Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Tērvetes dabas parkā atrasts unikāls ugunskapu kapulauks

Tērvetes Dabas parka teritorijā objektu apzināšanas un izpētes darbu laikā atrasts unikāls ugunskapu kapulauks, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas zinātniskais asistents un Tērvetes vēstures muzeja vadītājs Normunds Jērums.

Darbu mērķis bija pārbaudīt Jerumam sniegtās ziņas par senlietu atradumiem parka teritorijā. Vēsturisko liecību apzināšanas laikā iemērīti seši laukumi, kopumā izpētot 11,5 kvadrātmetru lielu platību.

Rezultātā atklājās pieci ugunskapi, kuri datējami ar 12.gadsimtu vai 13.gadsimta sākumu. Vienā no izrakumu laukumiem tika konstatēts dubultais ugunskaps, kurā, spriežot pēc senlietām, vienkopus apbedīti gan sieviete, gan vīrietis. Dubultkaps bija bagāts ar mirušajiem līdzi dotajām rotām un sadzīves priekšmetiem, klāstīja Jērums.

"Starp atklātajiem sešiem apbedījumiem ar krāšņu un bagātu senlietu klāstu izcēlās pirmais ugunskaps. Tajā atklātas arī atsevišķas zemgaļu materiālajai kultūrai neraksturīgas rotas, piemēram, važiņu sadalītājs, aproce ar zvērgalvu galiem un stikla krelles, uzvērtas uz stieples, kas biežāk sastopamas Baltijas somu un kuršu arheoloģiskajos pieminekļos," skaidroja pētnieks.

Jaunatklātais kapulauks ir vienīgais pašlaik zināmais minētā laika perioda zemgaļu ugunskapu kapulauks Zemgalē un zemgaļu apdzīvotajās teritorijās Lietuvā. Pēc Jēruma paustā, tas sniedz jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām 12.-13.gadsimtā. Kopumā Latvijas un Lietuvas teritorijā vairāk nekā 100 gadus ilgā arheoloģiskās izpētes laika posmā izrakumos atklāti aptuveni 40 12.-13.gadsimta apbedījumi, no kuriem 17 ir ugunskapi.

"Šobrīd zemgaļu vēstures pētniecībā bija neatminēta mīkla, kāpēc līdzenajos kapulaukos mirušo apbedīšana konstatējama tikai līdz 11.gadsimta beigām, bet 12. un 13.gadsimta apbedījumi tiek atrasti retos gadījumos. Atklātais ugunskapu kapulauks apliecina, ka zemgaļiem, līdzīgi kā kuršiem 12. un 13.gadsimtā, izplatītākais apbedīšanas veids ir mirušo kremācija. Tās rezultātā indivīda kalcinētie kauli ar sakusušajām senlietām ierakti neliela izmēra bedrē," uzskata zinātnieks.

Ugunskapā mirstīgās atliekas tiek ieraktas nelielā dziļumā - piecus līdz septiņus centimetrus no augsnes virskārtas. Veicot mirušo kremāciju un apglabājot mirušos ugunskapos līdzās skeletapbedījumiem, laika gaitā apbedījumi nopostīti, lauksaimniecības rezultātā apstrādājot plašos Zemgales laukus.

Jērums pauda, ka jaunatklātais ugunskapu kapulauks Latvijas arheoloģijā un zemgaļu pētniecības vēsturē pēdējās desmitgadēs ir viens no lielākajiem atklājumiem.

Top komentāri

?
?
Kungs Jērum, sakiet, kāpēc būtu uz vārda jātic cilvēkam, kas pirmkārt ir nevis arheologs bet brendu ''senie zemgaļu pārcilvēki'' tirgojošs biznesmenis. Un - būtu interesanti uzzināt, cik par atrašanos tā saucamajā vēstures institūtā esat spiests dot uz ķepas Gerhardam un cik taisās prasīt Straube - tikpat cik Zemītis, vai vairāk.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas