Atšķirībā no Saeimas deputātiem, kuri ievēlēšanas gadījumā par pašvaldības deputātu zaudēs Saeimas deputāta mandātu, ministriju parlamentārajiem sekretāriem šāds liktenis nedraud līdz ar pagājušā gada rudenī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, dodot iespēju parlamentārajiem sekretāriem ievēlēšanas gadījumā pašvaldības deputāta amatā, to savienot ar pašreizējo amatu, tostarp arī saņemot atalgojumu par abiem.
Portāls lasi.lv savā pētījumā secinājis - ja par deputāti tiks ievēlēta, piemēram, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, kura balotējas Jaunās Vienotības (JV) sadarbības partijas Kuldīgas novadam sarakstā (deputāta kandidātam attiecīgajā pašvaldībā ir jābūt deklarētam vismaz pēdējos desmit mēnešus vai arī jābūt tur nekustamajam īpašumam), tad viņai no Rīgas būs jādodas uz domes un komitejas sēdēm šajā Kurzemes pilsētā.
Savukārt, ja par deputātu ievēlēs Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Upenieku (JV), tad viņš šādā pašā uzdevumā brauks uz Valmieras pašvaldību. Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa (JV) ievēlēšanas gadījumā pārstāvēs Ogres novada pašvaldību, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS) – Jelgavas novadu, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (Progresīvie) ir pirmais saraksta numurs Ādažu novadā. Tā ir tikai daļa no personu saraksta, kas pretendē uz diviem amatiem, bet tajā ir iekļauti visu koalīcijas partiju pārstāvji.
Portāls arī norāda – pašreiz parlamentāro sekretāru alga ir 6804 eiro, Rīgas domes deputāta alga – 2103 eiro, savukārt valstpilsētu pašvaldībās - atkarībā no iedzīvotāju skaita svārstās no 1856 eiro līdz 1979 eiro.
Gan plaši, gan ļoti lakoniski
Diena pēc nejaušības principa izvēlējās četrus parlamentāros sekretārus, kuri kandidē pašvaldību vēlēšanās – Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri Laumu Paegļkalnu (JV), Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Artjomu Uršuļski (JV), Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Kristu Berganu – Berģi (ZZS) un Veselības ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Kļaviņu (JV), kuriem uzdeva identiskus jautājumus par viņu motivāciju kandidēt vietvaru vēlēšanās, to, vai ievēlēšanās gadījumā saglabās tikai vienu vai abus amatus un attiecīgi divus atalgojumus, kā saredz iespēju amatu apvienošanas gadījumā kvalitatīvi un pilnvērtīgi pildīt abu šo amatu pienākumus, kā arī to, kā rīkosies situācijās, ja gadījumā kādu jautājumu kontekstā nonāks iespējama interešu konflikta situācijā. Tāpat Diena viņiem jautāja – ja gadījumā tiks izdarīta izvēle par labu darbam tikai pašvaldībā, vai kandidātu nebaida būtisks atalgojuma kritums.
Vislakoniskākās atbildes sniedza L. Paegļkalna, kura iepriekš bijusi arī AT tiesnese, koncentrēti sniedzot vienotu atbildi uz visiem četriem jautājumiem. Pārējie aptaujātie sniedza plašākas atbildes, konkrēti atbildot uz uzdoto jautājumu
Kalpos sabiedrības labā
“Manas izvēles kandidēt Rīgas pašvaldības vēlēšanās pamatā ir patriotisms un vēlme veidot atbildīgu, drošu un eiropeisku politiku galvaspilsētā. Tāpat es vēlos turpināt manas mammas Veltas Čebotarenokas, kura bija viena no redzamākajām Latvijas Tautas frontes politiķēm un balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, iesākto darbu mūsu iedzīvotāju labā.
Manam lēmumam nav nekādas saistības ar dubulto atalgojumu, kas turklāt sākotnējā redakcijā nebija paredzēta. Es neatbalstu dubulto atalgojumu. Ja tikšu ievēlēta, lemšu par atteikšanos no otrās algas vai tās ziedošanu.
Gan Rīgas pašvaldības vēlēšanās, gan Tieslietu ministrijā pārstāvu vienu un to pašu politisko spēku – JV. Līdz ar to neredzu kādus ideoloģiskus šķēršļus. Tomēr jautājumos, kuros varētu būt interešu konflikts, plānoju atturēties no balsojuma,” norāda L. Paegļkalna.
D. Kļaviņa savu izvēli kandidēt Ogres novadā skaidro ar ciešu personisko saistību ar konkrēto pašvaldību: “Esmu dzimusi Ogrē, tur augusi, izglītojusies, sākusi un veidojusi savu profesionālo karjeru vairāk kā 20 gadus. Viss mans profesionālais mūžs ar nelieliem izņēmumiem ir bijis saistīts ar pašvaldību vai tās institūcijām. Esmu eksperts šajā jomā un man darbs novadā patīk. Redzu darba rezultātu, spēju īstenot savas idejas un esmu gandarīta par darbu ar cilvēkiem. Kandidēju pašvaldību vēlēšanās kopš 2001. gada. Pirmo reizi tiku ievēlēta Ikšķiles novada domē 2013. gadā un uzreiz saņēmu uzticību domes priekšsēdētājas amatam, ko pildīju visu sasaukumu līdz pat 2017. gadam. Diemžēl, 2017. gada vēlēšanās mani domē neievēlēja, tāpēc man nācās meklēt citu nodarbošanos, tādējādi nokļuvu Labklājības ministrijā, kur veidoju pieredzi jau cita līmeņa valsts pārvaldē. Vēlos atgriezties pašvaldībā, jo darbs vietējā kopienā man ir tuvāks.”
Līdzīgi argumentē arī A. Uršuļskis: “Rīga ir pilsēta, kurā es dzīvoju no 18 gadu vecuma, un tās nākotnes attīstības virziena izvēle man ir īpaši svarīga. Uzskatu, ka Rīgai arī turpmāk ir jāattīstās ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienību, ar skatu uz rietumiem, nevis uz austrumiem, tāpēc pievienojos Viļņa Ķirša komandai, kurš nepārprotami atbalsta šīs vērtības.”
Savukārt K. Bergans-Berģis vairāk runā par savām profesionālajām spējām: “Mana izvēle kandidēt balstās apziņā, ka varu profesionāli pārstāvēt sabiedrības intereses lēmumu pieņemšanā. Vairākus gadus esmu strādājis valsts pārvaldē – Saeimā un vairākās ministrijās – kur galvenais uzdevums ir lēmumu sagatavošana, saskaņošana, svēršana un analīze. Taču gala lēmumu pieņemšana ir domes, Saeimas vai valdības rokās. Kandidēju tāpēc, ka uzskatu – man ir pietiekama pieredze, kompetence un vērtību kodols, lai šādus gala lēmumus pieņemtu arī pats. Tā ir loģiska profesionālā un sabiedriskā attīstība – no sagatavošanas uz atbildību.”
No deputāta algas sola atteikties
Līdzīgi L. Paegļkalnai arī pārējie Dienas aptaujātie politiķi sola, ka ievēlēsanas gadījumā vietvarā un pildot abus amatus, no pašvaldības deputāta algas varētu atteikties. Tāpat kandidāti sola rūpīgi izvērtēt, vai tiešām spēs kvalitatīvi pildīt abu amatu pienākumus.
“Ja tikšu ievēlēts, izvērtēšu konkrēto situāciju, tostarp darba intensitāti un pienākumu pārklāšanos. Pašlaik neredzu būtisku juridisku vai praktisku šķērsli apvienošanai. Tomēr svarīgākais – nevienā no amatiem nedrīkst ciest kvalitāte. Tas būs galvenais kritērijs lēmuma pieņemšanā. Svarīgi piebilst: ja nebūs iespējams atteikties no Rīgas domes deputāta atlīdzības, šo algu es ziedošu sociāli mazaizsargātajām Latvijas sabiedrības grupām,” sola K. Bergans – Berģis.
Arī A. Uršuļskis lēš, ka ievēlēšanas gadījumā deputāta krēslā varētu spēt apvienot abus amatus un kvalitatīvi tos abus veikt, ja darbosies tikai kā ierindas deputāts: “Domes deputāta amats ir savienojams ar citu nodarbošanos, ko arī dara lielākā daļa Rīgas pašvaldības deputātu jau šobrīd. Gadījumā, ja tikšu ievēlēts domē un turpināšu pildīt parlamentārā sekretāra pienākumus, plānoju atteikties no pašvaldības deputāta atlīdzības.”
D. Kļaviņa par amatu apvienošanu plāno lemt jau pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas un tā, vai viņa būs ievēlēta un kādus pienākumus viņai uzticēs pildīt: “Ja būšu ievēlēta domē un man būs uzticēta iespēja vadīt kādu no jomām vai visu domi, es atstāšu amatu ministrijā, jo tie apjoma dēļ nav savienojami. Turpretī, ja man nāksies strādāt opozīcijā, apsvēršu iespēju amatus savienot. Darbs deputāta amatā nav pilna laika darbs, tāpēc to ir iespējams savienot. Nevēlos izdarīt prognozes par vēlēšanu rezultātiem, tāpēc lēmumu pieņemšu pēc rezultātu uzzināšanas. Domes sēdes pēc šī brīža pašvaldības nolikuma notiek 1 reizi mēnesī, tāpat komiteju sēdes apvienotā formātā 1 reizi mēnesī. Darbs ar iedzīvotājiem tāpat notiek brīvdienās un vakaros, jo arī viņi darba laikā nav aktīvi.”
Politiķe arī godīgi izskaidro, kā rīkosies attiecībā uz abu amatu atlīdzībām: “Ogres novada pašvaldībā domes deputāta atlīdzība ir stingri noteikta – tiek apmaksātas stundas par domes un komiteju sēdēm, kā arī īpaši noteiktu pienākumu izpildes laiks. Maksimālā atlīdzība nevar pārsniegt apmēram 800 eiro mēnesī (bruto). Arī šo summu ne katru mēnesi var saņemt, jo ne vienmēr deputāts patiešām ir pildījis apmaksātos pienākumus. Tāpēc, mana izvēle par vienu amatu būs tikai gadījumā, ja šis amats vienlaikus būs saistīts ar kādu deputāta amatu domē (domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks, komitejas priekšsēdētājs). Un jā, šis atalgojums būs būtiski mazāks. Esmu gatava strādāt sava novada labā, neskatoties uz atalgojuma atšķirībām.” Vienlaikus viņa piebilst, ir gatava atteikties no deputāta atlīdzības gadījumā, ja turpinās pildīt parlamentārā sekretāra pienākumus.
Interešu konfliktus sola nepieļaut
Savukārt gadījumos, ja būdami pašvaldības deputāti, saskarsies ar situācijām, kad kāds lēmums vai balsojums rada potenciālu stratēģijas sadursmi starp vietvaru un valdību (vai konkrētu ministriju), tādējādi radot teorētisku iespējamību, ka sēdēšana uz diviem krēsliem var radīt interešu konfliktu, Dienas aptaujātie politiķi solījās šādas situācijas nepieļaut.
“Interešu konflikta situācija Ārlietu ministrijas un Rīgas domes darbā ir mazticama – Ārlietu ministrija koordinē un nosaka valsts ārpolitikas nostāju, uztur regulāru dialogu ar pašvaldībām, lai īstenotu vienotu Latvijas ārpolitiku, kā arī Rīgas pašvaldībai ir Ārlietu ministrijas nozīmēts ārpolitikas padomnieks, kas nodrošina saikni starp Ārlietu ministriju un pašvaldību. Ja tomēr radīsies situācija, kurā ir iespējams interešu konflikts, nepiedalīšos domes lēmuma pieņemšanā,” sola A. Uršuļskis.
D. Kļaviņa norāda - no interešu konflikta situācijām var izvairīties, nepiedaloties lēmumu pieņemšanā, ja tas var radīt riskus šādam konfliktam: “Vēlos bilst, ka es kā parlamentārais sekretārs nepieņemu nekādus patstāvīgus lēmumus, jebkura rīcība ir tikai un vienīgi ministra uzdevumā.”
Arī K. Bergans – Berģis sola nepieļaut interešu konfliktus: “Interešu konflikta gadījumā rīkošos atbilstoši likumam un ētikas principiem – atturēšos no balsojumiem vai iesaistes, kur pastāv nesavienojamība. Prioritāte vienmēr būs godprātība un uzticība sabiedrības interesēm.”