Vieta, kur smaida cilvēki, dzīvnieki un putni

Staigājot pa Doles salas Zoo rezidenci, kā sāku smaidīt un fotogrāfam rādīt «to nobildē, to arī un te mani», tā pēc vairāk nekā kilometru garas pastaigas vēl joprojām priecājos. Šī vieta ir kā bilžu grāmata, kurā var skatīt dzīvniekus reālā lielumā, klausīties to valodiņā, pabarot un dažiem arī pakasīt sānus vai pierīti. Liekas, ka Rīgai tik tuvu piezagušies lauki ar aitām, vistām, gaiļa skaļo «kikerigū!». Pašmāju zvēriņiem un putniem blakus itin omulīgi jūtas arī eksotiskie.

Ciparu valodā

Platība ir liela – astoņi hektāri. Idejas autors un mini zoodārza īpašnieks ir Mārtiņš Zdanovskis. «Mārtiņam gribējās pāvu dārzā. Viens, otrs... Tad tika nopirkts ēzelītis Pērle,» stāsta Karīna Krastiņa, šīs vietas pārvaldniece. Viņai pašai nu tik ļoti patīk dažādi zvēriņi, ka sākusi strādāt kā palīgstrādniece – uzkopusi, mazgājusi mājiņas, barojusi dzīvniekus. To dara arī tagad un labprāt iepazīstina ar Zoo rezidences iemītniekiem.

Teritorija nosacīti dalīta zonās – mazie zvēri, kas mīt slēgtajos voljēros, putnu dārzs, lielākie zvēri aplokā. Bet daudzi no kustoņiem klīst arī savā vaļā. «Varam mēģināt saskaitīt,» smejas Karīna. Kā pirmais apmeklētājus sagaida gailis ar savu svītu. Netālu no degunlācīšiem klejo un savā starpā skaļi buldurē divi tītari. Bet lauka vidū pēkšņi klāt skrien brīnišķīgi apcirptas alpakas un draudzīgā bariņā tipina aitas. Mazais kazlēns pārlec aploka sētai, bet tikpat veikli arī lec atpakaļ. Ar saimniecībā iegādātu barību var pabarot lielākos dzīvniekus – kamieli, kazas, aitas, zirgus, ēzeļus, lamas un alpakas. Dambrieži ir atturīgi, klāt nenāk, bet ģimenīte ļauj sevi apbrīnot pa gabalu. «Viņi sarosās, kad dzird piebraucam mašīnu, kas ved barību. No rokas neēd,» paskaidro Karīna. Apskatāmi dažādi putni (Sibīrijas ūpji, kukaburras, pāvi, fazāni, baloži, kanārijputniņi), kā arī vāveres, milzu truši, dzeloņcūkas, jenoti. Gan jau kāds palika nepieminēts…