Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek
uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir
atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES)
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.
Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu ir noteikts mērķis - līdz 2050. gadam transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par 60%.
Senioru iecienītākie fizisko aktivitāšu veidi ir pastaiga dabā,
peldēšana un riteņbraukšana, secināts Jūrmalas pilsētas un SKDS
veiktajā pētījumā Latvijas iedzīvotāju rudens labsajūtas
formula.
Pasaules Sirds dienu ik gadu atzīmē 29. septembrī. Lai pievērstu
iedzīvotāju uzmanību savas sirds veselībai, kā arī izglītotu par
sirds slimību riskiem un iespējām stiprināt veselību, Rīgas domes
Labklājības departaments aicina izmantot iespēju apmeklēt
kardiologa lekciju un bez maksas veikt profilaktiskas veselības
pārbaudes.
Laivu būvēšanas tradīcijas Latvijas Kurzemes piekrastē ir senas,
tomēr padomju varas gados, kad piekrastē bija slēgta militārā zona,
tika lemtas iznīcībai. Pirms pieciem gadiem domubiedru grupiņai
Pāvilostā radās ideja atsākt koka laivu būvi, izmantojot
tradicionālos zvejnieku laivu paraugus, sentēvu zināšanas un
mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Šo projektu īstenoja viesnīcas
Vēju paradīze saimnieks Valts Videnieks sadarbībā ar
biedrību Pāvilostas laivas.
Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau
tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt
mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt
transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES Ceļvedī uz Eiropas
vienoto transporta telpu ir noteikts mērķis - līdz 2050. gadam
transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par
60%.
Latvijā ir desmit ostu, trīs lielās - Rīga, Ventspils un Liepāja
- un septiņas mazās - Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Roja, Engure,
Pāvilosta un Lielupe -, liecina Satiksmes ministrijas dati.
Investīcijas ostu infrastruktūras uzlabošanā pozitīvi ietekmē kuģu
drošību, mazina vides piesārņojuma risku un veicina ostu apkārtējās
vides sakārtotību.
"Teniss ir pateicīgs sporta veids, jo to var spēlēt visu dzīvi. Cilvēks aktīvi sporto, viņam ir savs hobijs, līdz ar to tiek saglabāta laba veselība un uzlabota dzīves kvalitāte," uzskata neiroķirurgs, Latvijas Ārstu tenisa savienības prezidents Egils Valeinis, kurš pirms sešiem gadiem sācis organizēt tenisa senioru kustību Latvijā.
Rīgas kā pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai aptuveni 641 tūkstotis tās iedzīvotāju. Aplēses liecina, ka regulāri uz galvaspilsētu strādāt, mācīties, atpūsties brauc aptuveni miljons 200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. "Pilsētas attīstību iespējams veicināt, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet nodrošinot labus sociālos un vides apstākļus.
Šovasar seniori bija ļoti aktīvi, apgūstot datorprasmes Lattelecom sociālās atbildības projektā Pieslēdzies, Latvija!.Kā tas var gadīties katram, arī vecākās paaudzes skolēniem nereti mācību procesā rodas amizantas situācijas. Rīgas Aktīvo senioru alianses (RASA) vadītāja Terezija Mackare stāsta par mācībām Rīgā: "Esam lepni par senioru apņēmību, centību un nozīmīgajiem panākumiem, apgūstot līdz šim neiepazīto datoru un internetu.
«Teniss ir pateicīgs sporta veids, jo to var spēlēt visu dzīvi.
Cilvēks aktīvi sporto, viņam ir savs hobijs, līdz ar to tiek
saglabāta laba veselība un uzlabota dzīves kvalitāte,» uzskata
neiroķirurgs, Latvijas Ārstu tenisa savienības prezidents Egils
Valeinis, kurš pirms sešiem gadiem sācis organizēt tenisa senioru
kustību Latvijā.
Septembrī, kad senioriem rodas vairāk laika, uz nodarbībām Rīgas
dienas centros tiek aicināti visi interesenti. Rīgā darbojas
septiņi dienas centri, kas izveidoti konkrētām mērķa grupām, lai
dienas laikā nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus,
rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstīšanu,
izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī klientu un
viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.
Brīdī, kad norit cilvēku pieteikšana šā gada Latvijas
lepnuma balvai, Diena iztaujāja vairākus 2014. gada
balvas ieguvējus, lai uzzinātu, kā viņiem veicies laikā, kas
pagājis kopš balvas saņemšanas pērnā gada nogalē.
Rīgas kā pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai aptuveni 641
tūkstotis tās iedzīvotāju. Aplēses liecina, ka regulāri uz
galvaspilsētu strādāt, mācīties, atpūsties brauc aptuveni miljons
200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. «Pilsētas attīstību iespējams
veicināt, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet nodrošinot
labus sociālos un vides apstākļus.
"Rīgai nepieciešams instruments, ar ko tā var efektīvi pārvaldīt gaisa kvalitāti pilsētā, lai lēmumi nebūtu spontāni, populistiski, bet tiktu pieņemti ar aprēķinu un pamatotu plānu. Mēs pie tā strādāsim, jo pilsēta gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā izdarīt var ļoti daudz," norāda starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) valdes priekšsēdētājs Valts Vilnītis.
"Ar gadiem sirdī palieku jaunāka. Nezinu, kā to izskaidrot. Varbūt tāpēc, ka kļuvis vairāk laika padomāt arī par sevi, jo jaunībā, brieduma gados galvenais bija darbs un ģimene," saka seniore Biruta Gulbe.
"Esmu tā sailgojies pēc skriešanas, ka prātoju - nākamgad būs jānoskrien kāds pusmaratons. Bet pagaidām katru dienu sniedzu peldēšanas paraugdemonstrējumus Ventā, jo man tāds ūdeņains vārds un arī peldu es labi," savu labas pašsajūtas uzturēšanas paņēmienu atklāj Kuldīgas seniors Vilnis Kalns (75).
Gados vecāku cilvēku saziņas atvieglošanai pieejamie
specializētie mobilie tālruņi ar lieliem taustiņiem un īpašu
trauksmes zvana pogu kļūst aizvien pieprasītāki Latvijas senioru
vidū - tos lieto nu jau katrs astotais šajā vecuma grupā, liecina
mobilo sakaru operatora Amigo apkopotā informācija.
Pensionāri joprojām visvairāk iecienījuši klasiskos jeb pogu
telefonus, bet viedtālruņus iegādājušies vien 2% senioru.
«Ar gadiem sirdī palieku jaunāka. Nezinu, kā to izskaidrot.
Varbūt tāpēc, ka kļuvis vairāk laika padomāt arī par sevi, jo
jaunībā, brieduma gados galvenais bija darbs un ģimene,» saka
seniore Biruta Gulbe.
«Esmu tā sailgojies pēc skriešanas, ka prātoju - nākamgad būs
jānoskrien kāds pusmaratons. Bet pagaidām katru dienu sniedzu
peldēšanas paraugdemonstrējumus Ventā, jo man tāds ūdeņains vārds
un arī peldu es labi,» savu labas pašsajūtas uzturēšanas paņēmienu
atklāj Kuldīgas seniors Vilnis Kalns (75).
«Rīgai nepieciešams instruments, ar ko tā var efektīvi pārvaldīt
gaisa kvalitāti pilsētā, lai lēmumi nebūtu spontāni, populistiski,
bet tiktu pieņemti ar aprēķinu un pamatotu plānu. Mēs pie tā
strādāsim, jo pilsēta gaisa kvalitātes uzlabošanas jomā izdarīt var
ļoti daudz,» norāda starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma
Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE)
valdes priekšsēdētājs Valts Vilnītis.
Rīgas domes Mājokļu un vides
departamenta mājaslapā interesentiem tiek piedāvāta informācija
par gaisa piesārņojumu vietās, kur gaisa kvalitāti kontrolē
Rīgas domes gaisa monitoringa stacijas – Brīvības, K. Valdemāra
ielā un Sarkandaugavā. Mērījumos iegūtā informācija
(http://mvd.riga.lv/lv/gaiss_sobrid/) tiek atspoguļota četru tekošo
dienu griezumā, izmantojot vienas stundas vidējo koncentrāciju.
"Galvenais, ka tagad esam kopā. Mēs
tiešām sevi varam saukt par veiksmīgām sievietēm. Esam ļoti,
ļoti pateicīgas senioram Mārtiņam Ziebergam, kurš mums palīdzēja
citai citu atrast," saka Daina, Rasma un Ligita. Viņas izšķīra
1965. gadā – pēc ugunsgrēka meitenītes tika atņemtas mātei un
ievienotas dažādos bērnunamos Daugavpilī, Baldonē, Cēsīs.
Gaisa piesārņojuma monitoringa dati
par Rīgu liecina, ka pilsētas centrālajās ielās, kur ir
visblīvākā satiksme, tiek pārsniegta slāpekļa dioksīda un
gaisā suspendēto cieto daļiņu norma. Slāpekļa dioksīds ir
autotransporta radīts piesārņojums. Vides speciālisti norāda –
gaisa kvalitātes uzlabošanai efektīvi būtu ierobežot
autotransporta intensitāti Rīgas centrā, taču būtiska nozīme ir
arī Latvijā kopumā izmantotā autoparka tehniskajiem parametriem
un vecumam.
«Galvenais, ka tagad esam kopā. Mēs tiešām sevi varam saukt par
veiksmīgām sievietēm. Esam ļoti, ļoti pateicīgas senioram Mārtiņam
Ziebergam, kurš mums palīdzēja citai citu atrast,» saka Daina,
Rasma un Ligita. Viņas izšķīra 1965. gadā - pēc ugunsgrēka
meitenītes tika atņemtas mātei un ievienotas dažādos bērnunamos
Daugavpilī, Baldonē, Cēsīs.