Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Raivis Vilūns

Tikt pie bankas konta ar selfiju

"Biometrijas tehnoloģijas attīstās, arī sensoru daudzums, kas ir mums apkārt, turpinās palielināties – tas, ko varam izmantot pie identifikācijas un autentifikācijas. Ja mēs tagad izmantojam vienu metodi, piemēram, pirksta nospiedumu, nākotnē tā varētu apvienoties ar citām metodēm," autentifikācijas tendences Raivim Vilūnam atklāj bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Klikšķu mednieki maldina, manipulējot ar bailēm par veselību(4)

Uzsākot Dienas projektu Melu tvertne, tika pieņemts, ka viltus ziņas visbiežāk vēstīs par politiku un sociāli jūtīgiem jautājumiem, proti, šķita, ka dominēs apzināts vai nejauši radīts dezinformācijas saturs. Taču, lai gan ir arī tādi materiāli, kā liecina lasītāju iesniegtie un Dienas žurnālistu atrastie raksti, klikšķu biznesmeņi izvēlējušies vienkāršāku ceļu – manipulēt ar katram saprotamajām bažām par veselību.

Kibersportā iegulda miljonus(3)

Pateicoties interneta straumēšanas iespējām un izmaiņām sabiedrības interesēs, elektroniskais sports (pazīstams arī kā eSports un kibersports) no "bērnu izklaides" nu ir kļuvis par industriju, kurā miljonāri un reklāmdevēji investē milzu summas. Pēdējā laikā aktīvi savu naudu digitālajā sportā sākuši ieguldīt arī tradicionālā sporta pārstāvji.

Žurnālistiem jāturpina stūrgalvīgi ticēt patiesībai(13)

Eds Kemmiks, strādājot četras desmitgades medijos, secinājis, ka cīnīties ar viltus ziņām var, tikai turpinot godīgu darbu. Viņš bijis gan reportieris, gan redaktors, gan viedokļu autors. 2013. gadā Kemmiks pameta laikrakstu, lai atvērtu savas elektroniskās avīzes redakciju, kurā pats arī radīja lielāko daļu satura, sakot, ka raksta tikai par svarīgām lietām un var atbildēt par visu, kas ir portālā. Viņš arī atteicies no tīkla reklāmām, kas izvieto vietnēs klikšķu ēsmu rakstus. Novembrī žurnālists viesojās Latvijā un tikās ar vietējiem reģionālo mediju pārstāvjiem.

Klimats un nodokļi nākamgad sadārdzinās alu(6)

Lai gan klimata pārmaiņas mēdz pieminēt saistībā ar nākotni un dažādām dažu brīdi šķietami abstraktām problēmām, viena no karstāka klimata radītajām blaknēm nākamgad Latvijā izpaudīsies ļoti taustāmā veidā - alus cenās. Paralēli akcīzes nodokļa pieaugumam, darbaspēka trūkumam un citām ar ražošanu saistītām problēmām alus nozarei Latvijā un Eiropā šogad problēmas sagādājusi karstā vasara - pašmāju un kaimiņvalstu mieži nav derīgi alus ražošanai.

Nepieslēgto kļūst mazāk - 98% mājsaimniecību ar bērniem ir pieejams internets(2)

Turpina pieaugt mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets – 2018. gada sākumā tas bija 81,6 %. Salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 21,8 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – par 3 procentpunktiem, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu mājsaimniecībās, portālam Diena.lv paziņoja Centrālās statistikas pārvalde.

No linu apstrādes līdz pārvietojamām krāsnīm - apkopoti pirmskara Latvijas izgudrotāju atklājumi

Latvijā izgudrotājiem pirmajās divās desmitgadēs pēc valsts dibināšanas iegūšanas piešķirti 2944 patenti. Lai arī daļa palikuši tikai vēstures lapās, starp pirmskara Latvijas gudro prātu idejām bijuši arī patenti, kas atstāja nozīmi pasaules līmenī, piemēram, visiem zināmā Minox fotokamera un krietni mazāk zināmais fakts, ka izgudrotājs no Latvijas nopelnījis 10 000 latu, pārdodot savu ideju Singer šūšanas uzņēmumam, secinājusi Patentu valde, kas apkopojusi Latvijas pirmskara izgudrotāju patentus.

Mazāk darba, vairāk naudas: Četru dienu darba nedēļa(11)

Lai gan spārnoto frāzi "Es mīlu darbu, es stundām ilgi varu sēdēt un uz to skatīties" piedēvē britu humoristam Džeromam K. Džeromam un parasti vairāk uztver kā joku, iespējams, tik tiešām šobrīd uz darbu vairāk skatāmies, nekā to darām. Proti, pētījumi liecina, ka biroju darbinieki samērā bieži darbalaikā mēdz pārlūkot privātos profilus sociālajos tīklos vai aizklīst citās interneta dzīlēs. Garā darba nedēļa gluži vienkārši nemotivē steigt izpildīt nedēļas plānu. Tas gan nenozīmē, ka risinājums būtu lielākas slodzes uzkraušana strādājošajiem, jo tas drīzāk novestu pie veselības problēmām. Taču, iespējams, risinājums ir, un tas slēpjas darba efektivizācijā.

Melu apkarošanā atslābumam vietas nav(14)

Bažas par viltus ziņām varētu šķist savā ziņā apsīkušas, tomēr pētījumi atgādina – gan privātajam, gan publiskajam sektoram situācijas uzlabošanai vēl ir daudz darāmā. Pēc Kultūras ministrijas aptaujas datiem, piektā daļa iedzīvotāju mēdz vēl aizvien dalīties ar nepārbaudītu informāciju. Problēmas risināšanai šomēnes startējusi gan Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas kopīgi organizētā kampaņa, gan laikraksta Diena melu ziņu arhivēšanas un anotēšanas projekts.

Viltus ziņu bubuļa zobu un nagu apvīlēšana(15)

Pēdējos gados par viltus ziņām un to ietekmi runāts ir tik daudz, nu jau tās ir folklorizējušās par tādu kā modernu, visvarenu šausmu tēlu, kuru apturēt faktiski neiespējami, un tā uzbrukums ir tikai laika jautājums. Patiesi, nevar noliegt viltus ziņu potenciālo ietekmi, tomēr tās nav tik nenoķerams un neapturams bubulis, kā dažkārt varētu šķist. Dienas redakcija, uzsākot jaunu viltus ziņu arhivēšanas un anotēšanas projektu, grib lasītājiem parādīt nezvēra bezzobaino muti.

Pārdomās un bažās par alianšu nākotni(21)

Rīgas konferencē, politiķiem, ekspertiem un analītiķiem diskutējot par aizvadītā gada ģeopolitikas aktualitātēm, galvenais uzsvars bija veltīts bažām par militāro un ekonomisko alianšu nākotni. Pēc Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā uztraukums par militāro saspīlējumu diskusijās un ekspertu vēstījumos ir noplacis. Tagad to aizstājušas raizes par nekonkrēto nākotni, ko lielā mērā radījis ASV prezidents Donalds Tramps, kritizējot NATO un apšaubot alianses lietderīgumu, kā arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Vējonis: Brīvība, taisnīgums, cieņa ir vērtības, kas kopīgi jāaizsargā(14)

"Atzīmējot Baltijas valstu simtgadi, mēs svinam neatkarību un mūsu kopīgās vērtības - brīvību, taisnīgumu, cieņu pret visiem cilvēkiem. Tās ir Amerikas vērtības, tās ir Eiropas vērtības, un tās ir Latvijas vērtības. Tās ir mūsu vērtības un mums ir jādara viss iespējamais, lai kopīgiem spēkiem tās saglabātu un aizsargātu," uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien Rīgas konference 2018 atklāšanā.

Saslēgt tīmeklī visus(2)

Lai gan Latvijā ar interneta pieejamību nav sistemātisku problēmu, uz lauriem gulēt nevaram, jo vēl ir gana daudz cilvēku, kuri, lai gan gribētu būt "tīklā", ir nepieslēgti.

Neieslīgt pašapmierinātībā

Vasaras sākumā Diena sāka pētījumu par interneta pieejamību Latvijā, lai noskaidrotu iemeslus, kas traucē, kā liecina statistika, 21% mājsaimniecību iekļauties digitālajā viedvalstī, par kuru runā tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji un valstsvīri. Noslēdzot pētījumu, jāsecina – lielāko izaicinājumu rada nevis pieejamības, bet prasmju trūkums.

Atrast vienradzi putekļainās atvilktnēs(2)

Zinātnieki bieži runā par finansiālā atbalsta trūkumu viņu darbam. Arī žurnālam SestDiena, tiekoties ar Latvijas pētniekiem, bieži nācies dzirdēt, ka finansējums, pateicoties dažādiem Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem, ir, taču pie tā ir jāprot tikt – dažkārt pētnieki to sauc par vēl vienu darba pienākumu, kur panākumi ir atkarīgi tikai no projekta vadītāja talanta "pārdot savu atklājumu" fondiem un mecenātiem. Vienlaikus gan paši uzņēmēji, gan nozares eksperti min, ka Latvijā gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji ir kūtri inovāciju ieviesēji.

Partijām par tehnoloģijām interese niecīga(2)

Internets, digitālās tehnoloģijas, mākoņdatu pakalpojumi un citi modernie risinājumi ir savijušies praktiski ar visiem dzīves aspektiem, sākot ar izglītību un tautsaimniecību, beidzot ar kultūru un izklaidi. Tomēr, izlasot 13. Saeimas vēlēšanu kandidātu piedāvātās programmas, nerodas pārliecība, ka politiķi ir gatavi XXI gadsimta ekonomikas un sadzīves izaicinājumiem. Vienlaikus starp spārnotajām frāzēm eksperti dažviet saskata arī pozitīvas idejas par digitālo lietu centralizēšanu un birokrātijas mazināšanu.

Grib pieslēgties, bet neprot(6)

Tehnoloģijas sniedz plašas iespējas, taču, lai tās izmantotu, nepieciešama ne tikai tehnika, bet arī prasmes. Pētot 21% mājsaimniecību, kurām Latvijā nav pieejas internetam, Diena secināja, ka bieži vien tieši zināšanu trūkums, nevis tehnoloģiskā nepieejamība ir šķērslis cilvēku spējām iekļauties digitālajā informācijas un pakalpojumu telpā.

Bibliotēkas grib ātrumu(2)

Ja mājās nav pieejams internets, tad pirmā vietā, kur pēc valsts pārvaldes plāniem doties, lai tiktu pie pasaules tīmekļa, ir bibliotēkas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, potenciālie klienti, kas šādu pakalpojumu varētu izmantot, ir iedzīvotāji no 21% Latvijas mājsaimniecību, kurās nav pieejams internets. Diena, turpinot darbu pie projekta Nepieslēgtie, novēroja, ka bibliotēku sistēma, kas izveidota pirms desmit gadiem, vairs visus neapmierina, jo internets esot par lēnu un datori dažviet par vecu. Atbildīgā iestāde ir informēta par problēmu, un esot plāns, kā to risināt, nepiesaistot jaunus līdzekļus.

Novērošanas kameru ražotājiem gan ētiski, gan tehniski izaicinājumi

Drošība ir viena no cilvēku fundamentālajām vajadzībām, un, lai gan mūsdienās vismaz daļā pasaules drošības līmenis ir visai augsts, tomēr garnadži un citi ļaundari, kā arī nelaimes gadījumi vēl aizvien nav nekur pazuduši. Ja agrāk novērošanas kameras un signalizāciju sistēmas bija cieši saistītas ar sava īpašuma pasargāšanu, tad mūsdienās šo tehnoloģiju izstrādātāji nolēmuši savus tīklus mest plašāk un piedāvāt dažādus pielietojumus saviem produktiem. Tāpat paralēli arvien vairāk jādomā gan par datu aizsardzību, gan arī par riskiem, izmantojot mākslīgo intelektu.

Ļaunais ģēnijs vai glābējs?(4)

Apokaliptisku vīziju iedvesmots, Dienvidāfrikas miljardieris un izgudrotājs Īlons Masks ap sevi veido fūturistisku uzņēmumu impēriju un dzen uz priekšu atjaunojamo dabas resursu un kosmosa izpēti, nesaudzējot nedz savus darbiniekus, nedz kritiķus.

Mobilo sakaru operatori pārliecināti, ka pie interneta var tikt gandrīz jebkur(10)

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 21% Latvijas mājsaimniecību dažādu iemeslu dēļ nav pieejams interneta pieslēgums. Mobilo pakalpojumu operatori šo statistiku apšauba, norādot uz iespējamām statistikas neprecizitātēm, taču piebilst, ka ar lielāko prieku atrastu un pieslēgtu visus, kuri līdz šim nav tikuši pie interneta.

EP virzītā direktīva varētu apdraudēt pat dalīšanos ar jokiem internetā(18)

Tehnoloģiju gigants Google izmanto savus vērā ņemamos resursus, lai iestātos pret ceturtdien Eiropas Parlamentā izskatāmo direktīvu, kura potenciāli varētu būtiski ietekmēt iespējas internetā dalīties ar saturu. Kritiķi gan norāda, ka uzņēmums to dara, rūpējoties par savu peļņu, nevis interneta brīvību Eiropā. Tomēr, kā norāda direktīvas pretinieki, potenciālie ierobežojumi ietekmētu ne tikai milzu kompānijas, bet kaitētu mazajiem uzņēmējiem, medijiem un padarītu apgrūtinošu pat dalīšanos ar interneta jokiem, sauktiem par mēmiem (memes - no angļu valodas).

Bīstamās aizas digitālajā pasaulē(7)

Interneta pieejamības problēmu, kas draud arvien vairāk izolēt nabadzīgākās valstis, pasaulē cenšas risināt ar satelītiem un gaisa baloniem, tiek uzsvērts, ka pieeja internetam ir viena no cilvēktiesībām.

Sarunāties jāmācās(10)

Pa īstam sarunāties, nevis vienkārši papļāpāt, ir jāmācās, sarunai vajag noteikumus un struktūru, bet vēl jo svarīgāk – cieņu un vēlmi tiešām saprast, ko tad otrs cilvēks domā.

Pasaules latviešu zinātnieku kongress: Viedvalsts pamatā ir cilvēks(5)

Viedvalsts pamatā ir spējas sadarboties un cilvēks, kurš spēj gan radīt, gan izmantot informācijas tehnoloģijas labākas nākotnes vārdā, trešdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa diskusijā par viedvalsti un Latvijas nākotni norādīja gan zinātnieki, gan uzņēmēji un politiķi.