"Mēs visi esam ķerti," tā savu biznesu - slēpošanas kalnu trašu
uzturēšanu - raksturo to īpašnieki un tajās strādājošie. Latvijā
slēpošanas kalnu bizness ir grūts un riskants, jo tajā daudz kas
atkarīgs no laikapstākļiem, kurus cilvēks nevar nedz ietekmēt, nedz
prognozēt.
«Mēs visi esam ķerti,» tā savu biznesu - slēpošanas kalnu trašu
uzturēšanu - raksturo to īpašnieki un tajās strādājošie. Latvijā
slēpošanas kalnu bizness ir grūts un riskants, jo tajā daudz kas
atkarīgs no laikapstākļiem, kurus cilvēks nevar nedz ietekmēt, nedz
prognozēt.
Šā gada 15. decembrī noslēdzās iedzīvotāju pieteikšanās
elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumiem, kuri būs spēkā no 2015.
gada 1. janvāra. No nākamā gada elektroenerģiju varēs iegādāties no
četriem tirgotājiem: a/s Latvenergo, SIA 220
enerģija, SIA WIN Baltic un SIA Baltcom.
Latvijas ekonomika tūlīt būs aizvadījusi pirmo gadu kopā ar
eiro. Viens no valdības bieži piesauktajiem argumentiem par labu
dalībai eirozonā bija potenciālais investīciju pieplūdums. Latvijas
Bankas (LB) dati liecina, ka kopējais ārvalstu tiešo investīciju
(ĀTI) pieplūdums Latvijā šogad bijis mazāks nekā pērn, taču te
lielākā negatīvā loma bijusi ģeopolitiskajiem faktoriem - Krievijas
agresijai Ukrainā un Krimas aneksijai.
Lai gan, salīdzinot ar 2013. gadu, šogad ārvalstu tiešo
investīciju (ĀTI) skaits sarucis, tomēr kopš gada sākuma šā gada
trijos ceturkšņos tās pieaugušas par 166 miljoniem eiro jeb 1,4%,
liecina Latvijas Bankas (LB) dati. Šā gada ĀTI kritumu, salīdzinot
ar pērno gadu, LB ekonomisti skaidro ar nelabvēlīgo ģeopolitisko
situāciju un nemieriem Ukrainā.
Norvēģija vēlas saglabāt labas divpusējas attiecības ar savu kaimiņvalsti Krieviju, tajā pašā laikā stingri iestājas par suverēnu valstu robežu neaizskaramību, starptautisko likumu ievērošanu un uzsver - energoresursi nav politisks ierocis, intervijā Rūtai Kesnerei atklāja Norvēģijas Eiropas lietu ministrs Vidars Helgesens.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati ir nepielūdzami -
Eiropā to cilvēku skaits, kuriem konstatēta HIV saslimšana, turpina
pieaugt, īpaši Austrumeiropā. 2012. gadā Eiropas Savienībā (ES) un
Eiropas ekonomiskajā zonā reģistrēts 16†221 jauns saslimšanas
gadījums. Tostarp, piemēram, Lietuvā - 154, Igaunijā - 308
gadījumi.
No nākamā gada 1. janvāra bankas saviem klientiem pārtrauc
sniegt pakalpojumu - automātiskā rēķinu samaksa. Tā vietā stāsies
e-rēķini, kuri gan arī tiks samaksāti automātiski. Kā uzsver
Latvijā strādājošo komercbanku pārstāvji, tiem klientiem, kuriem
patlaban tiek veikta kāda pakalpojuma automātiskā rēķina samaksa un
kuri to vēlēsies turpināt, pašiem nav jādara nekas. Bankas šos
automātiskos rēķinus pārvērtīs e-rēķinos, un tie būs pieejami
internetbankas īpašajā sadaļā E-rēķini.
Šā gada 11 mēnešos Latvijā darbavietās nelaimes gadījumos bojā gājuši 52 darbinieki. Salīdzinājumam Lietuvā - nelaimes gadījumos darbavietās bojā gājuši 54 cilvēki, bet tur ir lielākais strādājošo skaits nekā Latvijā, savukārt Igaunijā - 20, ceturtdien, 4.decembrī, vēsta laikraksts Diena.Visās trīs minētajās valstīs visvairāk letālo nelaimes gadījumu notikuši transporta un būvniecības nozarē.
Šā gada 11 mēnešos Latvijā darbavietās nelaimes gadījumos bojā
gājuši 52 darbinieki. Salīdzinājumam Lietuvā - nelaimes gadījumos
darbavietās bojā gājuši 54 cilvēki, bet tur ir lielākais strādājošo
skaits nekā Latvijā, savukārt Igaunijā - 20.
Diabēta pacientu ārstēšanā būtiskāka loma līdztekus
endokrinologam ir ģimenes ārstam, jo diabēta slimība ir hroniska,
to nevar izārstēt, tāpēc pacientu veselības stāvoklis ir nemitīgi
jāuzrauga. Endokrinologs nosaka pacientiem terapiju, taču ikdienas
slimības ārstēšanas vadība un pacienta uzraudzība ir tieši ģimenes
ārsta kompetencē.
Viena no būtiskām problēmām slimību, arī diabēta, ārstēšanā ir
speciālistu pieejamība un rindas pēc to pakalpojumiem. Attiecībā uz
rindu esamību pie ārstiem endokrinologiem Dienas
aptaujātie eksperti situāciju vērtē kā samērā labu. Galvenā
problēma - nevienmērīga speciālistu pieejamība reģionos.
No nākamā gada 1.janvāra mājsaimniecības elektrību varēs iegādāties brīvajā tirgū, kurā pašlaik to piedāvā četri tirgotāji - Latvenergo, SIA 220 enerģija, Win Baltic un Baltcom.Lai pieteiktos kādam no jaunajiem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem, izvēle mājsaimniecībām jāizdara līdz 15.decembrim.
No nākamā gada 1. janvāra mājsaimniecības elektrību varēs
iegādāties brīvajā tirgū, kurā pašlaik to piedāvā četri tirgotāji -
Latvenergo, SIA 220 enerģija, Win Baltic
un Baltcom.
"Vai Baltijas valstīm jāpaaugstina nodokļi vieglajam autotransportam," - šāds provokatīvs virsraksts likts nule klajā nākušajam Eiropas Komisijas (EK) pētījumam par to, kādi ir autotransporta reģistrācijas un ekspluatācijas nodokļi dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs.EK šo jautājumu aktualizējusi saistībā ar nepieciešamību arī nodokļu sistēmu padarīt zaļāku - veicot videi draudzīgāku transportlīdzekļu iegādi un tādējādi mazinot CO2 izmešu daudzumu.
Veicināt iedzīvotāju un pašvaldību apvienošanos teritoriālajās kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās (KKS) - tāds ir viens no jaunās valdības deklarācijā ierakstītajiem uzdevumiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Latvijā viens no jaudīgākajiem finanšu instrumentiem ir nevis valsts budžets, bet gan Eiropas struktūrfondu nauda. No 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Sociālā fonda (ESF) Latvija ir saņēmusi vairāk nekā 500 miljonu eiro. Par šo naudu veikti vērienīgi ieguldījumi gan izglītībā un zinātnē, gan veselības aprūpes sakārtošanā, gan nodarbinātības veicināšanā.
Latvijā viens no jaudīgākajiem finanšu instrumentiem ir nevis
valsts budžets, bet gan Eiropas struktūrfondu nauda. No 2007. līdz
2013. gadam no Eiropas Sociālā fonda (ESF) Latvija ir saņēmusi
vairāk nekā 500 miljonu eiro. Par šo naudu veikti vērienīgi
ieguldījumi gan izglītībā un zinātnē, gan veselības aprūpes
sakārtošanā, gan nodarbinātības veicināšanā.
Sabiedrisko attiecību aģentūras _Mediju tilts _valdes priekšsēdētāja Laura Minskere intervijā Rūtai Kesnerei stāsta par zīmolu vēstnešiem un to uzdevumiem.Fragments no intervijas:Jūs esat uzsākuši zīmolu vēstnešu projektu Womstar.lv. Ko mūsdienās nozīmē būt zīmola vēstnesim?Projekta iecere radās pirms pusotra gada, mūsu uzņēmumam viesojoties pie kolēģiem Portugālē, kur zīmolu vēstneši ir ļoti izplatīti.
Latvijas starptautiskie autobusu pārvadātāji, neraugoties uz pieaugošo konkurenci ar aviopiedāvājumiem, spējuši piesaistīt aizvien vairāk pasažieru. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas (ATD) datiem populārākie autobusu maršruti gan nav Rietumeiropas valstis, bet Lietuva, Igaunija un Polija, kā arī Krievija un Baltkrievija, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Darba devēji vēlas samazināt piemaksu apjomu par virsstundām no pašreizējiem 100% uz 50%, bet pret to kategoriski iebilst arodbiedrības. 11. Saeima savā priekšpēdējā sēdē pieņēma Darba likuma grozījumus, kuros strīdīgais jautājums par virsstundu apmaksu tā arī netika atrisināts, tā ka jauni Darba likuma grozījumi saistībā ar virsstundu apmaksu būs jāizstrādā jaunievēlētajai Saeimai un jāpieņem jaunajai valdībai. Tiesa, tas varēs notikt tikai tad, kad kompromisu būs panākuši sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Darba devēji vēlas samazināt piemaksu apjomu par virsstundām no
pašreizējiem 100% uz 50%, bet pret to kategoriski iebilst
arodbiedrības. 11. Saeima savā priekšpēdējā sēdē pieņēma Darba
likuma grozījumus, kuros strīdīgais jautājums par virsstundu
apmaksu tā arī netika atrisināts, tā ka jauni Darba likuma
grozījumi saistībā ar virsstundu apmaksu būs jāizstrādā
jaunievēlētajai Saeimai un jāpieņem jaunajai valdībai. Tiesa, tas
varēs notikt tikai tad, kad kompromisu būs panākuši sociālie
partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas
Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Arī valstīm ir jābūt labam zīmolam, un Latvijai ir visas iespējas radīt aizraujošu stāstu par sevi, intervijā Rūtai Kesnerei norāda britu zīmolu eksperts Eds Vils. Fragments no intervijas:**Latvijā viesojaties saistībā ar šobrīd notiekošajiem Britu nedēļas pasākumiem. Kā jums šķiet, vai valstīm nepieciešams savs zīmols? Piemēram, Latvija ilgstoši tādu meklē.
Jau nākamnedēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks uzraudzīt trīs aktīvu ziņā lielākās Latvijas bankas - Swedbank, SEB banku un ABLV banku. Tas notiks Eiropas banku vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros, kas ir attiecināms uz visām 19 eirozonas valstu lielākajām bankām, kuru aktīvi pārsniedz 30 miljardus eiro.
Jau nākamnedēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks uzraudzīt trīs
aktīvu ziņā lielākās Latvijas bankas - Swedbank, SEB banku
un ABLV banku. Tas notiks Eiropas banku vienotā
uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros, kas ir attiecināms uz visām
19 eirozonas valstu lielākajām bankām, kuru aktīvi pārsniedz 30
miljardus eiro.
Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem
izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši
ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi
Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta
tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna, jo tās tirgus piedāvā
teju neierobežotas iespējas, apgalvo gan Dienas aptaujātās
amatpersonas, gan Ķīnā jau pašlaik strādājošie mūsu uzņēmēji.
Viens no samērā plaši izplatītiem veidiem, kā uzņēmēji ne īsti likumīgi cenšas optimizēt savas izmaksas, ir uzņēmuma līgumu slēgšana ar strādājošajiem, tos nodarbinot kā pašnodarbinātos, lai gan būtu jāslēdz darba līgums. Galvenā atšķirība - par pašnodarbināto darba devējs nemaksā nekādus nodokļus, kā arī neatbild par iespējamiem nelaimes gadījumiem strādāšanas laikā, pirmdien, 27.