Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Raivis Vilūns

Pārdot rotaļlietas un mainīt sabiedrību(1)

Animētie seriāli un filmas jau gadiem ne tikai izklaidē gan lielus, gan mazus, bet arī ietekmē sabiedrības viedokli un pie viena radītājiem nopelna prāvas naudas summas. Sevišķi veiksmīgi ies, ja zīmētais tēls būs dzeltens.

Mūsu sāpju loģika(14)

Pētnieks Deniss Hanovs bažījas, ka, atražojot stereotipus un nepārvarot vēsturiskās traumas, mēs turpinām Latvijas iedzīvotāju nesaprašanās ciklu un ignorējam svarīgākos jautājumus.

Lai Cirks un Monopols krāj putekļus

Pastāv uzskats, ka spēle varētu būt pat vecāka par valodu. Dzīvnieku mazuļi, gatavojoties pieaugušo dzīvei, proti, pārtikas ieguvei, savā starpā cīkstas. Tāpat arī cilvēki – gan lieli, gan mazi – labprāt brīvo laiku pavada spēlējoties – daži dod priekšroku fiziskām aktivitātēm, bet citi prāta kustināšanai, piemēram, spēlējot galda spēles.

Palīgs populistu izķeršanā(11)

Katru dienu tiek pieņemti neskaitāmi lēmumi. Ja lēmumus balstām uz kļūdainiem apgalvojumiem un nepilnīgu informāciju, tad, iespējams, ka izdarīsim arī sliktas izvēles gan ejot balsot par valsts nākotni, gan ikdienā izvēloties, kam uzticēties. Lai veicinātu gan jauniešu, gan pieaugušo spēju pamanīt argumentācijas kļūdas, Latvijas Debašu asociācijas QUO Tu domā? pārstāvji Evija Goluba, Rasmuss Filips Geks un Edgars Klētnieks izstrādājuši galda spēli Populists.

Pētnieks: Putinisms ir pēdējā fāzē(72)

"Mēs esam politiskajā konfliktā, bet tajā pašā laikā tas ir pret mirstošu režīmu," trešdien vieslekcijā Jaunākās tendences Putina Krievijā: draudi un iespējas Rietumiem, sacīja vēsturnieks Marks Galeoti. Viņaprāt, Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms un arī pats līderis ir nonācis varas posma pēdējā fāzē, proti, ir zaudējis 2000. gados uzturēto sakni ar tautu. Prezidents ir ieslīdzis autokrātiem raksturīgajā režīmā, kad viņš vēlas dzirdēt tikai labas ziņas, kas būtiski ietekmē režīma spēju kontrolēt valstī notiekošo, rada haosu un pašdarbību, tādējādi padarot Krieviju nestabilu. "Manuprāt, mēs esam putinisma pēdējās fāzēs," sacīja pētnieks, norādot, ka režīms ir zaudējis spēju attīstīties un augt.

Pārpublicē sociālo tīklu ierakstus(12)

Projekta Melu tvertne laikā uzskatāmi novērots, ka viltus ziņu un klikšķu mednieku interneta vietnes bieži pat necenšas radīt priekšstatu par kvalitatīvu žurnālistiku, un, pamanot dažas iezīmes, pat nevērīgam lasītājam ātri vien vajadzētu rasties aizdomām.

Brīvpusdienas par atzīmēm un līdzīgi bonusi var palielināt spriedzi skolā(19)

Lai gan labāko skolēnu materiāla atalgošana ir ilgstoša prakse daudzviet Latvijā, Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta direktors Uģis Zīvarts, komentējot sociālajos tīklos plaši apspriesto Krimuldas novada domes lēmumu piešķirt brīvpusdienas labākajiem skolēniem, norādīja, ka šāda veida bonusi skolā var radīt nevajadzīgu spriedzi starp skolēnu, viņa vecākiem un skolotāju.

Medū esošais HMF atrodams arī citos saldinātos produktos(9)

Pagājušajā nedēļā LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens vēstīja par Latvijas veikalos pieejamā medus kvalitāti. Viens no analizētajiem kritērijiem bija hidroksimetilfurfurola (HMF) klātbūtnē medū. Šī viela, kas tiek uzskatīta par kancerogēnu jeb potenciāli vēzi izraisošu, nav atrodama tikai medū. Eksperti gan mierina, ka tās klātbūtne produktā nenozīmē, ka "nedrīkst ēst medu", bet aicina to uztvert drīzāk kā medus kvalitātes radītāju. Savukārt biškopji iesaka katram atrast pašam savu biškopi, kura ražotās produkcijas kvalitātei var uzticēties.

Mākslīgais intelekts starp mums(13)

Lai gan ar mākslīgo intelektu nereti lielai daļai sabiedrības saistās fantastikas filmās redzētie roboti un datori, kas pārņem pasauli, īstenība ir daudz vienmuļāka, kaut vienlaikus arī vairāk biedējoša – šīs sistēmas jau kontrolē neskaitāmus mūsu ikdienas aspektus un nākotnē ieņems arvien lielāku lomu.

Ar manipulācijām un izlaistiem vārdiem(19)

Melu tvertnes arhivētos un anotētos materiālus var sadalīt divās grupās. Pirmā grupa – klikšķu mednieku saturs (bieži vien acīmredzami nepatiess), kas cilvēku pievilina ar skaļiem virsrakstiem, bet otrā – apzināta propaganda. Lai arī Saeimas vēlēšanas ir aiz muguras, kontekstā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra direktora Jāņa Sārta teikto, ka valstīs, kas nav sagatavotas, ir redzamas efektīvas iejaukšanās vēlēšanās, vērts ir apskatīt, kā darbojas tieši propagandas un alternatīvo faktu radītāji Latvijas un pasaules informācijas telpā.

Tikt pie bankas konta ar selfiju

"Biometrijas tehnoloģijas attīstās, arī sensoru daudzums, kas ir mums apkārt, turpinās palielināties – tas, ko varam izmantot pie identifikācijas un autentifikācijas. Ja mēs tagad izmantojam vienu metodi, piemēram, pirksta nospiedumu, nākotnē tā varētu apvienoties ar citām metodēm," autentifikācijas tendences Raivim Vilūnam atklāj bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Klikšķu mednieki maldina, manipulējot ar bailēm par veselību(4)

Uzsākot Dienas projektu Melu tvertne, tika pieņemts, ka viltus ziņas visbiežāk vēstīs par politiku un sociāli jūtīgiem jautājumiem, proti, šķita, ka dominēs apzināts vai nejauši radīts dezinformācijas saturs. Taču, lai gan ir arī tādi materiāli, kā liecina lasītāju iesniegtie un Dienas žurnālistu atrastie raksti, klikšķu biznesmeņi izvēlējušies vienkāršāku ceļu – manipulēt ar katram saprotamajām bažām par veselību.

Kibersportā iegulda miljonus(3)

Pateicoties interneta straumēšanas iespējām un izmaiņām sabiedrības interesēs, elektroniskais sports (pazīstams arī kā eSports un kibersports) no "bērnu izklaides" nu ir kļuvis par industriju, kurā miljonāri un reklāmdevēji investē milzu summas. Pēdējā laikā aktīvi savu naudu digitālajā sportā sākuši ieguldīt arī tradicionālā sporta pārstāvji.

Žurnālistiem jāturpina stūrgalvīgi ticēt patiesībai(13)

Eds Kemmiks, strādājot četras desmitgades medijos, secinājis, ka cīnīties ar viltus ziņām var, tikai turpinot godīgu darbu. Viņš bijis gan reportieris, gan redaktors, gan viedokļu autors. 2013. gadā Kemmiks pameta laikrakstu, lai atvērtu savas elektroniskās avīzes redakciju, kurā pats arī radīja lielāko daļu satura, sakot, ka raksta tikai par svarīgām lietām un var atbildēt par visu, kas ir portālā. Viņš arī atteicies no tīkla reklāmām, kas izvieto vietnēs klikšķu ēsmu rakstus. Novembrī žurnālists viesojās Latvijā un tikās ar vietējiem reģionālo mediju pārstāvjiem.

Klimats un nodokļi nākamgad sadārdzinās alu(7)

Lai gan klimata pārmaiņas mēdz pieminēt saistībā ar nākotni un dažādām dažu brīdi šķietami abstraktām problēmām, viena no karstāka klimata radītajām blaknēm nākamgad Latvijā izpaudīsies ļoti taustāmā veidā - alus cenās. Paralēli akcīzes nodokļa pieaugumam, darbaspēka trūkumam un citām ar ražošanu saistītām problēmām alus nozarei Latvijā un Eiropā šogad problēmas sagādājusi karstā vasara - pašmāju un kaimiņvalstu mieži nav derīgi alus ražošanai.

Nepieslēgto kļūst mazāk - 98% mājsaimniecību ar bērniem ir pieejams internets(2)

Turpina pieaugt mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets – 2018. gada sākumā tas bija 81,6 %. Salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 21,8 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – par 3 procentpunktiem, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu mājsaimniecībās, portālam Diena.lv paziņoja Centrālās statistikas pārvalde.

No linu apstrādes līdz pārvietojamām krāsnīm - apkopoti pirmskara Latvijas izgudrotāju atklājumi

Latvijā izgudrotājiem pirmajās divās desmitgadēs pēc valsts dibināšanas iegūšanas piešķirti 2944 patenti. Lai arī daļa palikuši tikai vēstures lapās, starp pirmskara Latvijas gudro prātu idejām bijuši arī patenti, kas atstāja nozīmi pasaules līmenī, piemēram, visiem zināmā Minox fotokamera un krietni mazāk zināmais fakts, ka izgudrotājs no Latvijas nopelnījis 10 000 latu, pārdodot savu ideju Singer šūšanas uzņēmumam, secinājusi Patentu valde, kas apkopojusi Latvijas pirmskara izgudrotāju patentus.

Mazāk darba, vairāk naudas: Četru dienu darba nedēļa(12)

Lai gan spārnoto frāzi "Es mīlu darbu, es stundām ilgi varu sēdēt un uz to skatīties" piedēvē britu humoristam Džeromam K. Džeromam un parasti vairāk uztver kā joku, iespējams, tik tiešām šobrīd uz darbu vairāk skatāmies, nekā to darām. Proti, pētījumi liecina, ka biroju darbinieki samērā bieži darbalaikā mēdz pārlūkot privātos profilus sociālajos tīklos vai aizklīst citās interneta dzīlēs. Garā darba nedēļa gluži vienkārši nemotivē steigt izpildīt nedēļas plānu. Tas gan nenozīmē, ka risinājums būtu lielākas slodzes uzkraušana strādājošajiem, jo tas drīzāk novestu pie veselības problēmām. Taču, iespējams, risinājums ir, un tas slēpjas darba efektivizācijā.

Melu apkarošanā atslābumam vietas nav(14)

Bažas par viltus ziņām varētu šķist savā ziņā apsīkušas, tomēr pētījumi atgādina – gan privātajam, gan publiskajam sektoram situācijas uzlabošanai vēl ir daudz darāmā. Pēc Kultūras ministrijas aptaujas datiem, piektā daļa iedzīvotāju mēdz vēl aizvien dalīties ar nepārbaudītu informāciju. Problēmas risināšanai šomēnes startējusi gan Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas kopīgi organizētā kampaņa, gan laikraksta Diena melu ziņu arhivēšanas un anotēšanas projekts.

Viltus ziņu bubuļa zobu un nagu apvīlēšana(15)

Pēdējos gados par viltus ziņām un to ietekmi runāts ir tik daudz, nu jau tās ir folklorizējušās par tādu kā modernu, visvarenu šausmu tēlu, kuru apturēt faktiski neiespējami, un tā uzbrukums ir tikai laika jautājums. Patiesi, nevar noliegt viltus ziņu potenciālo ietekmi, tomēr tās nav tik nenoķerams un neapturams bubulis, kā dažkārt varētu šķist. Dienas redakcija, uzsākot jaunu viltus ziņu arhivēšanas un anotēšanas projektu, grib lasītājiem parādīt nezvēra bezzobaino muti.

Pārdomās un bažās par alianšu nākotni(21)

Rīgas konferencē, politiķiem, ekspertiem un analītiķiem diskutējot par aizvadītā gada ģeopolitikas aktualitātēm, galvenais uzsvars bija veltīts bažām par militāro un ekonomisko alianšu nākotni. Pēc Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā uztraukums par militāro saspīlējumu diskusijās un ekspertu vēstījumos ir noplacis. Tagad to aizstājušas raizes par nekonkrēto nākotni, ko lielā mērā radījis ASV prezidents Donalds Tramps, kritizējot NATO un apšaubot alianses lietderīgumu, kā arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Vējonis: Brīvība, taisnīgums, cieņa ir vērtības, kas kopīgi jāaizsargā(14)

"Atzīmējot Baltijas valstu simtgadi, mēs svinam neatkarību un mūsu kopīgās vērtības - brīvību, taisnīgumu, cieņu pret visiem cilvēkiem. Tās ir Amerikas vērtības, tās ir Eiropas vērtības, un tās ir Latvijas vērtības. Tās ir mūsu vērtības un mums ir jādara viss iespējamais, lai kopīgiem spēkiem tās saglabātu un aizsargātu," uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien Rīgas konference 2018 atklāšanā.

Saslēgt tīmeklī visus(2)

Lai gan Latvijā ar interneta pieejamību nav sistemātisku problēmu, uz lauriem gulēt nevaram, jo vēl ir gana daudz cilvēku, kuri, lai gan gribētu būt "tīklā", ir nepieslēgti.

Neieslīgt pašapmierinātībā

Vasaras sākumā Diena sāka pētījumu par interneta pieejamību Latvijā, lai noskaidrotu iemeslus, kas traucē, kā liecina statistika, 21% mājsaimniecību iekļauties digitālajā viedvalstī, par kuru runā tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji un valstsvīri. Noslēdzot pētījumu, jāsecina – lielāko izaicinājumu rada nevis pieejamības, bet prasmju trūkums.

Atrast vienradzi putekļainās atvilktnēs(2)

Zinātnieki bieži runā par finansiālā atbalsta trūkumu viņu darbam. Arī žurnālam SestDiena, tiekoties ar Latvijas pētniekiem, bieži nācies dzirdēt, ka finansējums, pateicoties dažādiem Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem, ir, taču pie tā ir jāprot tikt – dažkārt pētnieki to sauc par vēl vienu darba pienākumu, kur panākumi ir atkarīgi tikai no projekta vadītāja talanta "pārdot savu atklājumu" fondiem un mecenātiem. Vienlaikus gan paši uzņēmēji, gan nozares eksperti min, ka Latvijā gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji ir kūtri inovāciju ieviesēji.

Partijām par tehnoloģijām interese niecīga(2)

Internets, digitālās tehnoloģijas, mākoņdatu pakalpojumi un citi modernie risinājumi ir savijušies praktiski ar visiem dzīves aspektiem, sākot ar izglītību un tautsaimniecību, beidzot ar kultūru un izklaidi. Tomēr, izlasot 13. Saeimas vēlēšanu kandidātu piedāvātās programmas, nerodas pārliecība, ka politiķi ir gatavi XXI gadsimta ekonomikas un sadzīves izaicinājumiem. Vienlaikus starp spārnotajām frāzēm eksperti dažviet saskata arī pozitīvas idejas par digitālo lietu centralizēšanu un birokrātijas mazināšanu.