Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 11. maijs
Milda, Karmena, Manfreds

Uldis Ķezberis

Slovākijā šķetina žurnālista Jāna Kucjaka slepkavības motīvus(1)

Itāļu mafijas iespējamo netīro darījumu Slovākijā un vietējo politbiznesmeņu nelikumību izmeklēšana tiek minēti kā iespējamie slovāku pētnieciskā žurnālista Jāna Kucjaka slepkavības motīvi. 27 gadus vecā žurnālista un viņa līgavas nogalināšana ir šokējusi Slovākijas mediju vidi, politiķus un plašāku sabiedrību. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pat izsludinājis miljona eiro lielu atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu notvert slepkavas. Kucjaks īsā laikā kļuvis par otro nogalināto žurnālistu kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jo oktobrī savā automašīnā tika uzspridzināta Maltas pazīstamākā pētnieciskā žurnāliste Dafne Karuana Galisija.

ASV atturīgas pret sarunām ar Phenjanu(6)

Savieno tās Valstis bez īpaša entuziasma ir uzņēmušas Ziemeļkorejas signālus, ka totalitārā valsts būtu gatava sēsties pie sarunu galda, lai mazinātu spriedzi Korejas pussalā. Pēdējā gada laikā Vašingtona un Phenjana bija ierautas vārdu karā saistībā ar Ziemeļkorejas strauju uzrāvienu piedzīvojošo ballistisko raķešu un kodolieroču programmu.

Kalstošā lielpilsēta(7)

Dienvidāfrikas otra lielākā pilsēta Keiptauna ir tuvu tam, lai pārtrauktu ūdens piegādi iedzīvotājiem. Ekstrēma sausuma dēļ pilsētas ūdenskrātuves ir jau pustukšas. Ikdienā tas nozīmē – divu minūšu dušu un citus drastiskus ierobežojumus ikvienā mājsaimniecībā.

Vairākums ASV pedagogu nevēlas bruņotu personālu skolās(8)

Atšķirīga reakcija sekojusi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvājuma piešķirt šaujamieročus skolotājiem, lai nepieļautu jaunas masu apšaudes mācību iestādēs. Republikāņu partiju pārstāvošais Tramps, par kuru 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās aicināja balsot ietekmīgā Nacionālā šaujamieroču asociācija (NRA), sola pastiprināt šaujamieroču pircēju pārbaudes un apsvērt iespēju paaugstināt vecuma cenzu noteikta tipa šaujamieroču iegādei.

Asada režīms slaktē iedzīvotājus(9)

Vienu no nežēlīgākajām bombardēšanām gandrīz septiņus gadus ilgajā Sīrijas karā šajās dienās izvērš diktatoram Bašāram el Asadam lojālie spēki. Viņu mērķis ir dumpinieku kontrolētā Damaskas priekšpilsēta Austrumguta, kur kopš svētdienas ir nogalināti vairāk nekā 300 civiliedzīvotāju, vēsta cilvēktiesību organizācija Syrian Observatory for Human Rights (SOHR). Artilērijas un aviācijas uzbrukumi Austrumgutai intensitātes ziņā pārspējot pat bēdīgi slaveno aplenkumu Alepo, kur četru gadu laikā nogalināti vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku.

Venecuēlas migrācijas krīze var pārspēt Sīriju(4)

Faktiski bankrotējušo Venecuēlu ik dienu masveidā pamet desmitiem tūkstoši izmisušu iedzīvotāju, kas bēg no dziļajām sociālekonomiskajām problēmām, kuras radījusi pie varas esošā Sociālistu partija (PSUV).

ASV jaunatne pieprasa likumdevējiem pastiprināt šaujamieroču kontroli(4)

Ja pieaugušie nespēj pasargāt bērnus, tad viņi paši nolemj rīkoties. Skolēni, kuri izdzīvoja Valentīndienas apšaudē Floridas vidusskolā, izplatījuši uzsaukumu vienaudžiem visā ASV iziet ielās, lai pieprasītu politiķiem pastiprināt šaujamieroču kontroles likumus. Jaunieši gatavojas nostāties pret tiem ASV likumdevējiem, kuri saņem naudu no ārkārtīgi ietekmīgās Nacionālās šaujamieroču asociācijas (NRA).

Oxfam skandāls met ēnu uz palīdzības sektoru

Cilvēki, kuri ir solījušies palīdzēt nabadzības, bada un slimību skartajiem pasaules mazattīstītākajos nostūros, nereti ļaunprātīgi izmanto atbalsta lūdzēju ievainojamību. Kārtējais seksa skandāls ir satricinājis humānās palīdzības sektoru pēc tam, kad mediji izgaismoja starptautiskās labdarības organizācijas Oxfam bijušo darbinieku seksuālos pārkāpumus Haiti. Organizācijas vadītāja Vinija Bjanjima ir atvainojusies par notikušo un sola reformēt Oxfam, bet vairākas slavenības jau ir paziņojušas, ka pārtrauc sadarbību ar Oxfam.

"Mūžīgās" kancleres noriets(12)

Vācijas konservatīvā līdere Angela Merkele vienojās ar sociāldemokrātiem par jaunu lielo koalīciju, bet daudzi viņas partijas biedri nespēj sagremot atteikšanos no finanšu ministra un citiem ietekmīgiem amatiem valdībā, tāpēc izskan aicinājumi pieredzējušajai politiķei atkāpties.

Sēras kārtējā ASV pilsētā pēc apšaudes(9)

Valentīna dienas slaktiņš nelielā vidusskolā Floridā ir kārtējais no šaušanas incidentiem, kas pēdējos gados ir notikuši skolu un universitāšu teritorijā Savienotajās Valstīs.

Netanjahu noraida, ka būtu pieņēmis kukuļus(1)

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu kritizējis likumsargu izmeklēšanas par viņa iespējamo kukuļņemšanu un amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Policija apgalvo, ka tās rīcībā ir pierādījumi par dārgām dāvanām, kuras premjers vairāku gadu garumā ir saņēmis no ietekmīgām personām, un par Netanjahu slepeno vienošanos ar Izraēlas lielākā laikraksta izdevēju par viņa darba atspoguļošanu pozitīvākā gaismā. Atsevišķās izmeklēšanās šķetināti Netanjahu pietuvinātu personu iespējamie koruptīvie darījumi. Paša Netanjahu savulaik ieteiktajam ģenerālprokuroram būs jāizlemj, vai izvirzīt oficiālas apsūdzības pret premjeru.

Izraidītais Saakašvili grib atgriezties Ukrainā

No Ukrainas deportētais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili un viņa atbalstītāji sola nepadoties un turpināt cīņu pret "korumpēto" šīs valsts prezidentu Petro Porošenko, kurš no Saakašvili sabiedrotā ir kļuvis par sīvāko oponentu.

Aviokatastrofā Krievijā nevaino terorismu(2)

Laikapstākļi, cilvēka kļūda un tehniskas problēmas tiek izskatītas kā iespējamie iemesli, kāpēc svētdien neilgi pēc pacelšanās no Maskavas Domodedovas lidostas nogāzās pasažieru lidmašīna An – 148, bet padziļināta tā saucamo melno kastu datu izpēte varētu sniegt pilnīgāku ainu par notikušo. Aviokatastrofā dzīvību zaudēja visi 65 pasažieri un seši apkalpes locekļi. Tā ir pirmā liela izmēra pasažieru lidmašīnas avārija pasaulē vairāk nekā gada laikā.

Meksika noasiņo(8)

Meksikā pēc mēneša oficiāli sāksies priekšvēlēšanu kampaņa jūlijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, un ir pilnīgi skaidrs, ka šajā laikā viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem būs drošība un cīņa pret noziedzību. Šajā Latīņamerikas valstī 2017. gadā reģistrēts rekordliels slepkavību skaits, no kurām vairākums bija saistītas ar narkokarteļu noziedzīgajām darbībām, lai iekarotu ASV narkotiku tirgu un nopelnītu desmitiem miljardu dolāru.

Savējie kritizē Merkeli par vienošanos ar SPD(8)

Divpadsmit gadu Vācijā valdījušās konservatīvās kancleres Angelas Merkeles politisko nākotni izlems Sociāldemokrātu partijas (SPD) biedri. Viņiem balsojumā pa pastu būs jāapstiprina šonedēļ panāktā koalīcijas vienošanās starp SPD, Merkeles vadīto Kristīgi demokrātisko savienību (CDU) un tās māsaspartiju no Bavārijas – Kristīgi sociālo savienību (CSU). Gaidāmais balsojums liks panervozēt nereti par pasaulē ietekmīgāko sievieti dēvētajai kanclerei, kurai nācās piekrist neērtiem kompromisiem, lai vienotos par tā dēvētās lielās koalīcijas izveidošanu. Merkeles piekāpšanos atsevišķos jautājumos kritizējuši viņas pašas vadītās partijas locekļi.

Falcon Heavy gatava komerclidojumiem(2)

Orbītā ap Sauli riņķo sarkans Tesla Roadster modeļa elektroautomobilis, ar kuru kādreiz pārvietojās tehnoloģiju vizionārs Īlons Masks. Auto izplatījumā nogādāja kosmiskā daudzpakāpju raķete Falcon Heavy, kuru izstrādāja Maskam piederošais uzņēmums SpaceX.

Kremlis izvērš kadru tīrīšanu Dagestānā(10)

Krievijas Ziemeļkaukāza republika Dagestāna ir palikusi bez valdības pēc tam, kad reģiona premjerministru un vēl vairākas amatpersonas šonedēļ aizturēja saistībā ar apsūdzībām korupcijā.

Phjončhanu apmeklēs Phenjanas pārstāvis

Ziemeļkoreja uz "ienaidnieka teritoriju" – Dienvidkoreju – nosūtīs augsta līmeņa amatpersonu delegāciju, kas piedalīsies Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Delegāciju vadīs komunistiskās valsts formālais vadītājs Kims Jon Nams, kurš, iespējams, četrgades sporta foruma laikā tiksies ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džē Inu. Seula cer, ka dialogs starp abām Korejām palīdzēs nosēdināt pie sarunu galda arī Ziemeļkoreju un ASV. Tomēr maz ticams, ka tieši kontakti starp amerikāņiem un ziemeļkorejiešiem varētu notikt jau Phjončhanā.

ASV nevēlas Krievijas izvēršanos Latīņamerikā(7)

Vašingtona ar aizdomām vēro Krievijas aktīvos centienus nostiprināt savu klātbūtni Karību jūras reģionā un Latīņamerikā, kur Maskavas ietekme ievērojami samazinājās pēc Padomju Savienības sabrukuma. Pēdējos gados Krievija ar vairākām reģiona valstīm ir noslēgusi līgumus par bruņojuma piegādi un kopīgiem enerģētikas projektiem.

Maita vientulība(9)

Vientulība ir kļuvusi par vienu no galvenajām sabiedrības veselības problēmām XXI gadsimtā, kas ir sociālo tīklu laikmets. lai novērstu tās izraisītās sekas, Lielbritānijā izveidots pat speciāls amats valdībā un par šo jautājumu dažādos pētījumos arvien vairāk runā arī citviet pasaulē.

Izraēla apsūdz Poliju vēstures pārrakstīšanā(38)

Izraēlā milzu sašutumu izraisījis Polijas parlamenta apstiprinātais likumprojekts, kas paredz bargus sodus par nacistiskās Vācijas Otrajā pasaules karā pastrādāto noziegumu piedēvēšanu poļu tautai vai valstij. Izraēliešu politiķi aicinājuši atsaukt vēstnieku Polijā un pieņemt likumu, kas Poliju pasludinātu par holokausta noliedzēju. Tomēr paredzams, ka Izraēlas un arī ASV iebildumi neatturēs Polijas prezidentu Andžeju Dudu parakstīt pretrunīgi vērtēto likumprojektu.

Šķeltnieks Tramps aicina uz vienotību(7)

Sašķēlis amerikāņu sabiedrību savā pirmajā gadā ASV prezidenta amatā, Donalds Tramps runā par stāvokli valstī mīkstināja savu retoriku un mudināja Kongresa locekļus pārvarēt dziļās domstarpības un pieņemt vairākus viņam būtiskus lēmumus.

Īrija gatavojas abortu referendumam

Pretrunīgu reakciju Īrijā izsaucis valdības lēmums sarīkot tautas nobalsošanu par to, vai liberalizēt abortu likumus, kas ir vieni no striktākajiem Eiropā. Pašlaik katoliskajā valstī spēkā ir gandrīz pilnīgs abortu aizliegums, kura dēļ tūkstošiem Īrijas sieviešu ik gadu veic nelikumīgas un nedrošas grūtniecības pārtraukšanas operācijas vai dodas veikt abortus uz kaimiņvalsti Lielbritāniju.

Kabula noasiņo džihādistu sarīkotos uzbrukumos(1)

Afganistānas galvaspilsēta Kabula nedēļas laikā ir piedzīvojusi vairākus uzbrukumus, kuros kopā dzīvību zaudēja vismaz 130 cilvēku. Pēdējais no tiem notika pirmdien, kad bruņotu kaujinieku sarīkotā apšaudē pie militārās akadēmijas krita vismaz 11 karavīru. Uzbrukums notika divas dienas pēc tam, kad spridzinātāja pašnāvnieka sarīkotā terora aktā bojā gāja vairāk nekā simt cilvēku. Nāvējošo uzbrukumu vilnis pastiprina spiedienu uz Afganistānas centrālo valdību, kurai pārmet nespēju uzlabot drošības stāvokli valstī par spīti Kabulas un amerikāņu arvien agresīvākajai taktikai cīņā pret teroristiskajiem grupējumiem.

Maķedonijas rēbuss(2)

Atēnas un Skopje cer beidzot panākt risinājumu gandrīz trīsdesmit gadu senajā strīdā par Maķedonijas nosaukumu, bet nacionālisti abās robežas pusēs noraida jebkādus kompromisus

Čehiem jāizvēlas, kurš valdīs Prāgas pilī(1)

Prorietumniecisks ķīmijas profesors bez iepriekšējas politiskās pieredzes centīsies gāzt no troņa Donalda Trampa līdzinieku Eiropā piektdien un sestdien notiekošajā Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Neviens no kandidātiem – ne pašreizējais prezidents Milošs Zemans, ne Jirži Drahošs – nevar būt drošs par uzvaru, balsojumu izšķirs aptuveni 10% vēl līdz pēdējam brīdim neizlēmušo vēlētāju.

Turcijas tanku šāvieni Sīrijā atbalsojušies Vācijā(4)

Turcijas militārā operācija Olīvas zars kurdu kontrolētajās teritorijās Sīrijas ziemeļrietumos var radīt kārtējo plaisu trauslajās attiecībās starp NATO dalībvalstīm Vāciju un Turciju. Notikumi tālajā Sīrijā saasinājuši saspīlējumu starp Vācijas lielajām turku un kurdu kopienām, bet uz kancleres Angelas Merkeles valdību pastiprinās politiskais spiediens pārtraukt bruņojuma eksportu uz Turciju.

Globalizācijas noliedzējs Tramps pošas uz Davosu(10)

Kopīgas nākotnes veidošana sašķeltā pasaulē ir šī gada pamattēma Pasaules Ekonomikas forumā Šveices kūrortā Davosā, kur šonedēļ sapulcējusies globālā elite, lai spriestu par izaicinājumiem pasaulei. Vairāk nekā 70 valstu vadītāji un ministri, uzņēmumu vadītāji, starptautisko organizāciju vadītāji un intelektuāļi līdz piektdienai piedalīsies neskaitāmās paneļdiskusijās un sanāksmēs, kurās aplūkos visdažādākos jautājumus, sākot ar mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu un beidzot ar Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa īstenotās "Amerika vispirms" politikas globālo ietekmi.

Francija un Vācija apņemas vadīt Eiropu(26)

Ar vienlaicīgu abu valstu parlamentu sēdi Francija un Vācija pirmdien atzīmēja 55. gadadienu kopš Elizejas līguma noslēgšanas. Vēsturiskā vienošanās samierināja kādreizējās ienaidnieces un ielika pamatus Parīzes un Berlīnes ciešākai sadarbībai, kam ir bijusi milzīga nozīme Eiropas Savienības (ES) attīstībā. Arī pašlaik, kad ES sastopas ar savā vēsturē vieniem no nopietnākajiem izaicinājumiem, Vācija un Francija ir apņēmušās padziļināt divpusējo sadarbību, lai virzītu uz priekšu bloka reformas. Pagaidām šim mērķim traucē valdības neesamība Vācijā, kas pie tādas varētu tikt labākajā gadījumā tikai ap Lieldienām.

Bērni aiz restēm(7)

Izraēlas varasiestādes ik gadu aiztur un iesloga simtiem palestīniešu nepilngadīgo, kurus apsūdz par uzbrukumiem izraēliešu drošībniekiem. Cilvēktiesību organizācijas apgalvo, ka Izraēla okupētajās teritorijās sistemātiski vēršas pret bērniem. Viena no viņiem – Aheda Tamimi – kļuvusi pazīstama visā pasaulē.