Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto minējuši, ka 18.novembra svētkos apmeklē tiem veltītus publiskos pasākumus, bet aptuveni tikpat – seko līdzi svētku pasākumiem televīzijas vai radio pārraidēs, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos. 22% aptaujāto arī norādījuši, ka 18. novembri atzīmē mājās, svinot ģimenes vai draugu lokā.
Raksturojot, kādus svētkus respondenti vispār svin, lielākā daļa aptaujāto neatkarīgi no tautības minējuši dažādus gadskārtu svētkus – Jauno gadu (94%), Ziemassvētkus (92%), Līgo svētkus (86%) un Lieldienas (82%). Taču, piemēram, Sieviešu dienu aptaujātie svin biežāk (60%) nekā 18. novembrī (46%).
Salīdzinot iedzīvotāju atbildes atkarībā no viņu sarunvalodas ģimenē – latviešu vai krievu -, secināts, ka latvieši biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji svin Līgo svētkus (attiecīgi 91% un 80%) un Mātes dienu (49% un 29%), bet krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk atzīmē Sieviešu dienu (72% krievvalodīgo respondentu un 51% latviešu), kā arī Otrā pasaules kara beigas un PSRS uzvaru karā 9. maijā – to atzīmējot 48% krievvalodīgo iedzīvotāju un 6% latviešu.
Iedzīvotāju mīļāko svētku titula statusu nepārprotami dala Ziemassvētki un Jaunais gads, kur latviešiem nedaudz mīļāki ir Ziemassvētki, bet krievvalodīgajiem iedzīvotājiem – Jaunais gads.