Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Migla
Ceturtdiena, 2. aprīlis
Irmgarde, Daiva

Ieva Štāle

Piezvaniet! Vai vislabāk - aizbrauciet ciemos

Aktīvo darba gaitu pārtraukšana atnes ne vien daudz brīva laika, bet diemžēl arī strauji samazina iespēju satikties un sazināties ar citiem cilvēkiem. Mobilo sakaru operatora Amigo apkopotie dati liecina, ka ceturtajai daļai pensijas vecuma cilvēku ir tikai pieci vai pat mazāk sarunu partneru, un šie pensionāri telefonsarunām vidēji mēnesī atvēl vienīgi 50 minūtes jeb mazāk nekā divas minūtes dienā.

Veselīgas rudens receptes īpaši senioriem

Kad rudens vakari kļūst garāki, var ķerties pie jaunu recepšu izmēģināšanas. Šoreiz īpaši senioriem savas receptes iesaka Rimi veselīgās ēšanas kustības Aikāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis.Pirmajā ēdienā būs Vistas un pupiņu zupa četriem cilvēkiem.Nepieciešams: divi vistas stilbiņi, divi burkāni, sīpols, ķiploks, maza seleriju sakne, 300 g pupiņu, 50 g rīsu, lauru lapa, sāls, smaržīgie pipari, sauja zaļumu un 1,5 l ūdens.

Kā atgūties pēc darba zaudēšanas pirmspensijas vecumā?(55)

Kad aiz muguras pavadīts spraigs darba mūžs, pirmspensijas vecumā darba zaudēšana ir smags trieciens, pēc kura atgūties senioram traucē gan straujš pašapziņas kritums, gan nespēja pieņemt citādu dzīves ritmu. Vēl smagāku nomāktības sajūtu padara fakts, ka arī darba intervijas nav veiksmīgas.Kā pirmspensijas vecumā darbu zaudējušajiem atkal atgūt pašapziņu un dzīvesprieku, kā samierināties ar notikušo un saskatīt iespējas turpmākajā dzīvē, _Senioru Dienu _konsultē sertificēta psihoorganiskās analīzes psihoterapeite mg.

Projekta ietvaros sadraudzējušies ar Lietuvas un Igaunijas senioriem(2)

Vārkavas novada pensionāru biedrība jau otro gadu veiksmīgi sadarbojas ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, ar kura atbalstu vārkavieši realizē projektu Dzīves zelta kausu rokā ņemam - Vārkavā. Vērienīgākais notikums šī projekta ietvaros bija tikšanās ar Klaipēdas (Lietuva) un Kanepi (Igaunija) senioriem.

Projekta ietvaros sadraudzējušies ar Lietuvas un Igaunijas senioriem

Vārkavas novada pensionāru biedrība jau otro gadu veiksmīgi sadarbojas ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, ar kura atbalstu vārkavieši realizē projektu Dzīves zelta kausu rokā ņemam - Vārkavā. Vērienīgākais notikums šī projekta ietvaros bija tikšanās ar Klaipēdas (Lietuva) un Kanepi (Igaunija) senioriem. «Pasākums noritēja Vārkavas novada dienu ietvaros. Pēc oficiālās biedrību tikšanās organizējām kopīgu deju festivālu Draugs, pulkā nāc un dejot sāc!,» stāsta Vārkavas novada pensionāru biedrības vadītāja Janīna Ancāne.

Kur tagad ir mans krasts?

Kad aiz muguras pavadīts spraigs darba mūžs, pirmspensijas vecumā darba zaudēšana ir smags trieciens, pēc kura atgūties senioram traucē gan straujš pašapziņas kritums, gan nespēja pieņemt citādu dzīves ritmu. Vēl smagāku nomāktības sajūtu padara fakts, ka arī darba intervijas nav veiksmīgas.

Rudens receptes īpaši senioriem

Kad rudens vakari kļūst garāki, var ķerties pie jaunu recepšu izmēģināšanas. Šoreiz īpaši senioriem savas receptes iesaka Rimi veselīgās ēšanas kustības Aikāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis.

Atrast mieru savai dzīvei

«Politika man rada zināmu atturību, jo ir daudz runu un solījumu, bet, ja paskatās reālo dzīvi, tad tā ir tikpat grēcīga. Politiķiem ir lielāka iespēja vairāk grēkot un tie grēki reizēm ir stipri lielāki nekā parastiem cilvēkiem,» uzskata Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, infektologs hepatologs Jāzeps Keišs. Nu jau viņš ir pensijā. Taujāts, kāpēc daudzi seniori tik kaismīgi apspriež politiskās norises, teic: «Kad cilvēkiem nav par ko runāt, viņi runā par divām lietām - laikapstākļiem un politiku. Ja cilvēks ir aizņemts, par to nav laika spriedelēt.»

Tur augstu godā savu profesiju

Ķeguma pensionāru biedrībā ir 15 senioru, kuru darba mūžs bijis saistīts ar Ķeguma HES. Tās pirmais hidroagregāts sācis darboties 1939. gada 15. oktobrī, un ķegumniekiem spēkstacijas 75. gadadiena bija nozīmīga jubileja.

Garā stiprāki par mums

«Mēs nezinām sava nogriežņa garumu, nezinām, kas būs priekšā. Dzīvot ar domu «man šodien viss ir okei, tāpēc esmu baigais vecis» nebūtu pareizi. Tāpēc atbalstu cilvēkus ar invaliditāti,» saka Dainis Dukurs, Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda valdes priekšsēdētājs.

Ne vienmēr jāsāk ar aptiekas zālēm

Lai pensijas vecumā pamats zem kājām būtu stabilāks, vispirms jāpievēršas veselīgam dzīvesveidam, uzskata Balvu pensionāru biedrībā. Realizējot Kopienu iniciatīvu fonda atbalstīto projektu Atklāsim dzīvotprieka noslēpumu, Balvu seniori pārliecinājušies, ka dzīvojot pilnvērtīgāk, izmantojot sporta inventāru un apgūstot izglītojošās lekcijās uzzināto, kā arī papildinot iemaņas darbā ar datoru, var veiksmīgāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Ar sirds siltumu gatavi padalīties

«Mūs vieno griba - griba būt, griba darboties. Mūs vieno mūsu dzīve,» saka Gulbenes novada pensionāru biedrībā Atspulgs 5. Latvijā daudzviet seniori par gulbeniešiem saka - viņi ir apbrīnojami saliedēti un aktīvi. Biedrības vadītāja Anna Vīgante apliecina: «Mūsu mērķis - būt vajadzīgiem sava novada sabiedrībai, bet darbības galvenie virzieni ir gan darbs sabiedrības labā, gan pašizglītošanās.»

Patīk būt starp senioriem

Rojas Kultūras centra lielajā zālē Dzintra Pētersone klāj galdus - nākamajā dienā te gaidāma lielā senioru balle. Dzintra ir Rojas pensionāru biedrības Liedags vadītāja, pati smej, ka viņa «vēl tāda jauna seniore», taču sarunas laikā vairākkārt uzsver - viņai patīk būt starp senioriem, kuri prot priecāties par dzīvi. Dzintra uzskaita viņas vadītajā biedrībā paredzēto saviesīgo pasākumu plānu - balles, ekskursijas, koncerti - viens notikums aiz otra, kas neļauj ieslīgt rutīnā. Arī pati Dzintra nemēdz slīgt grūtsirdībā, tam vienkārši neatliek laika.

Gatavots ar mīlestību

Izpratne, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešama daudz iejūtīgāka, atbalstošāka attieksme - tostarp darba vidē, kurā viņi vēlētos iekļauties -, sabiedrībā raisās palēnām. Uzņēmējdarbības jomā tas prasa pacietību un laiku, kura dažādu iemeslu dēļ darba devējiem dažkārt nav. Tomēr Latvijā rodas aizvien vairāk uzņēmumu, kuru vadītāji gatavi sadarboties ar invaliditātes skartajiem cilvēkiem, novērtējot viņu potenciālu un pilnvērtīgi atalgojot par padarīto.

Ekskursantus gaida pagastu stāstnieki

«Senioriem tā ir iespēja būt sabiedrībā, paveikt ko vērtīgu sava novada labā un saturīgi piepildīt laiku,» apgalvo Lūcija Kārkliņa. Viņa ir viena no 14 senioriem, kas šovasar iesaistījās Vidzemes plānošanas reģiona projektā Tourage jeb Senioru tūrisma attīstība nomaļos reģionos.

Iepazīstiet savu novadu

Ne vienmēr spilgtākās ekskursijas ved tikai uz tālajām zemēm. Kā atzīst seniori vairākās Senioru Dienas aptaujātajās pensionāru biedrībās, arī sava novada mazo pagastu kārtīga iepazīšana var izvērsties pozitīviem pārsteigumiem pilna.

Latvijas lepnuma stāsts: Izdarīt drusciņ vairāk, nekā par to saņemu algu(14)

"Priecājos, ka ir cilvēki, kuri no sirds cenšas palīdzēt citiem, – tā ir farmaceite Dace Belecāne ar savu meitu Valdu. Viņas pēc darba brīvajā laikā apgādā mani ar medikamentiem, iegādāja man ortopēdisko jostu, vadā mani ar savu transportu uz Limbažiem un Rīgu pie dakteriem, arī pārtiku nopērk un ēdienu sagatavo – nežēlo savu naudu.

Tādu mirkļu dēļ vērts dzīvot

«Priecājos, ka ir cilvēki, kuri no sirds cenšas palīdzēt citiem, - tā ir farmaceite Dace Belecāne ar savu meitu Valdu. Viņas pēc darba brīvajā laikā apgādā mani ar medikamentiem, iegādāja man ortopēdisko jostu, vadā mani ar savu transportu uz Limbažiem un Rīgu pie dakteriem, arī pārtiku nopērk un ēdienu sagatavo - nežēlo savu naudu.

Beidzot sākusies īstā dzīve!

Pirmais mūs sagaida Artoss - dzīvespriecīgs četrkājainais, kas tūliņ gatavs ciemiņiem ierausties klēpī. Jau pēc brīža suns, saudzīgi satvēris zobos kā lupatu lelli, atnes atrādīt jaunāko ģimenes locekli - melnu kaķēnu. Viņa saimnieks Ēriks Drīliņš sirsnīgi saka: «Dzīve pensijā nav garlaicīga - ar abiem mājas mīluļiem vien ir ko noņemties. Tad jāizbrauc ar riteni, jāaizbrauc uzspēlēt hokeju, bet šovakar pat - abiem ar kundzi mēģinājums senioru deju kolektīvā.»

Dzīve turpinās visos vecumos

«Viņa ir spilgta, pamanāma, vienmēr smaidīga un atraktīva,» šī gada konkursa Vecmāmiņa 2014 uzvarētāju Veru Lozi (58) raksturo konkursa organizatore, biedrības Emergo vadītāja Elita Drāke.

Galvenais, lai rūpētos par veselību

Latvijā bieži tiek spriests, kādi pasākumi nepieciešami, lai cilvēki ekonomiski aktīvajā vecumā regulāri apmeklētu ārstu un laikus diagnosticētu saslimšanas. Viens no ierosinājumiem saistās ar sanitāro grāmatiņu ieviešanu visās darbavietās.

Pagaidām privātpersonu apdrošināšana neattīstās

«Cilvēks, kurš pasūtījis ekskluzīvas kurpes vai automašīnu, var gaidīt rindā, bet, ja viņa veselība prasa medicīnisku iejaukšanos, taču uz to jāgaida rindā divi trīs mēneši, ir saprotama izvēle labāk iegādāties veselības apdrošināšanas polisi un apmeklēt privātu medicīnas iestādi,» vērtējot veselības aprūpes sistēmu valstī un apdrošinātāju lomu tās darbībā, saka apdrošināšanas sabiedrības BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucavs.

Dzīvot aprūpes centrā nav kauns!(25)

"Tas nav kauns - dzīvot sociālās aprūpes centrā. It nemaz! Gluži otrādi - te es jūtos daudz laimīgāka un priecīgāka. Radi man Rēzeknē dzīvo, tiem sava ģimene, daudzi arī jau nomiruši. Ko man iesākt - vai tad jaunu dzīvi sākt? Ja vecumā cilvēks paliek viens un nevarīgs, dzīve sociālās aprūpes namā ir labākā iespēja," laikraksta Diena pielikumam Senioru Diena uzsvērusi Janīna Vaņina, Rīgas sociālās aprūpes centra Stella maris iemītniece.

Latvijas lepnuma stāsts: Sirds cilvēks ar kokli

"Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama – šī tautasdziesma attiecināma uz Mārīti Osi. Viņa ir piemērs gan veciem, gan jauniem, ka jādzīvo ar prieku, nedrīkst čīkstēt. Mārītei viņas 78 gados ir neizsīkstoša enerģija, viņa strādā Rīgas 3.speciālajā pamatskolā, ir folkloras ansambļa Mare vadītāja, brauc ekskursijās, iet pārgājienos – šovasar Horvātijā ar laivu brauca pa krāčainu kalnu upi. Mārīte Ose ir pelnījusi būt Latvijas lepnums," pieteikuma vēstulē raksta viņas kolēģe skolotāja Lelde Jansone.

Ģimenes ārsts ir tas, kurš profesionāli izlemj, kā rīkoties!

Tas ir patiess stāsts par seniori, kurai bail no ērcēm. Ar Sofijas kundzi nejauši iepazināmies parkā, kad sieviete palūdza uz soliņa pārsēsties, jo viņai bail sēdēt zem kokiem - ērces... «Kad esmu pabijusi dabā, allaž ieeju vannā, lai tos mošķus noskalotu.» Sofija nenoliedz - vakcinācijai pietrūkstot līdzekļu.

Izdevuši Represēto likteņstāstus

Lai izzinātu sava novada vēsturi, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas audzēkņi gadu darbojās projektā, iepazīstoties ar vairākiem desmitiem represēto jūrmalnieku un uzklausot viņu atmiņu stāstījumus par dzīvi, kuru noteica padomju totalitārais režīms. Apkopojot stāstījumus, ģimnāzijas audzēkņi izdevuši brošūru Represēto likteņstāsti un izveidojuši dokumentu un vēsturisko fotogrāfiju izstādi, kas atspoguļo dzīvi izsūtījumā.

Sirds cilvēks ar kokli

«Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama» - šī tautasdziesma attiecināma uz Mārīti Osi. Viņa ir piemērs gan veciem, gan jauniem, ka jādzīvo ar prieku, nedrīkst čīkstēt. Mārītei viņas 78 gados ir neizsīkstoša enerģija, viņa strādā Rīgas 3. speciālajā pamatskolā, ir folkloras ansambļa Mare vadītāja, brauc ekskursijās, iet pārgājienos - šovasar Horvātijā ar laivu brauca pa krāčainu kalnu upi. Mārīte Ose ir pelnījusi būt Latvijas lepnums,» pieteikuma vēstulē raksta viņas kolēģe skolotāja Lelde Jansone.

Dzīvot aprūpes centrā nav kauns!

«Tas nav kauns - dzīvot sociālās aprūpes centrā. It nemaz! Gluži otrādi - te es jūtos daudz laimīgāka un priecīgāka. Radi man Rēzeknē dzīvo, tiem sava ģimene, daudzi arī jau nomiruši. Ko man iesākt - vai tad jaunu dzīvi sākt? Ja vecumā cilvēks paliek viens un nevarīgs, dzīve sociālās aprūpes namā ir labākā iespēja,» ir pārliecināta Janīna Vaņina, Rīgas sociālās aprūpes centra Stella maris iemītniece.

Viņš nav apturams!

"Līdz tam viņš bija kluss un mierīgs, bet, kopš nodibināja savu ansambli, vairs nav apturams un nomierināms!" par Ēriku Veseli saka viņa dzīvesbiedre Erna.Ēriks bilst: "Citi saka, ka pensionāram ceļš ir tikai no gultas līdz ledusskapim, no ledusskapja līdz televizoram un atkal uz gultu. Man tā nav! Kad aizgāju pensijā, domāju - ko darīšu? Brīžiem uzspēlēju mutes harmonikas - kā būtu, ja varētu ar kādu kopā saspēlēties? Manā bērnībā mutes harmonikas spēlēja katrs trešais puišelis, tagad blumīzeristus ar uguni nesameklēsi.