Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pirms 20 gadiem Rīgā apturēja metro būvniecību

Labāk būtu toreiz uzbūvējuši metro par Maskavas naudu, nekā tagad smakuši sastrēgumos, skumji nopūšas dažs labs pragmatiskās politikas piekritējs, atceroties pirms 20 gadiem notikušo Vides aizsardzības kluba (VAK) akciju. Tā pārsvītroja gan metro būves plānus Rīgā, gan neatgriezeniski samaitāja savulaik itin populārā pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika attiecības ar atmodas aktīvistiem.

Pārāk dedzīgiem metro aizstāvjiem var tikai ieteikt doties uz Maskavu, kur ir ļoti labs metro tīkls, bet tik un tā autosastrēgumi ielās ir daudz lielāki nekā Rīgā. Pārējiem jāatgādina, ka 1988.gada 27.aprīlī notikusī akcija pret metro bija viena no lielākajām tautas pašapziņas modināšanas izpausmēm laika posmā starp pirmajām Helsinku grupas demonstrācijām 1987.gadā un Tautas frontes dibināšanu 1988.gada rudenī. Gājienā no Esplanādes Rīgas centrā līdz Arkādijas parkam Pārdaugavā 27.?aprīlī devās un mītiņā pret metro celtniecību piedalījās turpat desmit tūkstoši cilvēku. Daudzi šā mītiņa dalībnieki to vairs visos sīkumos neatceras, taču atceras, kā gājuši un saukuši: "Metro nav draugs!" vai "Metro, ej pa gaisu!" Ar pretmetro mītiņu Arkādijā tā īsti aizsākās Arvīda Ulmes un Valda Turina vadītā VAK ziedu laiks.

Neticama akcija


Tāpat kā citās padomju režīmam pakļautajās Austrumeiropas zemēs, arī Latvijā nacionālās atbrīvošanās kustība masu atbalstu ieguva vispirms vides aizsardzības akcijas, jo, lai piedalītos tajās, nevajadzēja tik lielu dūšu, kā uzreiz atklāti iestājoties par tādām politiskām prasībām, kas nozīmētu garantētas nepatikšanas ar padomju valsts drošības iestādēm. Disidents Gunārs Astra bija notiesāts un nosūtīts uz padomju soda nometni tikai piecus gadus pirms 1988.gada un nebūt ne par ielu demonstrāciju. Pats atceros, kā vēl 1986.gada pavasarī Maskavā, kur tolaik studēju, blakus Arbata ielas sākumam daži mataiņi, man par lielu pārsteigumu, bija nostājušies pie pieminekļa, turēdami vai piesprauduši pie apģērba miniatūrus lozungus, kuros bija pacifistu simboli un negatīvā nozīmē minēts KGB vārds. Pulcējās pūlis, ieskaitot miličus un rosīgus puišus civilā, taču demonstrantus jeb, kā tagad teiktu, piketētājus neviens neaiztika. Pārsteigts par redzēto un domādams, ka tā vienkārši nevar būt, paliku vērot, ar ko šis pasākums beigsies. Beidzās tā: kad šie daži mataiņi beidza stāvēt un devās prom pa Arbatu, miliči un čekisti civilā tiem sekoja, kamēr pie kādas mājas visi tika sagrābti aiz matiem un ierauti vārtrūmē. Tādā veidā varas iestāžu nosacīti mierīgā reakcija uz 1987.gada 14.jūnija mītiņu šķita gluži neticama - aktīvāko publisko pretdarbību izrādīja pilsētas galva Rubiks, pie Brīvības pieminekļa sarīkojot riteņbraukšanas svētkus. Taču tie tikai piesaistīja skatītāju pulkus.

Līdzīgi Rubikam iznāca arī ar pretmetro demonstrāciju. Gribēdams mazināt tās publicitāti, viņš aizliedza VAK mītiņu pret metro celtniecību rīkot Esplanādē, bet ieguva pretēju rezultātu - VAK iepriekš neplānotu gājienu uz Arkādijas parku Pārdaugavā 27.aprīlī, kurš kļuva par līdz šim masveidīgāko tautas nevardarbīgas nepakļaušanās izpausmi. Kad pirmie pāri Akmens (tolaik - Oktobra) tiltam Pārdaugavas pusē pārgājušie atskatījās, redzēja, ka gājiena beigas vēl tikai nāk laukā no Vecrīgas. Lielākā daļa gājiena dalībnieku bija jaunieši, padomju okupācijas drūmākos gadus pieredzējusī vecākā paaudze vēl baidījās no varas reakcijas. Arkādijā tika teiktas runas un vākti paraksti pret metro celtniecību. Nākamajā dienā pēc mītiņa notikusī VAK sanāksme bija pārpildīta, klubā vēlējās iestāties tik daudz cilvēku, ka pietrūka iestāšanās veidlapu. Neviens vairs nevēlējās pieļaut kārtējo PSRS megabūvi Rīgā, kas vienmēr bija nozīmējis arī jaunus viesstrādnieku pūļus.

Politiski pareizi


Metrogājiens gan nebija Rubika pirmā saķeršanās ar 1987.gada 22.februārī dibināto Vides aizsardzības klubu.

A.Ulme ir teicis, ka par svarīgāku uzskata pirmo 1987.?gadā notikušo mītiņu Par tīru gaisu.

To bijis domāts rīkot pie Centrālās stacijas, taču Rīgas izpildvara nedeva VAK atļauju rīkot mītiņu centrā, un tas notika pie VEF Kultūras pils. Tomēr līdz pilij vakieši ar plakātiem gāja pa Rīgas ielām - tolaik ielu gājiens, kurā gājējus nav aicinājusi kompartija un valdība, bija kaut kas neredzēts un izraisīja Rubika asu reakciju.

Slikti jau nebūtu, ja metro Rīgai būtu bijis, tomēr tajā laikā iestāšanās pret tā celtniecību 80.gadu beigu politiskajā kontekstā bija pareiza no visiem aspektiem, uzskata bijušais Rīgas mērs Māris Purgailis: "Tolaik pat tehnoloģiskie aspekti nebija līdz galam izrunāti, taču ļoti būtisks bija arī sociālais un nacionālais aspekts. Ja toreiz metro celtniecība būtu sākta, 90.gadu sākumā atjaunotā Latvijas valsts tik un tā nespētu šo projektu realizēt, tātad sekas būtu vēl nepatīkamākas. Katrā laikā jārīkojas ar to informāciju, kura ir."

***

Tautas balss


Sapņotāja. Atceros to fantastisko sajūtu, kad uzzināju - Vides aizsardzības klubs rīko demonstrāciju pret metro. Bija vēss pavasaris, savācāmies kaut kur centrā, jo sākumā šis pasākums bija iecerēts kaut kur citur. Rubiks domāja, ka cilvēku būs mazāk, ja pārcels demonstrāciju uz nomali, taču visi savācās gājienā un pasākums izvērtās par gājienu pāri toreiz Oktobra (tagad Akmens) tiltam. Sajūta bija fantastiska, pavasaris bija visur...

Māris. He, he! To plakātu par polietilēnu toreiz vienā galā turēju es. Atceros, ka pirms Akmens tilta mūsu bariņam to iedalīja aktīvisti no kādas mašīnas, savukārt jau nākamās dienas rītā kāda apbrīnojami operatīvi un labi informēta mūsu skolas pasniedzēja kratīja pirkstu un aicināja padomāt par šādu akciju lietderību. Mums toreiz bija 17 gadu un jūra līdz ceļiem… Laiki ir mainījušies, manas domas par metro lietderību tāpat, tikai minētā pasniedzēja skolā darbojas joprojām.

Rīgas metro būtu kļuvis par dārgāko PSRS


Rīga varēja kļūt par pirmo Baltijas pilsētu, kurā būtu metro. Bija iecerēts pirmo līniju sākt celt 1989.gadā, pabeigt - 90.gadu vidū, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes profesore un satiksmes plānošanas firmas Imink vadītāja Ija Niedola. 80.gadu beigās viņa strādāja projektēšanas institūtā Pilsētprojekts, kas nodarbojies ar metro projektēšanu. PSRS katrai pilsētai, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedza vienu miljonu, pienācās metro. Rīgai gan līdz miljonam pietrūka 150 tūkstošu cilvēku. Tomēr Maskava uz to pievēra acis. "Visu laiku Latvija bija Maskavai viena no mīļākajām republikām. Tas bija liels sasniegums, ka mums apstiprināja metro," saka I.?Niedola.

Ideja par metro nepieciešamību Rīgas pilsētplānotājiem radās 70.gadu vidū, kad tika izstrādāta galvaspilsētas transporta satiksmes shēma. "Bija doma ierīkot ātrgaitas tramvaju vai rekonstruēt dzelzceļa sistēmu, bet vilcienam rakt tik lielu tuneli zem centra nebija efektīvi," atceras I.Niedola. Metro atzīts par labāko risinājumu. Tad aptuveni desmit gadu Rīga gaidījusi savu kārtu, līdz Maskava bija gatava celt pazemes transportu arī te. "Bija aplēses, ka pirmā kārta izmaksās 250 miljonu rubļu." atceras I.?Niedola. Pirms diviem gadiem žurnāls Kvadrātmetrs rakstīja, ka Rīgas metro būtu kļuvis par dārgāko PSRS, jo, pēc speciālistu aprēķiniem, viena kilometra izbūves izmaksas varēja sasniegt 25 - 26 miljonus rubļu. Metro 1.līnija bija jau tik tālu uzprojektēta, ka būtu teju vai tikai jāķeras pie būvniecības - bija gan ģeoloģiskā izpēte, gan tehniskais projekts. Pārējas divas līnijas vēl bija tikai skiču līmenī. Visu trīs metro līniju tuneļi bija ieplānoti zem Daugavas - 1.līnija netālu no Akmens tilta, 2.līnija - zem Zaķusalas un Lucavsalas, 3.līnija - zem Ķīpsalas. Metro tuneļi bija ieplānoti tā, lai apietu Vecrīgu un nebūtu jābūvē zem tās. Pirmais uzmetums paredzēja metro tuneli zem Vecrīgas, taču Rīgas pilsētplānotāji, satraukušies par Vecrīgas arhitektūru, pret to iebilduši un šī ideja atmesta.

***

Rīgas metro


1.līnija

Imanta - viesnīca Latvija - VEF - viesnīca Latvija - Purvciems - Pļavnieki

Stacijas:

Imanta

Pleskodāle

Jūrkalnes iela

Zasulauks

Aurora (Pie Āgenskalna tirgus)

Daugava (Uzvaras bulvāris)

Centrs (pie 13.janvāra ielas)

Kirova iela (viesnīca Latvija)

Raiņa (pie Vidzemes tirgus)

Oškalni (pie K.Barona ielas)

VEF (pie VEF kultūras pils)

Purvciems

Pļavnieki

Dreiliņi

2.līnija

Mežaparks - Sarkandaugava - Centrs - Ziepniekkalns

3.līnija

Centrs - Ķīpsala - Iļģuciems - Buļļu kāpas

Avots: Rīgas metro shēma.

***

Eksperti: metro Rīgā mūsdienu satiksmes problēmas neatrisinātu


Pirms vairāk nekā 20 gadiem pilsētplānotāji uz metro lika lielas cerības. Bet vai mūsdienu galvaspilsētu no sastrēgumiem glābtu šāds pazemes transports? Kāda būtu satiksme, ja mēs tiešām no Imantas vai Pļavniekiem līdz centram pa pazemi aizbrauktu dažās minūtēs? "Ilūzija, ka sastrēgumu nebūtu, ir tāda pat ilūzija kā komunisms," atbild raidījuma Zebra vadītājs satiksmes eksperts Pauls Timrots. Arī pārējie aptaujātie eksperti norāda, ka metro Rīgā mūsdienu satiksmes problēmas neatrisinātu, taču uzskaita labās lietas, ko tas dotu, piemēram, nedaudz atbrīvotu ielas no sabiedriskā transporta.

Metro mazinātu satiksmi


No mūsdienu skatu punkta raugoties, ja 80.gados metro sāktu būvēt, būtu gan plusi, gan mīnusi. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Juris Naudžuns uzskata, ka vienu problēmu metro atrisinātu - tas varētu samazināt pilsētā trolejbusu un autobusu slodzi Brīvības un K.Valdemāra ielā. Arī transporta plānošanas eksperts Elmārs Daniševskis piekrīt, ka no "transporta viedokļa, protams, metro nodrošinātu daudz labāku mobilitāti".

Vēl, iespējams, mūsu speciālisti būtu ieguvuši jaunas zināšanas. "Mums nav pieredzes tuneļu būvē. Ja būtu izbūvējuši metro, mums daudz raitāk ietu ar Ziemeļu šķērsojumu," tā saka Rīgas Tehniskās universitātes profesore un satiksmes plānošanas firmas Imink vadītāja Ija Niedola.

Metro ir dārgs


Tomēr minētie mīnusi uzvar visas nosauktās priekšrocības. Galvenais no trūkumiem ir metro dārgā uzturēšana. Transporta speciālisti uzsver, ka metro atmaksājas pilsētās, kurās ir vairāk nekā miljons iedzīvotāju. "Ja jau pie mums vaid un sten par dotācijām transportam, kas iet pa virszemi, tad kā mēs varam domāt par metro. No finansiālā viedokļa, paldies Dievam, ka mums viņu neuzbūvēja," saka E.Daniševskis. Arī stratēģiskās vadības eksperts Edmunds Bērziņš domā, ka metro izmaksas nebūtu adekvātas ieguvumam, tramvajs un pilsētas dzelzceļš mūsu apstākļiem esot piemērotākie.

Arī I.Niedola atzīst, ka metro būtu piemērotāks vairāk tam laikam, kad tas tika projektēts, jo tagad iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies gandrīz par 200 000. "Pašreizējos korķus metro maz samazinātu. Tagad darba vietas lielākoties ir centrā, kur metro īsti nepievestu. Kad to plānoja, tad Rīgā bija spēcīgi mikrorajoni, fabrikas un lielas pasažieru plūsmas uz tiem," atceras I.Niedola.

Eksperti atzīst - ir labi, ka viss notika tā, kā notika. Galu galā mums, Latvijai, nebūtu pa spēkam metro būvniecību turpināt. "Mums būtu ļoti lielas nepatikšanas - būvniecība būtu sākta, būtu būvlaukumi, šahtas uz ielām, vieni paši mēs to nepabeigtu," rezumē I.Nie­dola.

Šobrīd par metro nedomā


Rīgas domes satiksmes departaments aprēķinājis, ka gan metro izbūve, gan uzturēšana ir nesalīdzināmi dārgāka par virszemes satiksmes infrastruktūras objektiem, un šāda projekta īstenošana varētu praktiski apturēt visu citu, daudz ātrāk realizējamu projektu īstenošanu. Ņemot vērā Rīgas finansiālos resursus un tehniskās realizācijas iespējas, domes satiksmes speciālisti uzskata, ka šobrīd daudz efektīvāk būtu turpināt darbu pie dzelzceļa integrācijas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tramvaja pilnveidošanas un park&ride (novieto un brauc) sistēmas ieviešanas. Arī P.Timrots norāda, ka Rīga ir unikāla ar to, ka tai cauri iet vilciens un no tā var izkāpt pašā pilsētas centrā: "Nekur citur tā nav. Esam dulli un nesaprātīgi, ka neizmantojam šīs gatavās sliedes. Atliek tik uzstutēt uz tām kaut ko līdzīgu vilcienam, tramvajam vai metro.

Top komentāri

bobo
b
Tramvaju tiiklu vajag attiistiit. Kapeec paar jauno tiltu nav ieplaanotas trammvaja sliedes?? Vareetu ravienot ar ziemelju skeersojumu un ieriikot taadu kaa mazo loku ap Riigu- Ideaali, liidziigi kaa Helsinkos!
Ansis
A
Idiņi...
Zeks
Z
Es brīžiem nesaprotu kas ir tas Timrots, tāda tukša bezjēdzīga vārsmu bārstīšana bez jebkāda seguma, maz pilsētu ir Eiropā kuras nav neko daduz lielākas par Rīgu, bet kurās ir skaidri redzams kādam ir jābūt transportam (pilsētas dzelzceļš, ātrgaitas pazemes tramvajs, mini metro, metro utt.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai atbalstāt parakstu vākšanu 13. Saeimas atsaukšanas ierosināšanai?

Kopā nobalsojuši: 40

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas