Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Guntars Gūte

Negatīvi pret sankcijām(2)

50% sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SKDS februārī veiktās aptaujas respondentu pauduši negatīvu attieksmi pret pērn decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) piemērotajām sankcijām pret Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostu, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu.

Savu ekonomiku nesildām?(10)

Gandrīz vai triumfa fanfarām skanot, tika izziņots airBaltic īstenotais, nenoliedzami, stratēģiski svarīgais reiss uz un no Urumču starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 tūkstošu sejas masku un 80 tūkstošu respiratoru no Džendžou un Jivu reģiona.

Nepanikot. Neatslābināties(5)

Latvijas Bankas (LB) eksperti pārskatījuši un pamatīgi koriģējuši negatīvā virzienā Latvijas iekšzemes kopprodukta izmaiņas. Patiesībā tas bija prognozējami, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas un sociālās spriedzes pieaugumu.

Krīzes seku smagums atkarīgs no katra(21)

Par iespējamiem globālās krīzes attīstības scenārijiem un Latvijas iespēju īstajā brīdī reaģēt Guntars Gūte sarunājas ar nodokļu ekspertu, biznesa konsultantu Jāni Taukaču.

Nesalaist visu grīstē!(8)

Krīze, kuru šobrīd piedzīvojam, patiesībā aizvien vēl tā īsti nespējot aptvert tās reālos sagaidāmo seku apmērus, šķiet, būs lielākā, kādu abu brīvvalstu laikā esam pieredzējuši. Diemžēl galvenā problēma ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā ir, ka no pēdējo 30 gadu laikā piedzīvotajām dažāda lieluma un izcelsmes krīzēm tā īsti neesam mācījušies un izdarījuši attiecīgus secinājumus. Tas savukārt ļoti tieši atspoguļojas patlaban valdības centienos ar visiem pieejamiem līdzekļiem mīkstināt nu jau diezgan droši prognozējamo smago ekonomikas piezemēšanos.

Patlaban jāpaļaujas uz pašu spēkiem(6)

Neskatoties uz valdības strādāšanu teju 24 stundu režīmā, nevar nejust, ka augstākajai valsts vadībai tomēr izteikti pietrūkst krīzes menedžmenta iemaņu. Tas, ka teju katru dienu tiek organizētas krīzes vadības padomes un valdības sēdes, vēl nebūt neliecina par kvalitatīvu darbu. Un beigu beigās – būsim pavisam godīgi – patlaban lielāko darbu paveic tie, kurus pie varas esošie politiķi, vēl pirms dažiem mēnešiem dalot naudu šā gada budžetā, diezgan nesmuki apdalīja un vēl visus šos mēnešus kaunināja par negausību, tajā pašā laikā ar "dzelžainiem" argumentiem cenšoties pārliecināt, ka pašu vajadzībām iedalītie miljoni partiju kabatām ir daudz svarīgāki par mediķu, skolotāju, policistu finanšu vajadzībām.

Advokātu padome vērtēs ministra rīcības likumību(11)

Divu advokātu publisks strīds viennozīmīgi kaitē nozares reputācijai kopumā, sarunā ar Guntaru Gūti akcentē zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP)priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, norādot, ka LZAP skatīs sūdzības pret abiem advokātiem.

Cīņa par tilta ''dividendēm''(14)

Pēdējā un liktenīgā degmaisījuma piedeva, kas pilnībā sadedzināja tiltus starp kādreizējiem ciešajiem koalīcijas partneriem Rīgas domē (RD) – partijām Saskaņa un Gods kalpot Rīgai (GKR) –, šķiet, bijuši notikumi un pat asi konflikti pagājušā gada decembrī un šā gada janvārī saistībā ar Brasas satiksmes pārvada būvniecības darbiem, liecina Dienas rīcībā nonākusī informācija.

Izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā virza, neieklausoties nozares paustajās bažās

Politiķu steigā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks publiski definētajam mērķim pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem. Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas rezultātā draud ar pamatīgiem sodiem. Šādu savā ziņā drūmu prognozi pauž Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedri, vērtējot likumprojektu, kuru otrajā lasījumā šodien skatīs Saeima.

Cīņa ar tabakas izstrādājumu pelēko zonu uzlabojas, taču aizvien daudz apgrūtinājumu

Nelegālo tabakas izstrādājumu īpatsvars Latvijā pēdējo gadu laikā ir mazinājies, tas apliecina uzraugošo institūciju sekmīgi īstenoto sadarbību šajā jomā, tomēr ir virkne problēmjautājumu, kuru ilgstoša nerisināšana ļauj nelegālajam rūpalam aizvien veiksmīgi pastāvēt. Tā tika secināts februāra sākumā notikušajā diskusijā, kurā piedalījās gan tabakas industrijas legālo spēlētāju pārstāvji un eksperti, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts policijas atbildīgās amatpersonas.

Tradicionālo pasta pakalpojumu apjoms samazinās(14)

Par pakomātu tīkla iegādes niansēm, izmaiņām pasta pakalpojumu tarifos un uzņēmuma nākotnes plāniem Guntars Gūte sarunājas ar va/s Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu.

Skaistu lozungu aizsegā grib radīt OIK-2 shēmu?(20)

Aizvien aktīvāk sāk rosīties personu grupa, kas iecerējusi Latvijā būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli un kas pazīstama ar nosaukumu a/s Skulte LNG Terminal. Lai gan projekta virzītāji publiski ir definējuši savā ziņā ļoti cēlu mērķi – radīt konkurenci Latvijas dabasgāzes tirgū, tādējādi gan mazinot valsts atkarību no Krievijas dabasgāzes monopolista Gazprom, gan arī sekmējot pievilcīgas cenas veidošanos tirgū –, tomēr aizvien nepamet sajūta, ka projekta īstenotāju galvenā doma ir, maigi sakot, dziļi komerciāla.

Kravu apjomu kritums nestāsies(39)

Jaunākie dati par kravu apgrozījuma apjomu lielajiem kritumiem Rīgas un Ventspils ostā ir, maigi izsakoties, trauksmaini un liek uzdot jautājumus, vai un kā ostas un Latvijas tranzīta un loģistikas nozare kopumā attīstīsies tālāk. No trim lielajām Latvijas ostām tikai Liepājai izdevies saglabāt vairāk vai mazāk stabilu pārkraušanas dinamiku, turklāt tā ir vienīgā no lielā trijnieka, kurā, lai arī pavisam nedaudz, janvārī vērojams pārkrauto kravu pieaugums.

Konflikti turpināsies, un miera nebūs(29)

Par domstarpībām valdošajā koalīcijā starp JKP un KPV LV, iespējamajiem varas pārdales scenārijiem un valdības stabilitāti kopumā Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu.

Grozījumu būtība nav par centimetriem(3)

Par šobrīd asi kritizētajiem grozījumiem valdības noteikumos Par koku ciršanu mežā Guntars Gūte sarunājas ar a/s Latvijas finieris padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi.

Primārās ir bērnu vajadzības(4)

Daudzu gadu garumā kaismīgi diskutēts par racionālu skolu skaitu un to tīkla pārklājumu valstī kopumā, skolotāju algām, profesionāļu deficītu un vienlaikus to pārāk lielo skaitu (atkarībā, kura puse par to runā). Un neizsīkstoša diskusiju tēma joprojām ir pirmsskolas iestāžu jeb bērnudārzu problemātika – nespēja nodrošināt vietu visiem bērniem dārziņā.

Ticami dati ir svarīgi kvalitatīvai valsts vadīšanai(10)

Zināšanām par galvenajiem statistikas datiem par valsti jābūt katram iedzīvotājam – jāzina, kur tos atrast un kā pareizi lasīt, Guntaram Gūtem pauž Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.

Cik reāla ir ostu privatizācija?(34)

20% Ventspils ostas pārdošanu biržā investīciju piesaistīšanai jeb daļēju privatizāciju spēkā esošie normatīvi nepieļauj ne attiecībā uz Ventspils brīvostas pārvaldi (VBP), ne arī uz Ventspils ostu kopumā, tomēr kuluāros tiek runāts, ka šīs idejas īstenošanai decembra beigās tika izveidota VAS Ventas osta (VO).

Bīstamie signāli pasaulei(12)

Pagājušajā nedēļā manam paziņam piezvanīja draugs no kādas Eiropas lielvalsts, kurā viņš dzīvo un strādā jau daudzus gadus, un lūdza padalīties ar informāciju, kas īsti notiek ar VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). It kā jau loģisks jautājums no cilvēka, kura saknes ir Latvijā.

Pēc Moneyval uzlabotā Latvijas novērtējuma lielāka cerība neiekļūt pelēkajā sarakstā(3)

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval trešdien paziņoja, ka uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē. Līdz ar negatīvo novērtējumu pērn Moneyval Latvijai piemēroja pastiprinātas uzraudzības režīmu, un pašreiz nav indikāciju, ka vismaz tuvākajā laikā lēmums par noteikto uzraudzības statusu varētu tikt mainīts. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Moneyval iekšējiem noteikumiem Latvijai regulāri būs jāsniedz pārskats par atlikušo trūkumu novēršanas procesu, taču progress netiks pārvērtēts, jo atbilstība Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem novērtēta vismaz ar ''lielākoties atbilstoša''.

Atlaišanas pie 1500 var neapstāties(43)

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) finanšu taupības starta šāviens, kas paredz šogad atlaist 1500 darbinieku, var nebūt pēdējais skarbais lēmums. Pirmajā kolektīvās atlaišanas posmā darbu zaudēs galvenokārt Rīgā un administrācijā strādājošie. Pēc tehnoloģisko procesu izvērtējuma sekos nākamie lēmumi. Sāpīgais grieziens, visticamāk, neskars dāsni atalgoto uzņēmuma vadību, secināms no LDz padomes priekšsēdētāja Jāņa Langes sniegtajām atbildēm uz Dienas jautājumiem.

Tā ir krāpniecība miljardu mērogā(72)

Vainīgajiem jāatbild par saviem nodarījumiem ar saviem privātajiem līdzekļiem, kustamo un nekustamo mantu, Guntaram Gūtem norāda OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV).