Uz Rīgu, Liepāju un Ventspili brauc četras ļoti labas Krievijas teātru izrādes – galvenās Krievijas teātra balvas Zelta maska ieguvējas un nominantes, kritiķu slavētas un nopelniem bagātu režisoru iestudētas
Maskavas teātri aizvien ciešāk ielūkojas pašreizējā politiskajā realitātē un saista to ar padomju pagātni. Daži iespaidi no Krievijas labāko izrāžu parādes festivālā Zelta maska
Leģionārs un krievu nīdējs. Leģionārs, kurš dienējis arī
Sarkanajā armijā. Padomju armijas veterāns. No pirmā acu uzmetiena
trijotne ļoti atgādina Viļa Daudziņa trīs varoņus izrādē
Vectēvs Jaunajā Rīgas teātrī (JRT). Tēmas pārcelšana no
politiskās plaknes cilvēciskās trīs dimensijās atsauc atmiņā arī
Ģertrūdes ielas teātra (ĢIT) _Leģionārus.
Sievietes un vīrieša sarežģītās attiecības ir viena no režisores Māras Ķimeles spilgtākajām tēmām, arī iestudējot Strindberga Tēvu Pateikt, ka Augusts Strindbergs – XIX un XX gadsimta mijas krāšņākā zviedru literatūras parādība – bija pret emancipāciju un sieviešu līdztiesības kustību, nozīmē nepateikt neko.
Diez vai kādam māksliniekam var novēlēt iet cietumā viņa uzdrīkstēšanās dēļ, tomēr skaidrs, ka paēdušā un demokrātiskā valstī grupas Pussy Riot nebūtu. Jo aresta vietā meitenes, visticamāk, saņemtu šķidrus aplausus, bet ar «pārsteidzošiem un kvalitatīviem mākslas faktiem» (Kultūras Dienas gada balvas formulējums) izlutinātā publika viebtos par protestkoncerta estētisko kvalitāti.
Diez vai kādam māksliniekam var novēlēt iet cietumā viņa
uzdrīkstēšanās dēļ, tomēr skaidrs, ka paēdušā un demokrātiskā
valstī grupas Pussy Riot nebūtu. Jo aresta vietā meitenes,
visticamāk, saņemtu šķidrus aplausus, bet ar «pārsteidzošiem un
kvalitatīviem mākslas faktiem» (Kultūras Dienas gada
balvas formulējums) izlutinātā publika viebtos par protestkoncerta
estētisko kvalitāti.
Režisoram Elmāram Seņkovam Blaumanis ir izaicinājums – tieši tādēļ, ka ir mācīts – viņš ir ģeniāls.Tikai pirms diviem gadiem nominēts Spēlmaņu nakts balvai par labāko debiju, režisors Elmārs Seņkovs kļuvis par vērā ņemamu parādību un pieprasītu personāžu teju visos Latvijas teātros. Rīgas Krievu teātris pagājušo sezonu spoži noslēdza ar Seņkova iestudētajiem Blaumaņa Indrāniem - stilīgi dizainētu drāmu, kas pārauga postindustriālā, modernā traģēdijā.
Tikai pirms diviem gadiem nominēts Spēlmaņu nakts
balvai par labāko debiju, režisors Elmārs Seņkovs kļuvis par vērā
ņemamu parādību un pieprasītu personāžu teju visos Latvijas
teātros. Rīgas Krievu teātris pagājušo sezonu spoži noslēdza ar
Seņkova iestudētajiem Blaumaņa Indrāniem - stilīgi
dizainētu drāmu, kas pārauga postindustriālā, modernā traģēdijā.
Savukārt Nacionālais teātris 15. septembrī savas eksperimentu
vietnes - Jaunās zāles - sezonu atklās ar jaunā režisora versiju
par Purva bridēju.
Liepājas teātra viesizrādēs Rīgā ir iespējams noskatīties labas Dž. Dž. Džilindžera izrādes.Ja nu patlaban kaut kur ir iespējams redzēt «īstu» Dž. Dž. Džilindžeru – savulaik košāko Dailes teātra zīmolu, tagadējo Dailes galveno režisoru ¬– tad tas ir Liepājas teātris. Prieks, ka Liepājas teātra vadība piedāvā šim režisoram iespējas, kādu tam acīmredzot nav dzimtajā teātrī, kur vispirms jādomā par kasi.
Oļģerta Krodera Līgava bez pūra Valmieras drāmas teātrī ir Ievas Puķes benefice.Zaļa lapotne, tikko dzirdamas čalas pa balto verandas logu, upe kaut kur tālu, tālu lejā - tikai tas viss Valmieras teātrī pie Gaujas, nevis «lielā pilsētā Brjahimovā pie Volgas», kurā risinās Aleksandra Ostrovska lugas Līgava bez pūra darbība.
Zaļa lapotne, tikko dzirdamas čalas pa balto verandas logu, upe
kaut kur tālu, tālu lejā - tikai tas viss Valmieras teātrī pie
Gaujas, nevis «lielā pilsētā Brjahimovā pie Volgas», kurā risinās
Aleksandra Ostrovska lugas Līgava bez pūra darbība.
Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis ir izmantojis Apaļās zāles logu uz
ārpasauli, kā Trepļevs Kaijā izmantoja ezeru un mēnesi
(interesanti, kāda izrāde būs ziemā, kad atvērtais logs un sniegotā
ainava ir neiespējami gan klimata, gan lugas vasarīgo notikumu
dēļ), un šis skaistums līdzās Ievas Puķes Larisai ir atmiņā
paliekošākie izrādes iespaidi.
Krievijas labāko izrāžu izlase Russian Case, ko krievu
«jaunās drāmas» patronese Jeļena Kovaļska speciāli ārzemju viesiem
sastādījusi šogad, atgādināja ģimenes portretu - no 15 nominētajiem
režisoriem lielākā daļa pazīstama no iepriekšējo gadu
iestudējumiem: Andrejs Mogučijs, Ļevs Dodins, Sergejs Ženovačs,
Kirils Serebreņņikovs, Ļevs Ērenburgs, Mindaugs Karbauskis,
Valerijs Fokins, Eimunts Nekrošus, visbeidzot - Jurijs Butusovs,
kurš arī saņēma Zelta masku par labāko režiju visai
pretenciozajā un dažādām «štučkām» pārblīvētajā izrādē
Kaija teātrī Satirikons.
Nav stāsta skumjāka par to – ar melodiski melanholisku refrēnu sākas Dailes teātra jaunākā Lielās zāles izrāde – Šekspīra Romeo un Džuljeta -, un šis prologs pareģo visu turpmāk notiekošo. Daiņa Gaideļa mierīgais, baltais „pjero” ar saules masku gan izdzied sižetu, gan ievada Kārļa Lāča mūzikā, gan ievelk pirmās sliedes ar zāģu skaidām nokaisītajā skatuves grīdā: līdz izrādes beigās tās būs savandītas un aktieri centīsies tās atkal izlīdzināt, kā Monteki un Kapuleti pēc bērnu nāves cenšas beidzot izlīdzināt ilgo ienaidu.