Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 21. aprīlis
Marģers, Anastasija

Alūksnes novadā izglītības iestāžu skaits apcirpts vairāk par pusi

Lai gan Alūksnes novadā sabiedrības neapmierinātību radīja lēmums no šā mācību gada slēgt piecas lauku skolas, pašvaldība uzskata, ka šāds solis bija pareizs.

Alūksnes novads ir viens no pirmrindniekiem skolu tīkla reformā, un to kā paraugu piesauc izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Kopš 2010. gada izglītības iestāžu skaits samazināts vairāk nekā uz pusi, proti, no 28 palikušas 13. 

Vislielākās izmaiņas skolu kartē notika pērn, kad tika slēgtas piecas lauku skolas, un tas nozīmē, ka no vispārējās izglītības iestādēm ārpus pilsētas palika divas – Ziemeru un Liepnas pamatskola. Arī novada centrā tās ir divas – Alūksnes vidusskola un Alūksnes Valsts ģimnāzija (AVĢ). Pašvaldības vadība uzskata, ka vidusskolēnu ir par maz, lai abas tās piepildītu, tāpēc, visticamāk, pārmaiņām punkts vēl nav pielikts.

Nolemj negaidīt finišu

Depopulācijas ietekme novadā jūtama bija jau 2009. gadā, kad notika pirmā administratīvi teritoriālā reforma. Bija skaidrs, ka iedzīvotāju skaits saruks – turpināsies izbraukšana uz ārzemēm vai arī uz lielajām pilsētām. Sekas nebija ilgi jāgaida. Vēl 2009. gadā gandrīz ik katrā no Alūksnes novada 15 pagastiem bija pa skolai, bet pakāpeniski to skaits saruka. "Laikam ejot, sapratām, ka tas ir tāds izdzīvošanas, nevis dzīvības un attīstības modelis, proti, likvidējam skolu, kad nevaram vairs nokomplektēt klases, tāpēc nolēmām to darīt savlaicīgi," uzsver Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV). Jaunais deputātu sasaukums, ķeroties pie darba pašvaldībā, rūpīgi izvētīja izglītības iestāžu karti. Tika nolemts no 2023. gada 1. septembra slēgt piecas mazās lauku skolas – audzēkņu skaits tajās nepārsniedza 60, bija apvienotās klases, arī izglītības kvalitātes rādītāji nebija iepriecinoši. Tiesa, Strautiņu pamatskolā mācījās vairāk skolēnu, taču trešdaļa no tiem bija pilsētas bērni, tātad vietējo arī bija tie paši 60.

"Galu galā – ko tur sevi mānīt, jo ir skaidrs, ka tuvāko gadu laikā šīs skolas tik un tā nāktos slēgt, tāpēc ieguldīt līdzekļus to infrastruktūrā nebūtu saprātīgi," spriež Dz. Adlers. Sākumskolas modelis, viņaprāt, neatrisinātu situāciju, jo ēkas tāpat jāturpina uzturēt, jānodrošina pedagogi un tas viss sasummējas, tiešā veidā atsaucoties uz pašvaldības budžetu, kas, sarūkot iedzīvotāju skaitam, nepieaug. Starp citu, sākotnēji Strautiņos piedāvāts saglabāt pirmās trīs klases, taču šādam risinājumam nebija atsaucības, tāpēc tika nolemts atstāt tikai pirmsskolas grupu (tā ir atsevišķā ēkā).

Pietiktu ar vienu vidusskolu

Pilsētas vispārējās izglītības iestādes arī piedzīvoja reorganizāciju – no AVĢ 2023. gadā tika atdalītas 7.–9. klases. Šobrīd tajā ir tikai 10.–12. klases. Savukārt sākumskola pievienota vidusskolai, kurā mācības šobrīd notiek trīs adresēs. Domes priekšsēdētājs neslēpj, ka bija paredzēts izveidot vienu vispārējās vidējās izglītības iestādi, jo skolēnu skaits vidusskolas posmā nav pietiekams un neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem kvantitatīvajiem kritērijiem: vidusskolā patlaban mācās 50, AVĢ – 122 (šajā posmā visi skolēni mācās vienā ēkā, izmanto vienu un to pašu infrastruktūru). Taču sabiedrības spiediens pret šādu soli bija tik liels, ka apvienošanu neīstenoja. Tas gan ir tikai laika jautājums, kad pie tā nāksies atgriezties, ir pārliecināts Dz. Adlers. Tomēr, kamēr jaunie IZM noteikumi vēl nav stājušies spēkā, pašvaldība nesteigsies. Tiesa, esot žēl skatīties uz valsts lēmējvaru, kas tik ilgi velk garumā izglītības iestāžu tīkla optimizāciju. Šāda mīņāšanās novedusi pie vienas otras absurdas situācijas, piemēram, pašvaldības atjaunoja skolu ēkas, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, bet drīz pēc tam daļu no tām izlēma slēgt (savulaik tā notika arī ar Ilzenes pamatskolu). Vaicāts, vai taisnība, kā tika apgalvots Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ka pēc drastiskās lauku skolu likvidēšanas gandrīz simt bērni devās mācīties uz citas pašvaldības skolu, Dz. Adlers teic, ka tik daudz noteikti ne, bet pāris desmiti tiešām izvēlējās zinības gūt Gulbenes novada skolās.

Ieguvumu vairāk nekā zaudējumu

Taču kopumā skaitļi rāda ieguvumus – skolotāju vidējā alga pirms skolu tīkla reformas bija 641 eiro, tagad par likmi tā ir divreiz lielāka, ir arī iespējams sabalansēt slodzes un pilnā apmērā samaksāt par papildu pienākumiem. Tāpat par ēku uzturēšanu ieekonomēti ap 300 000 eiro, un tie netika atņemti izglītībai, bet investēti tās infrastruktūrā. Kopumā pēdējo gadu laikā šim mērķim atvēlētā summa ir sasniegusi 11 miljonus eiro, piemēram, viens no lielākajiem projektiem bija Alūksnes vidusskolas un AVĢ ēku Glika ielā atjaunošana.

Attiecībā uz divām atlikušajām lauku skolām – Ziemeri izvēlēti tāpēc, ka tur ēka ir salīdzinoši jauna – celta 1985. gadā, bet Liepna atrodas vistālāk no novada centra – tā ir arī ES pierobeža, un IZM noteikumi pieļauj sākumskolas posmā mazāk skolēnu nekā citos reģionos. Diemžēl arī šajā skolā skolēnu skaits sarūk un ir viena apvienotā klase, teic Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča.

Runājot par slēgto skolu ēku stāvokli, Dz. Adlers nenoliedz, ka ne visas bija vecās – vēsturiskās. Bija arī tādas, kas sākotnēji bija celtas kā bērnudārzi, pēc tam siltinātas, taču, no telpu plānojuma viedokļa, nebija tās piemērotākās skolas funkcijām. Protams, jādomā, ko ar šīm ēkām darīt. "Izvērtējām, vai kāda no tām nebūtu piemērota pašvaldības funkcijām, un tika pieņemts lēmums vienu no ēkām – Mālupē – rekonstruēt un izveidot tur sociālās aprūpes centru 60 iemītniekiem. Pārējās piedāvājam iegādāties uzņēmējiem, un divas vēsturiskās būves – Veclaicenes un Annas – jau ir atradušas jaunus īpašniekus, un arī par Strautiņu un Bejas skolas ēku iegādi ir izrādīta interese. Labs risinājums radās Liepnas internātskolas korpusam, kur tika izvietots bēgļu izmitināšanas centrs," norāda domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka Ilzenes, Jaunannas un Zeltiņu skolas ēkām vēl jāmeklē pielietojums. 

Par trešdaļu vairāk skolēnu

Ziemeru pamatskolā pēc apkārtējo lauku skolu slēgšanas skolēnu skaits ir pieaudzis par 30%, un tagad te mācās 136. Klašu lielums ir dažāds – no 9 līdz 18 bērniem. Ēkā ir izvietota arī pirmsskolas grupiņa ar 42 bērniem. Kopumā arī līdz skolu tīkla optimizācijai šeit par skolēnu trūkumu nesūdzējās – tas turējās ap 90, stāsta skolas direktore Ilze Andronova. Kādreiz šo skolu par savējo izvēlējās lielākoties tuvākās apkārtnes bērni, tagad te brauc arī no tālākiem pagastiem, piemēram, Malienas un Mālupes. 

Lai nokļūtu uz un no skolas, bērni izmanto gan sabiedrisko transportu, gan skolēnu autobusa pakalpojumu (tas tiek nodrošināts Alsviķu pagastā dzīvojošajiem). Daļa vecāku šo skolu izvēlējās tāpēc, ka bērni apgūst speciālās programmas – ar mācīšanās un garīgās attīstības, tostarp smagiem, traucējumiem, tādu ir attiecīgi 13 un 18 skolēni. Ir izveidotas atsevišķas klases, kur šie bērni mācās, jo ne visi viņi var iekļauties parastā klasē, divi skolēni ar smagiem traucējumiem ir mājmācībā. Arī pirmsskolas grupā ir audzēkņi ar īpašām vajadzībām. Skolā ir nodrošināta vides pieejamība (ir ierīkots pacēlājs), un šobrīd te mācās bērns, kurš pārvietojas ratiņkrēslā.

Attiecībā uz pedagogiem – vakanču nav, ir arī logopēds un speciālais pedagogs, bet būtu vajadzīgi skolotāju palīgi, arī sociālais pedagogs būtu vēlams. Psihologa uz vietas nav, bet ir iespēja piesaistīt Izglītības pārvaldes speciālistu. Arī par ataudzi būtu jādomā – vidējais vecums kolektīvā ir 50+.

Interešu izglītība šogad gājusi mazumā, piemēram, kora vairs nav, jo pašvaldība pilnībā apmaksā piedalīšanos vienā pulciņā, bet, ja iesaistās vēl citos, tad par tiem tiek prasīts līdzmaksājums. Skolā darbojas deju kolektīvs Vaidaviņa (1.–5. klase), folkloras kopa, ir arī sporta pulciņš, kuru apmeklē visu vecumu skolēni.

Vislielākā izglītības iestāde

Lielākā izglītības iestāde novadā ir Alūksnes vidusskola – tajā mācās 921 skolēns: pirmsskolas grupā – 19 (tie, kuriem vajadzīga papildu sagatavošanās, lai varētu sākt skolas gaitas), 1.–3. klasēs – 297, 4.–6. klasēs – 279, 7.–9. klasēs – 295, 10.–12. klasēs – 50 (10. klasē – 22, 11. klasē – 11, 12. klasē – 17). Te tiek piedāvātas arī speciālās izglītības programmas. Tajās kopumā mācās 53 bērni, un tas zināmā mērā nosaka klašu komplektu skaitu, ar savu saimniecību iepazīstina skolas direktore Ilze Līviņa. Par pamatskolēnu trūkumu viņa nebažījas, taču par vidusskolēniem gan. Viņasprāt, valsts ģimnāzijām valstī jābūt nelielā skaitā, varbūt pat tikai lielajās pilsētās – kvalitātes latiņai tur tiešām jābūt augstu paceltai, piesaistot pamatā ļoti motivētus skolēnus ar ļoti labiem rādītājiem (ar atzīmi priekšmetā – ne zemāku kā 7), bet pārējām vispārējās vidējās izglītības iestādēm jābūt vidusskolas statusā – tur, kur mācītos, nosacīti sakot, parastie skolēni ne ar tik izcilām sekmēm un tie, kuri vēl nav izvēlējušies, par ko kļūs. Iespējams, ka to vieglāk izdarīt pēc vidējās izglītības iegūšanas. Šādu apsvērumu dēļ, viņasprāt, Alūksnē būtu vieta vidusskolai, nevis valsts ģimnāzijai. Viņa akcentē, ka infrastruktūra ir labi sakārtota – ēka, kurā mācās 10.–12. klases, ir ar mūsdienīgiem un labi aprīkotiem kabinetiem un tagad tur mācās abu skolu skolēni.

Personāls ir liels – 82 skolotāji un 29 tehniskie darbinieki, darba samaksa ir laba, tā šogad ir kāpusi. Tā kā izglītības process notiek trīs adresēs, direktorei ir trīs vietnieki izglītības jomā, viens – audzināšanas darbā un viens – metodiķis. Vietnieki veic arī sociālā pedagoga un psihologa funkcijas, jo šos speciālistus nevar atrast, lai gan, protams, būtu ļoti vajadzīgi.

 

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kavējas vilcieni Saulkrastu virziena līnijā

Piektdienas pēcpusdienā signalizācijas sistēmas traucējumu dēļ kavējas vilcieni Saulkrastu virziena dzelzceļa līnijā, liecina VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) publiskotā informācija.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas