Pērn 33% cilvēku un 20% uzņēmumu Eiropas Savienībā (ES) izmantoja mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Latvijā MI rīku lietojums sakrīt ar ES vidējo rādītāju privātpersonu jomā, savukārt mūsu uzņēmumi atpaliek. Salīdzinot ar kaimiņiem, gan Igaunijā, gan Lietuvā šo jauno tehnoloģiju izmanto vairāk. Kopumā no ES valstīm MI rīku izmantošana privātpersonu vidū visvairāk izplatīta Dānijā (48,4%), Igaunijā (46,6%) un Maltā (46,5%), ārpus ES – arī Norvēģijā (56,3%) un Šveicē (47,0%), liecina Eurostat dati. Uzņēmumi visvairāk MI lieto Dānijā (42,0%), Somijā (37,8%) un Zviedrijā (35,0%). Otrā galā ir Rumānija (5,2%) un Polija (8,4%).
No personāla atlases uzņēmuma perspektīvas WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks redz skaidru, bet pakāpenisku tendenci. MI prasmes vēl nav universāla prasība, taču noteiktās jomās tās jau kļūst par būtisku priekšrocību. Visbiežāk MI orientēšanās tiek prasīta vai augstu novērtēta IT un datu analītikas jomās, mārketingā un komunikācijā (saturs, kampaņu optimizācija, analītika), finanšu un risku analīzē, personāla vadības un atlases procesos (automatizācija, kandidātu datu analīze), vadības un stratēģijas līmenī – spēja saprast, kur un kā MI var radīt pievienoto vērtību biznesā. «Darba devēji retāk meklē «MI speciālistu», bet daudz biežāk – profesionāli savā jomā, kurš prot izmantot MI kā rīku. Tieši šī praktiskā, ikdienas lietošana kļūst par atšķirības faktoru starp līdzvērtīgiem kandidātiem,» norāda M. Silinieks. MI nav drauds darbavietām pats par sevi. Drauds ir neprasme ar to strādāt.
Piesardzīgi pozitīvi
Latvijas uzņēmumu attieksmi pret MI kopumā var raksturot kā piesardzīgi pozitīvu. Interese ir augsta, taču M. Silinieks vērtē, ka pagaidām trūkst zināšanu, ar ko sākt, vienlaikus pastāv bažas par datu drošību un atbilstību regulējumam. Tāpat nav skaidru biznesa piemēru (kāds būs reālais ieguvums?), bet mazo un vidējo sektorā ir ierobežotas investīciju iespējas jaunās tehnoloģijās.
Rezultātā MI bieži tiek izmantots fragmentāri. «Atsevišķi darbinieki to lieto individuāli, bet uzņēmuma līmenī nav skaidras stratēģijas. Salīdzinājumam – Ziemeļeiropā MI biežāk tiek ieviests organizēti, kā daļa no digitalizācijas un produktivitātes politikas,» teic M. Silinieks.
Veroties Eiropas kartē, redzams, ka Skandināvijas valstis MI izmanto vairāk. Tas, visticamāk, nav nejaušs sakritību kopums. MI izmantošana cieši korelē ar augstāku valstu labklājības līmeni, lielākām investīcijām izglītībā un pētniecībā, digitālajām prasmēm sabiedrībā kopumā, uzticēšanos tehnoloģijām un institūcijām, ilgtermiņa domāšanu uzņēmumu vadībā. «Latvija, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstis, joprojām bieži fokusējas uz izmaksu kontroli, nevis produktivitātes lēcienu. MI prasa investīcijas – ne tikai tehnoloģijās, bet arī cilvēkos. Un tieši šeit mēs atpaliekam,» uzskata M. Silinieks.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja liecina, ka pērn MI izmantojuši 35,1% interneta lietotāju Latvijā. Galvenokārt MI tika lietots privātām vajadzībām (28,0%), 15,5% iedzīvotāju minēja, ka izmantojuši MI darbam, 8,2% pielietoja MI izglītības procesā. Vīrieši MI izmantoja nedaudz aktīvāk nekā sievietes – par 3,7 procentpunktiem vairāk (vīrieši – 37,1% un sievietes – 33,4%).
M. Silinieks vērtē, ka CSP un Eurostat dati rāda, ka Latvijā arī iedzīvotāju līmenī MI izmantošana ir zema. Tam ir vairāki iemesli – nepietiekama digitālo prasmju pašapziņa, bailes «izdarīt nepareizi», priekšstats, ka MI ir «IT cilvēkiem», kā arī trūkst praktisku piemēru ikdienas darbā. «Paradoksāli – interneta pieejamība un pamata digitālās prasmes Latvijā nav sliktas. Taču nākamais solis – jēgpilna tehnoloģiju izmantošana – vēl nav kļuvis par normu,» teic M. Silinieks.
Priekšā privātajiem
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pētījums liecina, ka vairāk nekā 65% iestāžu ikdienas darbā tiek izmantoti MI rīki. Tajā skaitā no aptaujātajām: 90% ministriju, 57% pašvaldību, 46% pašvaldību iestāžu, 78% valsts iestāžu, 79% valsts kapitālsabiedrību un 63% citu iestāžu. Vienlaikus 35% institūciju norādījušas, ka MI šobrīd vispār neizmanto. MI izmantošanas līmenis valsts pārvaldē ir ļoti atšķirīgs un lielākie izaicinājumi tā izmantošanā saistīti ar praktiskiem resursiem – finansējumu, tehnoloģijām un apmācībām.
Visbiežāk MI tiek izmantots dokumentu analīzē un datu ieguvē, MI palīdz ātrāk sagatavot vēstules, atskaites un normatīvos aktus. Plaši pārstāvēta arī MI izmantošana klientu apkalpošanā (čatboti), tulkošanā, sanāksmju transkribēšanā un mācību procesa plānošanā. Vērtējot izmantotos rīkus pēc popularitātes, 41% respondentu izmanto ChatGPT, 21% – Copilot un 6% – Gemini.
Kāpēc publiskais sektors varētu būt priekšā privātajam? Atbildes M. Silinieks meklē centralizētos projektos un finansējumā, skaidrā politiskajā uzstādījumā par digitalizāciju. Tāpat nozīme ir mazākam īstermiņa peļņas spiedienam un iespējām eksperimentēt drošākā vidē. «Tas nenozīmē, ka valsts sektors būtu kopumā efektīvāks, bet tas rāda, ka MI ieviešana nav tikai tehnoloģiju, bet arī vadības un prioritāšu jautājums,» secina M. Silinieks.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Mākslīgais intelekts - draugs vai drauds? rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.