Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Otrdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Siliņa kā valdības kodolu redz JV, ZZS un Progresīvos; cer arī uz AS un NA

Jaunās vienotības (JV) Ministru prezidenta amata kandidāte labklājības ministre Evika Siliņa (JV) kā topošās valdības kodolu redz Jauno vienotību (JV), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Progresīvos.

Šodien preses konferencē politiķe pauda, ka cer arī uz "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības (NA) pievienošanos koalīcijai.

Reizē topošās valdības kodols ir JV, ZZS un "Progresīvie" un līdz ar to ar "zināmu balsu vairākumu varam rēķināties", lai, lieki nekavējoties, nepieciešamības gadījumā to piedāvātu izvērtēšanai Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, atzīmēja Siliņa.

Politiķe pauda, ka ļoti gribētu koalīcijā redzēt arī AS un NA. Vaicāta par termiņu, kādā abām partijām jāsniedz atbilde, Siliņa uzsvēra, ka "viņiem bija visa vasara, ko domāt (..), viņiem tikai ir jāatbild - "jā" vai "nē"".

Ministre pieļāva, ka AS un NA iekšēji jau ir izdomājušas, kā rīkoties attiecībā uz to, vai pievienoties trīs pārējo partiju kodolam jaunās valdības veidošanā.

JV premjera amata kandidāte atzīmēja, ka, lai gan vēl kādu laiku strādās arī pašreizējā valdība, samērā ātri tiks sāktas neformālas sarunas par valdības veidošanu. Reizē pašlaik vēl nav zināms, kāds ir Valsts prezidenta Rinkēviča redzējums par to, cik dinamiski jāvirzās Valsts prezidenta sarunām ar partijām, piebilda ministre.

Vaicāta par to, vai topošajā valdībā ar ZZS spēs vienoties par atsevišķu vidusskolu slēgšanu ar mērķi nodrošināt labāku izglītības kvalitāti kompaktākā skolu sistēmā, Siliņa optimistiski norādīja, ka arī ZZS vēlas, lai gan viņu, gan citu bērniem Latvijā ir pieejama kvalitatīva izglītība.

"Jaunās vienotības" politiķe piebilda, ka, piemēram, pierobeža arī izglītības jomā prasīs īpašu pieeju, lai arī šajās vietās iedzīvotāji justos integrēti, pasargāti un vajadzīgi.

Tāpat arī uz jautājumu par to, vai būs vienprātība jautājumā par "Progresīvo" vismaz agrāk atbalstīto lielāku naudas līdzekļu aizņemšanos iedzīvotājiem akūtu jautājumu risināšanā, JV premjera amata kandidāte norādīja, ka neformālās sarunās "Progresīvie" uz to vairs neuzstāj un cenšas konstruktīvi strādāt pie kopīgajām prioritātēm.

Šajā kontekstā politiķe atzīmēja, ka pēc nonākšanas Saeimā "Progresīvajiem" ir bijusi iespēja vairāk iepazīt budžeta veidošanu un reālo situāciju dažādās nozarēs.

Kā ziņots, JV kopsapulcē un frakcijā un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Siliņu izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

2011.gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri. 2018.gada septembrī Siliņa atkārtoti kļuva par IeM parlamentāro sekretāri.

Siliņa 2018.gada oktobrī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās JV sarakstā.

2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Jau vēstīts, ka ierasti pēc konsultēšanās ar politiķiem Valsts prezidents atbilstoši Satversmei nominē premjera kandidātu.

Kā ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas