Lielākā daļa mežu Slīteres Nacionālajā parkā pieder valstij,
tikai aptuveni 10% ir privātīpašnieku rokās. Pašlaik teritorija
sadalīta vairākās funkcionālajās zonās, katrai ir savs izveides
mērķis.
Sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās infrastruktūrai jābūt tikpat izkoptai kā pilsētas
parkos. Apmeklētāji sūdzas, ka pie takām nav izvietoti soliņi un
nolikti atkritumu konteineri. Tomēr viss nav tik vienkārši.
«Dabisko, neskarto teritoriju Latvijā un arī citur Eiropā nemaz
tik daudz nav. Dažādu iemeslu dēļ dabas daudzveidība pie mums labi
saglabājusies. Turklāt šīs dabas vērtības gan saņemam, gan
izmantojam par velti. Tie finanšu līdzekļi, ko pašreiz ieguldām
dabas aizsardzībā, ir tik niecīgi! Varam dzīvot, pateicoties
uzkrātajiem resursiem, un mācīties no tām kļūdām, kas pieļautas
citur Eiropā un par ko tagad dārgi maksā,» uzsver Dabas
aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas
direktors Andris Širovs.
Cilvēka fizioloģija iekārtota tā, ka ar gadiem aterosklerozes
rezultātā asinsspiediens pieaug. Ateroskleroze ir process, kas
asinsvadu sieniņas padara mazāk elastīgas, līdz ar to sirdij
jāstrādā vairāk, lai asinis varētu riņķot - tāpēc paaugstinās
asinsspiediens. Kā kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu, lai
turpmāko dzīvi pavadītu bez nopietniem riskiem, konsultē medicīnas
doktors, Latvijas Universitātes Kardioloģiskā institūta vadošais
pētnieks Vilnis Dzērve.
Svešvalodu apguve nav tikai gados jaunu cilvēku ieguldījums
personiskajā izaugsmē. Arī senioriem ir iespēja mācīties valodas,
turklāt bez maksas. Rīgas Sociālā dienesta dienas centros tiek
organizētas svešvalodu nodarbības gan cilvēkiem ar valodas
priekšzināšanām, gan iesācējiem. D/c Ābeļzieds Dzirciema
ielā 24 trešdienās aicina darboties angļu un vācu valodas interešu
klubos.
Cilvēka fizioloģija iekārtota tā, ka ar gadiem aterosklerozes
rezultātā asinsspiediens pieaug. Ateroskleroze ir process, kas
asinsvadu sieniņas padara mazāk elastīgas, līdz ar to sirdij
jāstrādā vairāk, lai asinis varētu riņķot - tāpēc paaugstinās
asinsspiediens. Kā kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu, lai
turpmāko dzīvi pavadītu bez nopietniem riskiem, konsultē medicīnas
doktors, Latvijas Universitātes Kardioloģiskā institūta vadošais
pētnieks Vilnis Dzērve.
Ķemeru Nacionālajam parkam (ĶNP) ir divi galvenie finansēšanas
avoti - valsts budžets un projekti. Tieši ar projektiem iegūtie
Eiropas Savienības (ES) līdzekļi ļauj pilnvērtīgāk apsaimniekot
īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un attīstīt jaunas idejas kā
saudzēt vidi.
Bieži runājam par to, kā vecāka gadagājuma cilvēkiem dzīvi
padarīt krāsaināku; kā pelēku, vienmuļu ikdienu vērst
dzīvespriecīgāku. Starp neskaitāmiem citiem paņēmieniem, kas ietver
vaļaspriekus, komunikāciju ar domubiedriem vai fiziskās un gara
spējas uzmundrinošas receptes, viens atrodams tepat līdzās, tikai
jāatrod sev tuvākais tonis. Tā ir krāsu terapija.
«Es neprotu mierīgi dzīvot,» apgalvo ikšķilnieks Roberts Kulpe.
Kad sarunas noslēgumā senioram jautāju, ko vēl viņš vēlētos savā
dzīvē, Roberts smej, ka beidzot vajadzētu pievērsties mājas solim.
Esot daudz lietu, kas jāpielabo vai jāuzlabo. Darbiem siltumnīcā
beidzot derētu pievērsties. Zālienu vasarās pļaut. Līdz šim
Robertam laika tam nav bijis.
Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā
tika organizēta pirmā Senioru diena - Satikšanās Rīgas gadsimtu
namā, lai vecākā gadagājuma ļaudīm piedāvātu jaunu iespēju, kā
patīkami un lietderīgi pavadīt laiku, satiekoties un gūstot jaunas
zināšanas.
"Dienas centri gados vecākiem cilvēkiem ir kā glābiņš. Visas tās iespējas, ko varam saņemt dienas centros, mums pagarina dzīvi," atzīst Anna Bukovska, kura regulāri apmeklē vienu no Rīgas dienas centriem - Kastani.Trešdienas rītā te sastopam itin daudz senioru. Starp viņiem ir arī Ritas kundze no Ķengaraga: "Kopš esmu sākusi apmeklēt dienas centru, mana dzīve ir mainījusies uz labu.
Volemija no Austrālijas. Baltais paradīzes putns - Nikola strelīcija no Dienvidāfrikas. Hamelaucijs, araukārijas, mamilārijas... Par katru no vairāk nekā 1600 Latvijas Universitātes Botāniskā dārza zaļajiem, eksotiskajiem iemītniekiem jo smalki zina pastāstīt Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja Dace Grīviņa.
«Dienas centri gados vecākiem cilvēkiem ir kā glābiņš. Visas tās
iespējas, ko varam saņemt dienas centros, mums pagarina dzīvi,»
atzīst Anna Bukovska, kura regulāri apmeklē vienu no Rīgas dienas
centriem - Kastani.
Par gripas epidēmijas sākumu iedzīvotājus šonedēļ brīdinājis
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Gripas epidēmijas
slieksnis tiek sasniegts tad, ja saslimšanas gadījumu skaits
pārsniedz 100 saslimšanas gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Šonedēļ
palielinājies arī stacionēto pacientu skaits - monitoringā
iesaistītās slimnīcas informējušas par 83 hospitalizētiem gripas
pacientiem un 17 pacientiem, kuriem gripa izraisījusi
pneimoniju.
Volemija no Austrālijas. Baltais paradīzes putns - Nikola
strelīcija no Dienvidāfrikas. Hamelaucijs, araukārijas,
mamilārijas... Par katru no vairāk nekā 1600 Latvijas Universitātes
Botāniskā dārza zaļajiem, eksotiskajiem iemītniekiem jo smalki zina
pastāstīt Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja Dace
Grīviņa.
Latvijā vecākā senioru kopa - Ikšķiles pensionāru biedrība Saulgrieži - aizvadītā gada nogalē nosvinējusi 40 pastāvēšanas gadus. Viņi ir savu vecāku - pensionāru - tradīciju mantinieki un viena no tām organizācijām, kuras darbībā pārtraukumu nav bijis.
"Dzīve patiesībā ir skaista, ir jāpriecājas par katru dienu! Nav ko īgņoties - jo vairāk cilvēks īgņojas, jo vairāk slimo," uzskata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas invalīdu biedrības Aizvējš vadītāja Ina Krēvica.
Ikvienam satiksmes dalībniekam ir jāievēro ceļu satiksmes
noteikumi - vai šis cilvēks iet kājām, vai brauc ar kādu
transportlīdzekli! Arī senioriem, tāpat kā citiem satiksmes
dalībniekiem, pārvietojoties, jāizvērtē savas spējas, vide, kurā
viņi atrodas, laika apstākļi un jo īpaši to ietekme uz ceļu
satiksmes drošību un personisko pārvietošanos, atgādina Ceļu
satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļas
pārstāve Agnese Korba.
«Dzīve patiesībā ir skaista, ir jāpriecājas par katru dienu! Nav
ko īgņoties - jo vairāk cilvēks īgņojas, jo vairāk slimo,» uzskata
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas invalīdu biedrības
Aizvējš vadītāja Ina Krēvica.
Latvijā vecākā senioru kopa - Ikšķiles pensionāru biedrība
Saulgrieži - aizvadītā gada nogalē nosvinējusi 40
pastāvēšanas gadus. Viņi ir savu vecāku - pensionāru - tradīciju
mantinieki un viena no tām organizācijām, kuras darbībā pārtraukumu
nav bijis.
Staigājošā aptieciņa - tā Olgas kundzi bija iesaukušas
kaimiņienes. Kad seniore atvēra savu rokassomiņu, no tās allaž
uzvirmoja sastāvējies, nepanesams medikamentu smārds. Olgas kundzei
šķita, ka viņa zina līdzekļus visām kaitēm. Šo pieredzi viņai
nenodrošināja mediķa diploms vai lielisks kontakts ar ģimenes
ārstu, bet gan cītīga televīzijas skatīšanās, īpašu uzmanību
pievēršot farmācijas produktu reklāmām. Pret brīdinājumu - zāļu
nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai - Olgas ausis kļuvušas
kurlas. Varbūt tāpēc ģimenes ārstu viņa apmeklēja daudz retāk nekā
aptieku.
Katru gadu miljoniem cilvēku visā pasaulē saslimst ar
«saaukstēšanos». Lai gan nav nekādu klīniskos pētījumos pierādītu
farmaceitisko līdzekļu, ar kuriem to varētu izārstēt, neefektīviem
līdzekļiem tiek tērēts daudz naudas.
Staigājošā aptieciņa - tā Olgas kundzi bija iesaukušas
kaimiņienes. Kad seniore atvēra savu rokassomiņu, no tās allaž
uzvirmoja sastāvējies, nepanesams medikamentu smārds. Olgas kundzei
šķita, ka viņa zina līdzekļus visām kaitēm. Šo «pieredzi» viņai
nenodrošināja mediķa diploms vai lielisks kontakts ar ģimenes
ārstu, bet gan cītīga televīzijas skatīšanās, īpašu uzmanību
pievēršot farmācijas produktu reklāmām. Pret brīdinājumu - zāļu
nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai - Olgas ausis kļuvušas
kurlas. Varbūt tāpēc ģimenes ārstu viņa apmeklēja daudz retāk nekā
aptieku.
"Mēs katrs dzīvojam tādu dzīvi, kādu paši esam sev sagādājuši," uzskata Marta Melgalve. Pērn, decembra sākumā, kad tikko bija nosvinējusi savu gadsimta jubileju, Marta, acīm dzirkstot, teica: "Es neesmu veca. Esmu ilgdzīvotāja - tā mani sauciet!" Nupat Martas kundze aizvadījusi 101.dzimšanas dienu. Arī šis gads viņas dzīvē bijis spraigs - gan grūtākiem, tomēr arī pacilājošiem mirkļiem pilns.
«Mēs katrs dzīvojam tādu dzīvi, kādu paši esam sev sagādājuši,»
uzskata Marta Melgalve. Pērn, decembra sākumā, kad tikko bija
nosvinējusi savu gadsimta jubileju, Marta, acīm dzirkstot, teica:
«Es neesmu veca. Esmu ilgdzīvotāja - tā mani sauciet!» Nupat Martas
kundze aizvadījusi 101. dzimšanas dienu. Arī šis gads viņas dzīvē
bijis spraigs - gan grūtākiem, tomēr arī pacilājošiem mirkļiem
pilns.
Kuri ir tie cilvēki, kas var inficēties ar HIV? Mūsdienās
šķietami vienkāršs jautājums, kam vajadzētu tikai apliecināt, ka
mūsu sabiedrībā cilvēki orientējas elementāros, ar veselības
saglabāšanu saistītos jautājumos. Tomēr, uzdodot šo jautājumu,
piemēram, vecāka gadagājuma ļaudīm, dažs labs atbildi noskalda
strikti: «Ar HIV var inficēties galvenokārt narkomāni un
prostitūtas.» Vēl kāds attrauc: «Esmu gana vecs, un uz mani tas
vispār neattiecas.»
Jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati
liecina, kopš brīža, kad 1987. gadā Latvijā tika apstiprināts
pirmais HIV gadījums, līdz 1. novembrim kopumā valstī reģistrēti
6175 ar HIV inficēti cilvēki.
Dakterīt! Šādi mēdzam ārstus uzrunāt gan izmisuma brīdī, gan
situācijās, kad nepieciešama tikai recepte. Arī man tā gribējās
uzrunāt dakteri Beatrisi Neimani mūsu tikšanās laikā. Gan lūdzot
domās uzrakstīt recepti senioriem - kā neļauties smagām domām par
vecumu -, gan apbrīnojot viņas apņēmību turpināt mediķa gaitas.
«Strādāju tāpēc, ka man patīk un darbiņš, kaut arī neliels,
piepilda dzīvi. Es gūstu gandarījumu,» apliecina Beatrise Neimane.
Tiesa, vienas receptes visiem, kā piepildīt dzīvi seniora gados,
nav.
Svētkus ne vienmēr pavada tikai līksme un prieks, bieži vien
izjūtu gammā iezogas arī krietna deva grūtsirdības - jo sevišķi
jūtīgi šajā laikā ir vientuļie vecākās paaudzes ļaudis, kas dažādu
apstākļu dēļ dzīvi vada, nošķīrušies no ārpasaules. Taču, kā
uzskata Salaspils pensionāru kopas pārstāvji, svētku sajūta ir
atkarīga tikai no pašiem! Par to Salaspils vecākās paaudzes dāmas
pārliecinājušās jau 20 gadu garumā, kopš darbojas ne tikai savu
vienaudžu, bet arī sabiedrības labā.