Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Varēsim šķirot arī tekstilu

Būtisku daļu no mūsu sadzīves atkritumiem veido apģērbi un citi tekstila izstrādājumi, kuru apjomus nepārtraukti palielina tā sauktā ātrā mode. Eiropas Savienības (ES) direktīva paredz, ka pēc pieciem gadiem ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Tikmēr Rīgā un tās apkārtnē pilotprojekta ietvaros izvietoti 20 speciāli konteineri tekstila izstrādājumu šķirošanai, lai izvērtētu cilvēku vēlmi šķirot tekstilu un aptuvenos savāktā materiāla apjomus.

Tikai daļu var pārstrādāt

No pērnā gada septembra vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide un Latvijas Zaļais punkts sāka tekstila šķirošanas pilotprojektu, kura mērķis ir praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos. Šobrīd Latvijā tekstila savākšanas sistēmas nav. Nav arī daudz pārstrādes iespēju.

''Liela daļa tekstiliju, ar to domājot gan apavus, apģērbu, gan arī segas, aizkarus un galdautus, pēc to kalpošanas beigām ļoti bieži nonāk kopējos atkritumos. Taču problēma ir tā, ka, piemēram, ziemas jakas siltumizolācijas pildījuma izgatavošanā ļoti bieži izmanto hloru. Un hlors ir viela, kura nedrīkst nonākt izplūdes gāzēs, tādēļ šādus apģērbus nevar dedzināt. Vēl arī mehāniskais kaitējums, ko tekstilijas nodara atkritumu šķirošanas līnijām, jo audumu šķiedras pinas un iesprūst iekārtu zobratos. Taču viena daļa tekstiliju ir vērtīga, jo, tās pārstrādājot, var izgatavot, piemēram, siltumizolācijas vai skaņu izolācijas materiālu. Savukārt, iztīrot lietoto apģērbu, tam var dot otru dzīvi, jo bieži vien atkritumos nonāk drēbes, kuras uzvilktas vienu vai divas reizes,'' saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem tiek sadedzināti vai apglabāti poligonos. Pēc dažām aplēsēm, Latvijā poligonos nonāk 40 000 tonnu tekstila gadā. Turklāt skaitļiem ir tendence pieaugt.

Latvijas Zaļā punkta veiktās aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji apģērbu iegādājas biežāk nekā veic sava skapja revīziju: 63% iedzīvotāju jaunu apģērbu iegādājas vairāk nekā trīs reizes gadā, savukārt savus apģērba krājumus regulāri pārskata tikai 30%.


Šķiro 30 kategorijās

''Esam aprēķinājuši, ka 2017. gadā Latvijā tika ievests 27 000 tonnu apģērba, no kuriem 42% veidoja lietotie apģērbi, jo pie mums ieved daudz lietotu apģērbu no Vācijas un Lielbritānijas. Kopš pilotprojekta sākuma esam savākuši un sašķirojuši jau 20 tonnu dažādu tekstila izstrādājumu. Tos mēs šķirojam 30 dažādās kategorijās, piemēram, sieviešu vai vīriešu apģērbs, drēbes bērniem, ziemas vai vasaras apģērbs. Mums svarīgi saprast, ko tad cilvēki nes atpakaļ un ko ar visām šīm mantām var iesākt. Pirmie rezultāti rāda, ka apmēram 55% no tekstila atkritumiem ir izmantojami atkārtoti. Respektīvi, tos iztīrot, var atkārtoti valkāt vai lietot, ja tās, piemēram, ir segas vai aizkari. Savukārt 15% ir tādi atkritumi, kurus var pārstrādāt par citiem materiāliem, bet 13% ir tādi tekstilizstrādājumi, ko kvalificējam kā atkritumus, kas jāved uz noglabāšanu, jo tie ir tik sliktā stāvoklī, ka tos nevar pat pārstrādāt,'' atklāj Zakulis.

Vairākums jeb 89% iedzīvotāju labprāt nodotu nederīgo apģērbu atkārtotai izmantošanai, bet visbiežāk viņus no tā attur informācijas trūkums par nodošanas iespējām (60%) un savākšanas punktu ierobežotā pieejamība (30%), secināts Latvijas Zaļā punkta veiktajā aptaujā. Izplatītāka ir prakse pašam nederīgo apģērbu ziedot labdarībai (51%), atdot lietošanai tuviniekiem vai draugiem (43%) vai vienkārši izmest atkritumu konteinerā (35%).

Tikai neliela daļa jeb 7% aptaujāto nevajadzīgos auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku patversmēs, bet 15% aptaujāto risina problēmu radoši un piešķir nolietotam apģērbam otru dzīvi, izmantojot kā izejmateriālu jaunu lietu radīšanai.


Priecē cilvēku atsaucība

Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji tiek aicināti ievietot nevajadzīgos apavus, apģērbu, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat lūgums neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus. Konteineru atrašanās vietas var noskaidrot Latvijas Zaļā punkta mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

''Vēlos pateikties visiem tiem, kas ir bijuši atsaucīgi un šo mēnešu laikā ir atnesuši savus nevajadzīgos tekstila izstrādājumus. Ja gadījumā konteiners ir pilns un nav iespējas atstāt savas mantas, lūgums cilvēkiem mums zvanīt un informēt par to. Uz katra konteinera ir norādīts tālrunis. Mēs atbrauksim un ārpus kārtas savāksim atstātās mantas, lai neviena paka vai maisiņš neaiziet zudībā, ko kāds aiz labas gribas ir atnesis,'' saka Zakulis un piebilst: ''Ārzemēs viens šāds konteiners gada laikā savāc no piecām līdz septiņām tonnām tekstila atkritumu. Protams, šobrīd 20 izvietotie konteineri ir par maz, bet šis ir tikai pilotprojekts, lai saprastu, kā tālāk šo projektu attīstīt, jo 2025. gads pienāks ļoti ātri.

Domāju, ka Latvijā tekstila šķirošanu mēs pat varētu ieviest ātrāk, varbūt pat tuvāko divu gadu laikā, jo, kā rāda prakse, cilvēki ir atsaucīgi un nodod tekstila izstrādājumus.

Bieži ir pat tā, ka mūsu konteineri ir pārpildīti. Vienam šādam konteineram būtu jābūt vismaz uz 1000 cilvēkiem, ja ne gluži pie katras mājas.''

Vai tuvākajā laikā plānots papildināt konteineru skaitu? ''Jā, tāds plāns mums ir, bet, visticamāk, tas būs uz gada otro pusi, jo šobrīd esam jau investējuši šajā projektā 50 tūkstošus eiro. Šādi specializētie konteineri ir dārgi, kā arī mums nācās izveidot šķirošanas cehu, algot darbiniekus, taču tas, ko jau šobrīd redzam, ka atkārtota tekstila atkritumu izmantošana vai pārstrāde noteikti nesedz šīs izmaksas, kas nepieciešamas, lai atkritumi tiktu savākti un sašķiroti. Arī Francijas piemērs parāda, ka uzņēmumiem, kas pārdod jaunus tekstila materiālus, nākas finansēt šo atkritumu savākšanas sistēmu. Respektīvi, katra jauna mēteļa cenā ir jābūt iekļautai arī utilizācijas izmaksai. Taču tas ir tāpat kā patlaban  ar iepakojumu, elektroniku vai riepām. Katras jaunas preces cenā ir ielikta neliela, bet taisnīga samaksa par to, lai cilvēks var, piemēram, stikla pudeli izmest šķirošanas konteinerā vai nodot nolietoto elektroniku. Tāpat vajadzētu būt arī ar tekstila materiāliem,'' uzskata Zakulis.

Top komentāri

lohatrons
l
Interesanti cik mums maksās par to ka smuki visu sašķirosim pa plauktiņiem?jJa neko, tad sanak ka darīsim darbu citu vietā un vel par to maksāsim?
muļķu zeme
m
Attīstītās valstīs, un pat neattīstītās valstīs - atkritumi, tas ir bizness, kas nes peļņu, nevis zombē idiotus darīt viņu pašu darbu lai pēc tam iegūtu 2x peļņu... Visu jebko mūsdienās ir iemācījušies pārstrādāt un iegūt no pārstrādātā peļņu. Tas atmaksā arī šķirošanu. Vienīgi muļķu zemē muļķi paši dara to darbu, par kuru citās valstīs maksā naudu. Jo muļķi ir muļķi! Vergu (kalpu) tauta daudzās paaudzēs...
Scorseze
S
Cilvēki nevar vien sagaidīt kad kāds atļaus viņiem atkal ko pašķirot, sak, ja valsts ekonomika pakaļā, vismaz pašķirot ko varēsim!:) Smieklīgi, stulbi un nožēlojami vienlaicīgi!:)
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Ziņas

Vairāk Ziņas