Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

ABLV Bank pamatlietā astoņi aizturētie, izmeklētāji pēta 12 gadu periodu

Sestdien, 13.jūnijā sāktajās un šonedēļ turpinātajās kratīšanās likvidējamajā ABLV Bank un ar to saistītās adresēs – kopā 46 vietās – piedalījušās 230 amatpersonas, galvenokārt no Valsts policijas. Tikpat iespaidīgi ir arī citi ar šo tā dēvēto ABLV pamatprocesu saistīti skaitļi. Divi simti bankas klientu, miljardu eiro apgrozījums, simti tūkstošu transakciju 12 gadu periodā (no 2006.līdz 2018.gadam) – ar šādu informācijas apjomu operē izmeklētāji, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Policija pagaidām neatklāj, cik no astoņām aizturētajām personām varētu kļūt par aizdomās turētajiem, tomēr neizslēdz, ka nākotnē kriminālprocesu varētu sākt arī pret ABLV Bank kā juridisku personu.

Tas, ka vērienīgās kratīšanas likvidējamajā ABLV Bank un citos ar to vēsturiski saistītos uzņēmumos notika sestdienā, kas bija pārceltā darba diena, nebija nejaušība. Valsts policija vēlējusies būt diskrēta un pēc iespējas mazāk traucēt darbiniekus, kas ar krimināllietu nav saistīti – izmeklētāji bija pareizi uzminējuši, ka privātuzņēmumos šādā dienā cilvēku būs mazāk nekā parasti.

Darbu policija sāka jau sešos no rīta. Bankas augstceltne Skanstes ielā, Elizabetes iela, kur atrodas bankas vēsturiskais birojs un vairākas bijušās meitaskompānijas, kādreizējā ABLV labdarības fonda, tagadējā Novum Riga telpas turpat blakus klusajā centrā. de facto zināms, ka kratīšanas un aizturēšanas notikušas arī vairāku ABLV Bank esošo un bijušo darbinieku dzīvesvietās. Abi bankas akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs gan netika traucēti. Žurnālam Ir Bernis atklāja, ka kratīšana veikta arī pie kāda bankas klienta — Krievijas uzņēmēja, kuram daudzus gadus ir bizness Latvijā. Atsevišķās vietās, piemēram, pašā bankā kratīšanas turpinājās līdz pat ceturtdienai, 18.jūnijam.

“Tika izņemts liels daudzums ar dažādiem lietiskajiem pierādījumiem – elektroniskie datu nesēji, dokumenti, un tā tālāk. Tika aizturētas astoņas personas, kuriem kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību. Drošības līdzekļi netika piemēroti, bet izmeklēšanas interešu dēļ mēs nesniegsim ziņas par šīm personām,” stāsta Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Tā dēvētais ABLV Bank pamatprocess tika uzsākts pēc tam, kad ASV iestāde FinCEN 2018.gada februārī publiskoja ziņojumu, kurā pārmeta ABLV iesaisti vērienīgā naudas atmazgāšanā. Valsts policijas pārstāvji noraida pārmetumus, ka divi gadi no procesa sākšanas līdz kratīšanām būtu pārāk ilgs laiks. Patiesībā tas esot vēl ātri, ņemot vērā informācijas daudzumu, ar kuru saskārusies izmeklēšana, uzsver procesa virzītāja tiešā vadītāja, ENAP 1.nodaļas priekšniece Inese Gise.

“Tikai tajā pamatprocesā mēs izskatām 200 klientu darbību. Kopumā apgrozījums ir vairāki miljardi eiro. Ja mēs runājam par kontu pārskaitījumiem un operācijām – tie ir simtiem tūkstošu. Lai izdarītu kaut kādus kaut pirmatnējos secinājumus, vajadzēja izdarīt vienkārši titānisku darbu, lai to visu kaut kādā veidā apkopotu un izanalizētu priekš tam, lai izdarītu secinājumus, ka, jā – visticamāk, tomēr mēs nosliecamies mazliet uz to pusi, ka kredītiestāde tomēr ir operējusi ar, visticamāk, noziedzīgiem līdzekļiem,” skaidro Gise.

ENAP 1.nodaļas vadītāja arī uzsver - ja policija būtu devusies kratīšanās uzreiz pēc kriminālprocesa sākšanas, ENAP ēkā Stabu ielā nepietiktu vietas izņemtajiem dokumentiem un materiāliem. Savukārt tagad policija esot daudz precīzāk zinājusi, uz kurieni doties un ko izņemt.

Stabu ielā pagājušajā sestdienā bija vērojama nemitīga rosība. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji nāca ar lieliem maisiem, dokumentu kaudzēm un datortehniku, advokāti pavadīja savus klientus uz un no pratināšanām. Nav gan zināms, vai visi, kas todien bija spiesti paviesoties policijā, kļūs par aizdomās turētajiem. To de facto neoficiāli uzsver vairāki advokāti. Dzirdama arī kurnēšana, ka bez kratīšanām policija varējusi iztikt – būtu taču paprasījuši dokumentus bankai un viss tiktu iedots tāpat.

Gise to komentē šādi: “Ir momenti, kuros mēs, jā, varam prasīt. Mēs prasām konta izdrukas, neizpaužamo tā saucamo informāciju, mēs prasām informāciju par klientiem. Protams, to visu mēs prasām. Bet ir kaut kādi momenti, kas var palīdzēt izmeklēšanai saprast, vai viena vai otra persona ir iesaistīta nozieguma izdarīšanā. Un prasīt viņai izsniegt kaut kādus savus pierakstus... Nu, tā ir izmeklēšanas taktika.”

Bankas vēsturiskā biroja ēku Elizabetes ielā rotā moto latīņu valodā “Labor omnia vincit” jeb “Darbs uzvar visu”. Tāpat sauc bronzas buļļa skulptūru, kuru ABLV pirms dažiem gadiem uzstādīja “New Hansa City” teritorijā. Acīmredzot, tā radies arī “Vincit” uzņēmumu grupas nosaukums. Agrāko ABLV meitasfirmu patiesais labuma guvējs tagad ir bijušais “ABLV Bank” valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds. Viņš publiski apstiprinājis, ka uzņēmumos notika kratīšanas, tomēr uz “de facto” lūgumu komentēt, vai netika aizturēts arī pats, Reinfelds neatsaucās.

de facto gan pārliecinājās, ka kratīšanu dienā policijā kopā ar advokāti no biroja “Rode un partneri” paviesojās Vincit Advisory valdes loceklis Marks Špungins. Nepilnu gadu pirms lielajām problēmām, 2017.gada pavasarī izdotajā krāšņajā bankas gada pārskatā Špungins kā ABLV Corporate Services Korporatīvā atbalsta nodaļas vadītājs kritizē “Eiropas birokrātisko mašinēriju” un sūrojas, ka nodokļu dienesti bankām uzspiež teju to aģentu funkcijas, bet ārzonu kompānijas oficiālā retorika padarot par kaut ko apkaunojošu.

Jaunās kratīšanas ABLV ir kārtējais nepatīkamais pēdējā laika pavērsiens tās akcionāriem. Nesen Finanšu izlūkošanas dienests uz 45 dienu termiņu iesaldēja Berņa un Fiļa izveidotā labdarības fonda Novum Riga Charitable Foundation līdzekļus. Nodibinājuma valdes loceklis, sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Eglītis sestdienas kratīšanu fondā saista ar šo lēmumu. Fonds to ir pārsūdzējis un publicējis vairākus ar to saistītus dokumentus.

Šīs aktivitātes LTV raidījumā Rīta panorāma netieši ir komentējusi arī Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa: “Ar finanšu noziegumu izmeklēšanu ir līdzīgi kā ar zobārstniecību. Tad, kad zobārsts pietuvojas beigtā zoba kanālam, tad sāk sāpēt. Un tad, kad procesos sāk iesaistīties nevis tikai juristi, kuriem tur ir jāiesaistās noteikti, bet kad sāk iesaistīties dažāda veida publisko attiecību speciālisti, tad mēs zinām, ka mēs esam tikuši līdz saknei, kura sāp, jo ir sabojāta.”

ABLV Bank akcionārs Ernests Bernis klātienes interviju kameras priekšā sniegt negribēja, taču atsūtīja de facto rakstisku viedokli par pēdējā laika norisēm ap banku un ar to vēsturiski saistītajām personām: “Esmu pārliecināts, ka bez šādas operācijas tomēr varēja iztikt. Likvidējamā banka, tās vadības cilvēki un es personīgi jau vairākkārtīgi esmu paudis, ka sadarbosimies, sniedzām un sniegsim visu nepieciešamo informāciju. Protams, ja kādam vajadzēja nodemonstrēt varu, tas ir cits jautājums, ko es komentēt nevaru.”

Bernis atgādina, ka banka, viņam vēl esot bankas vadītāja amatā, 2018.gada februārī rakstīja policijai iesniegumu ar lūgumu izmeklēt FinCEN priekšlikumā izteiktās aizdomas. “Esam ieinteresēti, lai notiktu ātra, profesionāla un objektīva izmeklēšana, jo pagājuši jau divarpus gadi kopš banka, diemžēl, uzsāka likvidāciju,” uzsver “ABLV Bank” akcionārs.

“Es arī ļoti ceru, ka aizspriedumi, kas valda par mūsu uzņēmumiem, izmeklēšanai netraucēs. Runājot līdzībās: ja zobārsts meklē jutīgo zoba nervu, kas kādu iemeslu dēļ varētu būt iekaisis, nevajag uz aizdomu pamata izlauzt un izraut visus zobus, lai to izārstētu,” piebilst Bernis.

Berņa pieminēto varas demonstrēšanu policija noliedz – viss esot darīts, cik vien iespējams saudzīgi, ievērojot arī Covid-19 laika diktētos piesardzības pasākumus.

Arī viens no procesu uzraugošajiem prokuroriem Artis Kļaviņš no Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras uzsver, ka izmeklētājiem pārmest neko nevarot – ne spēka demonstrēšanu, ne vilcināšanos. “Process nebija uzsākts par konkrētu faktu, bet, ja mēs tā varam nosaukt, par notikumu. Un izmeklēšanā mums ir vajadzīgi konkrēti fakti par konkrētiem gadījumiem, kad tika legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Līdz ar to šis ir taktikas jautājums, kad šāda procesuālā darbība tiek veikta. Un pirmais punkts ir – procesa virzītājam ir jāsaprot, ko viņš meklē un ko viņš grib atrast,” skaidro prokurors.

Kopumā ENAP izmeklē apmēram 50 kriminālprocesus saistībā ar iespējamu naudas atmazgāšanu ABLV bankā, to ietvarā kopumā arestēti 374,88 miljoni eiro. Vairums no procesiem saistīti ar atsevišķu bankas klientu pretlikumīgu darbību, taču bez pamatlietas ir vēl 10 procesi ar pazīmēm, ka ABLV darbinieki atsevišķi vai strādājot grupā ar citām, tajā skaitā atbildīgām amatpersonām, varētu būt legalizēšanas atbalstītāji, tātad līdzdalībnieki. Savukārt lietu par iespējamu 50 miljonu eiro legalizāciju, kuras ietvaros ziemā notika policijas specvienības uzraudzītas kratīšanas ABLV bankā, turpina izmeklēt prokuratūra. Šai lietā starp 14 personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess, joprojām ir arī Bernis.

Top komentāri

Zagļiem
Z
Skaidrs, ka Kariņš un Znotiņa vēlas, lai Latvija būtu Bulgārijas novads, kurā investori negrib naudu turēt, jo valsts atļauj to nozagt. Tas ir nožēlojami, jo seviški, kad valstī investīcijas jau tagad ir mīnusā
nu un
n
Vai Latvijā tiesas spriedumu nevar nopirkt? Kā var izskaidrot ka daudz lietas, kur summas desmitiem un simtiem miljonu eiro velkas gadiem? Piemēram Latvenero vai Daimler?Vai nav tā, ka Latvijā advokāti sazinās ar tiesnešiem un vienojas par lietu novilcināšanu vai pilnīgu prettiesisku spriedumu pieņemšanu? Kā tas iespējams, ka pēdējos 10 gados praktiski nav nevienas lietas par tiesnešu klaji pretlikumīgajām, prettiesiskajām, lasi bandītiskām darbībām? Kā tas iespējams, ka prokuratūra neredz nozieguma pazīmes miljonu valsts budžeta izšivērēšanā, kā tas piemēram ir ar OIK, e-skolu vai Liepājas metalurgam uzdāvinātiem 60 miljoniem? Vai Latvijā vispār pastāv tiesu sistēma? Varbut šos miljonu izšiverēšanas gadījumus nodot kādai spējigākai Eiropas tiesai? Kad izpurinās Latvijas tiesu sistēmas karteli?
Novērotājs
N
Nespējīgā un nabadzīgā Znotiņa ņirgājas par banku, tās akcionāriem un īpaši Labdaribas fondu. Tipisks mazā, skaudīgā, neizglītotā cilvēciņa sindroms. Palasiet Dostojevski vai Gogoli, tur ir pilns ar znotiņām
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas