģeogrāfiskajos ASV reģionos liecina par tās piekritēju skaita ievērojamu pieaugumu pēdējā pusgadā.

Eseja ne tikai par Krieviju un Ukrainu

Par to, ka top šāda eseja, kļuva zināms šā gada 30. jūnijā Tiešajā līnijā ar Vladimiru Putinu – nozīmīgākajos Krievijas plašsaziņas līdzekļos un virknē interneta platformu translētā ikgadējā tiešsaistes pasākumā, kurā Krievijas prezidents atbild uz valsts iedzīvotāju jautājumiem. Izskatot kādu no jautājumiem, Putins kārtējo reizi paziņoja, ka uzskata krievus un ukraiņus par vienu tautu, un solīja detalizēti izklāstīt savu viedokli rakstveidā. Šis solījums tika īstenots 12. jūlijā, kad Krievijas prezidenta interneta vietnē kremlin.ru parādījās ar Putina vārdu parakstīta eseja Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību, kas tika publiskota vienlaikus gan krievu, gan ukraiņu valodā. Vēstījums, jāpiebilst, satur vairāk par pieciem tūkstošiem vārdu jeb ap 40 tūkstošiem rakstzīmju.