Jāturpina uzlabot Latvijas aizsardzības spējas
Par Latvijas vietu pasaules drošības kartē, Ziemeļatlantijas alianses iekšējām pretrunām un Krievijas militāro potenciālu – ar Leidenes Universitātes docentu Lūkasu Milevski sarunājas Andis Sedlenieks.
Andis Sedlenieks
Indes un politika postpadomju telpā
Krievijas tā dēvētās nesistēmiskās opozīcijas viena no līderiem Alekseja Navaļnija iespējamā saindēšana liek atcerēties vēl vairākus citus skaļus indēšanas gadījumus, kuriem izrādījušās tālejošas politiskās sekas.
Retzemju metālus iegūs pašu spēkiem
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ir parādījis ASV faktiski pilnīgu atkarību no Ķīnas retzemju metālu ieguves industrijas. Šie metāli, bez kuriem nav iespējama visdažādāko elektronisko iekārtu ražošana (un kas šā iemesla dēļ ir nepieciešami ne tikai augsto tehnoloģiju industrijai, bet arī autobūvei, aviobūvei un vēl citām industrijām), ASV tiek importēti 100% apmērā.
Moldova protestu priekšnojautās
Līdzīgi kā 9. augustā sākās prognozējamas un iepriekš gatavotas protesta akcijas Baltkrievijā, 1. vai 13. novembrī ielu nemieri ar augstu ticamības pakāpi sāksies vēl vienā postpadomju valstī – Moldovā.
Vēsturiskais taisnīgums
Pastāv iespēja, ka pagājušajā nedēļā savu vārdu Eiropas vēsturē jaunā skanējumā ierakstīja Alpu pundurvalsts Lihtenšteina, kura iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesā prasību pret Čehiju par savulaik Lihtenšteinu dinastijai piederējušo īpašumu atgriešanu.
Kādas revolūcijas bēdīgais gals
Visas pazīmes liecina, ka Baltkrievijas revolūcija plašiem soļiem tuvojas norietam un, ja vien netiks piedzīvots kāds negaidīts pavērsiens, tā izsīks jau tuvāko nedēļu laikā. Savukārt ģeopolitiskais rezultāts ar augstu ticamības pakāpi izrādīsies pilnībā pretējs gaidītajam – proeiropeiskā kursa vietā Baltkrievija sāks strauju tuvināšanos ar Krieviju.
Vai streiki draud ar tirgu zaudēšanu?
Iekšpolitiskās konfrontācijas, kas vērojama Baltkrievijā, ietvaros par vienu no opozīcijas ieročiem cīņā pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu kļūst streiki Baltkrievijas lielajos, valstij piederošajos uzņēmumos.
Oktobra pārsteigums
Donalds Tramps de facto atkal ir kļuvis par novembra sākumā gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu favorītu. Neatgriezeniski nostiprināt šo statusu Trampa komanda, visticamāk, centīsies ar tā dēvētā oktobra pārsteiguma palīdzību.
Aukstā kara dalībnieku saraksti
Aukstā kara ar Ķīnu neizbēgamības fonā izdevums Foreign Affairs publiskoja plašu un gana nopietnu analīzi par veidiem, kā Rietumiem kopīgiem spēkiem gūt uzvaru šajā konfrontācijā.
Trešā ceļa variants
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un vēl virknē valsts lielāko pilsētu turpinās protesti, kas sākās pat vēl pirms tam, pirms prezidents Aleksandrs Lukašenko bija oficiāli pasludināts par 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu pārliecinošu uzvarētāju.
Izvēle ar daudzām niansēm
No tā, kādu izdosies noslēgt tirdzniecības vienošanos starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES), aizvien lielākā mērā kļūst atkarīgas arī sarunas par tirdzniecības vienošanos starp Lielbritāniju un ASV. Papildu faktors šajā gadījumā ir neskaidrais ASV prezidenta vēlēšanu iznākums.
Apšaubāmas vēlēšanas
Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps sev raksturīgajā stilā ierakstīja sociālajā tīklā Twitter, ka vēlas pārcelt novembra sākumā paredzētās vēlēšanas, jo neuzskata gaidāmos balsojumus pa pastu par godīgiem.
Derīgo izrakteņu ekoloģiskais lāsts
Tikai pēc iespaidīgas ekoloģiskās katastrofas Arktikā Krievijas varas iestādes beidzot pievērsušas uzmanību faktam, ka viens no valsts lielākajiem derīgo izrakteņu ieguves koncerniem Nornikeļ (līdz 2016. gadam koncerns dēvējās par Noriļskij nikeļ – Noriļskas niķeli) sistēmiski un vērienīgi ignorē vides aizsardzības prasības.
Manevri varas saglabāšanai
Nedēļas vidū Baltkrievijas varas iestādes paziņoja, ka valstī aizturēti 33 tā dēvētie vāgnerieši – neoficiālās Krievijas militārās kompānijas kaujinieki –, kas ieradušies valstī ar mērķi destabilizēt situāciju prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Pret aizturētajiem ierosināta krimināllieta par terora aktu gatavošanu un tiek apgalvots, ka Baltkrievijā atrodas vēl ap 200 vāgneriešu.
Kaimiņvalsts gatavojas ūdeņraža ekonomikai
Nesen Krievijas Enerģētikas ministrija izstrādājusi un nosūtījusi izskatīšanai valdībā tā dēvēto ceļa karti Ūdeņraža enerģētikas attīstība Krievijā.
Aukstais karš 2.0
Iepriekšējās nedēļas nogalē ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo noturēja runu ar nosaukumu Komunistiskā Ķīna un brīvās pasaules nākotne, kas daudzviet jau nodēvēta par Fultonu 2.0 (pēc analoģijas ar Vinstona Čērčila slaveno runu), kā arī par jauna aukstā kara, šoreiz starp ASV un Ķīnu, izsludināšanu
Gubernators ar priekšvēsturi(14)
Krievijas centrālās varas centieni pakāpeniski nomainīt pārāk patstāvīgos un ne īpaši godprātīgos reģionālos līderus pret Maskavai lojāliem jaunās paaudzes politiķiem var apstāties Habarovskas novadā, kur daudzi iedzīvotāji izgājuši ielās, protestējot pret novada gubernatora apcietināšanu.
Sankcijas ne tikai Krievijas gāzes dēļ(25)
Vācijā turpina vērsties plašumā sašutums par ASV centieniem paplašināt sankcijas pret Vāciju un Krieviju savienojošā gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecību, tāpat tiek draudēts sankcijām pakļaut arī gāzes vada Turku straume turpinājumu Eiropā.
Sinerģija, risinot ūdens piesārņojuma problēmu(3)
Par Tīrā ūdens hakatonu, jaunuzņēmumiem, kas risina ūdens piesārņojuma problēmu, un Baltijas valstu vienotības vienu no aspektiem ar Katalista Ventures (KV) līdzdibinātāju un izpildirektori Grētu Radzevičūti sarunājas Andis Sedlenieks.
Īpašo attiecību beigas(13)
Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas valdība oficiāli paziņoja par lēmumu pilnībā atteikties no Ķīnas informācijas tehnoloģiju kompānijas Huawei iesaistes piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru infrastruktūras izveidē. Vienlaikus šis lēmums, visticamāk, atstās ievērojamu ietekmi kā uz Lielbritānijas tautsaimniecību, tā iecerēm globālajā politikā.
Zaļās, zilās un tirkīza krāsās(2)
Vācijas valdība nesen apstiprināja ambiciozu Nacionālo ūdeņraža stratēģiju (Nationale Wasserstoffstrategie), kuras ietvaros, kā uzreiz pēc attiecīgās valdības sēdes paziņoja valsts ekonomikas ministrs Peters Altmaiers, paredzēta Vācijas kļūšana par ''pasaules pirmo numuru'' ūdeņraža tehnoloģijās.
Diagnoze un ārstēšana lielākajai veselības organizācijai(2)
ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un jau sākt šo procesu vienlaikus ir gan daļa no ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas, gan lielvalsts kopējās šā brīža ārpolitikas. Tai pašā laikā jāatzīst, ka PVO darbībā netrūkst problēmu, toties trūkst vēlmes tās risināt, un tādēļ organizācijas nākotne ir neskaidra.
Nebeidzami robežkonflikti(4)
Pēdējos četros gados lielākais robežkonflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu uzliesmoja 12. jūlijā. Vairākas dienas ilgstošajās apšaudēs ir bojāgājušie un ievainotie abās pusēs, bet konflikta izraisīšanā abas valstis pašsaprotami vaino viena otru.
Robežu paplašināšana(8)
Iepriekšējās nedēļās Polijā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā, lai arī ne bez grūtībām, taču uzvarēja esošais prezidents, valdošās konservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) atbalstītais Andžejs Duda, kurš saņēma 51,2% vēlētāju balsu. Dudas sāncensi, Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski tikmēr atbalstīja 48,8% vēlētāju.
Pandēmija maina investīciju vidi
Pagājušais gads Eiropai bijis viens no veiksmīgākajiem ārvalstu tiešo investīciju piesaistes ziņā, secināts kompānijas EY šovasar veiktajā pētījumā par Eiropas valstu investicionālo pievilcību. 2019. gadā ārvalstu investori ir ieguldījuši līdzekļus 6412 jaunos projektos 47 Eiropas valstīs.
Izaugsmes iespējas visiem iesaistītajiem(1)
Par Patria Group plāniem Latvijā, Eiropas ieroču un bruņojuma ražotāju sadarbību un Eiropā ražotā bruņojuma starptautisko konkurētspēju ar Somijas militārās kompānijas Patria Land Oy prezidentu Jusi Jervinenu sarunājas Andis Sedlenieks.
Ataturka mantojuma likvidēšana?(23)
Pats iespaidīgākais no Bizantijas jeb tā dēvētās grieķu Romas arhitektūras pieminekļiem un būtiska UNESCO pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļa – Svētās Sofijas katedrāle Stambulā – jau pavisam drīz var zaudēt muzeja statusu un atkal kļūt par mošeju.
Neviendabīgā Eiropa un dažādās Amerikas(42)
Vācijas kancleres Angelas Merkeles paustais viedoklis, ka Eiropai jāņem atbildība par nākotni pašai savās rokās, jo ASV labprātīgi atsakās no demokrātiskās pasaules līderes lomas, kā arī virknes citu redzamu Eiropas politiķu līdzīga satura izteikumi ne tikai liek uzdot jautājumus par to, cik reāla ir šāda iespēja, bet arī par to, ko eiropiešiem gaidīt no abām naidīgajām ASV iekšpolitiskajām nometnēm...
Covid-19 pandēmija grauj gāzes patēriņu(6)
Atbilstīgi Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency, IEA) jūnijā publiskotajam ziņojumam Fuel Report 2020 pasaulē kopumā šogad tiks piedzīvots līdz šim lielākais ikgadējais gāzes patēriņa kritums – par 150 miljardiem kubikmetru jeb 4% gadā. Pagājušajā gadā gāzes patēriņš pasaulē kopumā pieauga par 1,8% jeb 70 miljardiem kubikmetru.
Nostājas maiņa?(17)
Jūlija sākumā Berlīnē bez kādiem redzamiem panākumiem noslēdzās Minskas kontakta grupas tikšanās Normandijas formāta (Vācija, Francija, Krievija, Ukraina) ietvaros.