"Vislabāk, ja šo situāciju izdotos atrisināt miermīlīgi, nevis savstarpēji karojot," atzina Kristapsons. Īpašnieks savulaik tiesā esot iesniedzis apliecinājumu, ka pontons ir ieceļams jūrā no vietas, kur tas atrodas. Ja tas tā ir, tad labākais risinājums būtu vienoties ar īpašnieku, lai viņš šo konstrukciju ieceļ jūrā un nogādā sev vēlamā vietā, kur to būtu atļauts novietot, skaidroja domes priekšsēdētājs. Šāds risinājums arī viņam šķiet reāli īstenojams, ja reiz Latvijas Jūras administrācija (LJA) pēc vakar veiktās objekta apsekošanas secinājusi, ka tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontons, piebilda Kristapsons.
Viņš atzina, ka pašvaldība ir gatava iesaistīties, lai šo jautājumu beidzot atrisinātu, kaut arī, viņaprāt, tas pašvaldībai nemaz nebūtu jādara, jo objekts atrodas uz valsts zemes, un pašvaldība šajā jautājumā esot "trešā persona". Pagaidām gan pašvaldība vēl nav saņēmusi nekādus dokumentālus apliecinājumus, lai tai būtu pamats aicināt īpašnieku veikt kādas darbības.
Ar īpašnieku Argodu Lūsiņu telefoniski sazināties pašvaldības vadītājam neesot izdevies, taču pirmdien pašvaldība nosūtījusi vēstules gan īpašniekam, gan LJA ar lūgumu sniegt nepieciešamo informāciju un dokumentālu apliecinājumu gan par objekta pašreizējo statusu, gan par sākotnējo projektu un to, vai būvniecības laikā ir notikusi uzraudzība, kā arī par nepieciešamajām atļaujām vai saskaņojumiem, ja tādi ir bijuši.
"Mūsu rīcībā nekā nav, taču ir jāsaliek kopējā bilde, lai mēs varētu kaut ko tālāk darīt," atzina Kristapsons.
"Ja tas joprojām ir kuģis būvniecības stadijā, tad mūsu rokas ir par īsām," iepriekš atzina Kristapsons. Neskaidrības par objekta pašreizējo statusu radušās, jo, lai gan tas nav ierakstīts kuģu reģistrā, tomēr pašvaldības rīcībā ir JA izziņa, kas apliecina, ka objekts tā būvniecības sākumposmā atzīts par kuģi būvniecības stadijā. "Vēlamies saprast, vai tas joprojām skaitās kuģis būvniecības stadijā, vai arī šis statuss ir anulēts un tādā gadījumā jau tā ir nelegāla ēka," teica domes priekšsēdētājs.
"Jāveic izmaiņas likumdošanā, jo tas nav normāli, ka kuģi var būvēt bezgalīgi ilgi. Pat siltumnīcas būvniecībai ir noteikts termiņš," atzina Kristapsons.
Kā ziņots, atbilstoši likumam, Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas - "kuģa" statuss joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontons, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Jūras administrācijas (LJA) pārstāve Sarma Kočāne.
Viņa informēja, ka otrdien LJA inspektors vizuāli no ārpuses apsekoja būvi Pāvilostas novadā, tomēr ēkas - "kuģa" statuss joprojām nav mainījies. "Tā ir JA labās gribas izpausme, jo neviens normatīvais akts neparedz šādu [apsekošanas] darbību - juridiski to var pieprasīt īpašnieks, un tas ir maksas pakalpojums. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, šis objekts joprojām ir būvniecības stāvoklī esošu kuģu grāmatā ierakstīts būvniecības stadijā esošs pontons. Statusu var mainīt īpašnieks," skaidroja Kočāne.
Laikraksts "Kursas laiks" iepriekš vēstīja, ka Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas iepriekš atzīta par kuģi būvniecības stadijā.
Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA Alco saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, arī tiesvedības materiālos atrodama izziņa, ka konstrukcija ir "kuģis būvniecības stadijā".
Kā apstiprināja Administratīvajā rajona tiesā, 2013.gada 6.februārī tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA Alco bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā Oļi Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas (netālu no vietas, kur vēlāk tapa objekts uz valstij piederošās zemes) bija novietojusi "metāla režģu un pontonu konstrukciju". Kā liecina "Firmas.lv" informācija, degvielas tirgotāja Alco īpašnieks ir Argods Lūsiņš. Dienas Biznesa apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro.
Administratīvā tiesa gan nekad nav vērtējusi, vai jūras malā pie Pāvilostas uzslietā būve ir kuģis, un atbildība par tās parādīšanos neatļautā vietā ir jāuzņemas citām atbildīgajām institūcijām, iepriekš Latvijas Radio uzsvēra lietu skatījusī tiesnese Kristīne Brokāne.
Tiesnese skaidroja, ka tiesa nekad nav vērtējusi, vai pabeigtā ēka ir vai nav kuģis, bet gan vērtēja, vai konkrētajā vietā drīkstēja notikt kuģa būvniecība.
pāvilostai
tač
nuja