Partiju piedāvājumos maz runāts par valsts ieņēmumu papildināšanu

Solīts makā nekrīt

Reāliem budžeta veidošanas jautājumiem savās programmās pieskārušās ļoti nedaudz partiju, Dienai atzīst uzrunātie eksperti. "Pārējās visas ir tik "apaļas"! Viņi saka – mēs medicīnai dosim tik, izglītībai tik, nodokļus atlaidīsim tik, bet ir viens ļoti praktisks jautājums – no kurienes jūs ņemsiet naudu? Atbilde faktiski ir ļoti retās programmās, un diskusiju līmenis diemžēl ir ļoti zems," Dienai atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Viņš arī pauž pārliecību, ka Latvijā nav "īstu partiju" – tās drīzāk esot dažādu ekonomikas grupējumu apvienības. Pēc eksperta domām, partijā vajadzētu būt ne mazāk kā 5000 biedru, savukārt to līdzekļiem jābūt balstītiem tikai uz biedru naudām un valsts finansējumu. "Šobrīd mūsu partijām vienkārši pietrūkst intelektuālās kapacitātes," komentējot partiju priekšvēlēšanu solījumus, saka Rostovskis. Tādējādi partijām arī neesot savas ideoloģijas. "Pirms vēlēšanām daudzi skraida apkārt ar izstieptu roku, lai viņi vispār varētu piedalīties vēlēšanās," viņš saka.

Patlaban aptuveni 90% no kopējās nodokļu masas Latvijā maksājot apmēram 5000 uzņēmumu, bet LRTK pārstāvis uzskata, ka to skaitam jābūt lielākam. To varot panākt, izveidojot konkurētspējīgāku biznesa vidi. Savukārt tam nepieciešams mazāks nodokļu slogs, mazāk birokrātijas, kā arī jādara viss, lai iedzīvotājiem būtu vairāk brīvo finanšu līdzekļu. "Cilvēki brauc prom no Latvijas pamatā viena iemesla dēļ – ārzemēs viņi var uz rokas nopelnīt vairāk. Tas nozīmē, ka darbaspēka nodoklis ir jāmazina. Nauda ir jāatstāj cilvēkiem. Savukārt valdības galā nauda ir jāizlieto daudz gudrāk. Nevajag tērēt nemākulīgi. Valsts naudu izkleķerē," vērtē Rostovskis.