Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Apmācies
Sestdiena, 6. decembris
Niklāvs, Niks, Nikolajs, Nikola

Rūta Kesnere

Pieļauj viesabonēšanas piemaksu atcelšanu

No 2017. gada vidus varētu tikt atceltas viesabonēšanas piemaksas mobilajiem sakaru pakalpojumiem Eiropas Savienībā (ES). To paredz Latvijas prezidentūras panāktā vienošanās ar Eiropas Parlamentu (EP), Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi, vēsta Satiksmes ministrija (SM). Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstu parlamentiem.

EIB viceprezidents: Latvijai ekonomiskie burbuļi nepalīdzēs(23)

"Es nezinu, vai var stingri solīt, ka ES vidējo līmeni jūs sasniegsiet jau tuvākajos desmit gados. Tas būs atkarīgs no valdības makroekonomiskās politikas, reformām, kā arī ģeopolitiskās situācijas reģionā," intervijā Rūtai Kesnerei norāda Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Pims van Ballekoms, piebilstot, ka Latvija ir uz pareizā ceļa - atliek vien nezaudēt pacietību.

Ekonomiskie burbuļi nepalīdzēs

Viena no Latvijas problēmām ir nepietiekama finansējuma pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īpaši inovatīviem, jo komercbankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībā uz kreditēšanu. Kā šo situāciju varētu mainīt?

Ķīmijas nozare Latvijā: Saražotais nonāk ārzemēs(12)

Ķīmijas nozare ir viena no vadošajām apstrādes rūpniecībā un, neraugoties uz nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijas ietekmi, pašlaik nozare piedzīvo strauju attīstību, apliecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Tā ir eksportorientēta (78% saražotā tiek eksportēts) nozare, turklāt ar augstu pievienoto vērtību.

Pensijas tomēr pārskatītas

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas un attiecīgi palielinātas ar 2016. gadu. To paredz grozījumi likumā «Par valsts pensijām», kas ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Saražotais nonāk ārzemēs

Ķīmijas nozare ir viena no vadošajām apstrādes rūpniecībā un, neraugoties uz nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijas ietekmi, pašlaik nozare piedzīvo strauju attīstību, apliecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Tā ir eksportorientēta (78% saražotā tiek eksportēts) nozare, turklāt ar augstu pievienoto vērtību.

Iespēja mazināt energoatkarību(23)

Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu. Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.  

Iespēja mazināt energoatkarību

Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu. Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja - Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.

Grib mazināt ienākumu nevienlīdzību(40)

Lai gan nabadzības mazināšanai Latvijā jau gadiem tiek meklēti dažādi risinājumi, tomēr nabadzība joprojām ir būtiska problēma. Patlaban Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā ar priekšlikumu no 2016. gada ieviest gada neapliekamo minimumu, kas būs diferencēts atkarībā no strādājošā ienākumiem, respektīvi, jo mazāki ienākumi, jo lielāks gada neapliekamais minimums. Šīs ieceres mērķis ir mazināt strādājošo ienākumu nevienlīdzību.

VID apgalvo - grūtību nebūs

Būtisks problēmjautājums saistībā ar Finanšu ministrijas (FM) diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu no 2016. gada ir par to, kādēļ šī minimuma piemērošana notiek reizi gadā, nevis tiek sadalīta mēnešos. Uz to norāda arī advokātu biroja Varul vadošais partneris un nodokļu eksperts Jānis Zelmenis, paužot viedokli, ka strādājošajiem draudzīgāk būtu, ja minētais neapliekamais minimums tiktu piemērots katru mēnesi, nevis tā atmaksa notiktu reizi gadā.

Naktī ātri aizņemties vairs nevarēs

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas no nākamā gada sākuma nosaka stingrākus ierobežojumus ātro kredītu izsniegšanai. Viens no būtiskākajiem jauninājumiem - aizliegums izsniegt ātros kredītus naktī - no plkst. 23 līdz septiņiem rītā.

Būvniecība - līdere ēnu ekonomikā(9)

Latvijā būvniecība ir nozare, kurā pērn bija visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 48,9%, liecina ikgadējais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, kuru izstrādāja Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar SEB banku. Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone apliecina, ka būvniecība sliktā nozīmē ir līderis ēnu ekonomikas ziņā.

Maijā zaudējumi - 1,25 miljoni eiro

Grūtībās nonācis Liepājas metalurģijas gigants KVV Liepājas metalurgs. Uzņēmuma vadība 19. maijā paziņojusi par ražošanas sašaurināšanu un sākusi darbinieku atlaišanu, turklāt tas noticis drīz pēc tam, kad 8. maijā darbu sāka KVV Liepājas metalurga tēraudkausēšanas cehs, vēsta LETA.

Latvijā ir gan nafta, gan ogļūdeņražu iegulas(21)

Latvijā līdztekus jau apzinātām derīgo izrakteņu atradnēm ir arī perspektīvie zemes dzīļu resursi, saistībā ar kuriem konstatēta vai tiek prognozēta derīgo izrakteņu atrašanās, bet ģeoloģiskās izpētes līmenis vēl nav pietiekams to rūpnieciskai izmantošanai.Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem mūsu valsts nozīmīgākie perspektīvie resursi ir nafta, zemes siltums (ģeotermālie resursi), bromu saturošie minerālūdeņi un magnetīta dzelzsrūdas.

Latvijā ir gan nafta, gan ogļūdeņražu iegulas

Latvijā līdztekus jau apzinātām derīgo izrakteņu atradnēm ir arī perspektīvie zemes dzīļu resursi, saistībā ar kuriem konstatēta vai tiek prognozēta derīgo izrakteņu atrašanās, bet ģeoloģiskās izpētes līmenis vēl nav pietiekams to rūpnieciskai izmantošanai.

Pagaidām riski nepastāv

Eiropas Savienībai (ES), tiecoties palielināt atjaunojamo enerģijas resursu (AER) īpatsvaru cīņā pret klimata pārmaiņām, vienlaikus jādomā par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Kā kopīgajā ES valstu vides un enerģētikas ministru sanāksmē vienojās dalībnieki, AER attīstība nedrīkst notikt uz bioloģiskās daudzveidības rēķina.

Izglītībai jāatbilst amatam

Latvijā, tāpat kā citviet Eiropas Savienībā, (ES) atvieglota nodarbinātības kārtība ir paredzēta tiem trešo valstu viesstrādniekiem, kas ir kvalificēta darba veicēji un atbilst ES Zilās kartes turētāja prasībām. Šīs prasības ir definētas ES direktīvā Par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos un paredz, ka Zilās kartes turētājam jābūt augstākajai izglītībai un jāstrādā amatā, kas atbilst iegūtajai izglītībai vai pieredzei.

Nedalīt ādu, kamēr lācis mežā

Vienīgais no Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumiem saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts pensijām, kuru vakar atbalstīja valdība, ir par invaliditātes pensiju aprēķināšanas kārtības izmaiņām gadījumos, kad personai mainās piešķirtā invaliditātes grupa. Jāpiebilst, ka līdzšinējo kārtību par Satversmei neatbilstošu iepriekš atzina arī Satversmes tiesa.

Visvairāk no derīgajiem izrakteņiem - smilts atradņu(1)

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, - ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts-grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu - divas.

Visvairāk - smilts atradņu

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, - ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts-grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu - divas.

Ievedam arī to, ko paši nemēdzam ražot

Latvijā vēl aizvien ir importa pārsvars pār eksportu, tas nozīmē, ka mēs vairāk pērkam ārvalstu preces un pakalpojumus nekā savus ražojumus pārdodam uz ārzemēm.

Bērni nepiesaka karu(12)

"Mūsu vēstījums Eiropai ir - bērni nepiesaka karu! Mūsu spēkos nav apturēt lodes. Tomēr mūsu spēkos ir dot ticību bērniem, kas karā zaudējuši vecākus un bērnību, un likt viņiem sajust, ka Eiropā viņi nav pamesti vieni," intervijā Rūtai Kesnerei par labdarības iniciatīvu Kara bērni stāsta organizācijas Rotary Rīdzenes kluba prezidente Mairita Solima.

Alus nozarē pārmaiņas - divlitrinieku vietā vairāk izvēlas kvalitāti(27)

Pēdējos gados Latvijas alus tirgus ir samazinājies, un līdz 2018. gadam Latvijā kopējais alus patēriņš varētu samazināties par 2,6%, secināts alus darītavas Aldaris un neatkarīgo ekspertu veiktajā tirgus pētījumā Vai alus nozarei Latvijā ir nākotne?, par ko lasāms laikraksta Diena pielikumā Alus Diena.

Muzeju nakts Alus muzejā

16. maijā Latvijā notiek kārtējā Muzeju nakts, kurā piedalās teju visi Latvijas muzeji ar īpaši gatavotām svētku programmām. Šis būs pirmais gads, kad apmeklētājiem šajā naktī durvis vērs pirmais alus muzejs Latvijā, kuru tā izveidotāji uzskata par modernāko Baltijā. Alus muzejs ir alus darītavas Aldaris dāvana iedzīvotājiem uzņēmuma 150 gadu jubilejā.

Maijā durvis vērs pirmais alus muzejs Latvijā

Jau maija vidū apmeklētājiem durvis vērs Latvijā pirmais alus muzejs - Aldara alus darbnīca. Jaunais muzejs atradīsies Sarkandaugavā, Tvaika ielā 44, vienā ēkā ar Aldara vēsturisko alus darītavu, kur ikdienā norit alus brūvēšana.

Alus ar lielu pievienoto vērtību

Latvijas alus nozare ir lielu izaicinājumu un pārmaiņu priekšā, taču tai neapšaubāmi nākotnē ir vērā ņemamas izaugsmes iespējas. Tā ir galvenā atziņa, kuru pauda uzaicinātie eksperti, kas piedalījās pirmajā Alus kongresā Latvijā, kas notika alus darītavas Aldaris 150. jubilejas pasākumu ietvaros. Jau pašlaik alus nozare valstij gadā nodokļos samaksā vairāk nekā 50 miljonus eiro un pircējiem iespējams iegādāties 650 Latvijā ražotu alus šķirņu.

Alus nozarē pārmaiņas

Pēdējos gados Latvijas alus tirgus ir samazinājies, un līdz 2018. gadam Latvijā kopējais alus patēriņš varētu samazināties par 2,6%, secināts alus darītavas Aldaris un neatkarīgo ekspertu veiktajā tirgus pētījumā Vai alus nozarei Latvijā ir nākotne?.