Biologi atklājuši trīs augus, kas radniecīgi lauvmutītēm. Zem zemes tie izveidojuši lipīgu lapu tīklu, ar kura palīdzību notvert un pārstrādāt tārpus un, iespējams, arī citus dzīvniekus.
Lai arī pastāv vairākas augu sugas, kas nepieciešamās barības vielas iegūst no kukaiņiem, vardēm un pat nelieliem zīdītājiem, līdz šim nebija pazīstami augi, kas savus upurus notver zem zemes.
Botāniķi pieļauj, ka pastāv arī citi augi, kas dzīvnieku notveršanai izmanto līdz šim nepazīstamo metodi.
Kalifornijas zinātņu akadēmijas pētnieks Pēters Fričs, kurš vadīja pētījumu, uzsācis līdzīgu augu meklējumus. Viņš pieļauj, ka arī pazīstami augi varētu izmantot atklāto metodi, lai barotos ar augsnē mītošajiem dzīvniekiem.
"Kad pirmo reizi redzēju augus, es nespēju tam noticēt. Es nekad nebiju redzējis neko līdzīgu," viņš teica. "Tie aug ļoti neauglīgā un smilšainā augsnē. To saknes spēj tikai atbalstīt augus, taču zem zemes aug arī lapas."
"Mēs ieskatījāmies uzmanīgāk un pamanījām, ka pie lapām, kas aug zem zemes, pielipušas tārpu atliekas," atklāja zinātnieks.
"Iespējams, ka pastāv vēl daudzi līdzīgi augi, kas vēl nav identificēti," viņš turpināja. "Par daudziem augiem uzskatīts, ka tie varētu būt gaļēdāji, jo atbilst to pazīmēm, taču vēl nav noskaidrots, vai tādi tie patiešām ir. Iespējams, daži tādā veidā pielāgojas."
Jaunatklātajām sugām doti nosaukumi Philcoxia minensis, Philcoxia goiasensis un Philcoxia bahiensis. Augus pirmoreiz aprakstījis britu botāniķis Pīters Teilors.
Zinātnieku komanda Friča vadībā iebaroja augiem ar slāpekli piesūcinātus tārpus. 24 stundu laikā slāpeklis no tārpiem bija nonācis augos.
Augu zem zemes augošo lapu virspusē pētnieki atklāja spēcīgus enzīmus, kas palīdz pārstrādāt notvertos dzīvniekus.