Laika ziņas
Šodien
Migla

Raivis Vilūns

Melu apkarošanā atslābumam vietas nav(13)

Bažas par viltus ziņām varētu šķist savā ziņā apsīkušas, tomēr pētījumi atgādina – gan privātajam, gan publiskajam sektoram situācijas uzlabošanai vēl ir daudz darāmā. Pēc Kultūras ministrijas aptaujas datiem, piektā daļa iedzīvotāju mēdz vēl aizvien dalīties ar nepārbaudītu informāciju. Problēmas risināšanai šomēnes startējusi gan Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas kopīgi organizētā kampaņa, gan laikraksta Diena melu ziņu arhivēšanas un anotēšanas projekts.

Viltus ziņu bubuļa zobu un nagu apvīlēšana(15)

Pēdējos gados par viltus ziņām un to ietekmi runāts ir tik daudz, nu jau tās ir folklorizējušās par tādu kā modernu, visvarenu šausmu tēlu, kuru apturēt faktiski neiespējami, un tā uzbrukums ir tikai laika jautājums. Patiesi, nevar noliegt viltus ziņu potenciālo ietekmi, tomēr tās nav tik nenoķerams un neapturams bubulis, kā dažkārt varētu šķist. Dienas redakcija, uzsākot jaunu viltus ziņu arhivēšanas un anotēšanas projektu, grib lasītājiem parādīt nezvēra bezzobaino muti.

Pārdomās un bažās par alianšu nākotni(21)

Rīgas konferencē, politiķiem, ekspertiem un analītiķiem diskutējot par aizvadītā gada ģeopolitikas aktualitātēm, galvenais uzsvars bija veltīts bažām par militāro un ekonomisko alianšu nākotni. Pēc Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā uztraukums par militāro saspīlējumu diskusijās un ekspertu vēstījumos ir noplacis. Tagad to aizstājušas raizes par nekonkrēto nākotni, ko lielā mērā radījis ASV prezidents Donalds Tramps, kritizējot NATO un apšaubot alianses lietderīgumu, kā arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Vējonis: Brīvība, taisnīgums, cieņa ir vērtības, kas kopīgi jāaizsargā(14)

"Atzīmējot Baltijas valstu simtgadi, mēs svinam neatkarību un mūsu kopīgās vērtības - brīvību, taisnīgumu, cieņu pret visiem cilvēkiem. Tās ir Amerikas vērtības, tās ir Eiropas vērtības, un tās ir Latvijas vērtības. Tās ir mūsu vērtības un mums ir jādara viss iespējamais, lai kopīgiem spēkiem tās saglabātu un aizsargātu," uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien Rīgas konference 2018 atklāšanā.

Saslēgt tīmeklī visus(2)

Lai gan Latvijā ar interneta pieejamību nav sistemātisku problēmu, uz lauriem gulēt nevaram, jo vēl ir gana daudz cilvēku, kuri, lai gan gribētu būt "tīklā", ir nepieslēgti.

Neieslīgt pašapmierinātībā

Vasaras sākumā Diena sāka pētījumu par interneta pieejamību Latvijā, lai noskaidrotu iemeslus, kas traucē, kā liecina statistika, 21% mājsaimniecību iekļauties digitālajā viedvalstī, par kuru runā tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji un valstsvīri. Noslēdzot pētījumu, jāsecina – lielāko izaicinājumu rada nevis pieejamības, bet prasmju trūkums.

Atrast vienradzi putekļainās atvilktnēs(2)

Zinātnieki bieži runā par finansiālā atbalsta trūkumu viņu darbam. Arī žurnālam SestDiena, tiekoties ar Latvijas pētniekiem, bieži nācies dzirdēt, ka finansējums, pateicoties dažādiem Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem, ir, taču pie tā ir jāprot tikt – dažkārt pētnieki to sauc par vēl vienu darba pienākumu, kur panākumi ir atkarīgi tikai no projekta vadītāja talanta "pārdot savu atklājumu" fondiem un mecenātiem. Vienlaikus gan paši uzņēmēji, gan nozares eksperti min, ka Latvijā gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji ir kūtri inovāciju ieviesēji.

Partijām par tehnoloģijām interese niecīga(2)

Internets, digitālās tehnoloģijas, mākoņdatu pakalpojumi un citi modernie risinājumi ir savijušies praktiski ar visiem dzīves aspektiem, sākot ar izglītību un tautsaimniecību, beidzot ar kultūru un izklaidi. Tomēr, izlasot 13. Saeimas vēlēšanu kandidātu piedāvātās programmas, nerodas pārliecība, ka politiķi ir gatavi XXI gadsimta ekonomikas un sadzīves izaicinājumiem. Vienlaikus starp spārnotajām frāzēm eksperti dažviet saskata arī pozitīvas idejas par digitālo lietu centralizēšanu un birokrātijas mazināšanu.

Grib pieslēgties, bet neprot(6)

Tehnoloģijas sniedz plašas iespējas, taču, lai tās izmantotu, nepieciešama ne tikai tehnika, bet arī prasmes. Pētot 21% mājsaimniecību, kurām Latvijā nav pieejas internetam, Diena secināja, ka bieži vien tieši zināšanu trūkums, nevis tehnoloģiskā nepieejamība ir šķērslis cilvēku spējām iekļauties digitālajā informācijas un pakalpojumu telpā.

Bibliotēkas grib ātrumu(2)

Ja mājās nav pieejams internets, tad pirmā vietā, kur pēc valsts pārvaldes plāniem doties, lai tiktu pie pasaules tīmekļa, ir bibliotēkas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, potenciālie klienti, kas šādu pakalpojumu varētu izmantot, ir iedzīvotāji no 21% Latvijas mājsaimniecību, kurās nav pieejams internets. Diena, turpinot darbu pie projekta Nepieslēgtie, novēroja, ka bibliotēku sistēma, kas izveidota pirms desmit gadiem, vairs visus neapmierina, jo internets esot par lēnu un datori dažviet par vecu. Atbildīgā iestāde ir informēta par problēmu, un esot plāns, kā to risināt, nepiesaistot jaunus līdzekļus.

Novērošanas kameru ražotājiem gan ētiski, gan tehniski izaicinājumi

Drošība ir viena no cilvēku fundamentālajām vajadzībām, un, lai gan mūsdienās vismaz daļā pasaules drošības līmenis ir visai augsts, tomēr garnadži un citi ļaundari, kā arī nelaimes gadījumi vēl aizvien nav nekur pazuduši. Ja agrāk novērošanas kameras un signalizāciju sistēmas bija cieši saistītas ar sava īpašuma pasargāšanu, tad mūsdienās šo tehnoloģiju izstrādātāji nolēmuši savus tīklus mest plašāk un piedāvāt dažādus pielietojumus saviem produktiem. Tāpat paralēli arvien vairāk jādomā gan par datu aizsardzību, gan arī par riskiem, izmantojot mākslīgo intelektu.

Ļaunais ģēnijs vai glābējs?(4)

Apokaliptisku vīziju iedvesmots, Dienvidāfrikas miljardieris un izgudrotājs Īlons Masks ap sevi veido fūturistisku uzņēmumu impēriju un dzen uz priekšu atjaunojamo dabas resursu un kosmosa izpēti, nesaudzējot nedz savus darbiniekus, nedz kritiķus.

Mobilo sakaru operatori pārliecināti, ka pie interneta var tikt gandrīz jebkur(10)

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 21% Latvijas mājsaimniecību dažādu iemeslu dēļ nav pieejams interneta pieslēgums. Mobilo pakalpojumu operatori šo statistiku apšauba, norādot uz iespējamām statistikas neprecizitātēm, taču piebilst, ka ar lielāko prieku atrastu un pieslēgtu visus, kuri līdz šim nav tikuši pie interneta.

EP virzītā direktīva varētu apdraudēt pat dalīšanos ar jokiem internetā(18)

Tehnoloģiju gigants Google izmanto savus vērā ņemamos resursus, lai iestātos pret ceturtdien Eiropas Parlamentā izskatāmo direktīvu, kura potenciāli varētu būtiski ietekmēt iespējas internetā dalīties ar saturu. Kritiķi gan norāda, ka uzņēmums to dara, rūpējoties par savu peļņu, nevis interneta brīvību Eiropā. Tomēr, kā norāda direktīvas pretinieki, potenciālie ierobežojumi ietekmētu ne tikai milzu kompānijas, bet kaitētu mazajiem uzņēmējiem, medijiem un padarītu apgrūtinošu pat dalīšanos ar interneta jokiem, sauktiem par mēmiem (memes - no angļu valodas).

Bīstamās aizas digitālajā pasaulē(7)

Interneta pieejamības problēmu, kas draud arvien vairāk izolēt nabadzīgākās valstis, pasaulē cenšas risināt ar satelītiem un gaisa baloniem, tiek uzsvērts, ka pieeja internetam ir viena no cilvēktiesībām.

Sarunāties jāmācās(10)

Pa īstam sarunāties, nevis vienkārši papļāpāt, ir jāmācās, sarunai vajag noteikumus un struktūru, bet vēl jo svarīgāk – cieņu un vēlmi tiešām saprast, ko tad otrs cilvēks domā.

Pasaules latviešu zinātnieku kongress: Viedvalsts pamatā ir cilvēks(5)

Viedvalsts pamatā ir spējas sadarboties un cilvēks, kurš spēj gan radīt, gan izmantot informācijas tehnoloģijas labākas nākotnes vārdā, trešdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa diskusijā par viedvalsti un Latvijas nākotni norādīja gan zinātnieki, gan uzņēmēji un politiķi.

INFOGRAFIKA: Interneta pieejamība Latvijā(3)

Vidēji Latvijā internets ir pieejams 79% mājsaimniecību, taču pilsētās šis skaitlis ir lielāks, tāpat biežāk dators un internets ir pieejams mājsaimniecības, kurās ir bērni. Uzsākot žurnālistikas projektu Nepieslēgtie , Diena piedāvā infografiku par interneta pieejamību Latvijā.

FOTO: Diena Limbažu novada bibliotēkās

Bibliotēkas sen vairs nav paredzētas tikai, lai aizņemtos grāmatas un klusumā tās palasītu - reģionu bibliotēkas kalpo gan kā apdzīvoto vietu kultūras centrs, gan kā tikšanās vieta, gan dažkārt pat bērnistaba. Šogad pavasarī lielu uzmanību izpelnījās Limbažu novada bibliotēkas, kuru bibliotekārēm pašvaldība pacēla algu, bet vienlaikus samazināja slodzi, tādējādi "apcērpot" arī bibliotēku darba laiku. Kritizēja gan kultūras darbinieki, gan mediji, vēl jo svarīgāk, tas radīja jautājumu - vai, padarot bibliotēkas mazāk pieejamas, necieš tie, kuriem, piemēram, nav pieejams dators un internets mājās. Uzsākot projektu par interneta pieejamības problēmām Latvijā Nepieslēgtie, portāls Diena.lv devās apciemot trīs dažāda izmēra bibliotēkas Limbažu rajonā.

Nepietiek ar datora iegrūšanu rokās

Cilvēkam nevar iedot datoru un cerēt, ka visas problēmas atrisināsies, uzskata antropoloģe Elīna Ozoliņa. Uzsākot projektu Nepieslēgtie, portāls Diena.lv tikās ar antropoloģi, kura vairākos pētījumos aplūkojusi sociālās atstumtības riskus Latvijā, lai viņu iztaujātu par potenciālajām problēmām un ieguvumiem, ar ko agrāk vai vēlāk digitālajā ērā būs jāsaskaras sabiedrībai un valstsvīriem.

Nepieslēgti vēl aizvien ir daudzi(7)

E-veselība, e-klase, interneta bankas un neskaitāmi citi elektroniskie risinājumi arvien plašāk ienāk ikdienā, un vismaz daļai Latvijas iedzīvotāju tas ir atvieglojums – vairs nav jāstāv rindās, lai dabūtu kārtējo recepti, nevajag braukt uz CSDD, lai izņemtu vienas dienas atļauju tehniskās apskates apmeklēšanai, bērniem kaut vai par dažiem gramiem ir vieglākas somas, jo nav līdzi jānēsā dienasgrāmatas, un maksājumus var veikt, nedodoties uz bankām vai pastu, taču vai tas der visiem? Valsts iestādes un uzņēmumi bieži rīko kampaņas, kas mudina atteikties no skaidras naudas darījumiem, fiziskām vēstulēm un iesniegumiem, bet kā ir ar tiem, kas finansiālu šķēršļu, fizisku ierobežojumu vai prasmju dēļ nevar izmantot šos pakalpojumus? Vai, steidzoties kļūt par digitālās pasaules līderiem, mēs neatstājam novārtā lielu skaitu savējo?

Latvija esot viedvalsts. Vai visiem?(5)

Bieži dzirdam, ka Latvija ir "viedvalsts", "digitālo tehnoloģiju pioniere" un "interneta ātruma lielvara". To patīk piesaukt gan uzņēmējiem, gan valstsvīriem, un melots jau nav – globālajā telpā neizskatāmies slikti. Taču rodas jautājums – vai visi no tā iegūst, vai mēs, steidzoties būt pirmie, neesam piektdaļu "komandas", proti, savus līdzcilvēkus, atstājuši putekļos? Diena sāk žurnālistikas projektu Nepieslēgtie, lai uzzinātu, kā dzīvo tie, kas vēl nav "ielaisti viedvalstī".

Vairāk tiesību prasīt, pienākums ziņot(8)

Šodien stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), un, lai gan daudziem ar to saistītās pārmaiņas joprojām ir neskaidras un jau pat izplatījušies mīti par tās "represīvo dabu", eksperti atgādina, ka privātpersonu ikdienas dzīvē regula daudz izmaiņu neievieš. Galvenokārt tā sniedz plašākas iespējas parūpēties par savu privātumu un uzzināt, kādi dati par cilvēku tiek ievākti. "Nevarētu teikt, ka notiek kaut kas jauns – personas dati vienmēr bijuši jāaizsargā, šobrīd personas datu aizsardzībai pievērsta uzmanība," skaidro zvērināts advokāts un Sorainen partneris Agris Repšs.

Viens tu neesi karotājs(5)

Šogad Laiks Ziedonim apbalvojumu zinātnē saņēmusī pētniece Maija Dambrova ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore. Dambrovas vadītā laboratorija devusi ieguldījumu Latvijas slavenās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē, bet par dopinga skandālu, kas pasaules medijos uzliesmoja pirms pāris gadiem, viņa nebēdājas, jo Latvija sevi vienalga varēja parādīt kā zāļu radīšanā spējīgu valsti.

Visu nevar novelt uz tehnoloģijām(1)

Par līderību un moderno tehnoloģiju ieviestajām izmaiņām ar bijušā Lielbritānijas premjera Tonija Blēra preses sekretāru Alisteru Kempbelu sarunājas Raivis Vilūns.

Zemessargs vairs lupatas nelasa(9)

Gada laikā zemessargi kļuvuši optimistiskāki, aizsardzības budžeta palielinājums nokļuvis arī pie brīvprātīgajiem patriotiem. Tomēr visas vēlmes vēl nav izpildītas un ap Zemessardzi joprojām virmo noslēpumainības un noslēgtības aura. Pagājušā gada ziemā SestDiena rakstīja par Zemessardzes ekipējumu un ar to saistītajām problēmām, par kurām klusi, bet regulāri trauksmi cēla gan paši zemessargi, gan nozarei pietuvinātie. Tagad, izvērtējot pārmaiņas galvenokārt pašu zemessargu noskaņojumā, pirmais secinājums – vēl ir kur tiekties. Kopējā sajūta gan ir optimistiskāka, un aizsardzības budžeta palielinājumu izjūt arī ierindas brīvprātīgie. Savukārt Aizsardzības ministrija cenšas sakārtot iepirkumu sistēmu, lai ne tikai atvieglotu šo procesu, bet arī samazinātu nekvalitatīvus iepirkumus. Mulsumu gan rada noslēpumainība, kas izveidojusies ap šo jomu un joprojām jūtama, runājot ar tajā iesaistītajiem.