Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. marts
Jāzeps, Juzefa

Pēc reformas administratīvo centru lielums variēs no 2000 līdz 632 000 iedzīvotāju

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reformas ieviešanas pašvaldību administratīvo centru lielums variēs no 2000 iedzīvotāju līdz 632 000 iedzīvotāju, liecina VARAM publicētais konceptuālais ziņojums par administratīvi teritoriālo reformu.

Vislielākais administratīvais centrs būs Rīga ar 632 614 iedzīvotājiem, otrs lielākais - Daugavpils -, kurā iedzīvotāju skaits sasniegs 82 604 cilvēkus, savukārt trešais lielākais administratīvais centrs pēc reformas būs Liepāja, kurā dzīvo 68 945 cilvēki.

Pēc jaunās reformas par vismazāko administratīvo centru kļūs Ulbroka ar 2760 iedzīvotājiem, Valka ar 4573 iedzīvotājiem un Ķekava, kurā dzīvo 5134 cilvēki.

Kurzemē lielākie pašvaldību centri būs iepriekš minētā Liepāja, Ventspils ar vairāk nekā 34 000 iedzīvotāju un Kuldīga, kuru par savu dzīvesvietu izvēlējušies 10 497 cilvēki. Tādējādi par vismazākajiem Kurzemes pašvaldību administratīvajiem centriem kļūs Talsi un Saldus, kurā dzīvo attiecīgi 9126 un 9937 cilvēki.

Zemgalē par lielāko administratīvo centru kļūs Jelgava, kurā šobrīd dzīvo teju 56 000 cilvēku, Jēkabpils ar 22 076 iedzīvotājiem un Tukums, kurā iedzīvotāju skaits sasniedz 17 000. Savukārt mazākie administratīvie centri Zemgalē - Aizkraukle, Bauska un Dobele. Aizkrauklē šobrīd dzīvo apmēram 7000 cilvēku, Bausku par mājvietu izvēlējušies 8405 iedzīvotāju, bet Dobeli - 8995 cilvēku.

Latgalē par lielāko administratīvo centru kļūs arī otrs lielākais administratīvais centrs Latvijā - Daugavpils. Latgalē par otru lielāko administratīvo centru kļūs Rēzekne, savukārt trešais - Ludza. Iedzīvotāju skaits šajās pilsētās sasniedz attiecīgi 27 820 un 7777 cilvēku. Mazākie administratīvie centri Latgalē būs Balvi, kur šobrīd dzīvo 6073 cilvēku, Preiļi ar 6340 iedzīvotājiem un Līvāni, kurā iedzīvotāju skaits sasniedz 7203 cilvēkus.

Vidzemē par lielākajiem pašvaldību administratīvajiem centriem kļūs Jūrmala, kurā iedzīvotāju skaits sasniedz 49 325 cilvēkus, Ogre ar 23 232 iedzīvotājiem un Valmiera, kurā dzīvo 23 125 cilvēki. Vismazākie administratīvie centri Vidzemē būs Ulbroka, Valka ar 4573 iedzīvotājiem un Ķekava.

Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka par novadu centriem izvēlēti nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centri. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru izvēlēta vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Ziņojumā gan minēts, ka pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

Kā ziņots, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36, nevis 35, kā bija plānots sākumā.

Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.

 

Top komentāri

Kakava
K
Interesanti pēc VARAM loģikas par jauno administratīvo centru ja nav attīstības centra jākļūst vietai kur visvairāk iedzīvotāju, bet Ķekava ir tikai 5tk, 15tk dzīvo Baložos, Titurga un Valdlaučos, to var redzēt arī pēc vēlēšanu apgabaliem, tad kāda pipara pēc ir Ķekava izvēlēta....
kolhoza galvenais grāmatvedis
k
Nepareiza pieeja reformai. Jāsāk bija ar to, ka izvēlas pareizos cilvēkus, kas formulēs reformas mērķi. Un šim mērķim ir jābūt apmēram tā: Kas jādara, lai katrā pagastā būtu pietiekams iedzīvotāju skaits, lai varētu tur būt sava pašvaldība. Tātad - skolu, ceļu, bērnudārzu, kapsētu, ambulanci, pastu un ambulanci. Tad būtu tas minimums, nesaki ka es daudz gribu, cietumu katrā pagastā taču es neprasīju!
Scorseze
S
Grūti iedomāties ko nejēdzigāku par šo (kārtējo) reformu, taču faktiski jau vairs nebrīnos, jo izsaktās, ka mūsu vadība sastāv no vienkārši morāliem kropļiem, garīgi slimiem cilvēkiem vai tautas nodevējiem. Nevaru saprast, kurš no šiem variantiem ir sliktāks, taču tas jau ir retorisks jautājums. Realitāte ir tāda, ka skolas tiek slēgtas, medicina faktiski sagrauta, tauta grimst parādos, uzņēmumi bankrotē, izglītības sistēma (arī nemitīgi tiek "modernizēta") novesta līdz tam, ka skolēni drīz jau nemācēs uzrakstīt savu vārdu, kur nu vēl patstāvīgi domāt, taču mums ir nauda ko "reformēt", spēlēt "kariņus", mums nemitīgi gribas "pievienoties" bezjēdzīgām sankcijām un protams, nemitīgi bučot pakaļu visiem kas atnāk un sāk mūs mācīt. Šādu valsti neviens necienīs, ne savējie, ne svešie.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas