Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Guntars Gūte

Aizdomu mākoņi pār Swedbank(76)

Lai gan viena no Zviedrijas lielākajām bankām apgalvojusi, ka tā nestrādā ar naudas atmazgāšanā vainotās Danske Bank klientiem, caur Swedbank Baltijas filiālēm izplūduši aizdomīgi pārskaitījumi par vismaz 5,8 miljardiem ASV dolāru. Starp tiem ir pārskaitījumi no firmām, kas figurē gan tā dēvētajā Magņitska lietā, gan "Azerbaidžānas laundromātā", kurā atmazgāja tās elites nelikumīgi iegūtās bagātības, izpētījuši Zviedrijas sabiedriskās televīzijas un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālisti.

Gan prevencija, gan soda neizbēgamība(13)

Nodokļu administrēšanā daudz lielāka nozīme turpmāk būs potenciālo risku analīzei, sarunā ar Guntaru Gūti pauž Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Grozījumi veicināšot tabakas izstrādājumu nelegālā tirgus pieaugumu(8)

Trešdien, 13. februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā skatīs likumprojektu Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kur cita starpā plānots lemt arī par priekšlikumu aizliegt izvietot tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, kā arī elektroniskās smēķēšanas ierīces, to uzpildes tvertnes un preču zīmes pircējam redzamā veidā.

Kontrolējiet izteikumus!(13)

Tiek lēsts, ka ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju pavasarī sagaidīs nepatīkamu pārsteigumu – viņi neapzināti kļuvuši par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) «parādniekiem». Iemesls tam ir gauži vienkāršs – pērn īstenotā nodokļu reforma, kad ieviesa nodokļu progresivitāti, kā dēļ kopš 2018. gada IIN likmes (20% vai 23%) un neapliekamā minimuma lielums atkarīgs no katra iedzīvotāja individuālajiem kopējiem ienākumiem. Ja cilvēka ienākumi 2018. gada laikā bijuši mainīgi, var rasties situācija, ka gada laikā nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā, un šogad katram IIN maksātājam šī starpība jāatmaksā valsts budžetā. Šis ir sausais birokrātiskais skaidrojums.

Atkritumu dedzināšanas iecere strīdu krustugunīs(18)

Biedrības Zaļā brīvība un Zero Waste Latvija portālā Manabalss.lv sākušas parakstu vākšanu iniciatīvai Par Latviju bez atkritumu dedzināšanas rūpnīcām, aicinot sabiedrību rīkoties, lai mainītu Latvijas pozīciju sarunās par Eiropas Savienības (ES) nākamajā daudzgadu budžetā līdzfinansējamām aktivitātēm no Kohēzijas fonda attiecībā uz sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtām. Jāpiebilst gan, ka 19 dienu laikā, kopš iniciatīva ievietota portālā, no nepieciešamajiem 10 tūkstošiem parakstu tā pagaidām saņēmusi tikai 292 cilvēku atbalstu.

Ko nozīmē sakārtot?(3)

Deklarācijas ievadā par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viena no galvenajām darba prioritātēm norādīta finanšu sistēmas sakārtošana, kas nedaudz plašāk izklāstīta sadaļā Finanšu tirgus politika jeb, precīzāk, deklarācijas 16. un 17. punktā. Proti, jaunā valdība norāda: "16. Nekavējoties veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Moneyval ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. 17. Īstenosim tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Pilnveidosim kredītiestāžu likvidācijas regulējumu."

Jansons: Prioritāte ir klients

AS Sadales tīkls (ST) prioritāte ir ērtu un drošu pakalpojumu sniegšana ikvienam klientam, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Tranzītam 2018. gads bijis veiksmīgs

"Jau ilgāku laiku mēs, transporta un loģistikas jomā strādājošie uzņēmumi, cenšamies strādāt kopā. Osta pati jau neko neved, tāpēc bez labi funkcionējošas loģistikas ķēdes mums būtu grūti pašiem attīstīties. Tieši tādēļ, ja gribam visi kopā stabili attīstīties arī nākotnē, mums ir jāturpina sadarbība," uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, piebilstot, ka tieši koordinēta un kopīga transporta un loģistikas nozares spēlētāju, kā arī Satiksmes ministrijas pārstāvju tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem ir faktors, kas nodrošinās kravu plūsmas pieaugumu.

Atkal ministru amatos "universālie kareivji"(13)

Pirms pāris nedēļām, vērojot Krišjāņa Kariņa pirmos soļus valdības veidošanā un dažādo nu jau faktiski tapušās koalīcijas partneru manevrus, biju pilnībā pārliecināts, ka Kariņš sekos savu abu priekšgājēju ceļiem un īsti netiks pat līdz Saeimas uzticības balsojumam par viņa veidotās valdības apstiprināšanu. Taču, šķiet, Kariņa līdzšinējā veiksmes stāsta pamatā bijusi viņa spēja mērķa labā atteikties no personiskām ambīcijām un augstprātības attieksmē pret potenciālajiem partneriem.

Loterija – avots labu mērķu finansēšanai(4)

Latvijā loteriju un izložu kultūra vēl ir tikai attīstības procesā, tādēļ ir plašs darba lauks sabiedrības izglītošanai, sarunā ar Guntaru Gūti pauž va/s Latvijas loto valdes priekšsēdētāja Maija Kuble.

Dīvainā slepenība konsultantu izvēlē(29)

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis (abi ZZS) negribīgi komentē Kontroles dienesta (KD) lēmumu piesaistīt ārvalstu privātkompāniju Kroll bankas ABLV pašlikvidācijas procesa uzraudzībai, kā arī Ministru kabineta (MK) uzdevumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) ar nekonkretizētiem "partneriem" saskaņot ABLV bankas pašlikvidācijas procesa uzraudzības metodoloģiju. Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ir vairāk nekā atbildīgo amatpersonu vēlmes skaidrot lēmumus.

OIK atcelšana līdz marta beigām nav reāla(5)

Savdabīgu un ļoti strauju pavērsienu 10. janvārī piedzīvoja viens no Latvijas tautsaimniecībai un ikvienam iedzīvotājiem sāpīgajiem problēmjautājumiem – Saeima teju lielā vienprātībā nolēma aicināt Ekonomikas ministriju (EM) triecientempā izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai jau līdz šā gada 31. martam.

Konkurences pārkāpumi kļūst slīpētāki(13)

Veselīga un brīva konkurence ir svarīga gan patērētājiem, gan arī tirgus dalībniekiem, Guntaram Gūtem uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama,

Kad politiku taisa pagaidu politiķi(11)

Vērojot, cik īpatnējā veidā noris process, kuru publiskajā telpā lepni apzīmē par nominētā Ministru prezidenta kandidāta Krišjāņa Kariņa iecerētās valdības veidošanu, nāk atmiņā saruna ar kāda Latvijas uzņēmuma vadītāju pagājušā gada beigās, kur viņš ļoti precīzi raksturoja situāciju, kādā šodien atrodas Latvijas valsts: "Tās ekspektācijas par pašu svētku svinēšanu bija drusku lielākas nekā emocionālais efekts, ko svētku laiks sagādāja, un droši vien lielā mērā tas ir saistīts ar pēcvēlēšanu periodu, kad notiek mēģinājumi veidot valdību, kā dēļ arī varas nesēji neiznes tādu svētku namatēva lomu. Vieni saprot, ka ir jāiet prom, savukārt jaunie tikko ienākuši politikā un vēl cīkstas par savu statusu. Ja simtgade nebūtu sakritusi ar Saeimas vēlēšanu periodu, droši vien tā būtu emocionāli krāšņāka, pacilātāka."

Ielaužas influenceri(15)

Mārketingā un produktu virzīšanā tirgū aizvien lielāku lomu sāk spēlēt sociālo tīklu profesionāls pielietojums, Guntaram Gūtem akcentē mikroinfluenceru portāla WOMstar.lv vadītājs Toms Briedis.

ES iejauksies izmeklēšanā?(8)

Piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, Latvija neesot izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo ES Tiesai neesot sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, – tā šonedēļ ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote. Kā vēsta aģentūra LETA, nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu, kura paziņošanas laiks pagaidām gan nav zināms.

Neatklāj bankomātos iemaksātās naudas apjomus(10)

Par vienu no būtiskākajām problēmām saistībā ar ēnu ekonomiku kontrolējošās institūcijas un arī finanšu un ekonomikas jomu eksperti daudzkārt minējuši aplokšņu algas un nelegālās skaidrās naudas apriti. Tiek arī uzsvērts, ka tieši privātpersonu regulārās skaidras naudas iemaksas bankomātos ir viens no indikatoriem, kas viegli ļauj atklāt un aprēķināt ēnu ekonomikā cirkulējošās aizdomīgās naudas masu un attiecīgi arī īstenot pasākumus, lai šo sērgu izskaustu.

Priesteris: Cilvēki jāmīl tad, kad viņi ir dzīvi(50)

Nedāviniet cilvēkiem lietas, kas patiesībā nav vajadzīgas. Būsim paši dāvana viens otram šajos Ziemassvētkos. Un tad sapratīsim, ka Ziemassvētki ir visu gadu, sarunā ar Guntaru Gūti aicina priesteris Andrejs Mediņš.

Vēlas izskaust nelegāļus azartspēļu nozarē(6)

Gan Latvijā, gan visā pasaulē azartspēļu nozares aktuālākā problēma ir nelegālā tirgus pastāvēšana, kas aizņem lielu daļu no valsts tirgus, turklāt nelegālo azartspēļu operatoru gūtā peļņa aizplūst no valsts. Pat kaimiņos esošā attīstītā Zviedrija piedzīvo arvien lielāku nelegālo tirgus dalībnieku ietekmi, un Zviedrijas valsts kapitālsabiedrības Svenska Spiel datu salīdzinājums starp 2009. un 2016. gadu parāda satraucošu tendenci nelicencēto operatoru īpatsvara pieaugumā sporta derību sektorā.

Nozares eksperti akcentē, ka tā ir kļuvusi jau par nopietnu globālu problēmu, ko nepieciešams steidzami risināt, un kā potenciāli, turklāt samērā vienkārši īstenojami pasākumi tās likvidēšanai tiek norādīta gan nelegālo operatoru ierobežošana, gan arī legālas alternatīvas izvēle tiem, kuri izmanto azartspēļu piedāvātos pakalpojumus.

Kalnu slēpošanas tirgus Latvijā – stabils un līdzsvarots

Lai arī Latvijā ziemas kalnu slēpošanas bizness balstās uz entuziastiem un lielu peļņu nekad nav garantējis, tie, kas tajā darbojas, atraduši veidu, kā izdzīvot, sarunā ar Guntaru Gūti šā biznesa nianses raksturo atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieks Dzintars Lerhis

Ceļus uztur diennakts režīmā

Piesnigušos autoceļus sāk tīrīt un apstrādāt ar pretslīdes materiāliem jau agrās rītas stundās.

Sadales tīkls vērienīgā pārmaiņu procesā(2)

Desmit uzņēmuma darbības gadu laikā AS Sadales tīkls (ST) samazinājis elektrotīkla bojājumu skaitu uz pusi un elektroapgāde bojājumu gadījumos tiek atjaunota piecas reizes ātrāk. Elektrotīkls pakāpeniski tiek atjaunots, tajā tiek ieviestas drošas un modernas digitālās tehnoloģijas un risinājumi.

Novērsts dīkstāves risks

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš sarunā ar Guntaru Gūti uzsver, ka savulaik arī pats būtu lēmis par velkoņu iegādi ostas īpašumā.

Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.