Dārzs var būt arī tikšanās vieta sabiedrības saliedēšanai – sevišķi, ja tas izveidots pilsētas vidū, industriālos rajonos starp auto plūsmām un daudzstāvu celtnēm. Mūsdienās urbānā dārzkopība sen vairs nav jaunums un arvien stabilāk ienāk arī Latvijā.
Kaut arī astronomiskais pavasaris oficiāli sāksies tikai 20. datumā, marts ir pavasara mēnesis un strauji uzlabojas gaismas apstākļi, – dienas garums pamazām tuvojas 12 stundām. Taču dārzkopības speciālisti brīdina – laika prognozes vēsta, ka vēl gaidāms auksts laiks, arī sniegs kūst pamazām un atkal uzsnieg no jauna… Ar dārza darbiem nevajag pārsteigties, lai paveiktais neaiziet bojā.
LU Botāniskais dārzs ziņo, ka Acāliju mājā bagātīgi zied dižais laurs, kura lapas ir visiem labi zināma garšviela un smaržviela. Lauru kociņus iespējams izaudzēt ne tikai to dzimtajā Vidusjūras reģionā vai botāniskajos dārzos, bet arī mājas apstākļos. Pie stādiņiem var tikt gan augu tirdzniecības vietās, gan arī pārtikas veikalu garšaugu stendos sameklēt mazus lauru kokus podiņos.
Mazi un ne tik mazi augi stikla traukos – savrupas mini ekosistēmiņas, kuras, šķiet, dzīvo pašas savu dzīvi, kurā ļauts ielūkoties arī cilvēka acij un pietuvināti vērot augšanas procesus, – tādas ir dzīvotnes, ko veido augu kopšanas entuziasti Līga Zelčāne un Justs Krapāns. Tās ir tik noslēpumaini un fascinējoši skaistas, ka ieraugot uzreiz gribas tādu ieviest arī savā mājoklī.
Viesatas dabas taka nav visiem zināms un populārs maršruts, bet droši var teikt, ka gleznainu ainavu un pārgājienu mīļotājiem tā būs īsta pērle, kuras skaistumu izbaudīt. Ja tīk mazliet mežonīgas un neiestaigātas takas, te varētu būt nedaudz garlaicīgi, jo taka ir labiekārtota – vairākās vietās visā tās garumā ir soliņi, kur atpūsties sagurušajiem gājējiem, un tie izvietoti punktos, no kuriem paveras skaistākie skati uz Viesatas upes līkločiem, bet vairākās vietās iekārtotas ugunskura vietas, kur atradīsiet arī sausu malku, grilu un galdiņus.
Mitrā laikā, kad termometra stabiņš noslīd nedaudz zem nulles, lapu koku audzēs ir vērojama interesanta parādība – zari izskatās kā ietinušies cukurvatē. Iespējams ieraudzīt gan pavisam mazus pušķīšus, gan iespaidīgus, vairāku desmitu centimetru garus veidojumus. Šo parādību dēvē par ledusmatiem, un lielākoties tā vērojama mērenās ziemās un apstākļos, kad siltas temperatūras mijas ar nelielu salu, kas saglabājas stabils vairāku stundu garumā, piemēram, dienas ir siltas, bet naktīs vēl valda sals.
Meži ir neaizstājams planētas resurss, kas mūs nodrošina gan ar skābekli, gan koksni un dažādām citām vērtībām. Tajos mājo vairāk nekā puse no visām sauszemes sugām.
Grīdas mazgāšana parasti nav no tiem tīkamākajiem darbiem pat tiem, kuri ar mājokļa tīrīšanu un kārtošanu nodarbojas labprāt. Patīkams aromāts un acīmredzams tīrības efekts, kam piemīt nedaudz antibakteriāla funkcija, var šo procedūru padarīt mazliet jaukāku. Protams, visvienkāršākais ir nopirkt jau gatavu grīdas mazgāšanas līdzekli, bet dabai un maciņam draudzīgāk ir pagatavot tādu no mājās atrodamām sastāvdaļām, kuras noder arī citām vajadzībām.
Regulāri gada simbola godā ceļot visdažādākās sugas un dzīvotnes, dabas sargātāji un pētnieki cer ne tikai iegūt jaunus datus, bet arī pievērst līdzcilvēku uzmanību dabā notiekošajiem procesiem.
Lielu daļu lietu tagad esam spiesti iegādāties internetā. Kaut arī lielveikalos ir augu nodaļas un ziedu veikali ir vaļā, iespējams zaļi iepirkties arī interneta veikalā – pēdējā ne tikai sēklu un sīpolu klāsts ir plašs, bet pieejami arī veselīgi un interesanti telpaugi, padomi to kopšanai un iespējas sapazīties ar domubiedriem sociālajos tīklos.
Kā jau ik gadu kopš 2001. gada, arī šogad Latvijas Dendrologu biedrība izvēlējusies gada koku, un šoreiz, 2021. gadā, šis "tituls" piešķirts divirbuļu vilkābelei Crataegus laevigata (Poir.) DC. Tas ir liels krūms vai zems, līdz 8 m augsts koks, kam raksturīgas sīkas, 1,5–3 cm garas, sekli daivainas lapas, īsi 1–1,5 cm gari ērkšķi. Galvenā pazīme, kas to labi atšķir no citām Latvijas savvaļas vilkābelēm, – divi irbuļi ziedā (šo pazīmi var redzēt arī augļu laikā), līdz ar to arī divas (nevis viena) sēklas nelielajā ābolā (jeb precīzāk – ābolveida kaulenī). Vilkābeles aug ne tikai savvaļā – tās ir populārs augs apstādījumos un dārzos vienkāršās audzēšanas dēļ. Augs ir ziemcietīgs, sausumizturīgs, neizvēlīgs augsnes ziņā. Bet pavasarī vilkābele ir sevišķi pievilcīga ziedu dēļ! Vilkābeles iecienītas arī dzīvžogu veidošanai, jo tās saaug blīvi, turklāt ir ērkšķainas un veido gluži vai sienu, kurai grūti izlauzties cauri.
Plašā krāsu gammā, pildītiem, bumbu veida ziediem un sulīgiem kātiem, bet smalkām lapiņām, – tādas ir Āzijas gundegas jeb ranunkuļi. Iecienītas gan kā grieztie ziedi, gan podiņos, bet siltajā sezonā – balkonu kastēs un podos uz terasēm. Āzijas gundegas ienes pavasara klātbūtni telpās, kad gribas ko atšķirīgu no ierastajām tulpēm, hiacintēm, narcisēm.
Februāris ir visīstākais ziemas mēnesis, it sevišķi šogad, kad pēc ilgiem laikiem vairākas nedēļas pēc kārtas zemi klāj kārtīga sniega sega un gaisa temperatūra turas zem nulles. Taču, pat neskatoties pulkstenī, jūtam, ka dienas kļūst garākas un arī saule parādās biežāk. Dārzkopības sezona pavisam tuvu! Pirmos sagatavošanās darbus pamazām jau var sākt.
Pomelo ir ļoti garšīgs un ar dažādām labām vielām bagāts auglis, kuru ziemas sezonā noteikti ieteicams iekļaut uzturā. Tajā ir daudz šķiedrvielu, kas noder gremošanas uzlabošanai, C vitamīns. Pomelo ir bagātīga kālija krātuve – vienā auglī ir apmēram trešdaļa dienas normas.
Kamanu suņi haskiji ir viena no vecākajām suņu šķirnēm pasaulē – tiek uzskatīts, ka tie ir vismaz 4000 gadu seni un līdz mūsdienām nav būtiski mainījušies. Haskijs ir patstāvīgs, neatkarīgs, enerģisks un dzīvespriecīgs suns, kas ļoti mīl cilvēkus, turklāt šai šķirnei raksturīgs īpašs spēks un izturība. Tieši tādēļ haskiji ir viena no visbiežāk sastopamajām šķirnēm, kas ne tikai pa gleznainām ainavām izvizina ziemas skaistuma baudītājus, bet arī kopā ar saviem saimniekiem piedalās dažādās sacensībās. Tostarp tepat Latvijā.
Mākslinieces Hilarijas Vateras Feilas darbi pārsteidz ar trauslumu, savā ziņā naivumu un vienkāršību, kaut uzreiz jau ir skaidrs, ka to tapšanā ieguldīts liels darbs, zināšanas un pacietība. Hilarija veido izšuvumus uz augu lapām. Viņas darbi ir filigrāni un precīzi izstrādāti, tie dažādās izstādēs apceļojuši pasauli un atrodami vairāku modernās mākslas centru, uzņēmumu un privātajās kolekcijās. Radoši darbi ar dabas materiāliem nav tikai bērnu un botāniķu aizraušanās!
Ķimenes ir garšaugs, kas pazīstams ne tikai katram latvietim – iespējams, tas ir viens no vissenāk un plašāk izmantotajiem garšaugiem Eiropā jau kopš viduslaikiem. Par ķimeņu izmantošanu Anglijā vēsta avoti, kas datēti ar 1440. gadu. Vēsturnieki apgalvo, ka ķimenes pirms vairāk nekā 5000 gadiem uzturā lietojuši arī senie ēģiptieši. Ķimenēm senatnē tika piedēvēta arī mitoloģiska nozīme – tās tika uzskatītas par uzticības un taisnīguma simbolu. Piemēram, Vācijā līgavainis un līgava likuši kabatās pa saujiņai ķimeņu, tā apsolot uzticību viens otram.
Strelīcija ziedu veikalos nav nekāds retums, taču to nevarētu dēvēt arī par vienu no populārākajiem ziedaugiem. Tās iecienījuši mazliet ekstravaganti ļaudis, kam būtiski piešķirt interjeram spilgtu akcentu neparastu augu formu veidā. Lielākoties strelīcijas pieejamas griezto ziedu veidā, bet tās iespējams audzēt arī puķpodos mājās, ne tikai botāniskajos dārzos.
Ik gadu Pantone paziņo gada krāsu, kura kļūst par vadošo jeb modes krāsu dažādās jomās – interjerā, dekoros, arī floristikā. Šogad, 2021. gadā, tā ir illuminating jeb koši dzeltenā, kas reprezentē spēku un pozitīvismu, cerības, optimismu, draudzību, dzīvesprieku. Ziedu pasaulē tas nozīmē daudz spilgtuma un kontrastu. Dzeltenais tonis var kalpot gan kā atsevišķas nianses ziedu kompozīcijā, gan monohroni dažādu sugu, bet viena vai līdzīgu toņu pušķi. Nāk taču pavasaris ar narcisēm, mimozām, tulpēm vāzēs un priecīgi ziedošām pieneņu pļavām!
Reti kad svece izdeg pilnībā, neatstājot ne kripatiņas vaska. Tos var neizmest, bet pieiet radoši un izliet jaunu sveci! Der dažādu krāsu sveces, kuras sakausējot izveidos interesantu krāsu rakstu. Nevajadzētu jaukt kopā dažādus materiālus – parafīnu ar soju vai bišu vasku un tamlīdzīgi. Protams, videi draudzīgāk ir izmantot tādu materiālu kā sojas un bišu vaska sveces.
Tiem, kas ilgtspējas principu, vietas trūkuma vai citu iemeslu dēļ nevēlas tradicionālu Ziemassvētku eglīti, interjera dizainers Dariuss Rimkus iesaka izvēlēties neordinārus risinājumus.
Brīvdienās gribas uz jūru, izstaigāt arī mežu tās tuvumā, gribas pēc iespējas lielāku dažādību, jo dienas tik īsas un gaismas maz… Brauksim tā patālāk no Rīgas, lai mazāk cilvēku – es nolemju. Ha-ha, izskatās, ka līdzīgi ir nolēmuši vēl daudzi, nemaz nerunājot par vietējiem dabas mīļotājiem, un visas ceļa malas 50–60 km garumā gar piekrasti virzienā uz Kolku ir pilnas ar auto gandrīz tāpat kā vasarā, pludmales prieku sezonā.
Svētku noskaņai piedien svētku aromāti, un dabiski tos radīt mājoklī ir labākais veids! Tam izmantojami dažādi pārtikā derīgi produkti, nedaudz laika un izdomas.
Veidojot telpaugu kolekciju, interesantāka tā būs, ja izvēlēsities pēc iespējas vizuāli atšķirīgākus augus. Ja telpu platība un gaismas pieejamība ļauj, var izvērsties, variējot ar dažāda izmēra augu kompozīcijām, kombinēt vertikāla silueta augus ar zemiem un kupliem, kā arī nokareniem augiem. Pavisam savdabīgas nianses iespējams piešķirt, izvēloties augus ar atšķirīgu krāsu lapām – gan dažādām zaļā toņa niansēm, gan pavisam citu krāsu lapām vai to daļām, kā arī ieviest pa kādam raibam augam.
Ziemas sezona ir pārbaudījums, kas jāiztur ne tikai cilvēku, bet arī telpaugu veselībai. Tos apdraud slimības un kaitēkļi. Uzņēmīgāki pret kaitēkļiem ir tie augi, kas ir novājināti nepiemērotu augšanas apstākļu dēļ.
