Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +12 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 5. oktobris
Amālija, Amēlija

Partiju reitingi nav kritērijs

2021. gadā, pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, 10 politiskās partijas saņems valsts budžeta finansējumu vairāk nekā četrarpus miljonu eiro apmērā. Visdāsnāko finansējumu saņems partijas Saskaņa, KPV LV un Jaunā konservatīvā partija, kuras ieguva visvairāk vēlētāju balsu pēdējās Saeimas vēlēšanās.

Jāatgādina, ka par valsts naudas piešķīruma būtisku palielinājumu politiskajām partijām tika panākta vienošanās 2019. gadā, un tā stājās spēkā šogad. Līdz tam Latvijā tas bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. 


KNAB atturīgs

Pieņemot likuma grozījumus, gan valsts prezidenta Egila Levita, gan KNAB un Saeimas, gan politologu un konstitucionālo tiesību ekspertu nostāja bija vienprātīga: valsts finansējuma palielināšana partijām, kas iet roku rokā ar stingrākiem ierobežojumiem privātajiem ziedotājiem, ir nozīmīgs solis demokrātijas stiprināšanā un privāto sponsoru lomas mazināšanā Latvijas politikā. 

Finansējuma piešķiršanas vienīgais kritērijs četrus gadus, laikā starp valsts un pašvaldību vēlēšanām, ir tajās iegūto vēlētāju balsu skaits. Tas ir radījis zināmu sabiedrības neizpratni, jo, piemēram, partijas KPV LV gadījumā, lai arī tā 2018. gada Saeimas vēlēšanās ieguva otro lielāko balsu skaitu, tomēr jau gadu pēc tām partijas reitings nokritās krietni zem 5% sliekšņa. Lai arī oktobrī, pēc SKDS datiem, šo partiju būtu gatavi atbalstīt vien 1,9% vēlētāju, tomēr, pastāvot līdzšinējam valsts finansējuma piešķiršanas kritērijam, nākamgad tā saņems vairāk nekā pusmiljonu eiro nodokļu maksātāju naudas. 

Arī Valsts prezidents Egils Levits ir izteicies, ka ir jābūt vēl citiem kritērijiem, piemēram, jāņem vērā partiju reitingi. Politisko partiju finanšu uzraugs KNAB, taujāts par iespējamām izmaiņām politisko partiju finansēšanā, norāda: ''Šobrīd ir pāragri runāt par iespējamiem partiju finansēšanas regulējuma ieguvumiem, trūkumiem vai nepieciešamajiem uzlabojumiem, jo izmaiņas attiecībā uz valsts budžeta finansējumu un tā izlietojumu stājušās spēkā šā gada 1. janvārī. Vēl nav noslēdzies pilns gads kopš šiem grozījumiem, kuru ietekmi iespējams izmērīt tikai ilgtermiņā un pēc padziļinātas partiju tēriņu analīzes.''

KNAB arī norāda, ka ir iepazinies ar publiski izskanējušajām gan Valsts prezidenta, gan citu pušu iniciatīvām par izmaiņām normatīvajā regulējumā. Tomēr, pirms nav veikta padziļināta analīze par esošā partiju finansēšanas modeļa darbību, KNAB atturas no izskanējušo iniciatīvu komentēšanas.

Jānorāda, ka nākamā gada 5. jūnijā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, un KNAB pēc šīm vēlēšanām pārrēķinās, cik liels finansējums turpmāk piešķirams politiskajām partijām un to apvienībām.


Strīdīgie kritēriji

Tikmēr socioloģisko pētījumu firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš kategoriski iebilst pret partiju reitingu izmantošanu kā kritēriju valsts naudas piešķiršanai. Ja tā notiktu, tad, iespējams, būtu jāveic publiskais iepirkums par to, kurš uzņēmums oficiāli šos reitingus mērīs, un monopola apstākļos, kad tie tieši ietekmēs finansējuma piešķiršanu, Kaktiņš norāda uz augstiem korupcijas riskiem. Savukārt, ja šāds iepirkums netiks veikts un reitingus veiks visi, kas to vēlas, un tie būs pietiekami atšķirīgi, tad neizbēgamas ir partiju rosinātas tiesvedības. Pret reitingu kā kritēriju izmantošanu iebilst arī domnīcas Providus vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka, kura teic, ka šādas prakses nav nevienā Eiropas Savienības valstī.

Taujāts par citiem iespējamiem kritērijiem, Kaktiņš teic, ka, viņaprāt, partijas vispār nebūtu jāfinansē no valsts budžeta, jo demokrātijā pilsoņa brīvība nozīmē iespēju iestāties par tām politiskajam idejām un partijām, tostarp ar ziedojumu starpniecību, kuras tam ir tuvas.

Pēc sociologa domām, nebūtu ierobežojamas indivīda tiesības ziedot tik, cik viņš vēlas.

Īpaši tādēļ, ka saskaņā ar Kaktiņa teikto nav tiešas korelācijas starp priekšvēlēšanu kampaņā ieguldīto naudu un vēlēšanu rezultātiem. 

Tam noteikti nepiekrīt Stafecka, kura uzsver, ka partiju sponsoru ietekmes mazināšana nāk par labu demokrātijai, nedodot priekšrocības turīgākajiem. Taču, runājot par citiem kritērijiem valsts naudas piešķiršanai, izņemot iegūto balsu skaitu vēlēšanās, politoloģe teic, ka tādus ir ļoti sarežģīti gan noteikt, gan pēc tam izmērīt. Viņasprāt, šā brīža atsevišķais gadījums ar partiju KPV LV nav uzskatāms par pamatu, lai mainītu esošo regulējumu. Jāpiebilst, ka, arī aplūkojot kritērijus valsts naudas piešķīrumam citās Eiropas Savienības valstīs, par pamatu tiek ņemts tieši vēlēšanās iegūtais balsu skaits. 


Modeli var uzlabot

Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps gan uzskata, ka šādus kritērijus iespējams atrast, lai mērītu partijas ''jēdzīgu darbību''. Viņš domā, ka līdztekus partiju reitingiem varētu tikt izmantoti tādi rādītāji kā tas, vai partijām ir reģionālās nodaļas, vai ir jaunatnes organizācijas, tāpat arī aktīvo biedru skaits, kuri maksā biedra naudas. Proti, eksperts uzskata, ka arī starplaikā starp vēlēšanām būtu iespējams mērīt, kāda ir partijas pārstāvniecība. Demokrātijā politiskas partijas uzdevums ir būt nevis šauram interešu klubam, bet savu vēlētāju pārstāvim, tādējādi veicinot politiskās līdzdalības procesus. 

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), atbildot, vai deputāti, kas ir tieši ieinteresētās personas, būtu gatavi pārskatīt esošo regulējumu, atbild ļoti diplomātiski: ''Pirms gada pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ir vērtējami pozitīvi. Jaunais modelis, pirmkārt, novērš partiju atkarību no dažiem bagātajiem sponsoriem un šo sponsoru ietekmes uz lēmumu pieņemšanu. Otrkārt, tas padara caurspīdīgāku un labāk kontrolējamu šī finansējuma izlietojumu, un, treškārt, tas mazina politisko sadrumstalotību, jo veicina to partiju attīstību, kas spēj pārvarēt 2% barjeru Saeimas vēlēšanās. Pašreizējā partiju finansēšanas kārtība arī stiprina mūsu demokrātijas politisko procesu un pielīdzina Latviju citu Eiropas valstu modelim. Jauno partiju finansēšanas modeli, protams, vēl var uzlabot. Var diskutēt par to, lai tas nekavētu partiju attīstības procesu, kā arī par finansējuma izlietošanas kontroli.'' 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas