Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Svētdiena, 14. aprīlis
Strauja, Gudrīte

Čigānisms ir traumatizācija. Vieglāk izaudzināt stiprus bērnus, nekā salabot salauztus vīrus. (F.Duglas)

Nevienam neienāktu prātā meģināt apzināties Roma jautājumus ieraudzīt no veselības skata prizmas, ja tajos no sirds neiedziļinātos. Problēma atklāsies tikai tad, ja tajos stipri iedziļinās, atsedz tos gaismā.

 ČIGĀNS UN TRAUMA.

ČIGĀNS IR TRAUMATIZĀCIJA. KOPŠ VERGU LAIKIEM, MĒS ESAM BIJUŠI VAZĀTI UN SODĪTI, PAZEMOTI. ESAM SPIETI DOTIES MEKLĒT PATVĒRUMU CITĀS VALSTĪS. EMIGRĀCIJA DEVUSI LABUS REZULTĀTUS. MŪSDIENĀS SAGLABĀJUSIES NEGATĪVI PRIEKŠSTATI, STEREOTIPI, NAIDĪGA ATTIEKSME. INDIVIDUĀLI UN VALSTISKI ESAM SPIESTI RISINĀT ŠOS JAUTĀJUMUS – RELIĢISKI, POLITISKI, SOCIĀLI UN SADZĪVISKI. ČIGĀNU JAUTĀJUMI LĪDZĪGI VISĀ PASAULĒ, EiROPĀ UN LATVIJĀ; TIE NAV BIJUŠI EFEKTĪVI, TIEM ŠOBRĪD SASNIEGTS «PLĀKSTERA« LĪMENIS..

16.februārī notika uzstāšanās, lai savā sarunas veidā sakonektētu dziļo priekšvēsturi līdz mūsdienām, un aktualizētu Čigānu Traumas būtību. Sarunā uzskaitīju un ieskicēju  čigānu grūtības un avotus, kas musdienās saprotams ar rasismu, diskrimināciju vai stigmu pret čīgāniem. Čigānu Traumatizācija ir jauns pavediens ceļā uz izpratni, skaidrojumiem un risinājumiem – KĀPĒC ČIGĀNS ŠODIEN IR TĀDS KĀDU MĒS PASAULĒ VĒL VIŅUS REDZAM UN SAJŪTAM ? Neskatoties uz ieguldījumiem un tēriņiem un versijām, daudzas teorijas, koncepti un vīzijas, jāatzīstas, nav bijušas efektīvas. Nešaubīgi jāmeklē daudzprofesionālā pieeja, kurā vilks paēdis un kaza dzīva. PRIEKŠSTATS- ČIGĀNS IR TRAUMATIZĀCIJA  APSTIPRINĀS  JAU TAJĀ SEKUNDĒ ČIGĀNIEM  PAŠIEM TĀDĀ SAASINĀTI, EMOCIONĀLI , PERSONĪGI  SAISTĪTOSI   REAĢĒJOT UZ  APZĪMĒJUMU –  ČIGĀNS.

 Savā pašraksturojumā, es rakstītu, ka manas uzstāšanās tēzes pilnīgi aptiprinājās jau nākošās dienās. Mani priekšstati balstās uz čigānu kultūras un etniskās, sabiedriskām aktivitātēm, kā viss patiesībā notiek. Uz šiem un saviem profesionāliem priekšstatiem rosinās meklējumi čigāniskā īpatnējā ietērpā pēc risinājumu resursiem. Jāatzīst, ka visi līdzšinējie pieņēmumi 95% apstiprinās.

Čigānu etnoss ir dzīvu cilvēku pagātnes pieredze un pārdzīvojumi; faktiski tās ir  fiziskās un emocionālās sāpes; raizes un nedrošība dziļi paslēpti dvēselē, un  vēl neatrisināti jautājumi  saistībām vai attiecībām dziļā pagātnē, kādi  nepateikti  atvadu vārdi aizgājējam; vai tās šausmas un pazemojums, izsmiekli, kurus piedzīvoja kāds čigānu bērns, gados vecāks vai  pieaudzis  emocionālā un garīgā trauslumā, sociāli neaizsargāts - darba, skolas, valsts atbildībā vai publiski piederošās vietās.

       Kādā aptaujā[1] par pieņemšanu minoritātes darba tirgū atklāja, ka: 0% aptaujāto izvēlētos strādāt ar romiem persona; 5% aptaujāto uzskata, ka romu darbinieki atbalsta; 17% domā, ka viņiem patīk strādāt; 18% domā viņi ir gudri; 5% domā, ka viņi ir cieņpilni; 52% uzskata, ka viņi ir individuālisti. Kolumbijas bruņotā grupa konfliktā reģistrēti šādi romu upuri: aptuveni 198 slepkavības upuri 1985- 2018. gads; aptuveni astoņi piespiedu vervēšanas upuri 1990.–2017. gadā; aptuveni 89 pazušanas gadījumi 1985- 2016. gads; un aptuveni 22 cilvēku nolaupīšanas upuri 1990.–2018.(Roma and Memorialization, 2022), informācija saņemta  no Brazīļu Roma organizācijas prezidenta Elisa Costa, 2024.Izplatīts fenomens organizāciju iekšējā strukturā ir  traumatisma pavadošo fonu veido politisko kontekstu  kas pazīstams tautā ar  sakāmvārdiem: Zivs pūst no galvas (problēmas sākās ar organizācijas vadītāju kā pirmo atbildīgo pārstāvi). Institucionālā diskriminācija[2] attiecas uz tādu praksi, procedūrām vai normām uzņēmumā, iestādē vai arī sabiedrībā kopumā, kas ir strukturētas veidā, kas parasti rada diskriminējošas sekas.Strukturālā diskriminācija: Stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija pēc vecuma pazīmes, un tas izpaužas institucionālā līmenī likumos[3], politikas dokumentos, organizāciju praksē un kultūras īpatnībās; institucionālais eidžisms. Šie diskriminācijas veidi ir iepīti sistēmiski ar funkcionalitātes raksturu, kuru var identificēt zināmā laika periodā, analizētjot faktus, gadījumus, un sūdzības, un varam tikai konstatēt secinot. Pie diskriminācijas fakta var nonākt labi izglītots čigāns un plaši zinošs, un spējīgs analizēt,  un kritiski izsijāt emocionālo sakāpinājumu un antipātijas un likumdošanas ietvaru. Definījas salīdzināt un adaptēt konkrētā gadījuma sociālā vai darba, veselības, izglītības konteksta ietvarā. Roma, kurš spēj juridiski domāt.

Čigānu Traumatizācijā svarīgākie priekšmeti un puses:

  • Psiholoģiskā konsultēšana[4] ir brīvprātīgs sadarbības process starp psihologu un klientu un tās gaitā tiek risinātas kādas klienta grūtības, parasti tās ir akūtas, bet nerisinātas varētu ietekmēt arī nākotni. Psihologs šajā procesā klientu atbalsta un iedrošina, palīdz saskatīt grūtību cēloņus, kā arī palīdz izvēlēties iespējamos risinājumus.Psiholoģiskā palīdzība[5] (angļu psychological help, psychological treatment, psychological care, psychological support or psychological aid, vācu Psychologische Hilfe, Psychologische Beratung, franču aide psychologique, krievu психологическая помощь) mērķtiecīgi organizēta profesionālā darbība, ko sniedz īpaši izglītoti speciālisti, lai sekmētu psiholoģiskās palīdzības saņēmēju spēju risināt daudzveidīgas problēmas un grūtības.
  •  Terapija [6](no grieķu: ϑεραπεία  (therapeia)  — 'kalpošana, kopšana, dziedināšana') ir metožu kopums slimību un ievainojumu ārstēšanai. Iedarbīgas terapijas priekšnoteikums ir pareiza diagnoze; Psihoterapija[7] ir terapija indivīda garīgās veselības uzlabošanai. Tā visbiežāk risina indivīda garīgās un emocionālās problēmas, bet tā var arī palīdzēt veidot personību un ļaut dziļāk izprast sevi. Psihoterapija notiek caur runas terapiju, ar cita cilvēka starpniecību, kas var būt psihoterapeits, psihologs, sociālais darbinieks, garīdznieks vai jebkura cita veida persona, kurai ir ļoti labas zināšanas par cilvēka psihi un pietiekama pieredze šāda veida palīdzības sniegšanā. Veiksmīgā psihoterapijā klients pozitīvi izmainās, viņu nenomāc iepriekšējā uzvedība, uzskati, vēlmes, domas un emocijas. Ideālā gadījumā tās nomaina daudz patīkamākās un vajadzīgākas alternatīvas. Parasti psiholoģiskā konsultēšana notiek individuāli, kad satiekas tikai klients un psihologs. Praktizējam arī pāru konsultēšanu, ģimenes (viens vai abi vecāki ar bērnu/-iem), tikai ar vecākiem vai tikai ar bērnu, šajā gadījumā nepieciešama vecāka piekrišana (bērniem līdz 15 gadu vecumam).  
  • Krīzes intervence. Tūlītēja īstermiņa palīdzība ar mērķi sniegt atbalstu indivīdiem, ģimenēm vai grupām krīzes situācijā tās pārvarēšanā, lai atjaunotu to biopsihosociālās funkcionēšanas līdzsvaru un mazinātu vai novērstu ilgstošas psiholoģiskas traumas veidošanās iespējamību.

Novērst sistēmiskos šķēršļus[8], lai risinātu romu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Eiropas un valstu līmeņa organizācijas romu un proromus atbalsta apvieno spēkus, lai pieprasītu steidzamus politikas pasākumus romu sabiedrības veselības krīzes risināšanai Eiropa saskaras ar romu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju: Mēs, apakšā parakstījušās organizācijas, esam ārkārtīgi nobažījušies par satraucošo romu veselības stāvokli. Eiropā un informētības un rīcības trūkumu attiecībā uz viņu situāciju. Ir nepieņemami un netaisnīgi, ka pārāk daudzos gadījumos piederība šai etniskajai minoritātei noved pie sliktas fiziskās un garīgās veselības. Mēs esam īpaši noraizējušies par romiem, kas atrodas īpaši neaizsargātā situācijā, piemēram, romiem, kas dzīvo ar invaliditāti, jauniem romiem, romu bērniem, sievietēm un viņu ģimenēm, vecāka gadagājuma romiem un romiem, kuri ir bezpajumtnieki vai kurus skārušas hroniskas vai infekcijas slimības. Attiecībā uz bērniem agrīnās bērnības veselības aprūpes pakalpojumu trūkums negatīvi ietekmē viņu vispārējo attīstību ilgtermiņā, tādējādi veicinot plaisas palielināšanos veselības jomā un nepieciešamību pēc dārgākiem iejaukšanās pasākumiem vēlāk(Eiropas Sabiedrības veselības alianse | 2016. gada 29. novembris)

 Līdz šim brīdim Roma kultūru pieņemts skatīt vienkāršotā redzējumā, bet šī apskata ietvars tiek konstruēts skatīt dziļā tuvplānā, mikroskopiskā tuvplāna ietvarā, ar šausmu un baiļu sajūtām; sensitīvi un raudulīgi; sociāli un tiesiski atkailināti, autora priekšstata patiesības redzējumā. Kārtējā publikācija mēģina aktualizēt čigānu iekšējās pasaules bēdas, ciešanas, vēl neizdzīvotām sāpēm, kuras netieši uzpeld ikreiz ar līdzīgām situācijām un emocionāliem gadījumiem, uzplēša svaini no jauni, iespējams, kuru dēļ savstarpējās attiecības un  notikumi izvēršas traumatizējoši stiprāk, un tie pārklājas.  Čigānu Traumu apskata analīzes domas stipri pārsniedz tradicionālo profesionālās jomas. Čigānu Ciešanas un Traumatizācija ir augstāks un vēsturiski dziļāks un plašāks. Pasaules aptverē un Latvijas kontekstā, starpdisciplināri, domu un pārdzīvojumu atvērtībā, dažādās garīgās dimensijās ir mēģinājumi izgaisināt psiholoģisko spriedzi un sociālo sakāpinājumu, kas čigānu apziņā karājies gaisā daudzus desmietiem gadu.   Par tiem čigāniem, kuri saskārās ar draudīgu realitāti, un to traumatisma atbalss vēl jūtama šodienas klātesamībā. Kādā pētījumā autors konstatējis nervozu izturēšanos: pieaugušie attiecības risina skaļi, uzbļaujot viens uz otram, un pat fiziski viens otru iespaidojot. Savus bērnus, kamēr viņi ir mazi, stipri ierobežo un visu izlemj bērna vietā, pat likteni: ”Tev nevajag mācīties, tu tāpat esi gudrs”[9] Analizējot čigānu bērnu attiecības ar klases biedriem ne-roma 2011.gada pētījumā[10] tika pamanīta pazīmes – man skolā nav draugu, jo citi mani sit,– es esmu roms, tāpēc mani citi apsaukā.

Traumatizācijas pazīme čigānu sabiedrībā īpaši iezīmējās kā etnopsiholoģiska un etnosociāla raksturīgas normas: – neirotiska (sakāpināta) un neirastēniska (novārdzināta) nervu sistēmas reakcija, cīnoties ar sadzīves grūtībām – liela daļa romu atrodas akūtā psiholoģiskā stāvoklī un nav patstāvīgi spējīgi organizēt savas dzīves attīstību; – trīs un vairāk paaudžu dzīvošana kopā, kas izraisa konfliktus, kā arī pazeminātu un nospiedošu psihisko tonusu ģimeņu locekļu attiecības.[11] Romu kopienā var just „cietuma klātbūtni”[12], kas nozīmē, ka biežā romu pārstāvju nokļūšana cietumos jau tiek uzskatīta par neizbēgamu normu, kas būtiski negatīvi ietekmē visas cilvēka dzīves jomas un attieksmes gan ģimenē, gan sabiedrībā. Dažādu aizspriedumu pamatā notiekot fiziskiem pārnodarījumiem, jo lūk, fiziskais izskats, uzvedības manieres vai nepatīk čigānu tautība. Nereti morālo un fizisko pārnodarījuma dziļumu iespējams tikai mazināt, lai nodrosinātu tekošo dzīves gaitu, bet  to pilnīgu uzlabojumu prasa gadiem ilgu un dārgu psihoterapeitisku sesiju apmeklējumu. Savulaik  filozofs Hēgelis ir norādījis: pazīt sevi nozīmē saprast[13] pašattīstības  likumsakarības.

Traumatisma sākšanās redzam kopš seniem vēsturiskiem faktiem: Spānijā 1492.gadā tika izdots karaļa dekrēts čigāniem pamest[14] valsti. Pretējā gadījumā draudēja nāves sods. Arī Ungārijā 1558.gadā atsaucas uz  nelabām čigānu īpašībām un nemieriem ..Sodīja čigānus, vīriešus – nocērtot galvas.. 1637.gadā  Zviedrijā likums paredzēja čigānus pakārt. Anglijā 1554.gadā draudēja ar nāves sodu, arī tiem, kuri draudzējās ar čigāniem tika bargi sodīti. Nevietā, un naiva pārliecība nesen valdīja cilvēku uzskatos, kad Čigānu psihoterapija ir  pašlepnums ar paceltu galvu.  Lēnā gaitā, šis priekšstats pamazām izzūd un veidojās citi “terapeitiskie pašatlabšanās” transformācija. Arī ja tai nav efektīvu norišu, čigānu cilvēks vēlas sevi parādīt no labākās puses,un negrīb slikti izskatīties citu priekšā. Pašcieņai, vismaz iedomātai, ir liela nozīme. Pašsuģestēšana nekur nav izzudusi arī roma kultūrā. Pēdējie novērojumi saistās ar griešanos pie Dieva vai reliģijas pie kā pieturēties un kas dod prātu, dzīves regulējošo(padomdevēja,vadoņa)nozīmi. Tikai retais uzdrošinās doties pie psihologa, un tas notiek klusiņām, konfidenciāli un piesardzīgi. Veicot psiholoģiskās palīdzības analīzi Vidzemes čigāniem[15], nācās secināt, ka to nesaņem pie psihologa vai baznīcā, bet skolā. Izglītības iestādē un mācību procesa ietvarā un dažādu pedagoģiskā gaitā čigāns risina psiholoģiskos jautājumus. Tolaik, čigānu vecāki netika cieši deliģēti psiholoģiskā(emocionālā) konsultanta lomā.    

      Roma tautā  apzīmējums psiholoģija[16], psihiskā saslimšana  ir minama jau 1997.gadā. Šajos  jautājumos ir tāls ceļš ejams, lai vairāk  čigāniem saprotami un konstruktīvi aiznestu pamata izpratni- kas ir psihes, garīguma un psihiskās enerģijas substrāts jeb bioloģiskais pamats. Roma sabiedrībā  svarīgi ievērot  vietēju normatīvismu, ka Čigānu  Traumatizāciju reabilitēšanas un dziedināšanas aspektos jāiet blakus ar reliģiziotāti, garīguma izpratnes dažādībām, čigānisko savdabību, personības unikalitātes dažādībām un  to resursu iespējām, kāda ir dotam čigānam vai ģimenei.  Ja akadēmiskās un lietišķās zinātnes ietvarā, psiholoģiskās konsultēšanas, psiholoģiskās krīzes intervences un psihoterapijā klienta uzlabojumi notiek daudz  strukturētāk, pēc galvenām vadlīnijām, uzlabojot vai izmainot, pārslēdzot vai ietekmējot terapeitisko gaitu, un  nereti rekonstruējot personību vai tās pilnīga pārveide, tad šāda akla pieeja  nav pieļaujama čigānu  psihisko, sociālo, garīgo vai fiziskā reabilitēšanā, dziedināšanā.

Ir gan izmantojama klasiskās konsultēšanas pamata principi, Čigānu traumu gadījumos , sniedzot izpratni un emocionālu atvieglojumu, pamatojoties uz simptomātiku un gadījuma izpēti. Čigānu Traumu dziedināšana būtība  slēpjas  iekšējā (stresu, smaguma, apjukuma, nespējā redzēt sevi perspektīvā) atvieglināšanā, jo  čigānu trauma  ir a priori (bijusi ielikta jau pirms viņa piedzimšanas). Čigānu trauma nākusi čigānu bērnam pūriņā, viņam augot un formējoties par pilsoni, viņš saskaras ar traumatizācijas vecumposmu periodiem, vecāka analfabētisma,  sava fiziskā izskata, fiziskās sociālās vides realitāti, kurā arī ir sava traumatizējošā  pieskaņa. Skolas atmosfēra, vienaudžu attiecības, darba vide, pilsēta, plašā sabiedrība un valsts politiskā spēja un griba ir augstākā līmeņa čigānu traumatizējošie trigeri [17]. Čigānu Līderisma psiholoģiskā iedvesmošana nav pārliecinoša un pašaizsargājoša[18].  Čigānbērns piedzimstot pirms pieredzes; iepriekš, pirms laika ir saņēmis šādu apzīmējuma. Līdzīgi kā sociālo statusu, ādas krāsu vai ģimeniskās vides reliģisko gaisotni.  Pieķeršanās kādai sabiedrībai(pašu izveidota, jo tā ir  garīgi un emocionāli drošāk), māņticība (ticēšana kādām parādībām, jo tās vada čigānu, un to dziļāk izpratne liek cilvēkam iedziļināties, meklēt  zināmas loģiskās attiecības, nespēj racionāli-intelektuāli nodrošināt atbildes; čigānu prāts nejūtas pabarots). Personīgā pieredze dziedina sevi pašu  cauri analītiskās pašizpratnes procesu, tā ļauj redzēt un izgaismot  roma kultūras tumšās ēnas puses, rosina un  vedina dziedinošā procesā, secinājumos un pašatklāsmē aktualizējas čigānu vispārīgie traumatizācijas jautājumi: čigāns un trauma. Saistību dziļums, attiecības un čigānu dažādie veselības aspekti   Gypsyism[19] (angļu val.) ir čigānisms.  

Psihoanalītiķi  psihisku traumu definē : indivīda dzīves notikumus , kuru raksturo intensitāte, indivīda nespēja adekvāti reaģēt uz to un  notikuma izraisītās novirzes indivīda psihiskajā struktūrā, kā arī ilgstošais  iespaids uz psihi.(Patriks Keisments, Psihoterapeits un viņa pacients, 275.lpp.)

Čigānisms nozīmē čigānu dzīve un ceļi.  Angļu valodā frāze: The state of being a gypsy jeb Čigānu stāvoklis[20].(aizvainojošs, etnisks apvainojums).Apjaušot sevi( 3.gadu vecumā, kad notiek pirmā protestēšana un sevis uzsvēršana) notiek fiziska seperēšanās(atdalīšanās) un lielāka vēlme vadīt un sevi kontrolēt, domāšanas procesi vairāk aktivizējās un pasauli spēj atpazīt loģiskāk, bērna posmā formējas un atsijājās a posteriori, kas nozīmē zināšanas ir atkarīgas no pieredzes. Čigāniem piedēvētās darbības vai ieradumi, piemēram, maldināšana, krāpšana un glaimi. Vārds vai frāze, ko lieto čigāni. Čigānu atbalsts vai čigānu uzskati, kultūra utt. Dažreiz nievājošs[21] un aizskarošs apzīmējums. Aizstāvība [22]pret naida runu un naida noziegumiem pret romiem (Ungārija, Čehija, Itālija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste). Pret romiem vērstie aizspriedumi, diskriminācija un noziegumi ir jācīnās, apvienojot juridiskas atbildes, valsts iestāžu, juridisko speciālistu un tiesībaizsardzības iestāžu apmācību, pamatojoties uz attiecīgo ECT judikatūru un Eiropas Padomes standartiem, pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanu, kā arī izglītojošas un izpratnes veidošanas iniciatīvas. Romi ir visvairāk vajātā minoritāte Eiropā[23] Eiropā pētījumi liecina, ka romu tautības cilvēkiem ar dažādu izcelsmi ir lielāks garīgo slimību risks[24], jo viņiem trūkst dzīves iespēju un iespēju, kas saistītas ar ienākumiem, izglītību, nodarbinātību un drošu un stabilu mājokli. Šādu marginalizāciju pastiprina negodīga sociālā politika un individuāla diskriminācijas pieredze.  Romus var novest pie ģimenes atbalsta tīklu un kultūras identitātes sadrumstalotības, padarot romus neaizsargātākus pret depresiju, vielu lietošanu un paškaitējumu. Pēdējos gados vairākās Eiropas valstīs naida noziegumu uzbrukumos ir nogalināti simtiem romu (2015)[25] ES ir jādara vairāk pret sociālo atstumtību un pret čigānismu[26] Maikla Rota runa konferencē “Pretčigānisma apkarošana: politisko līderu loma cīņā pret diskrimināciju, rasismu, naida noziegumiem un vardarbību pret romu un sinti kopienām”[27] Kāpēc skolas joprojām ir tik naidīgas vietas čigānu, romu un ceļotāju bērniem?[28] Mēs esam dzirdējuši daudzus iemeslus, kāpēc rezultāti ir tik slikti[29], sākot no agrīnas formālās izglītības pamešanas līdz problēmām, ar kurām saskaras čigānu, romu un ceļotāju bērni skolas laikā. Kopumā mēs esam pieredzējuši iesaistes un sadarbības trūkumu starp vietējām iestādēm, skolām, regulatoriem un ģimenēm, kas ir izraisījis perfektu sliktu rezultātu vētru. Psiholoģiskā labklājība ir fenomens[30], kurš būtiski ietekmē galvenos indivīda funkcionēšanas aspektus: pašizjūtu ikdienā, personības kognitīvo sfēru, starppersonību attiecības un profesionālos panākumus. Traumas definīcija[31] raksturo  fiziskās pazīmes kā akūta fiziska  iedarbība tādā apjomā vai ātrumā, kas pārsniedz cilvēka panesamības slieksni. Dažos gadījumos traumas var izraisīt pēkšņs vitāli svarīgu elementu, piemēram, skābekļa vai siltuma, trūkums.” (Avots: Gibson, 1961; Haddon, 1963) Trauma kā Vardarbības sekas:  “Tīša fiziska spēka vai varas lietošana, reāli vai tikai draudot, pret sevi, citu cilvēku, cilvēku grupu vai sabiedrības daļu, kā rezultātā tiek izraisītas vai ar augstu varbūtību var tikt izraisītas traumas, nāve, psiholoģisks kaitējums, attīstības traucējumi vai deprivācija.” (Avots: PVO, 1996). Psihosomatiskās sakarības kā Čigānu daudzfaktoru traumu  apliecinājums: veselība ir morāla, garīga un fiziska labklājība[32].  Piedzīvojot vienu traumu, tā ietekmē citas jomas. Cilvēka dzīve ir pakļauta tām sajūtām, sāpēm, un ierobežojumiem. Psihosomatika ir starpdisciplināra joma, kas  meklē un sniedz profesionālu izpratni starp ķermeni un psihi.  Sāpot zobam, to sāpes ietekmē garastāvokli. Zūd apetīte. Viegli aizkaitināms. Izolējas no sabiedrības. Nav interese lasīt vai skatīties TV. Apstājas visa ikdiena. Un otrādi, emocionāli aizkarts vai sirds klauves. Nav apetīte. Cilvēks jūtas psiholoģiski satrieks,  morāli pazemots,  dziļā pārdzīvojumā cilvēks nespēj aizmigt. Domas, iztēle un atmiņas par gadījuma šausmām nespēj cilvēku atbrīvot. Psihiskās šausmu uzmacības(iztēlē) un fiziski svīšana un nervu sistēmas uzbudinājums(kratīšanās) pamato psihosomatiskās apzīmes kā akūtu pēctraumatisma pārdzivojumu. Valsts apgādībā atstāti  čigānu bērni[33], agrāk šie gadījumi bija vairāk, šobrīd mazāk, ir  saglabājušies atsevišķi gadījumi, kas liecina par aplamu pašu čigānu valdošo priekšstatu, ka romiem nav pieņemts pamest bērnus. Čigāns ir trauma šo nostāju saprotot bērnu vecāku nepietiekamām prasmēm vai neveselīgu starppersonu attiecībām radu un ģimenes kopienā. Pāragri bojā gājušie, kuri nav sasnieguši 50 gadu vecumu, viņu izdarību seku rezultātā. Vēsturiskā priekšskatā  Čigāns ir Traumu upuris. Eksistences, fizioloģisko vajadzību piepildījumu  un kultūrā māņticību ačgārnā pavadībā  līdzšim dominantīvā   paaudžu nodrošinātās analfabētisma pēctecība, konservatīvisms un ieilgusi stagnācija, jau ilgstoši apziņā jau noformējuises,  pamatotā secinājumā - Čigāns ir Traumu ierosinātājs. TRAUMA kopumu, kuras radušās zināmā laika sprīdī aptuveni vienādos apstākļos, sauc par traumatismu.[34] Čigānu cilvēks  izjūt psiholoģiska  rakstura diskomfortu un pastāv plaša gūtā piedzīvojumu traumatisma pieredzes  vēsture. Traumatiskā pieredzē čigānu cilvēks piedzīvo milzīgu stresa iestāšanās līmeni[35]. Šo stresu izraisa gan paša vājā psiholoģiskā spējas noturība un nespējā to regulēt, gan  atkarīgs no globālām tendencēm Eiropā, pasaulē  un Latvijas sabiedrībā rosinātiem un uzturētām ideju  un mediju atspoguļojumiem, blakus esošu cilvēku  pašpieredzes un  to visu valdošo apstākļu summārās kvalitātes līmeņiem. Vēsturnieki un vēstures filozofi mēdz norādīt, ka sabiedrības ar nesenu traumatisku pagātni dzīvo atmiņas pārsātinājuma apstākļos un ar grūtībām nošķir tagadni no pagātnes.  Čigānu apburtais loks jeb  noziedznieka tēla rašanās princips, seko jau daudžu paaudžu ietvarā, Vecvecāki, tad vecāki, tad bērni ir noburti jeb lāstu turpina. Roma skaidro šādu fenomenu kā  nolādēts cilvēks (ģimene, radi) to saistot ar kādiem iepriekš zināmiem notikumiem. Māņticības gūsts stipri ierobežo čigānu veselīgi kritisko risinājumu. Skaļās emociijās un fiziski jāpierāda māņticības absurdību.  Autoavārijā, kurā kāds gājis bojā, faktu nesaista ar nopirktām autovadītāja tiesībām un neprasmi braukt, gadījums noticis neuzmanības un neparzinot, bet gan ar lāsta faktu kas varot turpināties paaudzēs.  Sēras un melanholija kā divām iespējamajām reakcijām uz traumatismu[36]. Čigāniem kolektīvā trauma ir katastrofāls  notikums, kas sagrauj sabiedrības pamatu. Viens notikums  čigānu sabiedrībā veikli caur “čigānu pastu ceļo” un nodod ziņas, tas izsauc rezonansi un satraukumu, kaunu un nosodījumu. Kāds notikums vai nosodoša čigānu rīcība vai ne-romu prettiesiska rīcība bieži uzmodina garīgu uztraukumu, psiholoģisku diskomfortu un hroniskās fiziskās veselības saasināšanos.  Šī retraumatizācija ir Čigāns Traumatizācija. Negaidīta  pazīstama cilvēka nāve, valsts politiskā situācija vai kultūrai nepieņemama čigāna rīcība izsauc personalizētu psiholoģisku reakciju (sajūtā, kad tas attiecas tieši konkrēti, kurš pārdzīvo). Psiholoģijā šo rakstura īpašību sauc par eksaltētību – bieži satraukts, slimīgi jūsmīgs un emocionāli jutīgs. Šī rakstura īpašība raksturojama kā tipisku Roma čigāniem piemītošu. Komunikācija vai saskarsmes būtība ar organizācijām vai speciālistiem, lai gan nav acīmredzamu (objektīvu) pazīmju,  visai bieži  nejauši, emocionāli un jūtīgi izvēršas, izslīd sakāpināti, nervoza, neapmierināti, aizvainoti, enerģiska. Vārdu krājumu izteikšanās, grūtība pretargumentēt, ja nav zināšanas vai informācijas jautājumā, kuru pārstāv uml., un  šajā procesā tiek piemeklēti čigānu cilvēkam  saprotami loģiski argumenti un nervozās saskarsmes “viņam saprotami iemesli”, lai gan faktiski tos nevajag, patiesībā to nav. Situācija tiek eskalēta, nespējot dekodificēt sazināšanās valodu[37]. Šeit ir pamatojums – čigāniem saprotamu valodas stils. Saskarsmes emocionālais[38] saturs nereti ir sagrābstīts, bet to pamatu balsta  čigānu traumatizācijas fenomens (pēc autora A.Tertata koncepta).Tam ir pamatojums šīs publikācijas aktualitāte. Traumatisma fenomenu pazīst visi  palīdzētāja profesijas speciālisti. Traumatisms ir spēcīgas sekas, reakcija, sāpes un ciešanas pēc stipras iedarbības(garīga, emocionāla, psiholoģiska, sociāla vai fiziska). Jūtīgākam vai spēcīgākam cilvēkam vienā vai citos dzīves jautājumos ir atšķirīgas reakcijas un to iedarbība.(Piemēram, manos rados bija ļoti fiziski spēcīgs un sociāli aktīvs un visiem garīgi iemīlēts puisis, bet tiklīdz ieraudzīja maziņa izmēra pelīti viņš kļuva šausmās satriekts, emocionāli bailīgs un fiziski bēga ko kājas nes).Papildus šausminošajam dzīvības zaudējumam kolektīva trauma ir arī jēgas krīze. sākas ar kolektīvu traumu, pārvēršas kolektīvā atmiņā un beidzas ar nozīmju sistēmu, kas ļauj grupām no jauna definēt, kas viņi ir un kurp viņi dodas. Upuriem atmiņa par traumu var būt adaptīva grupas izdzīvošanai, bet arī paaugstina eksistenciālus draudus, kas mudina meklēt jēgu un veidot paaudžu kolektīvo Es. Noziedzniekiem traumas atmiņa apdraud kolektīvo identitāti, ko var novērst, noliedzot vēsturi, samazinot vainu par pārkāpumiem, mainot atmiņu par notikumu, aizverot durvis vēsturei vai uzņemoties atbildību. Atbildības atzīšana bieži vien nāk ar atšķirību no grupas. Disonanse starp vēsturiskiem noziegumiem un nepieciešamību uzturēt pozitīvu grupas tēlu var tikt atrisināta arī citādi; tas var mudināt izveidot jaunu grupas naratīvu, kas atzīst noziegumu un izmanto to kā fonu, lai akcentētu grupas pašreizējās pozitīvās darbības. Gan upuriem, gan vainīgajiem traumas nozīmes iegūšana ir nepārtraukts process, kas tiek nepārtraukti apspriests grupās un starp grupām; tā ir atbildīga par debatēm par atmiņu, bet arī sola nodrošināt pamatu starpgrupu sapratnei.[39]Čigānus vieno pagātnes traumas identificēšana un „dziedināšanās”. Čigānu traumas fenomenu ir pētījuši  no visdažādākajiem skatupunktiem: socioloģiskā, mediju pētniecības, vēsturiskā, antropoloģiskā.”[40]

 

*** attēls parāda tikai principus un čigānu traumatismatizācijas pamatsākšanās (kājas) un svarīgākos apzīmējumus, fenomenus, kur koncentrējas, mijiedarbojas, no kurienes izriet( idejas sakne). Shēma var mainīties citā kontekstā un prioritātēs un mērķī, bet konceptuāli(būtība) jēga paliks kā šeit norādīts šajā pirmaīdā.(autors A.Tertats vadās pēc saviem priekšstatiem un mēģinājumā dažādus Roma Čigānu notikumus, faktus un parādības attēlot aprūpes, psiholoģijas un dziednieciskā un terapeitiskā perspektīvā (čigānu traumatizācijas pamatu veido psihoterapija, psihiatrija, sociālās zinātnes, tiesību zinātnes, savu īpatnēju kultūru bioloģija, transpersonālā pieeja, ģenētika, kultūra, etnogrāfija,  u.c.)

Politikas valodā integrācijas[41] jēdziens- politiskā griba, bezaizspriedumainība organizāciju un amatpersonu attieksmē, izstrādāti  un piedāvāti dažādas divīzijas, nodaļas vai kabineti ar čigāniem saistītiem jautājumiem(šāda sistēmas pieejamība ir Spānijā, Čehijā, Ziemeļmaķedonijā); sabiedrība piešķir tiesības, velta uzmanību un velta pozitīvu tēlu sabiedrībā, dzīvē un profesionālā praksē, tiesību normās(politiskā griba)“sociāli politiskie  un ekonomiskie uzlabojumi, sociāli psiholoģiskie, sabiedrībā pazīstams cilvēks “piešķir dzirksteli” uz garīgu emocionālu impulsiem pret čigāniem-  “ārstē”, “dziedina” čigānu terapoloģijā  ir “terapija” (atvieglināt, uzlabot, atbrīvot); jo tā nozīmē sociālā iekļaušana, kas  ir process, kura mērķis ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām nodrošināt iespējas, pakalpojumus un resursus, kuri nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības ekonomiskā, sociālā un kultūras dzīvē, uzlabojot dzīves līmeni un labklājību, kā arī lielākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā un pieejamību personas pamattiesībām.

Viņus sauca par "čigāniem", jo eiropieši kļūdaini[42] uzskatīja, ka viņi nāk no Ēģiptes. Šo minoritāti veido atšķirīgas grupas, ko sauc par "ciltīm" vai "nācijām".

Romā čigāni nosoda pret viņiem vērsto vardarbību[43] Aptaujas rezultāti liecina, ka 70% francūžu čigānu klātbūtne valstī satrauc.[44] Ģimene arī stāsta, ka darbu atrast ir neiespējami. Vienmēr ir atbilde: “Ko Jūs, čigānu darbā, nē!”[45] Ģimenes dzīves apstākļi jau tagad ir krietni zem vidējā, drīzumā gaidāma tiesa par iespējamu ģimenes izlikšanu no dzīvokļa.

  • Pēc Nirnbergas likumiem,[46] klasificējot romu tautu (vai romus) kā "rasu valsts ienaidniekus"; bojāgājušo skaits ir aptuveni 1,5 miljoni no aptuveni 2 miljoniem [47]Eiropas romu; ielākā daļa tika nosūtīti uz īpaši izveidoto čigānu koncentrācijas nometni Aušvicā-Birkenavā; pēc Vācijas sprieduma romi tika kvalificēti "klaidoņi".
  • Viļņas pilsētas domes deputāts aicinājis parlamentu ievietot Viļņas čigānus piekabju mājās[48] (pārvietojamus treilerus); Politiķis vēlas izveidot publisku fondu, lai finansētu piekabju māju iegādi čigāniem, kas kalpotu kā sociālā mājokļa forma etniskajai minoritātei.
  • Čigānu un ceļotāju kopienu locekļi ikdienā bieži saskaras ar uzmākšanos un diskrimināciju negatīvu stereotipu un dziļi iesakņojušos kultūras aizspriedumu dēļ.

Traumu var raksturot kā traumu, kas atstāj paliekošas sekas, slēptas pēdas, kuras var aktivizēties krīzes periodos. Šajā kontekstā viens no veidiem, kā tiek izmantots traumas jēdziens, ir saskarties ar negatīvām un disfunkcionālām sekām, ko sociālās pārmaiņas var atstāt pēc sevis. Dažādi autori ir pētījuši sociālo pārmaiņu sociālās un psiholoģiskās sekas uz indivīdu un sabiedrību. Tādā veidā viņi pavēra ceļu jaunas traumas nozīmes atpazīšanai, ko viņi nosauca par kultūras vai sociālo traumu. Ir zināms, ka emocionālās pieķeršanās teorija apgalvo, ka krīzes vai traumatiskās situācijās ģimenes grupas locekļi jūtas nedroši, ka vides riski var izraisīt vecāku atsaucības samazināšanos, taču tas ir mazāk zināms, ja neatrisināti traumatiskie pārdzīvojumi. Vecāki pārnest uz bērniem savas bailes, traumatisma pārdzīvojumus(pašiem to nemaz negribot) un viņu vēlākajiem emocionālās piesaistes modeļiem..[49] Šīs publikācijas  mērķis likt čigānu traumatisma konstruktus un modināt pašus apzināties; meklēt mūsdienu formulējumus, lai vēsturiskos un mūsdienu priekšstatu identificēšanās ieviestu jaunu čigānu kvalitāti, vispirms saprotot čigānu tipisku neirotismu izpausmes, kuros 90% čigānu dzīves gadījumu ciešumā un dziļumā saistību pēctraumatisms kā nepārstrādātas izpausmes. Psiholoģisko traumu var definēt kā reakciju kopumu uz neparastu, emocionālu milzīgi un personīgi nekontrolējami dzīves notikumi (piemēram, Gudmens, Sakss un Hārvijs 1991). Līdzīgi kā šis, traumatisks notikums būtu notikums, kas izraisīja kopu atbildes, kas atspoguļo psiholoģisko traumu.[50] Traumas ciešums saistās ar krīzi. Čigānu traumas pārklājas viena otrai, tiek iedvestas un noskaņotas starp paaudzēm, šis lāsta liktenis netiek izprasts un nofiksēts, tā veidojas pašplūsmā, nejauši, un paaudžu parādības skaidro caur kultūru, reliģiskiem vai tā laika populāriem skaidrojumiem, kas atbilst māņticības vai sekliem un subjektīviem, nezinātniski skaidrojumiem. Valsts ir atbildīga par to, lai ieslodzījuma apstākļi un izturēšanās neradītu papildus grūtības un ierobežojumus un nepārsniegtu ar ieslodzījuma faktu neizbēgamo ciešanu[51] slieksni. Iepriekš ieslodzījuma vietās konstatētas tādas problēmas kā nepietiekams dabiskais un mākslīgais apgaismojums, ventilācija, pārapdzīvotība, kā arī nepietiekams pastaigu ilgums. Neirotisms[52] ir visizplatītākais čigānu vidū kā traumatisku pieredzes izpausmes: funkcionāli psihes traucējumi, kas radušies psihisku pārdzīvojumu ietekmē. Neirotiskus traucējumus var izraisīt gan vienreizēji ārkārtīgi spēcīgas ietekmes, gan ļoti bieži, ilgstoša, gadiem ilga atrašanās psihotraumējošā situācijā, un ārējie risinājumi vairs nav tik iedarbīgi, un jāmeklē citi, dažādas terapeitiskas vai dziedināšanas līdzekļi. Daudziem Dieva vārds palīdz citiem –nē. Citus iedvesmo vai sadusmo ar dusmigu skatu vai  pārliecinošiem vārdiem, citus nē. Daudziem pietiek vārdiski izteikt kādu domu, kritiku vai aplamību un tas izsauc spēcīgu, naidīgu uzvedību, vai pat uzbrukumu ar dūrēm.  Dabas parādības un cilvēku gēnu izcelsmi arī saprot caur džungļu psiholoģijas prizmu.  Krīze nozīmē neskaidro procesu evolūciju, kad ir nepieciešams izšķirošs brīdis diagnozei. Jēdzienu "krīze" vēl var izskaidrot kā nepārvaramas grūtības, kas pārsniedz cilvēka ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismu. Krīzes rezultātā paplašinās cilvēka rīcības iespējas, pieaug nejaušības princips un atsevišķu cilvēku rīcība rada neatgriezeniskas un neprognozējamas sekas. Principā krīzei ir vairākas definīcijas un veidi, kas nozīmē to, ka krīze kā jēdziens ietver sevī plašu nozīmes spektru. Ar vārdu „krīze” var saprast finansiālo, sociālo, politisko, ekonomisko, attiecību, kultūras, vērtību, pārtikas, ģimenes, dabas resursu un vecumposmu krīzi. Tāpat ar krīzi var sasaistīt arī neoliberālisma, kapitālisma, kā arī Amerikas hegemonijas jēdzienus. Čigānu traumatisma mazināšanā ir tā pati ideja ko klasiskā psiholoģiskās un psihoterapeitiskā darbā sauc par  konsultēšanas mērķiem, un nodarbojas ar apgrūtinošu problēmu likvidēšanu[53], kas tiek veikta, risinot dzīves dilemmas un uzlabojot grūtību un stresa pārvarēšanas stratēģijas; konsultēšana palīdz virzīties no frustrējošas traucētas adaptācijas uz kompetentu vai “normālu” adaptāciju. Čigānu jautājumi ir specifiski un svarīgi faktori, kuri jāņem vērā terapeistiskās attiecībās. Līdzīgi kā tas notiek izglītības sistēmā (Spānijā, Čehijā, Ziemeļmaķedonijā, kurās ir atsevišķa sistēma izveidota neatkarīga no valsts nacionālās) Terapeitiskās prakses un attiecības čigānvidē darbojas jau sen. Latvijā tiek aktualizēti šie jautājumi sākotnēja posmā, un visi mēģinājumi sgatavot gan pašu roma čigānus gan Latvijas sabiedrību par gaidāmam vīzijām, un iespējāmām izmaiņām nākotnē, bet  Īrijā attīstīta psihoterapijas prakse romiem un ceļot ājiem, Čehijā strādā psihoterapeite pati būdama roma piederīgā, Spānijas čigāni, 2 psiholoģijas doktori ir izveidojuši savas prakses, lai profesionāli strādātu ar savas valsts romiem/ čigāniem.  Psihoanalītiķa Zigmunda Freida apzīmējumiem: antropoloģijā[54] (etnoloģijā) dominē evolucionistiskā pieeja, totēmisms tiek skatīts kā sociālās organizācijas pirmā forma, reliģiski ticējumi u.c. čigānu traumas ietvarā ļauj  iedomāties ko nozīmē -neapziņa, aizsardzības mehānismi, destruktīvisms, dziņas un instinkti;  Psihiatrs Karls Gustavs Jungs ļauj Čigānu Traumatismu skatīt plašāk un globāli pasaules aptverē. Jungs nosauca šo dziļo cilvēku psihes slāni par kolektīvo[55] bezapziņu, pieņemot, ka tajā atrodas milzīgs daudzums universālu, plaši izplatītu paternu un spēku, tā saukto arhetipu un instinktu. Kolektīvā bezapziņa ir  arhetipi[56] – ar  zināmu uztveri, domāšanas, pārdzīvojumu formu, kas veidojusies tālā senatnē. Visiem cilvēkiem(čigāniem kopīgi) kopējas formas neatkarīgi no laika un vietas, kur viņi dzīvo – Eiropā vai Āzijā. Zinātniece Vanessa Ann Heaslip, 2015.gadā aizstāvot disertāciju  piedāvā savā  teorijā jaunu priekšstatu, lai izprastu čigānu  ievainojamību, ko dēvē par “Etemic”[57]; tā ir saplūšana starp emic un ētiku. Tā apgalvo, ka pakalpojumus var attīstīt, lai efektīvi apmierinātu čigānu/ceļotāju kopienas indivīdu vajadzības, tikai novērtējot Etemic. Praktizētājiem[58], kas strādā ar Etemic (Vanessa Ann Heaslip, 2015) perspektīvu, tas ļautu praktizēt kulturāli kompetentā veidā. Saprātu veidošana – jēgas zudums  Personīgais ceļojums – personīgā ceļojuma zaudēšana. Todres et al. (2009) Etemic prezentē konceptu, kura identificē kaa cilvēka būtības galvenais īrnieks ir savas pagātnes, tagadnes un sajūtas nākotne, un tam ir viena no lielākajām sekām čigāniem un Ceļotāji. Šī pētījuma rezultāti to norāda čigānu/ceļotāju kopiena jūtas izmežģīta no savas telpiskās pasaules.Nav tikai šī vietas sajūta ir zaudēta fiziskajā jomā, tā ir arī pazaudēta psiholoģiskajā un sociālajā jomā. Čigānu vēsturiskā neaizsargātības pieredze un dehumanizācija ir bijusi aktuāla pēdējos gadismtus. ETEMIC neaizsargātības perspektīva ļauj padarīt vairāk humanizācijas sistēmas piemērošanas izpratni čigānu un ceļotāju neaizsargātības pieredzē. Līdzīgu konceptu plašākā ietvarā, savulaik radījis Madrides, Spāņu, U.N.E.D.pedagoģijas profesors Antonio Medina (prof. IRINA MASLO, LU, 2009) aktualizējot izglitības sistēmā pedagoģisko kompetenci ikvienam pedagogam(fiziskultūras, mūzikas vai ķīmijas), lai nodrošinātu pilnvērtīgu pedagoģisko norisi ir jāapgūst papildus kompetence.

Valsts sistēmas ietvarā institucionālās grūtībās izveidojusies institucionālās diagnozes fenomenu. Čigānu cilvēku sūtot no vienas organizācijas pie otras, nespējot savā starpā vienoties, katra organizācija imitē autonomu darbību. Neveseligais strukturālisma diskriminatīvisms aplauž čigānu kaisli darboties un secīgi mazina psihosociālās iespējas.Spēlējās ar čigānu sabiedrības jūtām – naudas ir tikai atrod iemeslus liegumus iesaistītie, nav elastīguma tur augšā pie vadības pults.     

. Čigānu traumu pārstrādes izdeja tiek saistīta tuvāk ko sauc par “psiholoģiskā konsultēšana”[59] un “psiholoģiskā terapija” un  veselības un sociālās aprūpes konsultēšana(profesionālās komptences un darba pieredzes ietvarā), transpersonālā konsultēšana un terapija. Čigānu kultūru un personības esība ciešak saistās kosmiskā, maģiskā, sajūtu un plašuma aptverē. Čigānu migrācija atstājusi daudzu saistību un tautību klātbūtni asins sistēmā, ka eksistē gēnu īpatnības čigānu asins satāvā (pēc čehu ģenētiķu pētījuma, 2014). Šim apstākļiem ir pamatots pielietojums transpersonālā pieeja – psiholoģijā un psihoterapijā.Transpersonālā psihoterapija[60] ir integratīva, holistiska, uz klientu centrēta terapeitiska pieeja, kuras pamatā ir darbs ar cilvēka apziņu un identitāti.  Transpersonālā psihoterapija uzskatāma par holistisku pieeju, jo tā pievērš uzmanību visam klienta pieredzes spektram (fiziskajā, mentālajā, emocionālajā, enerģētiskajā un garīgajā līmenī), turklāt uztver indivīdu nevis kā atsevišķu personību, bet gan kā daļu no dzimtas, sabiedrības, ekoloģiskās vides un Visuma. Ingrīda Indāne: transpersonālā pieeja akceptē klienta garīgo pieredzi un pasaules uzskatu kā nozīmīgu resursu un integrē to terapijas procesā,

Traumas apstrāde ir sarunvalodas termins, ko lieto, lai aprakstītu, kā kāds var izārstēt sava ķermeņa uzbudinājumu un traumas psiholoģisko pieredzi, parasti psihoterapijas telpā. Traumas dziedināšanas process ir nervu sistēmas stresa reakcijas samazināšanas process, izmantojot sarunu vai “kognitīvu” iejaukšanos, piemēram, naratīvu un kognitīvu apstrādi vai “somatisku” vai uz ķermeni balstītu iejaukšanos, kas izmanto nomierinošas metodes, piemēram, elpošanu un apzinātību, apvienojumā ar ķermeņa izpēti tādās terapijās kā somatiskā pieredze vai sensomotorā psihoterapija[61] (Dr. Kristen Zaleski). Kādi ir traumas apstrādes simptomi? Emocionālās reakcijas uz traumām var būt ļoti dažādas, un tās būtiski ietekmē indivīda sociālkultūras vēsture. Papildus sākotnējām emocionālajām reakcijām pasākuma laikā tās, kuras, visticamāk, ir dusmas, bailes, skumjas un kauns. Dieva klātbūtne tiek piesaukta it visur. Esi vai neesi ticigais. Pat bērnu radīšanā[62] atsauce tiek liktas uz Dieva gribu.

Priekšstats par Čigānu Traumu Pārstrādi:  Kaut arī pirmo reizi Latvijā čigāni minēti jau 1516.gadā, un šajā laikā pāgājuši gadsimtiem ilga vēsture, joprojām ir saglabājusies čigāniem raksturīgās mentalitātes iezīmes un tādas īpašības, kas mentalitātei nav pārvarams. 1.Garīgais risinājums:  Psiholoģijā garīgums saistās ar smadzeņu darbības kvalitatīvām spējām reproducēt[63] milzīgo informācijas daudzumu un tās atbilstošo pielietojumu. Čigānu iekšējo(iekšēju psihisko) garīguma pamatu veido, ko Dr. med. Artūrs Utināns sauc par  maģiskā domāšana jeb ticība neredzamiem spēkiem un enerģijām veido vienu no placebo mehānismiem – neapzinātu pašsuģestiju.2.Personības mērķu apmātībā: Pārņemtības šķautne- emociju, garīgo enerģētiku, jūsmu,šausmu,melanholijas,šaubu pārņemts; dzīves jautājumu, ticībā vai reliģijā, savā idejā saplūdis. Šie Roma garīgumā peld un garīgumu izmanto kā līdzekli, lai nodrošinātos pamateksistenciālā līmenī. Sajustu sevi un dzīvo garīguma sajūtās līdzīgi kā transa stavoklī.3.Čigānu Terapoloģijai[64] ir svarīgs dziedniecisks(nemedikamentozā, nepsihoterapeitiskā), reabilitējošs un pašatjaunojoša iespēja, čigānu cilvēkiem, saņemot no šim mērķim sagatavota palīdzības sniedzēja – atbalstu čigānu valodā. Latvijā un ārzemēs.  Sabiedrībā tiek pieteikts- Čigānu Aprūpe, kas ietver pašaprūpes un organizatoriskās prames; Čigānu Psiholoģija aptver spējas pašregulēšana un pašvadībā;Čigānu Terapija – meklē  roma  resursus, dziedina un ļauj čigāniski pašsaglabāties (nezaudēt  autentiskumu). 4. Sabiedriskais funkcionālims*[65] šī nostāja saskan ar zinātnieka Viljamsa Džeimsu (1842-1910), kura pievērsa uzmanību nevis apziņas struktūrai, bet gan apziņas funkcijām un spējai pielāgoties. Viņuprāt, ja apziņa nerealizētu noteiktas funkcijas, nebūtu arī iespējama evolūcija – čigānu pieredze, traumatiskie notikumi, emocju pārpilnība realizējas daloties ar sabiedrības locekļliem, lai visi to zina, lai izplust pasaulē, kas sakrīt ar terapeitisku mērķi un uzdevumiem; integrēta un autonoma pašizpausme un pašrealizēsanās. Katrs meklē un atrod savu nišu čigānu sabiedrībā un aktualizē, producē un mijiedarbojas starppersonu, tādā veidā rodoties mazām mikrogurpām, interešu un uzskatu kopām, grupām. Vienā gadījumā, izskatās Roma sabiedrība sašķīst un sadalās, otrā gadījumā – tā pilnveidojas, transformējas, pārveidojas un pašdziedinās pēc individuāliem(līdzīgi) un starp domājošiem čigāniem.

* Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem. Psiholoģijas virziens ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas psihiskos procesus, apziņas darbību gk. pētīja kopsakarā ar izturēšanos, pielāgošanos videi un reālajām dzīves situācijām. Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu.  Publikācija tiek sagatvota studiju ietvarā un apgūtas dažādas studiju satura  disciplinas: psiholoģiskie, garīgie, psihopatoloģiskie, sistēmiskie, filozofiskie, kultūru, antropoloģiskiem, lielā Dabā mītošiem, terapijas skolām, pašterapija, grupu dinamiskie, resurss kā globāls instruments, terapeitiskie un profesionālā transformācija čigāniskā sabiedrībā u.c. apjēga un atslēgdomas; esmu  pēdējā kursa students profesionālās pilnveides studijas TRANSPERSONĀLĀ IZGLĪTĪBAS INSTITŪTĀ,  konsultants- transpersonālais terapeits

 

   Februāris 2024

_______________________________________________________________

[1] Memorialization: Advancing Recognition and Remedy for the Dark Chapters  off the Romani Past and their Impact on the Present  Outcome Document  International Roundtable, 15 September 2022

[2] https://cilvektiesibas.org.lv/lv/database/institucionala-diskriminacija/

[3] https://tezaurs.lv/mwe:402807

[4] https://dzile.weebly.com/psiholo291isk257-konsult275scaronana.html

[5] https://enciklopedija.lv/skirklis/110327-psiholo%C4%A3isk%C4%81-pal%C4%ABdz%C4%ABba

[6] https://lv.wikipedia.org/wiki/Terapija

[7] https://lv.wikipedia.org/wiki/Psihoterapija

[8] https://epha.org/remove-barriers-to-tackle-the-roma-public-health-emergency/

[9] Pētījums Romu tiesības uz izglītību, 2011, 29/lpp.

[10] Turpat, 2011, 32.lpp.

[11] Turpat, 2011., 34.lpp.

[12] Turpat,2011., 36.lpp.

[13] A.Tertats, Sociālais Darbinieks, 2011, Trauslās čigānu jaunatnes identitāte

[14] Latvijas Romu gadagrāmata, 2007.-2008., Latvijas romu apvienība  NĒBO DROM, 111.lpp., biedrība Rāma, Kandava 2007

[15] Tertats, Andris.  Par čigānu psiholoģisko krīzi Vidzemē /2011   Liesma. - ISSN 1691-0397. - Nr.136 (2011, 3.sept.), 10.lpp.

[16] Čigānu-Latviešu-Anglu ;Latviešu-Čigānu : etimoloġiskā vārdnīca : vārdnīca  Authors:Leksa Mānušs, Kārlis Rudevičs, Jānis Neilands

[17] Ineta Vanaga, Sab. veselības maģistre, Psihodrāmas speciāliste, 2021, Facebook.com;   Trigeris ir atgādinājums par pagātnes traumu. Šis atgādinājums var izraisīt nepārvaramas skumjas, dusmas, trauksmi vai paniku. Tas var arī izraisīt kādas spēcīgas atmiņas, kas bieži vien ir negatīvas. Trigeris var izraisīt atraušanos no realitātes un likt atkārtoti izdzīvot traumatisku notikumu. Trigeris veidojas no pagātnē neapzinātām, neatlaistām emocijām, kas šobrīd sēž cilvēkā un tiek palaistas attiecīgā situācijā, kad tās tiek “trigerotas”.

[18] https://www.diena.lv/raksts/citi/reklamraksti/kur-noslepusies-latvijas-romu-ciganu-inteligence--14269626

[19] https://www.merriam-webster.com/dictionary/gypsyism

[20] https://en.wiktionary.org/wiki/gypsyism

[21] https://www.dictionary.com/browse/gypsyism#google_vignette

[22] https://www.coe.int/en/web/roma-and-travellers/antigypsyism-/-discrimination

[23] https://pl.boell.org/en/2022/05/16/uwazajcie-tam-w-tej-cyganskiej-dzielnicy-antycyganizm-w-warunkach-wojny

[24] https://www.transformingsociety.co.uk/2020/12/14/anti-gypsyism-and-its-hidden-links-to-mental-health/

[25] https://www.semanticscholar.org/paper/Anti-gypsyism-in-Sweden-%3A-Roma%C2%B4s-and-of-Crime-Wigerfelt-Wigerfelt/b5bf6c7e4cf7b70ea4ba5f0d245249c853cfcf3f

[26] https://www.pubaffairsbruxelles.eu/eu-institution-news/roma-integration-eu-must-do-more-against-social-exclusion-and-anti-gypsyism/

[27] https://www.auswaertiges-amt.de/en/newsroom/news/160906-stm-r-antiziganismus-konferenz/283180

[28] https://www.theguardian.com/commentisfree/2020/oct/04/schools-gypsy-roma-traveller-children-education-system

[29] https://publications.parliament.uk/pa/cm201719/cmselect/cmwomeq/360/report-files/36008.htm

[30] Ēriks KALVĀNS PSIHOLOĢISKĀS LABKLĀJĪBAS SATURS MŪSDIENU PSIHOLOĢISKAJĀS TEORIJĀS/ PSYCHOLOGICAL WELL – BEING CONTENT IN TODAY’S PSYCHOLOGICAL THEORIES, Rēzeknes Augstskola

[31] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/1945/downloadļ  TraumaļSlimību profilakses un kontroles centrs

[32] Kristiāna Lapiņa, Psihosomatiskās sakarības un mūsdienu cilvēks; Veselība ķermeņa un gara veselumā,  Librum 2006

[33] Andris Tertats, Psiholoģija Mums, 57 (3) 2011

[34] https://www.neslimo.lv/pme/?name=trauma

[35] https://www.ergonomika.lv/wp-content/uploads/2020/01/2018_Tetere.pdf

[36] https://satori.lv/event/priekslasijumi-trauma-un-literatura-un-svarstigie-jutigie-viriesi

[37] Silva Omārova, Saskarsme psiholoģija, 1996

[38] Silva Omārova, Saskarsmes psiholoģija 1996

[39] https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyg.2018.01441/full/ Gilad Hirschberger* 2018., Collective Trauma and the Social Construction of Meaning, Interdisciplinary Center Herzliya, Herzliya, Israel

[40] https://lvportals.lv/dienaskartiba/222823-latvijas-universitate-debates-par-latvijas-kulturas-traumam-2010

[41] Integrācija (no latīņu integratio — 'atjaunošana, atvietošana, apvienošana') –“sociāli politiskā ārstēšana”

[42] https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/roma-gypsies-in-prewar-europe#:~:text=Roma%20(Gypsies)%20originated%20in%20the,tribes%22%20or%20%22nations.%22

[43] https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/21139492/roma-cigani-nosoda-pret-viniem-versto-vardarbibu

[44] https://jauns.lv/raksts/arzemes/111132-francija-izcelies-kartejais-ciganu-skandals

[45] https://zinas.tv3.lv/latvija/jelgava-astonu-cilveku-gimeni-kura-dzivo-18-m2-dzivokli-grasas-izlikt-no-dzivokla/

[46] https://en.wikipedia.org/wiki/Romani_Holocaust

[47] https://media.nationalgeographic.org/assets/file/romani_MIG.pdf

[48] https://www.baltictimes.com/news/articles/20297/

[49] SOCIAL TRAUMA AND EMOTIONAL ATTACHMENT  June 2019 Universitatis Series Philosophy Sociology Psychology and History

[50] TURPAT, 2019

[51] https://www.tiesibsargs.lv/theme/ieslodzito-tiesibas/

[52] Kristiāna Lapiņa, Psihosomatiskās sakarības un mūsdienu cilvēks; Veselība ķermeņa un gara veselumā,  Librum 2006

[53] KONSULTĒŠANAS UN PSIHOTERAPIJAS TEORIJA UN PRAKSE, Apgāds Zvaigzne ABC, 2016, 16-17.lpp.

[54] https://enciklopedija.lv/skirklis/180854-Zigmunds-Freids

[55] https://www.jungabiedriba.lv/junga-analitiska-psihologija/bezapzina/

[56] Margarita Rupenheite, Personības psiholoģija un profesionālā saskarsme izdales materiāl http://www.medkursi.lv, Medicīnas profesionālā tālākizglītība, tālmācība

[57] Vanessa Ann Heaslip, Doctor of Philosophy Bournemouth University March 2015

[58] Vanessa Ann Heaslip, 2015,  Neaizsargātības pieredze no a Čigānu/ceļošanas perspektīva: A fenomenoloģiskais pētījums /Experiences of Vulnerability from a Gypsy/Travelling Perspective: A phenomenological study

[59] TURPAT, Zvaigzne ABC, 2016

[60]  Ingrīda Indāne, KONSULTĒŠANAS UN PSIHOTERAPIJAS TEORIJA UN PRAKSE, Apgāds Zvaigzne ABC, 2016

[61] https://themhcollective.com/what-does-it-mean-to-process-trauma/#:~:text=Processing%20trauma%20is%20a%20colloquial,usually%20in%20a%20psychotherapy%20room.

[62] Romi Latvijā, 2015., 86.lpp.

[63] https://radio1.lv/lv/Lasamgabals/1/54244/Andris-Tertats:-Ciganu-gariguma-jautajumi-ka-jauna-laikmeta-kulturas-prakse#

[64] https://www.diena.lv/raksts/citi/reklamraksti/cigani-romi-latvija-psihologiska-aprupes-un-terapeitiska-palidziba.-ciganu-terapologija-14309978

[65] https://tezaurs.lv/funkcion%C4%81lisms:1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Reklāmraksti

Vairāk Reklāmraksti