Par Izraēlas un palestīniešu attiecību vardarbīgo eskalāciju un tās cēloņiem ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Orli Gilu sarunājas Andis Sedlenieks.
Pēdējo septiņu gadu laikā lielākais militārais konflikts, kas uzliesmojis starp Izraēlu un palestīniešiem jeb būtībā – Gazas joslā pie varas esošo kustību Hamas, ir kārtējo reizi piesaistījis reģionam plašu uzmanību, tostarp aktualizējot arī starptautiskos centienus panākt vismaz vardarbības apturēšanu.
Izraēla jau atkal tuvojas valsts parlamenta ārkārtas vēlēšanām – piektajām pēdējo divu gadu laikā –, un nav nekādu garantiju, ka arī tās ļaus beidzot izveidot stabilu vairākuma valdību, lai atgrieztos pie normālas politiskās ikdienas. Kas ir galvenie iemesli, kuru dēļ šī valsts ieslīgusi šķietami nebeidzamā politiskajā krīzē?
Vairākos ietekmīgos ASV analītiskajos izdevumos, tajā skaitā tādos kā Foreign Affairs un The National Interest, šajās dienās uzreiz tika publicēti vairāki raksti ar līdzīgu pamatdomu – Ķīnas un Krievijas stratēģiskā tuvināšanās rada pret liberālajām demokrātijām vērstu aliansi ar potenciālu un iespējām, kas ir lielākas nekā PSRS un to sabiedroto potenciāls aukstā kara periodā un lielākas nekā ASV un to sabiedroto pašreizējās iespējas.
Pagājušās nedēļas vidū Lielbritānijā notika virkne reģionālo vēlēšanu, no kurām lielāko uzmanību piesaistīja Skotijas parlamenta vēlēšanas. Galvenais jautājums bija, vai Skotijas neatkarības (aiziešanas no Lielbritānijas un pievienošanās Eiropas Savienībai (ES)) piekritēji spēs atkārtot 2011. gada panākumus un iegūt absolūto vairākumu parlamentā, kas ļaus jau drīzā nākotnē sarīkot vēl vienu referendumu par reģiona nākotni.
Par perspektīvām informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un izglītībā stāsta Jehvi Programmēšanas skolas Igaunijā līdzdibinātājs Rainers Sternfelds un līdzvadītāja Karīna Kēnapasa.
Šā gada aprīļa vidū par atkāpšanos no Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (KKP CK) pirmā sekretāra posteņa – augstākā amata valstī – paziņoja 89 gadus vecais Rauls Modesto Kastro Russ jeb vienkārši Rauls Kastro. Līdz ar šo paziņojumu noslēdzās vairāk nekā 60 gadus ilgušais brāļu Kastro varas laiks Kubā, kas sākās līdz ar 1959. gadā notikušo revolūciju. Ļoti ticams, ka varas nodošana nākamajai paaudzei nozīmēs, lai arī ne radikālas, tomēr pārmaiņas šīs par vienu no pasaules pēdējiem komunisma bastioniem uzskatītās valsts dzīvē.
Lielbritānijā no 3. līdz 5. maijam tika aizvadīta pirmā klātienes – pēc divām neklātienes – G7 valstu ārlietu ministru tikšanās, kas ir sava veida laikrāžu saskaņošana pirms jūnijā turpat paredzētā jau šo valstu vadītāju samita. Par tā galvenajiem mērķiem savukārt ir pasludināta vienotas taktikas izstrāde, lai pretdarbotos Ķīnas un Krievijas centieniem pārskatīt «noteikumus», kā arī demokrātiju alianses jeb D10 (papildus G7 arī Austrālija, Dienvidkoreja un Indija) izveide.
Aprīļa otrajā pusē, pēc ASV prezidenta Džo Baidena iniciatīvas, videokonferences formātā notika vairāku desmitu valstu līderu klimata samits. Pasākuma mērķis bija apliecināt, ka ASV pēc Baidena stāšanās amatā ir atgriezušās cīņas ar klimata izmaiņām globālās līderes lomā. Samita gaita tikmēr liecināja, ka gan ASV, gan arī Eiropas Savienības (ES) priekšstati par to vadošajām lomām šajā cīņā ir labākajā gadījumā jūtami pārspīlēti.
ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka laikā no 1915. līdz 1917. gadam Osmaņu impērijā notikušās armēņu masu slepkavības uzskatāmas par genocīdu, novedis pie pretrunīgām reakcijām gan pašu armēņu, gan ekspertu un apskatnieku vidū.
Līdz ar Eiropas Parlamenta (EP) ratificēto Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu lielā mērā ir noslēdzies Lielbritānijas izstāšanas no ES jeb Brexit process, un tagad abas puses var vairāk vai mazāk bezkaislīgi mēģināt saskaitīt ieguvumus un zaudējumus.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens 24. aprīļa paziņojumā par Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušajām armēņu masu slepkavībām, kas sākās 1915. gada 24. aprīlī un atbilstīgi armēņu vēsturnieku aplēsēm noveda pie pusotra miljona cilvēku nogalināšanas, nodēvēja armēņu slaktiņus par genocīdu. Šāds paziņojums nacionālajā sēru dienā nenoliedzami bija ļoti nozīmīgs miljoniem armēņu visā pasaulē, lai gan pastāv pamatotas aizdomas, ka vērtējums saistīts ne tik daudz ar vēlmi atjaunot vēsturisko taisnīgumu, cik ar aktuālo ģeopolitisko situāciju un pirmām kārtām jau ASV un Turcijas attiecībām.
Lai arī vēlāk, nekā tika solīts, taču beidzot sāksies pilnīga ASV un to sabiedroto spēku izvešana no Afganistānas. Skeptiķi gan norāda, ka tā ne tuvu nebūs tik pilnīga, kā oficiāli tiek apgalvots, bet vairākumā esošie pesimisti pat gaida jaunu karadarbības uzliesmojumu šajā valstī, kur karš ir ikdiena jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem.
Vienlaikus ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējo uzrunu par stāvokli valstī 21. aprīlī visā notika arī ieslodzījumā esošā opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītāju rīkotas protesta akcijas, pareizāk – neveiksmīgs mēģinājums sarīkot liela mēroga protestus.
Starp Čehiju un Krieviju turpina vērsties plašumā vērienīgs diplomātisks skandāls, kura sākumam par iemeslu kļuva Čehijas drošības dienestu paziņojums, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar sprādzienu privātā munīcijas noliktavā Čehijā 2014. gadā. Minētais sprādziens (vai pareizāk divi sprādzieni ar divu mēnešu intervālu) ir atklāti tumša lieta, jo tolaik čehi, sev par pārsteigumu, uzzināja, ka viņu valstī atrodas privātas ieroču un munīcijas noliktavas ar arsenālu, lielāku nekā valsts armijas bruņojumā esošais, vagoniem visu iespējamo konvenciju aizliegtu kājnieku mīnu u. c., bet ar visu šo bagātību tirgojas šaubīgas personas un kompānijas.
Eiropas Savienības (ES) līmenī vēršas plašumā cīņa par atomenerģētikas iekļaušanu tā dēvētajā Eiropas zaļajā darījumā, pazīstamā arī kā Eiropas zaļais kurss.
Šā gada 9. aprīlī, divus mēnešus pirms savas simtās dzimšanas dienas, aizsaulē devās Edinburgas hercogs un Lielbritānijas karalienes dzīvesbiedrs princis Filips Mauntbatens. Britu karaliene Elizabete II, kurai 21. aprīlī gaidāma 95. dzimšanas diena, un princis Filips laulībā bija pavadījuši vairāk nekā 70 gadu. Princis pasaules atmiņā paliks ar savu nozīmīgo lomu britu monarhijas vēsturē, īsteno jeb ''veco labo'' aristokrātiskumu, kā arī saviem nereti nepolitkorektajiem un divdomīgajiem jokiem un izteikumiem.
Globālās politikas uzmanības centrā nonācis ASV prezidenta Džo Baidena zvans Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ar piedāvājumu sarīkot divpusēju tikšanos kādā neitrālā teritorijā. Iepriekšējais pilnvērtīgais ASV un Krievijas prezidentu samits (ar atbilstīgi sagatavotu un daudzpusīgu dienaskārtību), jāatgādina, notika tālajā 2010. gada aprīlī, kad tikās Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs. 2018. gada jūlijā aizvadīto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos par samitu ir iespējams dēvēt vienīgi formāli.
Autoritatīvā izdevuma Foreign Affairs lappusēs turpinās diskusija, kādai vajadzētu izskatīties optimālajai jaunajai pasaules kārtībai. Tostarp kā atbilde uz ASV Starptautisko attiecību padomes priekšsēdētāja Ričarda Hāsa aicinājumu izveidot jaunu "lielvaru koncertu" izdevumā ir publicēts plašs raksts ar nosaukumu "Liberālā kārtība sākas pašu mājās". Kā demokrātiskā atdzimšana var pārstartēt starptautisko sistēmu (The Liberal Order Begins at Home. How Democratic Revival Can Reboot the International System), kas satur jau liberālās pasaules kārtības glābšanas vīziju.
Globāli nepilna gada laikā ir iespējams saražot pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu pūļa imunitātes nodrošināšanai visā pasaulē. Šāda iespēja gan ir vairāk teorētiska – praksē var sanākt, ka vairāku iemeslu dēļ tas tomēr notiks jūtami vēlāk.
Pēdējās nedēļās ievērojami pieaugusi spriedze starp Ukrainu un tās austrumu prokrieviskajiem separātistiem – pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām. Vārdu jeb informatīvajās kaujās iesaistījušās arī Krievija un ASV, radot nopietnas bažas, ka Ukrainas austrumos kuru katru brīdi var sākties plašs karš, iespējams, pat ar lielvalstu bruņoto spēku iesaistīšanos.
Nupat laikrakstā The Telegraph tika publicēts 24 valstu (galvenokārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu) līderu, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītāja un Eiropas Padomes (EP) prezidenta parakstīts paziņojums par nepieciešamību noslēgt un īstenot globāla mēroga starpvalstu vienošanos par saskaņotu rīcību cīņā pret pandēmijām. Nozīmīgākie dokumenta parakstītāji ir Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
Uzreiz vairāku valstu atsevišķi plašsaziņas līdzekļi nesen vēstīja, ka Ķīna un Krievija izstrādā principiāli jaunu mehānismu ar mērķi pretdarboties abām Eirāzijas lielvalstīm noteiktajām rietumvalstu sankcijām. Nevienas valsts varas iestādes šo informāciju nekādi nav komentējušas, tādēļ tai pagaidām ir tikai neoficiāls statuss, tomēr iespēja, ka šāds mehānisms parādīsies jau pārskatāmā nākotnē, turklāt tajā iesaistīsies ne tikai Pekina un Maskava, šķiet pat ļoti ticama.
Viens no ASV un Ķīnas nebeidzamo domstarpību cēloņiem ir Pekinas īstenotā mākslīgo salu jeb, kā tās bieži tiek dēvētas Rietumu presē, – viltus salu (fake islands) – būvniecība Dienvidķīnas jūrā. Katrai no pusēm ir savi argumenti, kamdēļ tas ir atbalstāmi vai nosodāmi, bet var gadīties, ka salu būvniecības un apgūšanas laikā izmantotie risinājumi būs noderīgi arī citu – īstu – salu iedzīvotājiem.
Pagājušajā nedēļā pasaules, iespējams, paša ietekmīgākā starptautiskās politikas izdevuma Foreign Affairs interneta vietnē tika publicēts raksts Jauns lielvaru koncerts. Kā novērst katastrofu un veicināt stabilitāti multipolārajā pasaulē (The New Concert of Powers. How to Prevent Catastrophe and Promote Stability in a Multipolar World). Īpašu uzmanību raksts piesaista tāpēc, ka pirmais no diviem tā autoriem ir Ričards Hāss – ilggadējs ASV Starptautisko attiecību padomes priekšsēdētājs un arī padomes izdotā Foreign Affairs galvenais redaktors.
Igaunijas drošības dienestiem, kas pazīstami ar savu ļoti sekmīgo cīņu ar Krievijas spiegiem, pirmoreiz nācies saskarties arī ar cilvēkiem, kas vāc slepenu informāciju Ķīnas labā. Līdz ar to aktuāls kļuvis jautājums, vai Igaunijas līdzšinējā pieredze palīdzēs arī jaunajā cīņas frontē.
Sava pirmā Eiropas apmeklējuma laikā ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena centieni aktualizēt – arī Ziemeļatlantijas alianses līmenī – ASV centienus apturēt Krieviju un Vāciju savienojošā gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecības noslēgšanu prognozējami noslēdzās bez redzamiem rezultātiem, ja par tādiem neuzskata draudus noteikt ASV sankcijas jau pret gāzes vada būvnieku, Šveicē reģistrēto kompāniju – operatoru Nord Stream 2 AG, kā arī pret gāzes vada potenciālajiem sertificētājiem un apdrošinātājiem.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja par Turcijas vienpusēju izstāšanos no Stambulas konvencijas, kā tiek dēvēta Eiropas Padomes (EP) konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šā lēmuma cēloņi un sekas gan sniedzas ievērojami tālāk par tikko minēto dokumentu.
