Diezgan simboliski vakar priekšlaicīgi tika slēgta Saeimas rudens sesija, un deputāti devās brīvdienās līdz pat nākamā gada sākumam. Simboliski tādēļ, ka kārtējā Saeimas sēdē vienā brīdī valdošā koalīcija atkal nespēja nodrošināt kvorumu.
Pēdējā gada laikā ziņu apjoms par krāpšanas mēģinājumiem un diemžēl arī sekmīgi īstenotām krāpšanām, kā dēļ apkrāptie zaudējuši gana iespaidīgas summas, tā vai cita iemesla dēļ noticot krāpniekiem, kļūst arvien lielāks. Turklāt, lai gan bankas un virkne citu uzņēmumu, «kuru vārdā» mēdz zvanīt krāpnieki, regulāri brīdina sabiedrību neuzķerties uz blēžu izliktajiem āķiem, pagaidām krāpniecības rūpals turpina pastāvēt, kas savukārt nozīmē, ka tas noziedzīgi noskaņotiem elementiem ļauj ne tikai atpelnīt šajā shēmā ieguldītos līdzekļus, bet arī vēl nopelnīt pa virsu.
Par cilvēku līdzcietības un finansiālā atbalsta būtisko, dažreiz pat izšķirošo nozīmi veselības
likstu skarto bērnu situācijas uzlabošanā Guntars Gūte sarunājas ar Bērnu slimnīcas fonda
(BSF) valdes priekšsēdētāju Lieni Dambiņu.
Interesanta situācija radusies likumdevēju un publiskās pārvaldes lauciņā
– teju vienā laikā izrādījies, ka divi
normatīvie akti – Jūras aizsargājamo
teritoriju dabas aizsardzības plāns un
grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas
likumā – dažādu iemeslu dēļ ir izstrādāti
nekvalitatīvi, un savā ziņā pat varētu teikt
– kaitnieciski attiecībā pret uzņēmējdarbību.
Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt
par konkurētspējīgu FinTech jeb
finanšu tehnoloģiju centru
Eiropā, piedāvājot uzņēmumiem
un investoriem pievilcīgu vidi
inovācijām, izaugsmei un jaunu
pakalpojumu radīšanai, paredz Finanšu
ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku
sagatavotā un izskatīšanai Ministru kabinetā
iesniegtā Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģija 2026.–2027. gadam,
ziņo LETA.
Saeima aizvakar pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības likumā,
kas paredz atsevišķiem pārtikas
pamatproduktiem no nākamā
gada vidus noteikt pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā.
Pagājušajā piektdienā konferencē
Saeimā tika prezentēti Latvijas
Universitātes (LU) projekta Valsts
attīstības vīzija 2050: sabiedrības
gaidas un attīstības scenāriji
rezultāti, kā arī spriests par
nākotnes politikas izvēlēm un uzklausīti
ekspertu ieteikumi.
13. novembrī Rīgas pilsētas tiesā notika tiesas sēde, kurā tiek skatīta, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllieta Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.
Saeimas deputāti vakar pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz palielināt sodus par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu, ziņo LETA. Ar Jaunās Vienotības (JV) Saeimas deputātu sagatavotajiem grozījumiem paredzēts palielināt administratīvos sodus par valsts valodas lietošanas noteikumu pārkāpumiem un pastiprināt normas par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu.
Runas un pieņēmumi par to, cik
stabila vai nestabila ir valdošā
koalīcija, kā arī prognozes par
to, cik ilgi vēl pastāvēs Evikas
Siliņas vadītā valdība, patiešām
notiek jau teju kopš tās apstiprināšanas, kā to vakar medijiem pauda pati
premjere, komentējot aizvien pieaugošo
spriedzi starp valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem.
Ierasti nedēļa no 11. līdz 18. novembrim Latvijā tiek aizvadīta emocionāli pozitīvi pacilātās, svinīgās un patriotiskās noskaņās un sajūtās. Taču nav gluži tā, ka patriotiskās noskaņas piedzīvojam tikai šo vienu nedēļu no brīža, kad kopā ar ģimeni, draugiem un paziņām dodamies uz Daugavas krastmalu un aizdedzam svecītes pie Rīgas pils mūriem vai daudzviet citur Latvijā.
Plašu rezonansi un kritiku
izpelnījušās Rīgas pilsētas
tiesas priekšsēdētājas Andas
Briedes rīcības pamatotību,
līdz galam neskaidru motīvu
dēļ atcelt Rīgas pilsētas tiesnesi Guntu Čepuli no Olainfarm iespējamā reiderisma
krimināllietas izskatīšanas,
vērtēs Tiesnešu ētikas komisija, Dienai apliecināja Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Diāna Makarova,
vienlaikus patlaban atturoties no detalizētākiem komentāriem.
Viens no nemainīgi ierastajiem
tematiem Rīgas pašvaldības
politiķu retorikā gan pirmsvēlēšanu periodos, gan tad, kad
jau izdevies iekļūt Rīgas domē
un vēl lielākas veiksmes
gadījumā – arī valdošajā koalīcijā un kādas
komitejas vadībā, ir drošas un ērtas pārvietošanās nodrošināšana pilsētniekiem un Rīgas
viesiem.
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jau izmanto mākslīgo intelektu (MI) – visaktīvāk jaunieši. Digitālā vide Latvijā turpina attīstīties – arvien vairāk iedzīvotāju izmanto elektronisko identifikāciju (88,9%) un MI (35,1%), katrs piektais (20,1%) vērtē un pārbauda tiešsaistē pieejamo informāciju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās.
Vairāku nedēļu garumā sabiedrībai nācās (varam arī teikt
– bija unikāla iespēja) vērot, kā
politiķi un arī daļa vienkārši
politiski un sociāli aktīvo ļaužu
izspēlēja komēdiju ar spriedzes elementiem – Stambulas konvencijas
denonsācijas likuma ierosināšanu, ilgstošu
(un patiesībā banālu) likumprojekta apspriešanu un beigās arī pieņemšanu galīgajā
lasījumā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau vakar pašā vakarā
nāca klajā ar savu lēmumu
saistībā ar pagājušajā ceturtdienā Saeimas vairākuma
pieņemto likumu par izstāšanos no tā sauktās Stambulas konvencijas –
prezidents likumprojektu nosūtījis atpakaļ
uz Saeimu otrreizējai tā caurlūkošanai.
Par valdības stabilitāti un koalīcijas partneru attiecībām Guntara Gūtes saruna ar opozīcijā esošā
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas deputātu, ekspremjeru Māri Kučinski.
Pirmšķietami šodien sagaidāmais
balsojums par Saeimas opozīcijas
iniciēto likumprojektu, kas paredz
sākt Stambulas konvencijas
denonsēšanu, jau pavisam skaidri
iezīmēs – netieši citējot Apvienotā
saraksta Saeimas deputātu Māri Kučinski –
Latvijas politikā līdz šim vēl nepiedzīvotu
situāciju, ka koalīcija, kas veido valdību
(proti, Jaunā Vienotība, Progresīvie un ZZS)
pastāv de iure, bet Saeimas kontekstā – vismaz konkrēti jautājumā par Stambulas
konvenciju – šī koalīcija de facto nepastāv.
Par sporta finansējumu 2026. gada valsts budžetā Guntara Gūtes intervija ar Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentāro sekretāru Dāvi Mārtiņu Daugavieti.
Pavisam drīz pēc notikušās traģēdijas, kad zem vilciena pakļuva un bojā gāja divas pusaudzes, kuras pārvietojās ar koplietošanas elektroskūteri, ir teju pilnībā pieklusuši kaismīgās politiķu un atbildīgo amatpersonu runas plūdi par to, kā tiks novērstas nepilnības un pirmšķietamie pārkāpumi šajā jomā.
Vakar līdz ar grozījumiem
Ministru prezidentes rīkojumā
Par rīcības grupu birokrātijas
mazināšanai pie šīs grupas
vadības stūres oficiāli stājās
līdzšinējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš šajā amatā nomaina Valsts kancelejas direktoru, kurš turpmāk
būs Endziņa vietnieks šajā darba grupā.
Par nākamā gada budžetu, valdošās koalīcijas stabilitāti un iespējamajiem scenārijiem valdības krišanas gadījumā Guntars Gūte sarunājas ar Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieci Ilzi Indriksoni.
Par ievēlēšanu partijas vadītāja amatā, izredzēm apstiprināt nākamā gada budžetu un attiecībām valdošajā koalīcijā Guntara Gūtes saruna ar Vienotības priekšsēdētāju un partiju apvienības Jaunā Vienotība (JV) Saeimas frakcijas vadītāju Edmundu Jurēvicu.
Domājams, nevienu īpaši nepārsteidza vakardienas balsojuma rezultāts Saeimā par Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Apvienotā saraksta (AS) deputātu sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā «alternatīvu Stambulas konvencijai», kuru savukārt šīs partijas grasās denonsēt.
Uzņēmēji joprojām neatbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu un aicinās Saeimas
deputātus mazināt izdevumu daļu, sarunā ar Guntaru Gūti norāda Latvijas Darba devēju
konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Vakar finanšu ministrs Arvils Ašeradens uz Saeimu aiznesa tradicionālo budžeta portfeli, tādējādi simboliski apstiprinot, ka valdība Saeimā ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai 2026. gada valsts budžeta projektu.
Par pašvaldību skatījumu uz
nākamā gada budžetu, kā arī
– par ko budžeta kontekstā
vietvarām un valdībai
izdevies vienoties, bet par
ko viedokļi joprojām atšķiras,
Guntars Gūte sarunājas ar
Latvijas Pašvaldību
savienības priekšsēdi
Gintu Kaminski
