No 4. līdz 15. aprīlim visā ES tiek rīkota Eiropas Darba
devēju diena, un tās ietvaros pasākumus darba devējiem un
darba ņēmējiem piedāvā arī Latvijas Nodarbinātības valsts
aģentūra.
Pirms mēneša CV-Online Latvia ikgadējā aptaujā TOP
darba devējs par iekārotāko darbavietu Latvijā tika atzīts
uzņēmums Latvenergo, un nu tas šādus pašus laurus plūcis
arī citas personāla atlases kompānijas WorkingDay Latvia
ikgadējā pētījumā. Jāpiebilst, ka Latvenergo abās aptaujās
līdera godu saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas.
Lidostā Rīga tālākajos angāros blakus skrejceļiem
atrodas lidmašīnu tehniskā dienesta bāze jeb «kamčatka», kā to
iesaukuši paši tehniķi un arī citi viņu kolēģi aviokompānijā
airBaltic. «Kamčatkā» strādā arī airBaltic
vienīgais (ja neskaita viņa palīgu) avionikas inženieris Aleksandrs
Vorobjovs (29), kurš aviācijas vidē ir faktiski uzaudzis.
«Savs mācību uzņēmums ir palīdzējis izprast uzņēmumu darbību,
iemācījis komunicēt ar cilvēkiem latviski un angliski,» saka Raitis
Grundulis, kurš kopā ar diviem klasesbiedriem no Jelgavas Spīdolas
ģimnāzijas 11. komercklases savā mācību firmā Shlippy ražo
modernas, futūristiskas kaklasaites un tauriņus no ādas, gumijas,
filca, koka u.
Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami
labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, liecina LU
Filozofijas un socioloģijas institūta veikta aptauja projekta
Latvijas emigrantu kopienas ietvaros. Vairāk nekā pusei šo
latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas
zināšanas. Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27%
latviešu bērnu, bet labi - 21%.
«Šogad pirmo gadu redzējām, ka skolēnu biznesa idejas kļuvušas
samērā primitīvas un ka viņiem ir tikai aptuvena izpratne par
uzņēmējdarbības galvenajiem procesiem un ideju attīstīšanu,» savos
novērojumos, kas likuši domāt par biznesa izglītības kvalitātes
krišanos Latvijas skolās, dalās projekta Izaugsmes forums,
kas rīko skolēnu biznesa ideju konkursu, vadītājs Jaroslavs
Romanovičs.
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) nav apkopota statistika
par gadījumiem, kad skolās netiek ievēroti pusdienu starpbrīžu
garumi, taču šādi pārkāpumi tiek konstatēti, aģentūrai LETA atzina
dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pēc
tam, kad PVD, saņemot sūdzību, veica pārbaudi Auces vidusskolā.
Ikgadējā Ēnu dienā februārī jaunieši var izzināt un klātienē
vērot konkrētu profesiju pārstāvju ikdienu, turpretim Uzņēmumu
atvērto durvju nedēļā, ko rīko jauniešu karjeras portāls
Prakse.lv, ir iespēja «ēnot» veselus uzņēmumus, iepazīstot
tos tuvāk un no iekšienes.
Līdz 2. aprīlim studenti, neseni augstskolu absolventi un
pētnieki aicināti pieteikties Baltijas - Amerikas Brīvības fonda
(BAFF) stipendijām un atbalsta programmām, nepieciešamos dokumentus
iesniedzot vietnē www.BalticAmericanFreedomFoundation.org. Šīs
programmas jau kopš 2010. gada veicina zināšanu apmaiņu starp
Baltijas valstīm un ASV, un šo gadu laikā Amerikā pabijuši 330
stipendiāti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Topošie mediķi, kas izvēlējušies augstāko izglītību iegūt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), turpmāk anatomiju apgūs mūsdienīgi un saskaņā ar jaunu izglītības konceptu - plašāk izmantojot moderno tehnoloģiju iespējas. Pagājušajā nedēļā, 17. martā, plašākai sabiedrībai tika prezentētas jaunās Anatomijas un antropoloģijas institūta (Anatomikuma) telpas, kurās studentiem pieejams nu būs arī jauns digitāls disekcijas galds.
Biznesa uzsācēji un strauji augoši uzņēmumi turpmāk varēs saņemt
vienotu finansiālu atbalstu gan no biznesa eņģeļiem, gan no
Attīstības finanšu institūcijas ALTUM, paredz ALTUM un
biedrība Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN)
īstenots pilotprojekts, kura finansējuma kopējais apjoms ir viens
miljons eiro.
Topošie mediķi, kas izvēlējušies augstāko izglītību iegūt Rīgas
Stradiņa universitātē (RSU), turpmāk anatomiju apgūs mūsdienīgi un
saskaņā ar jaunu izglītības konceptu - plašāk izmantojot moderno
tehnoloģiju iespējas. Pagājušajā nedēļā, 17. martā, plašākai
sabiedrībai tika prezentētas jaunās Anatomijas un antropoloģijas
institūta (Anatomikuma) telpas, kurās studentiem pieejams nu būs
arī jauns digitāls disekcijas galds.
«Vectēvs savulaik teica, ka vajag vairākus darbus, - ja no viena
izmet, tad paliek pārējie. Varbūt tas man no viņa pielipis,» smejas
Hardijs Ķīsītis (46), kuru gan neviens ne no kurienes netaisās
izmest. Viņš ir fizioterapeits no Valmieras, kurš nesen saņēmis arī
Gada balvu medicīnā 2015 kā Gada funkcionālais speciālists,
paralēli jau 22 gadus strādā par ugunsdzēsēju, darbojas arī kā
pirtnieks un brīvajos brīžos muzicē grupā, spēlē ballēs un vada
pasākumus.
Jau desmito gadu Latvijā notiek konkurss vidusskolēniem
Enkurs, un šo sestdien, 19. martā, Jūras koledžā
Novikontas Rīgā norisināsies šīgada konkursa pirmā atlases
kārta.
Tāpat kā astoņus iepriekšējos gadus, arī šogad Latvijā sākta
akcija Atpakaļ uz skolu, kas norisināsies no 14. marta
līdz 10. maijam. Tās laikā Eiropas Savienības (ES) institūciju
darbinieki, valsts amatpersonas, NVO pārstāvji un citi Eiropas
lietu eksperti dosies uz skolām, lai ar jauniešiem dalītos savā
darba pieredzē un zināšanās par Eiropas Savienību. Skolēniem tā ir
iespēja uzzināt vairāk par ES aktualitātēm no cilvēkiem, kuru
ikdienas darbs saistīts ar ES tematiku. Tāpat šīs tikšanās
jauniešiem var dot idejas un vairot sapratni par savu iespējamo
nākotnes karjeru.
Līdz 6. maijam izcilus izglītības darbiniekus var pieteikt Ata
Kronvalda balvai, kas ik gadu tiek pasniegta zinātniekiem,
speciālistiem, pedagogiem un studentiem par ievērojamu un ilgstošu
ieguldījumu talantīgo skolēnu apzināšanā un izglītošanā, kā arī
skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšanā un/vai organizēšanā.
No 2018./2019. mācību gada vispārējā izglītībā līdz ar
kompetenču pieejā balstīta satura ieviešanu tiks sākta
cilvēkdrošības mācību kursa ieviešana, informē VISC. Tas nebūs
atsevišķs mācību priekšmets, bet tā temati tiks integrēti esošajā
izglītības saturā.
Skolēnu spēka un prāta spēles ZZ čempionāts šogad
notiks jau desmito gadu pēc kārtas, un pagājušajā nedēļā līdz ar
ZZ čempionāta komandas viesošanās tūri pa Latvijas skolām
tika uzsākta klašu pieteikšanās šīgada sacensībām.
Turpmāk Latvijas profesionālās izglītības iestādēs dabaszinības,
fiziku vai ķīmiju mācīs kā obligātus vispārizglītojošos mācību
priekšmetus un to mācību stundu skaits tiks palielināts, paredz
pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā izskatītie un apstiprinātie
grozījumi noteikumos par valsts profesionālās vidējās izglītības un
valsts arodizglītības standartu.
Vakar, 14. martā, atklāta Finanšu izglītības nedēļa,
kas šogad Latvijā norit jau ceturto reizi, vienlaikus ar citviet
pasaulē notiekošiem finanšu pratību veicinošiem pasākumiem.
Finanšu izglītības nedēļu kopā ar partneriem organizē
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un šogad nedēļas devīze
ir Ceļojums finanšu pratībā.
Lai gan daudziem studentiem attiecības ar savu Alma Mater izbeidzas līdz ar diploma saņemšanu, aizvien vairāk kļūst tādu, kam augstskolas absolvēšana nozīmē vien jaunu šo attiecību stadiju. To veicina pašas augstskolas, kas pēdējos gados arvien aktīvāk pievēršas saiknes uzturēšanai ar saviem absolventiem, un šī saikne abām pusēm nes ne vien emocionālu kontaktu, bet arī gluži praktiskus labumus.
Lai gan daudziem studentiem attiecības ar savu Alma
Mater izbeidzas līdz ar diploma saņemšanu, aizvien vairāk
kļūst tādu, kam augstskolas absolvēšana nozīmē vien jaunu šo
attiecību stadiju. To veicina pašas augstskolas, kas pēdējos gados
arvien aktīvāk pievēršas saiknes uzturēšanai ar saviem
absolventiem, un šī saikne abām pusēm nes ne vien emocionālu
kontaktu, bet arī gluži praktiskus labumus. Mērķtiecīga augstskolu
absolventu kopienu veidošana Latvijā iet plašumā ar katru gadu,
tomēr līdz lielāko pasaules universitāšu vērienam šajā ziņā vēl ir
kur augt.
Vakar un šodien, 10. un 11. martā, Rīgas Mākslas un mediju
tehnikumā norisinās konkurss Knauf Junior Trophy Latvija,
kurā profesionālajā meistarībā sacenšas audzēkņi no desmit Latvijas
profesionālās izglītības iestādēm. Tas ir viens no nozīmīgākajiem
ikgadējiem pasākumiem Latvijā, kurā savas prasmes, iemaņas un
zināšanas praksē var parādīt jaunie būvniecības un apdares darbu
profesionāļi. Jaunieši konkursā, pildot konkrētus praktiskus
uzdevumus, rāda, ko prot tādās būvniecības jomās kā sausā būve,
apmešana, flīzēšana un dekoratīvā apdare.
Jau sešus gadus pēc kārtas Latvija ir bijusi viena no
aktīvākajām E-prasmju nedēļas dalībniecēm visā Eiropas
Savienībā. Piemēram, pērn šīs nedēļas ietvaros iespējas apgūt un
uzlabot savas zināšanas un iemaņas informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju jomā izmantoja 23 584 iedzīvotāji visā Latvijā, sevišķi
jaunieši, un tika piedāvāti 745 pasākumi, ko nodrošināja vairāk
nekā 150 partneru - uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un valsts
pārvaldes iestādes.
Viens kilograms spageti makaronu var izturēt pat 500 kg lielu
slodzi - par to var pārliecināties spageti tiltu konstruēšanas
sacensībās STiKS, kas jau kļuvušas par ierastu un
atpazīstamu pasākumu studentu vidē. Tas notiks arī šopavasar - 2.
aprīlī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un
pilsētplānošanas fakultātē Ķīpsalā. Jaunieši sacensībām var
pieteikties jau tagad, izveidojot 2-3 cilvēku komandu un
reģistrējoties vietnē www.stiks.lv.
Lai gan japāņu valodas pratēju Latvijā salīdzinājumā ar citu
svešvalodu pārzinātājiem nav pārāk daudz, viņiem ir savas, jau par
tradīciju kļuvušas sacensības, kas palīdz pārliecināties par savām
valodas prasmēm, slīpēt tās un pierādīt arī citiem.
Gandrīz pusgada jeb piecu mēnešu garumā Latvijā norisināsies
pirmās Eiropas Savienības (ES) erudīcijas sacensības Eiropas
pieccīņa. Tās organizē Eiropas Komisijas pārstāvniecība
Latvijā un Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā, un
tajās, izveidojot komandu, piedalīties var ikviens interesents.
Pieteikšanās Eiropas pieccīņai jau sākusies un ilgs līdz
31. martam, bet pašas sacensības notiks no 15. aprīļa līdz 9.
septembrim. Tās sadalītas piecos posmos, un katrs notiks citā
Latvijas pilsētā.
«Fizika man ir liela mīlestība,» saka Aizkraukles novada
ģimnāzijas fizikas skolotāja Ludmila Belogrudova, kura pēc
izglītības gan ir arī matemātikas un informātikas pedagoģe.
Matemātika viņai savulaik apnikusi, informātiku viņa uztver kā rīku
mērķu sasniegšanai, savukārt fizikā visu laiku esot kas jauns. «Tā
ir zinātne par dabu, tā nevar apnikt, vienas un tās pašas
likumsakarības atklājas jaunā gaismā, turklāt to visu redzi
ikdienā. Un te var pētīt, konstruēt, nevis tikai iekalt faktus.
Fizika māca domāt, saprast esošās likumsakarības un meklēt jaunas,»
pedagoģe saka.
Pa gaisu lido mašīnas, uz ielām ir dušas, kalni ražo enerģiju no
gaisa, ceļi remontē sevi paši, un roboti rūpējas par kārtību
pilsētā. Tās ir tikai dažas no ainiņām, kādas uzbūruši skolēni IT
uzņēmuma Accenture izglītības projekta Start(IT)
komandas rīkotajā radošajā konkursā. Tajā skolēni bija aicināti
iztēloties nākotnes pasauli.