Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Henrieta Verhoustinska

Obligātā literatūra

Nav stāsta skumjāka par to - ar melodiski melanholisku refrēnu sākas Dailes teātra jaunākā Lielās zāles izrāde Šekspīra Romeo un Džuljeta, un šis prologs pareģo visu turpmāk notiekošo. Daiņa Gaideļa mierīgais, baltais «pjero» ar saules masku gan izdzied sižetu, gan ievada Kārļa Lāča mūzikā, gan ievelk pirmās sliedes ar zāģu skaidām nokaisītajā skatuves grīdā: līdz izrādes beigās tās būs savandītas un aktieri centīsies tās atkal izlīdzināt, kā Monteki un Kapuleti pēc bērnu nāves cenšas beidzot izlīdzināt ilgo ienaidu.

Ievārījums un siļķe. Izrādes Sudraba slidas recenzija(3)

Sudraba slidas ir kā ar ūdeni atšķaidīts saldējuma kokteilis – pirmie malki salkani, bet jo tuvāk beigām, jo garšīgāk.Ierastā Ziemassvētku koncerta vietā iestudējot bērnu izrādi Sudraba slidas, Nacionālais teātris ir šāvis uz diviem zaķiem - radījis jaunu repertuārvienību bērniem un patīkami izcēlies nebeidzamo Ziemassvētku koncertu ikgadējā virtenē.

Ievārījums un siļķe

Ierastā Ziemassvētku koncerta vietā iestudējot bērnu izrādi Sudraba slidas, Nacionālais teātris ir šāvis uz diviem zaķiem - radījis jaunu repertuārvienību bērniem un patīkami izcēlies nebeidzamo Ziemassvētku koncertu ikgadējā virtenē.

Jānis Peters: Atmodas sākumā es biju pārlieku gļēvs, lai skaļi atzītu - mums ies ļoti grūti(37)

Dzejnieks Jānis Peters: Atmodas sākumā es biju pārlieku gļēvs, lai skaļi atzītu to, ko klusībā zināju, - ka mums ies ļoti grūti," saka dzejnieks Jānis Peters. Šodien dzejnieks ir mierīgs un vairs netrūkstas naktīs bailēs par tautas likteni. Beidzot tapusi jauna grāmata, kas gaida klajā nākšanu, bet autors atzīstas, ka aizvien biežāk jūtas laimīgs savā šaurā ģimenes lokā.

Sirds pelēkā māja. Izrādes Orfejs pazemē recenzija(9)

Tenesija Viljamsa lugas Orfejs pazemē iestudējumā režisors Oļģerts Krders ļāvis no jauna uzplaukt Valmieras teātra prīmai Ievai Puķei.Visintriģējošākais izrādē Orfejs pazemē ir lomu sadalījums. Ne tāpēc, ka «sarežģītie» mīlētāji - Valmieras vadošie aktieri Ieva Puķe un Krišjānis Salmiņš - būtu pāris arī dzīvē, bet tāpēc, ka Krišjānis Salmiņš, kura augstākās virsotnes Valmierā ir kņazs Miškins Idiotā, Klaudijs Hamletā un Edmunds Karalī Līrā, nav homme fatale jeb tas tēviņa tips, no kura pati no sevis strāvo magnētiska seksualitāte un kuram (tipam) nenodzēšamu zīmogu uzlicis Vela lomas izpildītājs 1960.

Iekšējā emigrācija

Dzejnieks Jānis Peters šodien ir mierīgs un vairs netrūkstas naktīs bailēs par tautas likteni. Beidzot tapusi jauna grāmata, kas gaida klajā nākšanu, bet autors atzīstas, ka aizvien biežāk jūtas laimīgs savā šaurā ģimenes lokā.

Sirds pelēkā mājā

Visintriģējošākais izrādē Orfejs pazemē ir lomu sadalījums. Ne tāpēc, ka «sarežģītie» mīlētāji - Valmieras vadošie aktieri Ieva Puķe un Krišjānis Salmiņš - būtu pāris arī dzīvē, bet tāpēc, ka Krišjānis Salmiņš, kura augstākās virsotnes Valmierā ir kņazs Miškins Idiotā, Klaudijs Hamletā un Edmunds Karalī Līrā, nav homme fatale jeb tas tēviņa tips, no kura pati no sevis strāvo magnētiska seksualitāte un kuram (tipam) nenodzēšamu zīmogu uzlicis Vela lomas izpildītājs 1960. gada filmā - Marlons Brando.

Joprojām padomju laiks(1)

Rozas Hairuļinas noslēpumainā tatārietes seja, īsi apcirptas zēngalviņas ierāmēta, neizdibināmais skatiens un klusā balss, kas gatava pārvērsties šņācienā (bet nepārvēršas), - tā ir krievu klasikas slavenākās intrigantes Meropas Davidovnas seja no Ostrovska Vilkiem un avīm. Atšķirībā no citām Konstantīna Bogomolova - pavisam noteikti viena no interesantākajiem Krievijas režisoriem trīsdesmitgadniekiem - izrādēm šī netika nominēta krievu teātra gada balvai Zelta maska: izceļot izrādes kvalitātes, kritiķi šķita vīlušies paralēlēs, ko režisors vilcis starp lugas sarakstīšanas laiku (1875), nacisma pumpurošanos un Krievzemes mūsdienām.

Neparasts krustmāmiņu indētājs. Izrādes Vigīlija. Sapnis par nomodu recenzija(5)

Pirmās desmit minūtes drusku jāpaciešas, kā Upīša Zaļajā zemē ielasoties. Lēni rit laiks. Tumsa, pustumsa, klusējoša veca sieviete gultā, ilgas, neveiklas pauzes - spriedze ir tik jūtama, ka šķiet - aktieri Ģirts Krūmiņš un Lidija Pupure paši nespēj izturēt ilgo klusēšanu. Taču režisors Ģirts Ēcis nav licies ne zinis par tādiem mārketinga trikiem kā «līds» (ievelkošs ievads). Viņš nav izgreznojis izrādi nekādiem atraktīviem gājieniem. Tad kāpēc kļūst tik... interesanti?****

Neparasts krustmāmiņu indētājs

Pirmās desmit minūtes drusku jāpaciešas, kā Upīša Zaļajā zemē ielasoties. Lēni rit laiks. Tumsa, pustumsa, klusējoša veca sieviete gultā, ilgas, neveiklas pauzes - spriedze ir tik jūtama, ka šķiet - aktieri Ģirts Krūmiņš un Lidija Pupure paši nespēj izturēt ilgo klusēšanu. Taču režisors Ģirts Ēcis nav licies ne zinis par tādiem mārketinga trikiem kā «līds» (ievelkošs ievads). Viņš nav izgreznojis izrādi nekādiem atraktīviem gājieniem. Tad kāpēc kļūst tik... interesanti?

Bez nosaukuma

Kāds būtu zaudējums, ja Teātra observatoriju slēgtu. Vērtē teātra kritiķi

JRT indieši un latvieši

Indiešu pasaka par Nirajamu apbrīnojami līdzinās citu tautu pasakām, piemēram, par princesi un cūkganu. Vai princesi Gundegu un karali Brusubārdu. Pārcelta uz JRT Kamerzāli, Nirajamam iegūstot Edgara Samīša glītos vaibstus, indiskās noskaņas pat nešķiet nekas eksotisks, arī bērniem, kuri, iespējams, pavisam nesen lasījuši Sālmana Rušdi lielisko _Hārūnu un stāstu jūru.

Izplūdusi fotogrāfija robotām maliņām

Valmieras Drāmas teātra viesizrādes saturiski sadalījās divās daļās - no vienas puses, tās notika režisora Oļģerta Krodera 90 gadu jubilejas zīmē un piedāvāja divu lielisku viņa izrāžu atjaunojumu: Šekspīra Hamletu un Karali Līru, kas ir liela mēroga personību liela mēroga traģēdijas. Otra daļa runā uz un par mazajiem «cilvēkiem». Par Meikšāna Kin Dza Dza un Deiča/Ibsena Dr. Stokmani jau rakstīts iepriekšējās KD, tāpēc īsi par pārējo.

Darvina teorija sabiedrībā

Nu kā tad tā, pie sevis jautāju, noskatoties valmieriešu izrādi Dr. Stokmanis, kas ir Henrika Ibsena lugas Tautas ienaidnieks pirmais pārnesums uz latviešu skatuves 70 gadu laikā. Zinot režisora Feliksa Deiča īpašās attiecības ar Ibsenu (Valmierā tapušas arī izrādes Leļļu nams, Spoki, Jūras meita), iztēlojos, kā lugā tēlotais sabiedriski politiskais disputs starp diviem brāļiem pārtaps psiholoģiskā duelī starp Kainu un Ābelu, kādas negaidītas nianses atklāsies abu raksturos un arī «pavadošajā sastāvā».

Liepājas teātra Laimesciems ar ieroci

Reti kurā izrādē tik daudz darbības notiek «aiz kadra». Šķūnim līdzīgajā dēļu telpā ir trīs durvis - vienas uz «āru», otras ved uz Laimesciema podniekdarbnīcas saimnieces istabu, trešās - uz virtuvi. Vara Siliņa un Laura Gundara nelielā telpa, uzbūvēta uz Liepājas teātra skatuves līdzās turpat sēdošajiem skatītājiem, daudz ko rāda tuvplānā, bet daudz ko - skatienam aizsedz. Var tikai minēt, ko aktieri patiesībā dara, kad saimnieces istabā notiek tusiņš ar dziedāšanu un dejošanu (mūzika un Renātes Bāliņas tērpi iezīmē XX gadsimta 20., 30. gadus) vai virtuvē - blīkšķu pavadīts kautiņš.

Sieviete kā nāve

Sievietes vara pār vīrieti var būt briesmīga, ja vien viņa izlemj to realizēt, - tāda ir pirmā doma, kas līdz ar nopūtu un vētrainiem aplausiem ielaužas apziņā pēc režisora Dž. Dž. Džilindžera izrādes Ragana Liepājas teātrī. Trīs cilvēki kaislību varā uz skatuves mitinās rēgainā gaisotnē un paši izskatās vairāk pēc atmiņām par cilvēkiem, kas reiz dzīvojuši, nevis līdzcilvēkiem, ar kuriem gribētos identificēties.

Ceļojuma piezīmes

Zelta maska ir ne tikai Krievijas teātru gada balva, tas ir apjomīgs festivāls, kad uz Maskavu tiek atvestas gandrīz visas izrādes, kas kaut kādā veidā pieminētas 32 nominācijās. Tomēr Russian Case, samazināta piecu dienu programma ārzemju kritiķiem, producentiem, festivālu direktoriem, nu jau vairākus gadus pēc kārtas rāda līdzīgu ainu - «lielā» krievu teātra nepārejošo aizraušanos ar izspīlētu, uzbudinātu un kliedzošu spēles veidu un pretstatā tam kritiķu atbalstīto, manuprāt, visai neveiklo (ar dažiem izņēmumiem) «dokumentālo» teātri.

Mēs no planētas Pļuk

Vieta, kur pacakiem jākarina degunā zvaniņš un, melodiski šķindot, jātupstas augstākas kastas - četlanu - priekšā, kurus turklāt vēl diferencē kā augstāk un zemāk stāvošus pēc bikšu krāsas, protams, ir universāla. Sabiedrība, kādu divi jautri gruzīni Georgijs Danelija un Rezo Gabriadze (patiesībā trīs, ja skaita arī komponistu Giju Kančeli) radīja savā filmā Kin Dza Dza!, tobrīd, 1986.

Kā latvieši devās laimi meklēt

Pat tie, kas nelasa grāmatas un neiet uz teātri, zina, ka Annas Brigaderes lugā Sprīdītis dodas pasaulē laimi meklēt un šie meklējumi atved atpakaļ uz mājām. Taču ilgais, maldu un pārbaudījumu pilnais ceļš nav bijis velts, izcīnot varonīgo cīņu ar viltus naudu un Lutausi, Sprīdītis top pieaudzis. Pavisam citādi tas notiek ar trim Sprīdīšiem Dailes teātra izrādē Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ.

Pēdējā kūka, nākamā kauja

Maza, šmucīga meitene, kura sapņo kļūt par lidotāju, nē, lidot kā putns - un izrādes beigās arī aizlido. Pāri visai plašajai Dailes teātra skatuvei. Un visi sastājas, lai brīnītos.

Dzejolis par Jāni Pauļuku

Sīzifs, kurš veļ akmeni. Tāds ir Pauļuks izstāžu zālē Arsenāls, kurš daudzas reizes pievārē skaistās, augstās koka kāpnes uz otro stāvu. Izrādes sākumā, šķiet, tādēļ, lai aktierim Kasparam Znotiņam norasotu piere un balsī skanētu vajadzīgā piepūle (nesot tukšos gleznu rāmjus, kāpnes tiek pievarētas piecas reizes).

Jaunie Smiļģi

Te nu viņi ir - seši jaunie Smiļģi, režisori vecumā no 25 līdz 32 gadiem. Latvijas teātru nākotnes seja. Viesturs Meikšāns vienīgais nominēts «pieaugušo» kategorijā Gada režisors. Ar brīvību no klišejām un stereotipiem «uzpērk» intriģējošais latvietības koda meklējums gan ģimenes traģifarsā Vīns un nezāles, gan abos nominētajos latviešu literatūras zelta klasikas iestudējumos - Raiņa Zelta zirgā un Edvarta Virzas poēmas Straumēni skatuviskajā pārlikumā.

Ko tu gaidi?

Karaliskais improvizācijas teātris (KIT) internetā zem izrādes Gaidot Godo nosaukuma uzdod jautājumu - ko tu gaidi? Līdz ar Baņutas Rubesas - sociāli aktīvas režisores - slavu un izrādē garāmejot izskanējušo frāzi par «deviņdesmitajiem», kuru varonība palikusi pagātnē, šis jautājums vedina gaidīt politiski akūtu, nesaudzīgu Godo, kā luga tika traktēta tās parādīšanās laikā.