Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +11 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 25. septembris
Rauls, Rodrigo

Deputāti pieņem Levita priekšlikumu valstij vairs nefinansēt partijas ar izjukušu frakciju

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas, saskaņā ar Valsts prezidenta Egila Levita rosināto, nosaka, ka nākotnē tiks pārtraukta valsts finansējuma piešķiršana tām partijām, kurām izjukusi Saeimas frakcija.

Levita rosinātās un šodien parlamentā pieņemtās likuma izmaiņas nosaka, ka no nākamās, 14.Saeimas darbības sākuma, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) būs pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.

Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma būtu attiekusies uz partiju "KPV LV", kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet kuras frakcija ir lielā mērā izirusi, tagad apvienojot gan divu partiju, gan partijai vairs nepiederošus deputātus. Ar to nesaistīti KNAB šogad ir pieņēmis lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt šai partijai, kuras nosaukums tagad ir "Par cilvēcīgu Latviju", valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo tā ir pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.

Levits joprojām uzskata, ka valsts budžeta finansējuma būtiskais palielinājums partijām, vienlaikus samazinot iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, ir bijis vajadzīgs un Latvijas demokrātisko valsts iekārtu ilgtermiņā stiprinošs Saeimas lēmums.

Prezidenta ieskatā, tas ir bijis nepieciešams, bet ilgstoši novilcināts politisks lēmums, kas patlaban esot mazinājis būtisku demokrātijas nepilnību Latvijas valsts iekārtā. Levita vērtējumā, paredzot pietiekamu valsts budžeta finansējumu, tikusi mazināta partiju atkarība no privātiem ziedotājiem un "to savtīgām interesēm".

"No valsts budžeta nepietiekami finansētas un līdz ar to no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā ilgtermiņā izmaksā pārāk dārgi," iepriekš pauda Levits.

Prezidents uzsvēra, ka viņš vairākas reizes ir mudinājis diferencēt partijām piešķiramo valsts budžeta finansējumu, paredzot papildu kritērijus, kas stimulētu jēdzīgu partiju darbību un aktivitāti arī starpvēlēšanu periodā. Valsts pirmā persona pauda pārliecību, ka pie šiem jautājumiem agri vai vēlu būs jāatgriežas. Tajā pašā laikā prezidents pauda uzskatu, ka lēmums paredzēt pietiekamu valsts budžeta finansējumu partijām ir bijis pareizs.

Pēc Levita vārdiem, viņš ir rūpīgi sekojis līdzi Politisko organizāciju finansēšanas likuma piemērošanai un regulāri pārrunājis partiju finansēšanas politikas jautājumus ar kompetento institūciju un politisko partiju pārstāvjiem, kā arī šīs jomas lietpratējiem.

Diskusijās, pēc prezidenta paustā, kā nozīmīgs iezīmējies jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķīruma saglabāšanu tādām partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā ir būtiski sarukusi un nespēj vairs pilnvērtīgi īstenot vēlētāju gribu un savu priekšvēlēšanu programmu.

Valsts prezidents iepriekš uzsvēris, ka šodien pieņemtās izmaiņas ir salīdzinoši nelieli grozījumi likumā, ar kuriem tagad noteikts risinājums šai problēmai. 

Grozījumi stāsies spēkā līdz ar nākamās, 14.Saeimas sanākšanu.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē no opozīcijas deputātiem izskanēja bažas, ka šādas izmaiņas pēc kāda laika palielinās partiju valsts finansējuma apjomu. Savukārt eksperti norādīja uz aprēķinu trūkumu šādu izmaiņu veikšanai.

Pieņemtās izmaiņas par sasaisti ar minimālo algu pašlaik nemaina partijām pieejamo finansējumu, jo to koeficienti minimālajai algai atbilst likumā pašlaik noteiktajam finansējuma apjomam, bet nozīmēs finansējuma palielinājumu brīdī, kad tiks celta minimālā alga.

Likumā noteikts, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķirs finansējumu 0,9% no minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi. Tāpat paredzēts piešķirt 0,1% no minimālās algas par katru balsi pašvaldības domes vēlēšanās un 0,1% no minimālās algas par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, piešķirs valsts finansējumu 200 minimālo algu apmērā. Kopējais partijai piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkstēs pārsniegt 1600 minimālās algas.

Komisijas sēdē Pūce un deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) noraidīja kritiku šai iecerei, klāstot, ka šogad minimālās algas celšana nav paredzēta, tāpēc arī partijām šogad finansējuma apmērs nepieaugs. Pūce uzsvēra, ka izmaiņas pašlaik neparedzot izmaiņas regulējumā pēc būtības.

Politiķi gan jau pašlaik spriež par minimālās algas celšanu tuvākajos gados, piemēram, labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) ir izteicies, ka minimālās darba algas apmēra palielināšana varētu notikt 2023.gadā, minimālo algu nosakot 50% apmērā no 2021.gada vidējās bruto darba algas, kas pašlaik nozīmētu tās palielināšanu no 500 līdz aptuveni 640 eiro jeb vismaz par ceturto daļu.

Opozīcijas deputāti Ramona Petraviča, Vjačeslavs Dombrovskis un Uldis Augulis (ZZS) komisijas sēdē norādīja, ka šādi grozījumi nākotnē novedīs pie partijām pieejamā finansējuma palielināšanas, kad tiks paaugstināta minimālā alga.

Petraviča norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī tiek spriests par rekomendācijām minimālās algas palielināšanai, kas nozīmē, ka Latvijā tai vajadzētu pieaugt no pašreizējiem 500 eiro līdz 600 vai 650 eiro. Politiķe pieļāva, ka 2023.gadā minimālā alga varētu tikt palielināta, tāpēc pēc šiem grozījumiem "strauji pieaugs" arī partijām pieejamie līdzekļi. Petraviča uzsvēra, ka šādā gadījumā nākotnē iespējamo papildu pusmiljona vai miljona eiro pieaugumu partijām labāk tomēr būtu atvēlēt, piemēram, sedzot izdevumus par bērniem nepieciešamajām operācijām.

Dombrovskis norādīja, ka līdz ar šiem priekšlikumiem notiek novirzīšanās no Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtā likumprojekta sākotnējā mērķa un šis kļūst par partiju finansējuma palielināšanas likumprojektu. Dombrovskis uzsvēra, ka jāprasa Finanšu ministrijas (FM) atzinumus, kāda būs šādu grozījumu ietekme uz vidēja termiņa valsts budžetu. Politiķis arī norādīja, ka šādu sasaisti varētu noteikt tikai tad, ja arī skolotāju un policistu atalgojums tiktu piesaistīts minimālās algas līmenim.

Augulis uzsvēra, ka par šiem priekšlikumiem nevar tikt lemts sasteigtā režīmā, kuri nav izdiskutēti. Politiķis vairākkārtīgi iepriekš komisijas sēdē aicināja neatbalstīt šos priekšlikumus, jo neesot zināms, vai koalīcija neveiks minimālās algas palielinājumu, lai tomēr palielinātu sev finansējumu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs uzsvēra, ka priekšlikumi ir neizdiskutēti un neizvērtēti.

Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps pauda, ka par šiem priekšlikumiem jāredz, vai tos atbalsta lietpratēji, taču nelielas bažas rada tas, kāda būs likumprojekta gala versija.

Augulis atsaucās uz Plepa teikto, ka Levits grozījumus iesniedzis par citu, šaurāku tēmu un norādīja, ka tā kā nav veikta piedāvāto izmaiņu analīze, tad pagaidām nevajadzētu atbalstīt nedz šos priekšlikumus, nedz arī pašu likumprojektu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve Anna Aļošina konceptuāli pauda atbalstu gan šajos, gan citos priekšlikumos iekļautajai idejai par finansējuma sasaisti ar minimālo vai vidējo algu.

"Providus" vadītāja Iveta Kažoka norādīja, ka pašlaik Saeimai nav iespēja pieņemt atbilstošu lēmumu par šiem priekšlikumiem, jo nav pieejami dati, lai izvērtētu, vai partijas saņem adekvāti finansējumu vai ir pārfinansētas. Tāpat no Kažokas teiktā secināms, ka turpmāk negatīvi varētu tikt ietekmētas diskusijas par minimālās algas palielināšanu, jo turpmāk tās būtu saistītas ar pārmetumiem, ka partijas tādā veidā palielina sev finansējumu.

Kā ziņots, Saeima šodien pieņemot šos likuma grozījumus, pieņēmusi arī Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos grozījumus šajā likumā, kas nosaka, ka no nākamās, 14.Saeimas tiks pārtraukta valsts finansējuma piešķiršana tām partijām, kurām izjukusi Saeimas frakcija.

Viso pilsētām

pari

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas