Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Egīls Zirnis

Vēsture Dienā: Sliktāk par alkoholu

Azartspēļu vietas pirms 25 gadiem Rīgā tikai sāka vērsties plašumā, kamēr tagad to skaits jau ir sarucis, acīmredzot vairums to, kam vajadzēja savu naudu nospēlēt, to jau ir izdarījuši. 1994. gadā vēl nebija neviena pazīstama mākslinieka, mūziķa vai režisora, kas presei būtu atzinies azartspēļu atkarībā un, nosaukdams aptuvenu kazino atstāto summu, netieši arī atklātu, cik populāri mūziķi nopelna, ja čakli strādā.

Dievam izlūgti gadi

Akadēmiķa Jāņa Stradiņa (1933. gada 10. decembris–2019. gada 29. novembris) vēstures ekskursos atdzīvojās ikviena vieta, notikums un personība, par kuru tika runāts.

Labrīt.(1)

Sakritība, protams, bet zīmīga – lielais Latvijas zinātnes vēstures pētnieks, akadēmiķis Jānis Stradiņš aiziet viņsaulē tieši tādā brīdī, kad aktivizējas pašu latviešu mēģinājumi latviešu valodai ierādīt vietu etnogrāfiskā aizkrāsnē, pasludinot, ka tai nav vietas starptautiskajā zinātnē. Protams, no Izglītības ministrijas ik pa laikam nāk ārā dažādi brīnumi, ar kuriem baidīt ne tikai bērnus, sākot jau ar darbinieci Eviju Papuli, kura galu galā savu politisko aicinājumu atrada Saskaņā un pirms vēlēšanām sūkstījās, cik smagi bijuši ir šie 28 gadi, tātad atjaunotā Latvijas Republika.

Zirnis joko - 04.12.2019.(1)

Jauns un dumjš, vecs un dumjš - tas nav nekas briesmīgs. Briesmīgi ir būt dumjam mūža vidū.

Karā tikai paskatīties(51)

Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks izdevis grāmatu par pasaulslavenā kara fotogrāfa Roberta Kapas līdziniekiem Latvijā.

Zirnis joko - 29.11.2019(1)

Vienīgais, kā man dzīvē pietrūkst, ir astoņpadsmitgadīga viskija ražotāju pacietība.

Zirnis joko - 26.11.2019.(1)

Bērnībā mamma man neļāva satikties ar tādiem cilvēkiem, kāds tagad esmu kļuvis es pats.

Zirnis joko - 26.11.2019.(1)

Precēties? Kāpēc man jāskatās otra saīgusī seja pēc darba, ja man tāda ir pašam sava?

Nāciet nomazgājiet pacientam dibenu!(23)

Lielā ķirurģija ir bezdibeņa malā, cilvēki nav gatavi ilgāk tā turpināt, stāsta Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ķirurgs vertebrologs, Rīgas Stradiņa universitātes doktorants un ortopēdijas katedras pasniedzējs Kalvis Briuks. Īsāk sakot, viens no pašlaik vadošajiem Latvijas mugurkaula ķirurgiem, kurš traumās strādā jau 20 gadu un apgalvo, ka pamatproblēmas veselības aprūpē palikušas tās pašas, kas 90. gados, un šajā laikā tikai samilstot.

Zirnis joko - 22.11.2019.(2)

Sociālā nevienlīdzība valstī ir tik liela, ka te iespējams ceļot ne vien telpā, bet arī laikā.

Zirnis joko - 21.11.2019.(2)

Viesmīl, man 200 gramus visdārgākā viskija un steiku! Un nesteidzieties, kredīts vēl nav apstiprināts.

Zirnis joko - 20.11.2019.(1)

Vienreiz lietojamie trauki nav kļuvuši populāri Latvijas patērētāju vidū, jo pēc 3–4 mazgāšanas reizēm tie deformējas.

Vēsture Dienā: Ar visiem ieročiem(7)

Pirms ceturtdaļgadsimta, tuvojoties 18. novembrim, SestDiena sešiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem uzdeva jautājumu, kurš šodien aktualitāti nav zaudējis ne tikai uz ekrāniem nonākušās strēlnieku filmas Dvēseļu putenis sakarā, bet arī starptautiskās situācijas dēļ, – vai jūs aicinātu ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju, ja tā būtu briesmās? Tiem, kas nesen rīkoja kampaņu Mēs arī bēgtu, šāgada 8. novembra SestDienā ir atbildējis Dvēseļu puteņa režisors Dzintars Dreibergs, līdzās patriotiskajam aspektam pateikdams arī tādu faktu: "Kur tu aizbēgsi, ja Bauskas šoseja jau tagad ir sastrēgusi?" Palasot 1994. gada 12. novembra SestDienā publicētās atbildes, redzam, ka tolaik, lai gan vēl ne tuvu nebijām NATO, latviešu dūša bija lielāka.

Laikmets aizgājis(12)

Gleznotāja Džemma Skulme (1925. gada 20. septembris–2019. gada 9. novembris) bija dzīva saikne ar latviešu modernās mākslas aizsākumiem un iespējami brīva gara nodrošinātāja okupētās Latvijas Mākslinieku savienībā 70.–80. gados.

Zirnis joko - 15.11.2019.(1)

Ja 90 procenti vēlētāju ir muļķi, tad par muļķiem tiek uzskatīti pārējie 10 procenti.

Sporta vēsture Dienā: Novembris

Samērā ar iedzīvotāju skaitu Latvija sportā dažubrīd ir bijusi gandrīz vai lielvalsts. Tomēr sporta veidu popularitāte un no tās izrietošie sasniegumi (vai otrādi) nav garantēts lielums, tā ir cēlusies un plakusi, sagādājot gan priecīgus pārsteigumus tiem, kas līdz tam nav pamanījuši kādā sporta veidā ieguldīto melno darbu, gan vilšanos pie stabiliem rezultātiem pieradušai publikai (viena no lielākajām šādām vilšanās ir Latvijas šķēpa metēju pieticīgie rezultāti 21.gadsimta otrajā desmitgadē pēc olimpiska spožuma pusgadsimta, kas sākās ar pirmās latvietes – olimpiskās čempiones Ineses Jaunzemes zelta metienu Melburnas olimpiskajās spēlēs 1956.gadā). Arī komandu sporta veidos publikas simpātijas ir viļņojušās līdzi sasniegumiem, lai gan ar basketbolu nopietni un pastāvīgi konkurēt ir spējis tikai hokejs, kamēr futbolā ir bijis tikai viens spožs uzplaiksnījums

Vēsture Dienā: Mirkli pirms atjaunotā Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanas(4)

Pirms 95 gadiem, 1924. gadā, tika dibināts pirmais Latvijas Republikas civilais ordenis – Triju Zvaigžņu ordenis. Pirms 25 gadiem – 1994. gadā – ordenis tika atjaunots. 1994. gada 25. oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja likumu, un 1994. gada 7. novembrī ordeni saņēma pirmie apbalvotie.

Zirnis joko - 08.11.2019.(1)

Doma, ka tu spēsi mainīt pasauli, ir ārkārtīgi naiva. Tomēr labāk spēlēt cilvēku, nevis orku pusē.