Irinas un Vjačeslava Istratiju ģimene pirms vairākiem gadiem pārcēlās uz Krāslavu, lai kalpotu Dievam un novada iedzīvotājiem. Krāslavas baptistu draudze dibināta 2019. gadā.
Irina, lūdzu, pastāstiet par sevi, savu ģimeni!
Ticība Dievam nāk no ģimenes. Mani vecāki bija ticīgi cilvēki, viņi mācīja mums baušļus, lūgšanas. Es atceros, kā vecāki teica, ka mēs varam slēpt kaut ko no viņiem, bet ne no Dieva. Augām ar izpratni, ka Dievs ir un redz visu, ko darām.
Tā kā kopš bērnības esmu ticīga, gribēju izveidot ticīgu ģimeni, lai ievērotu Bībeles vērtības un dzīvotu saskaņā ar baušļiem. Ar vīru iepazināmies draudzes sapulcē. Mēs tikāmies svētdienās baznīcā, pēc tam varējām izrunāties un saprast, ka vēlamies veidot ģimeni. Lūdzot manu roku, Vjačeslavs jautāja, vai es viņu atbalstīšu kalpošanā Dievam, vai būšu uzticīga kopīga ceļa gājēja. Es atbildēju apstiprinoši. Kopš tā laika atbalstu vīru visos centienos, jo būt draudzes mācītājam nav vienkārši, nepieciešams daudz laika, lai sagatavotos dievkalpojumiem, sarunām ar cilvēkiem.
Izveidojuši ģimeni, pirmos septiņus gadus pavadījām Rīgā. Kalpojām, strādājām, vīrs ap to laiku bija beidzis Starptautisko Bībeles institūtu, un Baptistu savienības bīskaps piedāvāja viņam doties kalpot uz Daugavpili. Lai pieņemtu pareizo lēmumu, mēs lūdzāmies. Nav tik viegli radikāli mainīt savu dzīvi. Vīram Rīgā bija labs darbs, man arī. Tad devāmies uz Daugavpili, lai iepazītos ar draudzes locekļiem. Daugavpils draudze savukārt lūdzās par labu mācītāju savai draudzei. Sapratām, ka tā ir Dieva griba, un ar savu piecgadīgo meitu pārcēlāmies uz Daugavpili. 20 gadu kalpošanas laikā Daugavpilī mums piedzima vēl pieci bērni. Es veltīju sevi ģimenei, tāpat īstenoju dažus projektus, evaņģelizāciju, apmācības un tikšanās ar jaunajām ģimenēm.
Tad nāca jauns izaicinājums – pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvesvietu Krāslavā un jaunas draudzes dibināšana. Sapratu, ka ģimenes tēma ir aktuāla arī Krāslavas jauniešiem. Jaunības steigai un vēlmei iepazīt pasauli var būt sekas, kuras jāapzinās. Ģimenes izveidošana ir izšķirošs solis abiem partneriem. Ja ģimenes pamats ir ticība Dievam, tad būs arī uzticība vienam pret otru.
Mums ir liela, laimīga ģimene, kurā izaudzinājām sešus bērnus. Divas vecākās meitas jau ir laulībā un dāvājušas mums mazmeitiņas. Mūsu bērni tika audzināti ticībā un mīlestībā. Ar dēlu audzināšanu vairāk nodarbojās tēvs, ar meitu – es. Taču vissvarīgākais ir personīgais piemērs. Es nepagurdama atkārtoju, ka tikai ar labu piemēru varam mācīt un audzināt bērnus.
Krāslavas baptistu draudze palīdz daudziem grūtībās nonākušajiem, arī cietušajiem no karadarbības Ukrainā.
2022. gada martā pie mums Krāslavā ieradās pirmie karadarbības bēgļi no Ukrainas. Viņi vērsās pie draudzes pēc palīdzības, lūdza atbraukt pēc viņiem uz robežpunktu. Tur viņi gaidīja jau vairākas stundas. Tas bija agrs pavasaris, laiks bija ļoti auksts. Ģimenes ar maziem bērniem, cienījama vecuma cilvēki bija spiesti pamest savas mājas un doties pasaulē. Mēs palīdzējām ikvienam, kurš ar mums sazinājās. Bieži Vjačeslavs pats devās uz robežu, lai sagaidītu cilvēkus.
Daudzi bija zaudējuši savus tuviniekus. Mēs iepazināmies ar atraitni, kurai divi pusaudži dēli. Viņai bija tikai 36 gadi, un viņas vīrs gāja bojā šajā karā, bērni palika bez tēva. Tas ir milzīgs zaudējums. Viņi dzīvoja pie mums apmēram divus mēnešus. Sniedzām viņiem mierinājumu un cerību, lūdzāmies par viņiem un palīdzējām, cik vien varējām. Nekad neaizmirsīšu, kā pie mums ieradās jauna māmiņa ar jaundzimušo meitiņu, kura piedzima karadarbības laikā Mariupolē pagrabā. Viņa ieradās pie mums no robežas ar tikai trīs nedēļas mazo meitiņu, kuru nosauca par Evu, kas nozīmē ‘dzīvība’. Mēs viņus uzņēmām, sniedzām atbalstu un aprūpi. Māmiņa un vecmāmiņa ļoti uztraucās, lai mazulīte nesaslimtu, jo vairākas stundas viņas bija pavadījušas aukstumā, stāvot rindā pie robežas. Paldies Dievam, viss noritēja labi!
Cilvēki pie mums brauca naktī, agri no rīta un vēlu vakarā, tiklīdz viņus izlaida cauri robežai. Mūsu draudzei ir siltas telpas, iespēja nomazgāties dušā. Brīvprātīgās draudzes māsas gatavoja siltu ēdienu. Daudzi no bēgļiem, kuri raduši patvērumu un apmetušies uz dzīvi Krāslavā, kļuvuši par mūsu draudzes locekļiem.
Jūs organizējat dažādas aktivitātes un labdarības projektus Krāslavas novadā. Ar ko vēl nodarbojaties?
Mūsu adrese ir Rīgas iela 112. Zīmīgs cipars – kā glābšanas dienestam. Baznīcā notiek ne tikai svētdienu dievkalpojumi, bet arī tikšanās – lūgšanu vakari sievietēm, Bībeles studija senioriem, Alfas kurss jauniešiem, vasaras nometnes bērniem un jauniešiem Krāslavā, Sventē un Jūrmalā. Pie mums ierodas viesi no dažādām valstīm – Norvēģijas, Zviedrijas, Vācijas, viņi stāsta par savu pieredzi, dalās iespaidos un garīga rakstura pārdomās. Svētkos bērni un arī pieaugušie saņem dāvanas.
Kristietība nav garlaicīga, tā ir daudzveidīga un ļoti piesātināta, interesanta dzīve. Esmu arī veiksmīga uzņēmēja starptautiskā tūrisma jomā, starptautiskās organizācijas MomCo (māmiņu kopiena) koordinatore Latvijā, sieviešu konferenču un izbraukumu organizatore.
ROBEŽNIEKI – Latgales stiprie ļaudis ir rakstu sērija par novada iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, iespējām, izaicinājumiem un dvēseliskā spēka smelšanās avotiem.
Projektu finansē Latvijas Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sadarbības projektā piedalās mediji: Diena, Vietējā Latgales Avīze, Latgales Laiks, Ezerzeme, Vaduguns, Rēzeknes Vēstis, radio Alise