Utis līdzās skolas solā

Varbūt pārspīlētās cilvēktiesības arī ir viens no iemesliem, kpēc ar utīm tik grūti cīnīties. Kāpēc tad ir vesela virkne slimību, kuras ārstē slēgtās infekcijas nodaļās nevis ļauj slimajiem brīvi staigāt starp pārējiem.

Paldies par padomu /pagaidām gan pēc tā nav vajadzības/, bet vispār jau interesanti - ko mēs ēdam... :))

jāiet pie skolas psihologa. Viņš par to parunās un sniegs psiholoģisko palīdzību. Naudu tak par to saņem!

Utis var dabut visur un jebkura vecuma. Pati esmu parbaudijusi un uz saviem berniem veiksmigi izmeginajusi sekojosu recepti - vakara iezied galva majonezi, tik daudz, lai visi mati un viss galvaskauss (mataina dala) tiek parklats, uzmauc galva celefona maisu, aptin ar dvieli un iet gulet. No rita visi tie moski ir beigti un pa galam, atliek vienigi izkemmet, vai ar rocinam "atutot" + mati jauki un zidaini. Visam utaino bernu mammam - lai veicas!

Ieziež galvu ar petroleju, notin ar celofānu, patur, izmazgā ar šampūnu, izķemmē ar utu ķemmi. Bet kautkā sāk rasties iespaids, ka vispirms aptiekās parādās medikamenti, medijos reklāma un tad arī SĀK izplatīties (izplatīt?) visādas slimības. Farmācijas bizness plaukst, ne?

Manai meitiai bērnudārzā bija tā pati problēma, un tiešām- nekādi aptiekās nopērkamie līdzekļi + visi kompleksie pasākumi nelīdzēja. Tikām vaļā matus krāsojot... šo ķīmiju utis neiztur.

Latvijas 90.gadu jubileju sagaidām utaini un dzelteni!

Piekrītu rakstītājam e: rakstā divas reizes pateikts, ka utis piederētos tikai zemāku sociālo slāņu indivīdiem, taču tie, kam ir bērni skolas un pirmskolas vecumā, jau sen zina, ka utis labprāt izvēlas jebkuras ģimenes bērnus un arī pieaugušos. Nesen Sandra Veinberga pa radio ziņoja no Stokholmas, ka utis Zviedrijā kļuvušas par nopietnu problēmu, turklāt pielāgojušās aptiekās nopērkamajiem pedikulozes ārstēšanas līdzekļiem, tāpēc kā visefektīvākais līdzeklis tiek ieteikta utu ķemmīte. Un tas viss labklājīgajā Zviedrijā. Šis rakstiņš tikai pastiprina stereotipu, ka pedikuloze ir ''kauna slimība'', tāpēc slēpjama, bet utīm jau to tik vajag - lai vieglāk apgūt jaunas galviņas. :)

Tieši pašlaik cīnos ar šo problēmu. Neteikšu, ka var tikt no utīm ātri vaļā, mēs jau kā no septembra sākuma katru trešo dienu apstrādājam galvu, bet nekā (tiek mainīta arī gultasveļa, tīrīta māja. Un ne jau bērns ir bērnudārznieks.

Pilnīgi ģeniāli! Šis raksts vairo stereotipus, ka utis ir kaut kāda deģenerātu pazīme. Pamēģiniet paši tikt galā ar bērnudārznieka galviņu, ja grupā kukaiņi ir gandrīz visiem. Tikko vienam iztīra, nākamajam atkal kāda kaut kur palikusi, un viss sākas no jauna. un, starp citu, utīm patīk tīri mati.