Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētajiem prasa no pieciem līdz 7,5 gadiem cietumā

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus. Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma Maxima Latvija darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai Kubs tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam CM Consulting - arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam Re&Re - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet Maxima Latvija - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kā skaidroja prokuratūra, Maxima Latvija piespiedu līdzekli lūgts noteikt mazāku nekā bija iespējams vairāku iemeslu dēļ, tostarp saistībā ar darba drošības apstākļu uzlabošanu uzņēmumā, kā arī spēju vienoties ar cietušajiem par kompensācijām.

Tikmēr no projektēšanas uzņēmuma HND Grupa prokuratūra neprasīja piedzīt līdzekļus, ņemot vērā, ka tas nav iespējams, jo uzņēmums ir likvidēts.

Prokuratūra tiesai trešdien prasīja arī noteikt dažādas kompensācijas cietušajiem, kā arī lūdza atcelt vai paturēt arestu īpašumiem, tostarp kustamiem un nekustamiem.

Jau vēstīts, ka aprīlī noslēdzās tiesas izmeklēšana un tika noteikts, ka jūnija vidū sāksies tiesas debates. Prokuratūra sākotnēji tiesai lūdza trīs mēnešus, lai sagatavotos debatēm, savu lūgumu pamatojot ar to, ka lieta ir ļoti apjomīga un tajā ir liels iesaistīto personu skaits.

Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā. Likums paredz, ka tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debašu ilgums nav ierobežots. Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem svarīgiem apstākļiem vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu. Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam. Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa dodas gatavot spriedumu.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī Maxima darbiniece Inna Šuvajeva.

Papildināta visa ziņa

Top komentāri

Scorseze
S
Interesanti, ka atbildīgs ir RERE darbinieks, bet RERE kā būvfirma nē:):):):):) Lai gan pēc likuma, par notiekošo būvlaukumā atbild tieši būvfirma kopumā un protams arī tās darbinieki, taču ne mirkli neesmu dzirdējis ka kāds no procesa virzītājiem prasītu saukt pie atbildības tieši RERE:):):) tātad arī šīs kompānijas vadību un īpašniekus! Vai tam par iemeslu varētu būt fakts, ka RERE cieši "sadarbojas" ar valsts vadību un Rīgas vadību, jo pēdējo gadu laikā ir faktiski vienīgā kompānija, kura "uzvarējusi" visos būvniecības "konkursos". Jebkurā normālā valstī šī kompānija sen jau būtu likvidēta un tās vadībai būtu uzlikts liegums nodarboties ar šāda veida uzņēmējdarbību, taču izskatās, ka Latvija nav valsts. Cik vēl būvēm ir jāsagāžas lai latvieši sāktu domāt ar galvu un valsts vadība un tiesībsargājošās institūcijas pārstātu būt pērkamas?
Būvdarbu vadītājs
B
turpinājums- no visa šī bardaka noprotu , ka kopnes pasūt'tītas kaktu pabrīķī pas lēto , kram nemaz nav sertificēts konstruktors , mezglu izgatavoja parastai kopnei uz kuras paredzēts parastais jumta variants , proti nesošais skārda profils , siltumizolācija un līmētais jumta segums . Bet šajā traģēdijā iesaistīti vīri , kuri roku roku mazgā , nauda dara visu , sevišķi ja tā liela , cietumā ir jāsēž ģenerāluzņēmēja firmas īpašniekiem un pasūtītāja speciālistam kurš virzījis būvniecību . Šai gadījumā izmeklēšana virzīta maldinošā virziena apzināti vai ari ar izmeklētāju stulbuma , iepazīstoties ar būvniecības likumu un būvnoteikumiem, varēja veikt izmeklēšanu pareizā virzienā , bet ja mums pērkams ģenerāl prokurors un ar čeku saistīts pats tiesnešu priekšnieks , tad bez šaubām izmeklēšanas rezultāts izcils.
Būvdarbu vadītājs
B
tur ir diezgan daudz kas garām , būvdarbu vadītājam čohā par to ka būvējis pēc projekta? , viņa pienākumos ir sekot būvdarbiem atbilstoši projektam . Tālāk , kur vainīgie , kas pieļāva veikalu ekspluatēt ja uz tā jumta turpinās būvdarbi , noteikts būvnoteikumos , ka zem pārseguma nedrīkst atrasties cilvēki , ja uz tā notiek būvdarbi, ja tā ir pirmā kārta , kura nodota ekspluatācijā , tad to varēja izmantot kā noliktavu . Tālāk , vispār šo ēkas būvniecību nemaz nedrīkstēja dalīt divās kārtās , ja nav pabeigts jumts, šo visu biezputru panācis pasūtītājs un ģenerāl uzņēmējs aiz lielās naudaskāres . Tālāk , kāpēc uz cietā noziedznieku sola nesēž tās rūpnīcas konstruktors , kurā tika izgatavotas metāla kopnes , kuras pēc generāluzņēmēja vēlēšanās tika dalītas divās daļās , projektā bija vienlaidus , tātad bez bultskrūvju savienojuma , par šo mezglu atbild rūpnīca izgatavotāja kuri bija jāveic slogojuma izturības aprēķins .
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai Egils Levits prezidenta amatā attaisnos uz viņu liktās cerības?

Kopā nobalsojuši: 3360

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas