Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Grāfs Mirskis Minhauzens

Aleksandrs Mirskis (45) ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu lielākais pārsteigums. Drosmīgs desantnieks, lielisks paukotājs, dziedātājs, veiksmīgs uzņēmējs un savu vēlētāju interešu aizstāvis. Izrādās, lielu daļu savu panākumu viņš ir izlielījis un Mirska dzīvesstāstā ir ne viens vien baltais plankums.

Gaisā šāvās salūts, cepās šašliks, ierakstā skaļi dziedāja Alla Pugačova. Zaķusalā uzslietajā teltī Saeimas deputāts Aleksandrs Mirskis tērzēja ar viesiem, no kuriem daļa bija atbraukusi dārgos auto. Blakusesošajā Latvijas Televīzijas ēkā tikko bija beigusies pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu nakts tiešraide. Mirska pārstāvētajam Saskaņas centram bija pamats svinībām. Partijai šīs bijušas līdz šim veiksmīgākās vēlēšanas.

Mirskim, kurš kandidēja Eiroparlamenta vēlēšanās, tobrīd gan iekļūšanu tajā neviens neprognozēja. Mirskis bija viens no tiem, kurus ievieto sarakstā tā pieklājīga garuma nodrošināšanai. Tika pieņemts: ja Saskaņas centram paveiksies un tas tiks pie divām vietām, tās dabūtu saraksta līderis Alfrēds Rubiks un ilgus gadus politikā strādājušais Boriss Cilevičs.

Taču Mirskis ne tikai bija sarīkojis Saskaņas centram oficiālajām vēlēšanu nakts svinībām alternatīvu pasākumu Zaķusalā, viņš arī pirms tam bija izvērsis individuālu priekšvēlēšanu kampaņu. Viens no deputāta pamatīgākajiem ieročiem bija viņam piederošā radiostacija Novoe radio, kuras viļņos Mirskis ne tikai izlikās par teju lielāko darītāju Saskaņas centra Saeimas frakcijā, bet arī pēla viņa nemīlēto Tatjanu Ždanoku (PCTVL). Kritiskus vārdus Mirskis veltīja arī saviem partijas biedriem. Vēl viņš gozējās krieviski iznākošajos glancētajos žurnālos un vēlētājiem Latgalē uz imitētām Saeimas deputāta veidlapām sūtīja vēstules. Tajās viņš uzsvēra, ka Eiroparlamentā nav "gudru" Latvijas deputātu un nu ir pienācis laiks situāciju mainīt.

Vēlēšanu dienā Mirskis saņēma vairāk nekā 53 tūkstošus vēlētāju plusiņu un no septītās vietas sarakstā uzlēca uz otro.

Desantnieks un zemessargs

Ar Mirski satiekamies Saeimas kafejnīcā dienā, kad Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi oficiālos Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātus. Deputāts plati smaida un neslēpj prieku. Viņš atstāj atklāta, draudzīga un enerģiska cilvēka iespaidu. Mirskis, kurš ik pa laikam rīko paša sacerētu dziesmu koncertus, māk iepatikties auditorijai. Taču, kad viņš atbrīvojas, kļūst pavisam cits cilvēks. Žurnālists, kurš daudzus gadus raksta par politiķu privāto dzīvi, stāsta, ka sarunās ar viņu deputāts nemēdzot lūkot pēc izmeklētiem vārdiem: "Pat pie ieslēgta diktofona viņš lieto ļoti rupjus krievu lamuvārdus."

Tieši nepieklājīga izteikšanās par Indijas bruņotajiem spēkiem žurnālā Privātā Dzīve bija viens no iemesliem, kāpēc pirms diviem gadiem pārbaudi sāka Aizsardzības ministrija. Mirskis, būdams zemessargs, bija devies uz pasaules karavīru sporta spēlēm Indijā kā izpletņlēcēju komandas kapteinis. Tur viņš visus pārsteidza ar savu formas tērpu — galvā viņš bija uzlicis vairs neeksistējošās zemessardzes speciālo uzdevumu vienības Vanags bereti. Formas tērpam bija piešūtas paša gatavotas zīmotnes un emblēma — uzraksts angļu valodā, ka viņš ir Saeimas deputāts, un arī uzvārds bija atveidots angliskajā variantā "Mirsky", ne latviski, kā to nosaka reglaments. Tie varētu šķist sīkumi, taču armijā šāds izlēciens uzskatāms par būtisku pārkāpumu un bija vēl viens iemesls pārbaudei. Mirskis arī laikus nebija norēķinājies par komandējuma naudu.

Sākās vairākus mēnešus gara sarakste starp Aizsardzības ministriju un Mirski. Tās laikā noskaidrojās, ka divus gadus Mirskis nav apmeklējis zemessardzes nodarbības, nezina, ka ir notikušas pārmaiņas un viņš ir ieskaitīts citā bataljonā. Mirskis nevarēja nosaukt savus tiešos priekšniekus. Deputāts bija dusmīgs par šādu sīkumainību un vērsās pie toreizējā aizsardzības ministra Vineta Veldres (TP). Kā zemessargam viņam būtu jāievēro subordinācija un jāvēršas pie militārā komandiera, taču viņš uzskatīja, ka, būdams deputāts, var uzrunāt ministru. "Jūs ilgstoši neesat pildījis parakstītā līguma saistības un praktiski esat zaudējis saikni ar Zemessardzi," atbildes vēstulē sacīja Veldre, noraidīdams Mirska sūkstīšanos. Pērn maijā viņš izstājās no zemessardzes. Tas Mirski paglāba no saukšanas pie atbildības par atrašanos interešu konfliktā. Saeimas deputāts nevar būt zemessardzē. To šopavasar atzina arī KNAB. Tā kā likumā noteiktais soda uzlikšanas termiņš bija pagājis, lieta tika izbeigta.

Militārā pieredze sboros


Cilvēkam, kurš lielās ar milzīgu militāro pieredzi, būtu bijis jāzina, ka viņš nav ievērojis reglamentu. Taču brašā desantnieka stāsti par varoņdarbiem armijā saskaņā ar kādas aizsardzības struktūras rīcībā esošajiem dokumentiem neatbilst patiesībai. Lietuvā dzimušais Mirskis pēc Rīgas 68.vidusskolas absolvēšanas iestājās Kauņas Politehniskajā institūtā, kur ieguva rezerves virsnieka pakāpi. Pēc institūta pabeigšanas 1986.gadā viņš tika nosūtīts darbā uz uzņēmumu Komutators. Kā laiku, kad viņš atradies armijā, Mirskis savā autobiogrāfijā norāda 1989.—1990.gadu. Uz SestDienas lūgumu izstāstīt, kur un ko viņš darījis, Mirskis rakstiski atbildēja, ka dienējis "gaisa desantniekos". Lūgts precizēt šo informāciju, viņš aizbildinājās, ka nedrīkst izpaust noslēpumu.

Mirska karaklausības apliecība, ar kuras kopiju iepazinusies SestDiena, stāsta citu stāstu. 1989.gadā Mirskis tiešām dienēja. Taču tās bija 55 dienas tā dēvētajos sboros jeb mācībās. Tās PSRS armijā tika rīkotas regulāri, it īpaši augstskolā militāro pakāpi dabūjušiem rezerves virsniekiem. Sboros Mirskis bija ieskaitīts radioaktīvās un ķīmiskās aizsardzības vienībā. "Regulārajā armijā viņš nav bijis nevienu dienu," par Mirski saka aizsardzības struktūru darbinieks, kurš pārzina viņa biogrāfiju.

Stāsti par militāro karjeru un izdarības Indijā nav vienīgie gadījumi, kad Mirskis sakaitinājis militāristus. 2001.gadā viņš piedalījās armijnieku sporta spēlēs Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī, kur stādījās priekšā kā pulkvedis. Pērn viņš devās uz Krievijas atbalstīto Gruzijas teritoriju Dienvidosetiju. Tur viņš uzturējās Latvijas armijas lauka formā.

Zemessardze ir vienīgā militārā struktūra, kurā Mirskis pabijis ilgāku laiku. Jau Lietuvas studiju laikā viņš bija aizrāvies ar izpletņlēkšanu, tāpēc iestājās Vanagā. 90.gadu sākums un vidus bija laiks, kad Vanags nodarbojās ar bandītu ķeršanu, tāpēc vienībā mēdza iefiltrēties ar noziedzīgo pasauli saistītas personas, kas tādējādi varēja piekļūt informācijai un novērst iespējamo tiesībsargu vēršanos pret tām. Vanagā Mirskis iepazinās ar vēlāk bēdīgi slaveno drošībnieku Edgaru Gulbi, kuram tagad izvirzīta virkne apsūdzību, tai skaitā par iespējamo līdzdalību VID ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumā.

Mirskis, mēģinādams panākt Gulbja atbrīvošanu, vērsās pie vairākiem politiķiem. Viņš stāstīja, ka abi dienējuši Afganistānā. Pēc laika izrādījās, ka Gulbis ir safabricējis stāstu par dienestu Afganistānā. SestDienas lūgts paskaidrot, kur iepazinies ar Gulbi, Mirskis atbild, ka tas bijis Vanagā: "Es redzēju, kā Gulbis atmīnēja bērnudārzus, skolas, tādēļ es viņu zināju tikai no labās puses."

Slīgst parādos, pārdod īpašumus


Laikā, kad viņš iepazinās ar Gulbi, tāda Mirska gan nebija. Viņa vārds bija Aleksandrs Vinckovičs. Pie mātes dzimtas — Mirsku — uzvārda viņš oficiāli tika 2001.gadā. Arī par to deputātam ir leģenda. Visi Mirski nākot no poļu grāfu un karaļu dzimtas, viņš savulaik stāstīja avīzei Latgales Laiks. Mirsku pils atrodas tagadējā Baltkrievijas teritorijā. Tās apmeklējumā viņš ieraudzījis grāfa Mirska portretu un pamanījis līdzību ar saviem radiem. Tagad Mirskim patīk stāstīt, ka māte Esfira ir ebrejiete. Padomju laikos viņš no savas ebreju izcelsmes vairījās. Jau minētajā karaklausības apliecībā ailītē "tautība" rakstīts: polis.

Tieši pensionētajai skolotājai Esfirai Mirskai kopā ar kādu Gaļinu Teilāni pieder zeme Zaķusalā, uz kuras atrodas dzeltens divstāvu nams. Tajā izvietots Novoe radio un citas ar Mirsku vārdu saistītas firmas. Toreizējais celtniecības uzņēmuma vadītājs savu pirmo biroju noīrēja lielajā televīzijas mājā, atminas bijušais LTV ģenerāldirektors Olafs Pulks. Pēc tam Mirskis pārcēlās uz blakus namu. Uzņēmējs kā mātes pilnvarotā persona uzstāj uz tā pirmpirkuma tiesībām. Valsts īpašumā esošo ēku Ministru kabinets nolēma pārdot pirms mēneša. Mirska palīdze Anita Laizāne atteicās no komentāriem par Mirska nākotnes nodomiem saistībā ar šo ēku.

Tos gan varētu apgrūtināt ne īpaši spožā finanšu situācija, kurā nonācis Mirskis. Uzņēmuma Baltijas projektu birojs (BPB) mājaslapa vēsta, ka tiek pārdots dzīvoklis un mājas, kurus kā savu dzīvesvietu vai īpašumu gan agrāk, gan tagad norādījis Mirskis. To vidū ir torņiem rotāts nams Mārupē, dzīvoklis Vienības gatvē Rīgā un kotedža Jūrmalā. Arī Mirska līdz galam nepabeigtais megaprojekts Jūrmalā — Villa Krāslava. Pēdējo BPB gatavs pārdot gan visu kopā, gan pa daļām. Laizāne stāsta, ka Mirskis pārdod īpašumus, kas viņam nav vajadzīgi, jo "Aleksandram ir kur dzīvot".

Par sarežģījumiem uzņēmējdarbībā liecina arī Mirska pērnā amatpersonas deklarācija — tajā uzrādītās parādsaistības sasniedz 2,7 miljonus eiro. Viņš pats uzskata, ka to nevar dēvēt par parādu — tas esot kredīts, kas nodrošināts ar nekustamajiem īpašumiem. Savukārt 100 000 latu turēšanu zeķē viņš skaidro ar neuzticēšanos bankām un Latvijas valdībai.

To, ka Saeimas deputāts sevi distancē no šīs valsts, pamanījis arī kāds Rīgas domes deputāts: "Satiku viņu uz ielas, viņš saka: esmu tajā jūsu Saeimā tā noguris. Es teicu, bet tā taču ir arī tava Saeima!"

Mirska palīdze Laizāne, kura viņa rakstiskās atbildes sūta no BPB epasta, apgalvo, ka Mirskim ar Zaķusalas dzeltenajā namā adresi uzrādījušo Baltijas projektu biroju neesot nekādas saistības. Aplūkojot organizācijas amatpersonas un īpašniekus, redzams, ka pati Laizāne ir BPB valdes priekšsēdētāja. Uzņēmumā strādājusi arī Mirska bijusī sieva Natālija un cita palīdze Anita Vandiševa. Ar pēdējo Mirskis apmeklēja kādu semināru Briselē. Oficiālo pasākumu laikā viņš un palīdze klaiņoja pa pilsētu.

Arī Mirska dzīvesbiedres interesē politika. Natālija Mirska ir ievēlēta Rīgas domē, savukārt Jūrmalas domē neizdevās iekļūt tagadējai sievai Tatjanai Kuvarinai-Mirskai, kura strādā Parex bankā.

Nojaušams, ka privāti lielas naudas summas Mirskis tērē par spēkratiem. Viņam ir liela Otrā pasaules kara laika mašīnu un motociklu kolekcija. Ikdienā viņš pārvietojas ar dārgām apvidus automašīnām. Kādu laiku viņa auto numura zīmi rotāja uzraksts Leader (Līderis).

Mirska aktivitātes regulāri apraksta portāls Kompromat.lv. Portāls pat sastādījis visbiežāk "ķidāto" personu topu — tajā Mirskis ir kopā ar Vladimiru Vaškevicu, Pareksa bankas bijušo valdes priekšsēdētāju Valēriju Karginu, ekspremjeru Andri Šķēli un Ventspils naftinieku Oļegu Stepanovu.

Strādās ES komisāra birojā

Ja tic priekšvēlēšanu reklāmām, Mirskis bijis viens no aktīvākajiem parlamentāriešiem. Realitāte ir cita. "Viņš nenāk uz komisijas sēdēm, esmu par to regulāri sūdzējies viņa frakcijā," saka Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP). Tajos retajos gadījumos, kad viņš nācis klajā ar likumdošanas iecerēm, pārējie tās nav ņēmuši nopietni. Mirskis, piemēram, rosinājis ļaut deputātiem, kas to vēlas, piešķirt militāro pakāpi. Turklāt ilgu laiku Mirskim nebija pielaides valsts noslēpumam, un tas traucēja pilnvērtīgi piedalīties komisijas darbā. Tagad tā ir piešķirta, atzīst Satversmes aizsardzības birojs.

Īpaši draudzīgas attiecības Mirskim bijušas ar deputāti Lindu Mūrnieci (JL). Abiem bija kopīgas intereses — aizsardzība, skaidro tagadējā iekšlietu ministre. Citas deputātes kādā 8.martā dāvanā saņēma puķes un dziedātāja albumu, Mūrniece tika arī pie zelta piekariņa. Iespējams, Mirskim imponēja tas, ka Mūrniece ir bijusī aizsardzības ministre, kurai ir plaša pazīšanās iekšlietu struktūrās. Vajadzības gadījumā viņa varētu izlīdzēt. Būt draugos ar ietekmīgiem cilvēkiem viņam patīk. Taču ar Mūrnieci draudzība pajuka, kad deputāte atteicās palīdzēt Gulbja lietā. "Ļoti pašpārliecināts un paštaisns. Viņu interesē viņš pats un viss, kas viņu izdaiļo vai izceļ. Prot aizstāvēt tos, ko uzskata par savējiem, bet īpaši nerēķinās ar viņu viedokli," saka Mūrniece.

Mirska partijas biedri viņu vērtē klaji negatīvi, taču retais to gatavs teikt atklāti. "Mums pret viņu ir monolīta attieksme," saka viens no partijas līderiem, savilkdams seju mākslotā smaidā. Viņus visvairāk sadusmo Mirska kritika pret pašu biedriem kampaņas laikā, kā arī izlikšanās par lielu darītāju. "Īsi sakot, tolka no viņa nav nekāda," saka cita partijā ietekmīga persona. Nojaušams, ka partija patiesībā priecājas par Mirska ievēlēšanu Eiroparlamentā — būs retāk Rīgā.

Neviens īsti nevar atminēties, kā Mirskis nokļuva Saskaņas centrā. Frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka dziedātāju ieteikuši Andrejs Klementjevs, Nils Ušakovs un Vitālijs Orlovs. Ušakovs atminējās, ka Mirskis ienācis apvienībā laikā, kad tika meklētas pazīstamas sejas. Klementjevs no komentāriem atturējās. Uzņēmējs Orlovs, kuru Mirskis min kā vienu no saviem draugiem, kas uzaicināja stāties partijā, notikumus atminas atšķirīgi. Viņš nekad nevienu nav aicinājis stāties partijā, un arī šoreiz ar lūgumu atbalstīt pie viņa vērsies Mirskis pats. Par draugiem Orlovs saucot savus skolas un studiju gadu draugus. Ar Mirski viņu saistot politika.

Saskaņas centrs nav pirmais politiskais spēks, kurā iesaistījies Mirskis. Pirms tam bija sociāldemokrāti, taču arī LSDSP neviens nevarēja precīzi pateikt, kā toreizējais uzņēmējs te nokļuvis. "Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas ienāca, kad sociāldemokrāti bija lieli un iezīmēja sevi kā potenciālos uzvarētājus. Kad mūsu ietekme pazuda, pazuda arī šis cilvēks," saka viens no LSDSP līderiem Jānis Dinevičs. Mirskis kādu brīdi bija Rīgas mēra Gundara Bojāra ārštata padomnieks minoritāšu jautājumos. Bojārs pieņem, ka Mirskis, kuram tolaik jau bija celtniecības bizness Daugavpilī, partijā ienācis caur šīs pilsētas sociāldemokrātiem. Par mazākumtautību jautājumiem Mirskis īpaši neinteresējās. Viņš iesaistījās sakaru dibināšanā ar Baltkrievijas pilsētām, piemēram, par jaunu trolejbusu piegādi. Praktiska rezultāta gan nebija.

Uz latviešu elektorātu orientēto partiju politiķi neslēpj prieku par Mirska ievēlēšanu Eiropas Parlamentā. Citādi būtu, ja Parlamentā būtu ievēlēts ES lietas pārzinošais Cilevičs, kurš varētu daudz prasmīgāk runāt par krievvalodīgo stāvokli. Mirskis, visticamāk, pievienosies Eiroparlamenta dīvaiņu — modeļu, dziedātāju un politisko radikāļu — pulciņam. Arī ar saziņu viņam varētu būt problēmas — Mirskis pārzina tikai krievu, latviešu un lietuviešu valodu.

Vēl Mirskim būs jāsaprot, kur īsti viņš ir ievēlēts. Pēc mana jautājuma, ko deputāts grasās darīt Eiropas Parlamentā, viņš ietur pauzi un saka: "Tur ir tas… kā viņu sauca? Komisārs, ja?"

Pamāju ar galvu, gaidot, kas sekos tālāk.

"Viņiem tur tas komisariāts vai kā viņu sauc…"

Precizēju, ka to dēvē par komisāra biroju. Deputāts priecīgi saka: "Tur es varētu strādāt! Par enerģētiku."

Kad vēlāk atstāstu šo sarunu vienam no Saskaņas centra līderiem, viņš nav izbrīnīts. Mirskis uzskatot, ka enerģētikas komisārs Andris Piebalgs ir Eiropas Parlamenta deputāts.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 658

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas