Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Apmācies
Sestdiena, 6. decembris
Niklāvs, Niks, Nikolajs, Nikola

Rūta Kesnere

Izvērtēs dabas aizsardzības plānu saturu

Viena no būtiskākajām problēmām, ar kurām sastopas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) īpašnieki, ir neziņa, ar kādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem viņiem šajās teritorijās var nākties saskarties, jo daudzām ĪADT nav izstrādāti dabas aizsardzības plāni. Pašlaik Latvijā ir 683 ĪADT, bet dabas aizsardzības plāni izstrādāti tikai 186 teritorijām.

MUN likme būs 9 procenti

Saeima trešajā un galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro gadā tiks saglabāta 9% nodokļa likme. Lai gan likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas Latvijas Vēstnesī, MUN likme 9% tiks piemērota ar atpakaļejošu datumu no šā gada 1. janvāra.

Zaļo tehnoloģiju iespējas

Eiropas Savienībai (ES), tostarp arī Latvijai, ir lielas iespējas sadarboties ar Centrālāzijas valstīm zaļo tehnoloģiju jomā, attīstot zaļo ekonomiku. Šāda atziņa izskanēja starptautiskajā forumā Ceļš uz sadarbību starp ES un Centrālāzijas valstīm tīro tehnoloģiju jomā jeb Green bridge.

Izvērtēs dabas aizsardzības plānu saturu

Viena no būtiskākajām problēmām, ar kurām sastopas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) īpašnieki, ir neziņa, ar kādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem viņiem šajās teritorijās var nākties saskarties, jo daudzām ĪADT nav izstrādāti dabas aizsardzības plāni. Pašlaik Latvijā ir 683 ĪADT, bet dabas aizsardzības plāni izstrādāti tikai 186 teritorijām.

PVD apgalvo: Ķīna neesot informējusi

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits nācis klajā ar pārmetumiem Ārlietu ministrijai (ĀM), ka tās neizdarības dēļ aizkavēts šprotu eksports uz Ķīnu, jo neesot pagarināts tirdzniecības līgums un līdz ar to nav derīgi produkcijas sertifikāti, kas nepieciešami, lai produktus varētu pārdot Ķīnā. ĀM savu vainu noliedz, uzsverot, ka starp Latviju un Ķīnu nepastāv starpvalstu līgums par zivju produktu tirdzniecību.

Emsis - konsultants un ierindas biedrs(23)

Par valdības darbu, pielaidēm valsts noslēpumam un KNAB stāsta bijušais premjerministrs  Indulis Emsis (ZZS) intervijā Rūtai Kesnerei.

Vienošanās, nevis likums(2)

Darba tiesības un likumdošana Eiropas Savienībā (ES), tostarp arī Latvijā, ir viena no tām retajām jomām, kurā vislielākā teikšana ir nevis valdībai vai parlamentam, bet pašiem šajās darba attiecībās iesaistītajiem - darba ņēmējiem un devējiem. Daudzi jautājumi, kas skar darba attiecības, tiek risināti, atrodot kompromisu starp abām minētajām pusēm jeb ar sociālā dialoga palīdzību.

Vienošanās, nevis likums

Darba tiesības un likumdošana Eiropas Savienībā (ES), tostarp arī Latvijā, ir viena no tām retajām jomām, kurā vislielākā teikšana ir nevis valdībai vai parlamentam, bet pašiem šajās darba attiecībās iesaistītajiem - darba ņēmējiem un devējiem. Daudzi jautājumi, kas skar darba attiecības, tiek risināti, atrodot kompromisu starp abām minētajām pusēm jeb ar sociālā dialoga palīdzību.

Tehnoloģijas darbu šobrīd neatņem

Lai gan izskanējušas bažas, ka moderno tehnoloģiju attīstība varētu samazināt darba vietu skaitu un rezultātā augtu bezdarbs, Latvijā šāda tendence nav konstatēta un arī netiek prognozēta.

Depozīts par sūdzības iesniegšanu IUB ir Saeimas rokās(4)

Lai gan mudinājumi pilnveidot publisko iepirkumu procesu Latvijā izskanējuši daudzkārt, tomēr nesen valdības apstiprinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz depozīta ieviešanu iepirkumu rezultātu vai nolikumu pārsūdzības gadījumā, nav uzņemti ar nedalītu sajūsmu. Pret grozījumiem iebilst Valsts kontrole. Savukārt uzņēmēju vidū nav vienota viedokļa par ieceri ieviest depozītu.

Atbalsta zaļo ražošanu(8)

Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā nu jau pāris gadu aktuāls kļuvis zaļās ekonomikas jēdziens. Proti, tā ir ekonomika, kuras uzstādījums ir ražošana ar iespējami mazāku dabas resursu patēriņu, radot pēc iespējas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu. Zaļā ekonomika ietver gan atjaunojamos energoresursus, gan atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Pie šādas ekonomikas produktiem pieder, piemēram, videi draudzīgas automašīnas un elektromobiļi, LED apgaismojums un zaļie jeb videi draudzīgie būvmateriāli.

Atbalsta zaļo ražošanu

Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā nu jau pāris gadu aktuāls kļuvis zaļās ekonomikas jēdziens. Proti, tā ir ekonomika, kuras uzstādījums ir ražošana ar iespējami mazāku dabas resursu patēriņu, radot pēc iespējas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu. Zaļā ekonomika ietver gan atjaunojamos energoresursus, gan atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Pie šādas ekonomikas produktiem pieder, piemēram, videi draudzīgas automašīnas un elektromobiļi, LED apgaismojums un zaļie jeb videi draudzīgie būvmateriāli.

Īpašuma nodoklis - no atlaidēm līdz rezervēm(18)

Latvijas nodokļu politikā viena no karstākajām aktualitātēm ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Kā vienmēr, klātesošs ir jautājums, kā valsts budžetā kompensēt iespējamo nodokļu samazināšanu. Daudzi ekonomikas eksperti uzskata, ka to iespējams izdarīt, palielinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Teorija skolas solā, prakse - uzņēmumā(1)

Nu jau otro mācību gadu pilotprojekta ietvaros sešās Latvijas profesionāli tehniskajās skolās profesijas apguve notiek, izmantojot darba vidē balstītas mācības. To būtība - teoriju audzēkņi apgūst skolas solā, taču praksi - reālā darba vidē uzņēmumos. Kopumā pagājušajā mācību gadā pilotprojektā bija iesaistīti 138 audzēkņi 17 dažādās mācību programmās sadarbībā ar 29 uzņēmumiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati.

Kvotu atcelšana saistīta ar neziņu

No šā gada 1. aprīļa Eiropas Savienībā (ES) tiek atceltas piena kvotas, kuras tika ieviestas 1984. gadā, lai novērstu piena produktu pārprodukciju. Mūsu valstī piena kvotas darbojas no 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, un mūsu piena kvota ir 800 000 tonnu gadā. Piena kvotu atcelšana nozīmē, ka piena apjomi Eiropā pilnīgi noteikti pieaugs.

Vides indeksā - kritiens

Lai arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.-2020. gadam ierakstīta vīzija, ka Latvija 2020. gadā varētu kļūt par zaļāko valsti pasaulē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)atzīst, ka to piepildīt, iespējams, neizdosies.

Melno avju notāru vidū nav daudz(14)

Nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatā, mantojuma lietas, laulību līgumi, laulību šķiršana - tie ir izplatītākie gadījumi, kad cilvēki vēršas pie zvērināta notāra. Ir gadījumi, kad notārs tikai apliecina paraksta patiesumu, bet ir gadījumi, kad līgumu raksta pats notārs. Atšķirībā no, piemēram, maksātnespējas administratoriem vai tiesnešiem, par kuru negodprātīgo rīcību daudz vēstīts medijos un par ko runājuši arī vairāki tieslietu ministri, par zvērinātu notāru nelikumīgām rīcībām dzirdēts samērā maz, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Ceļš uz apvienošanos atkal turpinās

Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās fiksēto telekomunikāciju un mobilo telekomunikāciju tirgus ir atsevišķas vienības. Šā gada laikā Latvijas valdībai vajadzētu pieņemt lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanos.

Iecerēts, ka mazāk atalgotie saņems vairāk(61)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), par kuras dalībnieci Latvija vēlas kļūt šogad, ir publicējusi ziņojumu par mūsu valsts ekonomikas attīstību. Ziņojumā nozīmīgu vietu ieņem mūsu nodokļu sistēmas analīze un rekomendācijas tās pilnveidošanai.Viens no būtiskākajiem ziņojuma secinājumiem - Latvijā ir nepieļaujami liels nodokļu slogs zemu atalgotam darbaspēkam.

Nākotnes pensionāri zemo algu gūstā(125)

Teju ceturtā daļa jeb 22% nodarbināto veic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas (360 eiro) vai no summas, kas mazāka par minimālo algu. Šo cilvēku vidū ir gan minimālās algas saņēmēji, gan pašnodarbinātie, kā arī radošo profesiju pārstāvji un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.

Rosina noteikt «galvas naudu»

Latvijā gana liels ir to strādājošo skaits, kuri sociālās iemaksas veic no algas, kas ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu (šogad ir 360 eiro). Šo strādājošo vidū ir gan mikrouzņēmumu darbinieki, gan strādājošie, kam noteikts saīsināts darba laiks vai nav pilna slodze.

Nākotnes pensionāri zemo algu gūstā

Teju ceturtā daļa jeb 22% nodarbināto veic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas (360 eiro) vai no summas, kas mazāka par minimālo algu. Šo cilvēku vidū ir gan minimālās algas saņēmēji, gan pašnodarbinātie, kā arī radošo profesiju pārstāvji un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.

Viedais skaitītājs var palīdzēt taupīt(35)

Vairākums Eiropas valstu, tāpat arī Latvija, elektroenerģijas uzskaitē nolēmušas izmantot jaunās tehnoloģijas, ir ieguvums gan klientam, gan sadales sistēmas operatoram, intervijā Rūtai Kesnerei norāda AS Sadales tīkls (ST) pakalpojumu attīstības direktors Ivo Grinbergs.Fragments no intervijas:**_Sadales tīkls _uzsācis projektu, lai desmit gados vecos elektrības skaitītājus nomainītu pret jauniem, tā sauktajiem viedajiem skaitītājiem.

Norēķinu kārtība par elektrību

Elektrības lietotāji norēķinos par elektrību izmanto vai nu izlīdzināto maksājumu, kas balstīts uz vidējo patēriņu un neparedz mēneša rādījumu nodošanu, vai arī maksā par faktisko patēriņu, katru mēnesi nododot skaitītāja rādījumus un saņemot rēķinu. Jāpiebilst, ka ar izlīdzināto maksājumu norēķināties piedāvā tikai viens tirgotājs - a/s Latvenergo. Uzņēmums uzsver, ka klientiem, kas izvēlējušies izlīdzināto maksājumu, ir iespējas šo summu mainīt, ja klientam mainījušies apstākļi un patēriņš pieaugs vai samazināsies.

Priecīgi par iespējām

A/s Sadales tīkls pirmos viedos skaitītājus, slēdzot vienošanos ar klientu, uzstādīja pilotprojekta ietvaros jau pirms pāris gadiem. Taču plānveida skaitītāju nomaiņa iesākās pērn, kad viedos skaitītājus uzstādīja 50 000 klientu.

Eiropas Savienībai jāveicina konkurence(2)

Par Eiropas Savienības (ES) vienoto iekšējo tirgu un konkurenci tajā, par to, cik lielā mērā dalībvalstis ir gatavas atteikties no protekcionisma un kad sāks darboties vienots digitālais tirgus, stāsta Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietniece Anna Marija Koraca-Bilta.

Iemaksas traucē bezdarbnieka pabalstam(18)

Vai saimnieciskās darbības veicējs, kurš strādā arī algotā darbā un maksā nodokļus, šo darbu pazaudējot, var saņemt bezdarbnieka pabalstu? Šie jautājumi Latvijas iedzīvotāju vidū aktualizējās pēc ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pie tā, lai samazinātu pelēko zonu īres tirgū un aicina visus izīrētājus reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējus, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Iemaksas traucē pabalstam

Vai saimnieciskās darbības veicējs, kurš strādā arī algotā darbā un maksā nodokļus, šo darbu pazaudējot, var saņemt bezdarbnieka pabalstu? Šie jautājumi Latvijas iedzīvotāju vidū aktualizējās pēc ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pie tā, lai samazinātu pelēko zonu īres tirgū un aicina visus izīrētājus reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējus.