Laika ziņas
Šodien
Apmācies

VARAM aicina LPS izvērtēt savu nostāju saistībā ar pašvaldību informatīvo izdevumu publicēšanu svešvalodā

Ņemot vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdē diskutēto saistībā ar pašvaldību informatīvo izdevumu publicēšanu svešvalodā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts aicina LPS nepieņemt sasteigtus lēmumus un neizteikt paziņojumus, bet gan skrupulozi izvērtēt pausto nostāju.

LETA jau vēstīja, ka LPS priekšsēža Ginta Kaminska (LZS) ieskatā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepamatoti sodījis deputātus, kuri panākuši, ka novada domes laikraksti tiek izdoti arī krievu valodā. Savukārt intervijā Latvijas Radio Kaminskis pauda viedokli, ka pašvaldību izdevumi krievu valodā konkrētās vietās ir vajadzīgi.

Eglīts aģentūrai LETA sacīja, ka ir būtiski ņemt vērā kultūras vērtību saglabāšanas un drošības jomas riskus, kurus Latvijas sabiedrībai rada LPS nostāja. "Mums ir jārūpējas par to, lai iedzīvotājiem ir pilnvērtīga dzīve, proti, lai viņi var piedalīties darba tirgū, sabiedriskajās aktivitātēs un citos sociālos procesos, un to viņi var darīt tad, ja pārzina valsts valodu. Taču LPS mēģina radīt apstākļus, kuros cilvēkiem latviešu valoda nav jāapgūst, un tas nav pieņemami," teica Eglīts.

Viņa ieskatā, pašvaldībām jābūt tikpat atbildīgām par iedzīvotāju integrācijas procesu kā valstij. "Valsts un pašvaldību informatīvajiem materiāliem, tai skaitā drukātajiem materiāliem - avīzēm, viennozīmīgi ir jābūt valsts valodā. Ja pašvaldības teritorijā ir iedzīvotāji, kuriem diemžēl ir grūtības saprast valsts valodu, tad tā ir pašvaldības atbildība par nesekmīgu integrācijas procesa nodrošināšanu. Šis LPS paziņojums kārtējo reizi izceļ pašvaldību vājo gatavību īstenot valstiski atbildīgu politiku. Šāda pašvaldību rīcība ne tikai šķeltu sabiedrību, bet radītu arī iekšēju apdraudējumu," pauda Eglīts.

VARAM norāda, ka tuvākajā laikā LPS tiks aicināta uz tikšanos ar VARAM, lai diskutētu par pašvaldību informatīvo izdevumu sasniedzamajiem mērķiem, auditoriju, kā arī instrumentiem, kurus iespējams izmantot, lai ikvienā pašvaldībā vietvaras sniegtā informācija nonāktu līdz iedzīvotājiem.

Tikmēr Kaminskis aģentūrai LETA skaidroja, ka LPS "nekādā gadījumā neaģitē izdot izdevumus krievu valodā", bet gan mēģina sakārtot sistēmu un saprast, kad un kādos gadījumos pašvaldības drīkst iedzīvotājus informēt svešvalodā.

Tāpat LPS priekšsēdis norādīja, ka lūgumi pēc informācijas svešvalodā ar katru gadu samazinās, bet tādi joprojām ir. "Iedzīvotājs nespēj saņemt informāciju, taču likumā ir noteikts, ka viņiem ir tiesības tādu saņemt. Ir pierobežas pašvaldības, kur gāžas informācija no Krievijas, bet mēs pat nemēģinām ar viņiem komunicēt viņiem saprotamā valodā. Pašvaldībai katrai individuāli ir jāizvērtē, kā rīkoties, kad saņemti pieprasījumi sniegt jelkādu informāciju citā valodā," sacīja Kaminskis, neslēpjot, ka ap šo jautājumu sacelta pārāk liela ažiotāža, jo runa esot tikai par dažu pašvaldību individuālajiem izdevumiem.

Kā ziņots, LPS valdes sēdē otrdien ar KNAB, kā arī Valsts valodas centra (VVC) pārstāvjiem tika runāts par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, jo nesen KNAB sodījis vairāku pašvaldību deputātus par to, ka viņi pašvaldības budžetā atvēlējuši naudu izdevumu izdošanai krieviski.

VVC direktors Māris Baltiņš sacīja, ka pašvaldībai pašai ir jālemj par to, kāda satura informācijai būtu jānokļūst līdz pašvaldību iedzīvotājiem, taču, ņemot vērā, ka valsts valoda ir latviešu, ir pamatoti informāciju svešvalodā sniegt tikai tad, ja kāds to ir pieprasījis. "Pilnīgi nepieņemami ir izdevumi, kuros informācija tiek pasniegta divās valodās, jo tas nerada pareizu izpratni par valodu hierarhiju valstī un neveicina integrāciju. Varbūt šie cilvēki iemācītos latviski un varbūt daļai pat ir pietiekošas zināšanas, taču skaidrs, ka cilvēks labāk lasīs valodā, kuru viņš prot kopš dzimšanas un kurā runā ikdienā, ja viņam tāda iespēja būs," teica Baltiņš.

Savukārt Kaminskis sacīja, ka "mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai visi iedzīvotāji ir vienlīdz labi informēti, taču pagaidām nav skaidrs, kādam šim pieprasījumam jābūt." "Mēs negribam atkal veicināt normatīvisma pieaugumu, tādēļ ir jāizprot, vai šāds pieprasījums var būt mutisks vai arī tas kaut kur jāreģistrē. KNAB un VVC pauda gatavību turpināt šo jautājumu risināt. Tuvākajā laikā aicināsim viņus uz atkārtotu tikšanos," teica Kaminskis.

Tāpat ziņots, ka KNAB piemērojis naudas sodus 35 Latgales pašvaldību deputātiem, kuri bija panākuši, ka novada domes laikraksti tiek izdoti arī krievu valodā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas