Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +10 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 9. maijs
Klāvs, Einārs, Ervīns

Parex: gada laikā, kopš valsts pārņēmusi banku, stabilizējušies finanšu rādītāji

Kopš 2008. gada 8.novembra, kad Latvijas valsts kļuva par galveno bankas akcionāru, ir veikti būtiski bankas darbības uzlabojumi, tai skaitā pārtraukts depozītu aizplūdums un stabilizēts noguldījumu apjoms, uzlaboti likviditātes rādītāji, piesaistīti jauni klienti un izstrādāti inovatīvi produkti, savā paziņojumā uzsver _Parex banka. _Tiesa, gada laikā valsts tā arī nav atrisinājusi problemātisko un sabiedrības kritizēto jautājumu par iepriekšējo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka un viņu tuvinieku noguldījumu procentu maksājumus.

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par Parex pārņemšanu teikts, ka bijušajiem akcionāriem tiešie un netieši noguldījumi Parex bankā veido 14 miljonus katram, bet procentu maksājumos viņi vidēji mēnesī saņem 380 000 latu. Iepriekš Saeimā bija iesniegti likuma grozījumi, kas liegtu saņemt peļņu no procentiem, bet tie neguva parlamentāriešu atbalstu.

Bankas likviditātes rādītājs 2008.gada nogalē bija 30%, savukārt šī gada oktobrī - 42%. Valsts kasei par noguldītajiem depozītiem, kā arī Privatizācijas aģentūrai par saņemto subordinēto aizdevumu procentu maksājumos ir izmaksāti 41,7 miljoni latu. Gada laikā izstrādāti un klientiem piedāvāti vairāki jauni noguldījumu produkti.

Parex bankas
valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis norāda, ka banka sasniegusi stabilitāti un ar panākumiem strādā pie jaunu klientu piesaistes, un jaunu produktu izstrādes. "Šis gads ir pierādījis, cik mūsu klienti ir bankai lojāli – to apliecina noguldījumu apjoma rādītāji, turklāt šogad esam piesaistījuši būtisku skaitu jaunu klientu un finanšu rādītāju stabilitāte nodrošina labvēlīgāku vidi stratēģiskā investora piesaistei. Šis ir bijis smagu lēmumu gads, tomēr rezultāts ir panākts, jo šobrīd kopējā Latvijas banku sektorā Parex bankas finanšu rādītāju ziņā ne ar ko neatšķiras no citām bankām,” teic N. Melngailis.

Viņš uzskata, ka būtiskākie notikumi, lai uzlabotu bankas finanšu rādītājus, bija šī gada martā veiksmīgi panāktā vienošanās par sindicēto kredītu restrukturizāciju un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piesaiste, kas bankai sniegusi papildu stabilitāti un izaugsmes perspektīvas.

Gada laikā ir veikts vērienīgs darbs izdevumu optimizācijā - būtiski samazinātas administratīvās izmaksas, tai skaitā: par 30% samazinātas personāla izmaksas; komandējumu izdevumi samazināti par 93%; reklāmas, mārketinga un reprezentācijas izdevumi par 85%; transporta izdevumi par 68%; kancelejas izdevumi par 61%; sakaru izdevumi par 28%.

Nozīmīgs darbs ieguldīts arī biznesa sakārtošanā, sadalot to trīs galvenajos virzienos – privātpersonu apkalpošana, korporatīvo klientu apkalpošana, un privāta kapitāla pārvalde, nosakot prioritāros attīstības mērķus. Izstrādāts un Eiropas Komisijā iesniegts bankas restrukturizācijas plāns.

Tikmēr banka ir aizvien tuvāk tās pārdošanai - sākts darbs pie Parex bankas sadalīšanas tā sauktajā sliktajā un labajā, kā arī sadalot Parex piederošos vietējos un ārvalstu aktīvus. Par to, ka nepieciešama bankas restrukturizācija, valdība lēmusi, jo secināts, ka nav pircēju intereses par nesadalītas Parex bankas pirkšanu. Iepriekš N. Melngailis atteicās prognozēt, kad tieši banku pārdos, taču sacīja, ka par Parex pirkšanu interesējas investīciju fondi. Aktuāls arī ir jautājums par Parex konsultantu Nomura International -  pēdējā valdības sēdē tika iesniegts lēmumprojekts, kas paredzēja līgumu ar konsultantiem lauzt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Politiķi aizvien nevar iziet no savas orbītas

Par valsts uzdevumiem ekonomikas sekmēšanā un joprojām milzīgo birokrātijas slogu Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas