Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pagaidām atsauc priekšlikumu par 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai

Partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) atsaukusi pašas rosināto likumprojektu par restitūciju Latvijas ebreju kopienai saistībā ar holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu, kas paredzēja izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā. AP līderis Daniels Pavļuts uzsvēra, ka likumprojekts atsaukts, ņemot vērā deputātu iebildumus par to, ka nav notikušas diskusijas par iniciatīvu.

Politiķis skaidroja, ka koalīcijas partneri ir pauduši, ka šis jautājums nav līdz galam izdiskutēts un ka nepieciešama turpmākā tā apspriešana. Pavļuts aicināja kopīgi strādāt, lai nākotnē šim jautājumam rastu paliekošu risinājumu.

Politiķis akcentēja, ka ir skaidrs, ka šī tēma būs jārisina un ka tā neatrisināsies pati no sevis. Pavļuts izteicās, ka tas ir politiskās līderības jautājums.

Politiskā spēka piedāvājums paredzēja šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021. gada un pabeidzot 2030. gadā. Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Kā teikts ierosinājuma pamatojumā, šīs "iniciatīvas mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā".

Tāpat likumprojektā bija paredzēts noteikt, ka šis atlīdzinājums būtu galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiktu izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

Sagatavotajā dokumentā pausts, ka kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir ap 47,8 miljoniem eiro. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, labas gribas atlīdzinājuma apjoms tika rosināts 40 miljoni eiro.

Koalīcijas partijām šajā jautājumā bija atšķirīgas nostājas, taču tas bija atrunāts jau valdības veidošanas laikā, koalīcijas partiju sadarbības līgumā iekļaujot punktu, ka partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi vairākos jautājumos, tajā skaitā par holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju.

Latvijas ebreju kopiena vēl pirms priekšlikuma publiskošanas izplatīja paziņojumu, kurā uzslavēja ieceri. "Ņemot vērā, ka Saeimas deputātu grupa koalīcijas partneriem ir iesniegusi izskatīšanai restitūcijas likumdošanas iniciatīvu, kas paredz atlīdzinājumu ebreju kopienai par tiem Latvijas okupācijas laikā atņemtajiem īpašumiem, kuru īpašnieki un mantinieki tika iznīcināti holokausta traģēdijā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome izsaka pateicību un gandarījumu par šādas iniciatīvas virzīšanu," teikts organizācijas paziņojumā.

"Šis restitūcijas atlīdzinājums ir vēsturiskā taisnīguma jautājums, kuram ebreju kopienai ir nenovērtējama morāla nozīme. Mūsu kopienas vārdā vēlos no sirds pateikties Saeimas deputātiem par šo likumdošanas iniciatīvu un ceram uz Saeimas atbalstu. Šis likums ir vajadzīgs, lai Latvijā uz visiem laikiem aizvērtu šo vēsturiskās netaisnības lappusi," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.



Viņš atgādināja, ka šāda atlīdzinājuma iniciatīva ir bijusi Latvijas sabiedriskajā dienaskārtībā jau ilgāku laiku un "līdz ar šādu iniciatīvu Latvija vai Latvijas iedzīvotāji nekādā veidā netiek atzīti par atbildīgiem holokausta noziegumos - Latvija Otrā pasaules kara laikā bija okupēta un nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus neatkarīgi no nacionalitātes".

Kā ziņots, 2016. gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.

Top komentāri

Edvins Eglitis
Vairakas bezjedzibas saja jautajuma. Latviesi nekad nedot siem cilvekiem labdaribas ziedojumus nemot vera ebreju tiesu un neparprotamu atbildibu par genosidu pet latviesiem sakot no 1940. gada. Kas ir sie cilveki kuri autori un ari atbalsta ziedojumus ebrejiem? Ja Bordans, Pavljuts, Pabriks u.c. AP biedri ir ebreji tad viniem uzzreiz jaatdzistas, citadi vini r slepeni agenti kuri darbojas ebreju intreses. Ierosinu starptautisku konference par holokaust. Lidz sim ta ir aizligta tema, ir ka vieniem kaut kas ko slept. Kas par to maksas? Atnemsiet pedagiem algas? Si nauda nepieder Saeimai, vai valdibai , ta ir Latvijas iedzivotaja nauda. Valsts Kase nav Attistibas/Par! privata krajkasite lai ziedot ebreju labdaribai. Ja sis bledigais likumprojekts ies uz prieksu, obligati jabut tautas REFERENDUM saja jautajuma. jo Latvijas iedzivotaji maksas, nevis Pavlljuts, Bordans Pabriks vai citi crypto ebreji Latvijas valdiba
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ušakovs varētu atgriezties(41)

Rīgas domes (RD) deputātiem turpinot iesaistīties politiskās kaislībās, izvirzot savstarpējas neizpildāmas prasības un nespējot amatā apstiprināt domes priekšsēdētāju, tiktu dota zaļā gaisma iesp...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas