Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Tet vadītājam uzrādītas apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā

Prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzības SIA Tet valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tiesībsargi uzskata, ka Kempmayer saistību pārņēmējs kompānija Hannu Digital ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis Lattelecom (tagad - Tet) īpašnieku un padomes uzticību. Gulbis apsūdzībai nepiekrīt un to nekomentē, jo parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmums Tet, Gulbis apsūdzībai nepiekrīt. "Kategoriski un pilnībā noraidu uzrādītās apsūdzības. Esam gatavi aizstāvēt un pamatot katru uzņēmuma pieņemto lēmumu. Mūsu prioritāte vienmēr ir bijusi uzņēmuma attīstība tikai un vienīgi tiesiskā veidā," paziņojis Gulbis.

Gulbis no amata nav atstādināts, bet uzņēmuma padome noalgojusi kriminālistikas ekspertus, kuriem līdz gada beigām jāpārbauda Gulbim un pārējiem darbiniekiem inkriminētie noziegumi.

Kā vēsta raidījums, pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Andris Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais Kempmayer Media Limited, kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Kā atzīmē raidījums, afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Lieta iztiesāta jau divās tiesu instancēs un šī mēneša beigās gaidāms Augstākās tiesas spriedums.

To, ka Kempmayer bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis Kempmayer akcionāru sastāva organizētājs.

Raidījums uzsver, ka te esot meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. Kempmayer naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. Kempmayer raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kā vēsta raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai Hannu Digital bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar Lattelecom, kuru arī tolaik vadīja Gulbis.

Lattelecom uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju Hannu Digital. Darījumu 2009.gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt. Lai gan tehniskā infrastruktūra bijusi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra kompetencē un tā visā Latvijā bijusi gatava pārejai uz ciparu televīziju, nolikums prasījis, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē, bet vienīgā, kas to varējusi izdarīt, bijusi Hannu Digital.

Valsts kontroles ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess, kurā tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk slēgto līgumu pamatotība. Mainoties trim izmeklētājiem, lieta bez virzības atradusies līdz šai vasarai, bet augustā prokuratūra uzrādījusi pirmās apsūdzības.

Izmeklēšanā atklāts, ka Lattelecom bija plānojis Hannu Digital desmit gados samaksāt 15 miljonus eiro, bet šāda summa vairākkārt pārsniegusi Hannu Digital piederošo iekārtu vērtību. Jau ar pirmo maksājumu raidītāju vērtība esot tikusi nosegta, taču līgumā slēpti iestrādātas vairākas citas pozīcijas, lai Hannu Digital saņemtu pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus no Lattelecom. Maksājumi esot maskēti zem dažādām pozīcijām, piemēram, nepilnus 2 miljonus eiro Lattelecom komercfirmai pārskaitījusi par know-how.

"Mēs to viņu know-how izvērtējām. (...) Tas nebija nekāds know-how. (...) Visi tie dokumenti, ko viņi iesniedza, nekādā mērā neatbilda šim te know-how. Būtībā tas ir par tukšu gaisu. Vienkārši līgumā tika aprakstīta šāda pozīcija, (mūsu ieskatā tā bija tāda blēdība), ka viņiem ir tādas zināšanas, par ko viņiem pienākas tādas summas. Bet patiesībā tika samaksāts, tāpēc, ka bija tāda noruna," apsūdzības skatījumu raksturojis prokurors Monvīds Zelčs.

Tāpat vienošanās paredzējusi, ka ar 2010.gadu turpmākos astoņus gadus Hannu Digital saņems 22% no Lattelecom ieņēmumiem, kas gūti, nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan Hannu Digital apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota. Šāds līgums, pēc prokuratūras domām, tika slēgts, ļaunprātīgi izmantojot "Lattelecom" dalībnieku un padomes uzticēšanos, lai pretēji valstij piederošā uzņēmuma interesēm,  Hannu Digital gūtu iespējami lielākus finanšu līdzekļus.

Prokuratūra izmeklēšanā konstatējusi, ka visus plānotos 15 miljonus eiro Hannu Digital tomēr neizdevās saņemt, jo 2014.gadā bija jauns konkurss un LVRTC tālāk pats nodrošināja apraidi Rīgas reģionā, taču dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs Lattelecom, pēc prokuratūras aplēsēm, esot sasniedzis 7 585 533 eiro.

Prokurors atzīmējis, ka Gulbis kā Lattelecom vadītājs piedalījās darījuma sarunās, bija informēts par sarunām, kuras veica citi viņa padotie, un bija informēts par visa projekta norisi, attiecīgi "viņa loma bija būtiska". Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā.

Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī Lattelecom tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un Kavacis. Hannu Digital 2010.gadā reorganizēja un, pēc raidījuma ziņām, Kavacis Latvijā vairs neuzturoties. No minētajiem Tet joprojām turpina darbu Juridiskās daļas direktors Meisītis un valdes priekšsēdētājs Gulbis.

Tet padome ārkārtas sēdē lēmusi nesteigties, bet prokuratūras apsūdzību nodevusi pārbaudīt konkursā izraudzītai starptautiskai kriminālistikas firmai.

Tet padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins informējis, ka padomei bijusi iespēja iepazīties ar apsūdzību. "Mēs neesam tiesneši un negribam šādu tiesneša lomu pildīt. Proti, lemt, vai tas, kas tur ir rakstīts, ir taisnība vai nav taisnība. Tā kā mēs zinām no līdzīgiem citiem gadījumiem, ka līdz tiesai un gala spriedumam ir pietiekoši ilgs laiks, bija skaidrs, ka tas lēmums jāpieņem ātrāk. Un tad mums bija diskusija, vai izvēlēties kādu auditoru vai juridisko iestādi, bet prevalēja viedoklis, ka mums bija vajadzīgi tieši kriminālistikas eksperti. Pasaulē ir virkne pazīstamu lielu kriminālistikas firmu, no kurām vienu mēs izvēlējāmies. Šā gada 1.decembrī mēs ceram uz rezultātiem," informējis Kokins.

Pēc Kokina vārdiem, ja ekspertu atzinums liecināšot par krimināliem nolūkiem, mērķiem un darbībām, "tad neapšaubāmi mūsu lēmums būs ļoti kategorisks un straujš", bet līdz tam padome Gulbi no amata neatstādinās.

Neilgi pēc sižeta Tet izplatīja paziņojumu masu medijiem, kurā apstiprina, ka 2010.gadā uzsāktā kriminālprocesā šobrīd ir uzrādītas apsūdzības arī Tet valdes priekšsēdētājam un Juridiskās daļas direktoram.

Kā uzsvērts uzņēmuma paziņojumā, Tet "kapitāla daļu īpašnieki, padome un valde ārkārtīgi nopietni izturas pret izveidojušos situāciju un veic visas nepieciešamās darbības precīzai lietas apstākļu noskaidrošanai", tomēr "līdz pilnīgai visu lietas apstākļu noskaidrošanai abas uzņēmuma amatpersonas turpina pildīt savus darba un amatu pienākumus, kā arī saglabā padomes uzticību".

Kokins uzņēmuma izplatītajā paziņojumā uzsvēris, ka Tet padome un akcionāri ir informēti par radušos situāciju no apsūdzību uzrādīšanas brīža, un līdz šim neesot bijis iemesla apšaubīt Tet valdes un vadības komandas rīcības tiesiskumu un atbilstību uzņēmuma un tā īpašnieku interesēm.

"Vienlaikus padome ir uzdevusi nolīgt neatkarīgu izpēti, ko pašlaik veic specializēts starptautisks uzņēmums ar augstu reputāciju šajā jomā. Līdz tam uzņēmuma vadība un darbinieki saglabā padomes uzticību, lai šajā saspringtajā laikā nodrošinātu Tet grupas uzņēmumu sekmīgu darbību un tās nepārtrauktību," informējis Kokins.

Tet uzsver, ka apsūdzība ir celta saistībā ar televīzijas programmu zemes apraides ciparformātā ieviešanas konkursu pirms 12 gadiem. "Pēc 2008.gadā Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa rezultātiem, Ministru kabinets 2009.gada sākumā apstiprināja SIA Lattelecom par televīzijas programmu ciparu apraides ieviesēju Latvijā. Lattelecom sekmīgi izpildīja valsts noteiktās saistības, jau 2009.gada pavasarī sākot pakalpojuma sniegšanu Rīgā un Pierīgā. Rekordātrumā jau līdz 2010.gada vasarai uzņēmums, sekmīgi pabeidzot pāreju uz ciparu televīziju, bez valsts finansiāla atbalsta nodrošināja gan bez maksas pieejamo programmu apraidi, gan tam laikam modernu maksas televīzijas pakalpojumu visā valsts teritorijā, kā arī nodrošināja sabiedrības informēšanas aktivitātes, tādējādi uzņēmumam un to īpašniekiem, tostarp Latvijas Republikai, nodrošinot rentablu pakalpojumu, peļņu un audzējot uzņēmumu vērtību. Projekts tika noslēgts 2013.gada beigās, uzņēmumam konkursa kārtībā nodrošinot ciparu apraidi arī turpmākajā periodā," pārkāpumus šajā projektā noliedz Tet.

"Pārsteidzoši, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem ir celtas šādas apsūdzības, ņemot vērā, ka līdz šim nevienai no uzņēmuma amatpersonām vai darbiniekiem nav noteikts aizdomās turamā vai apsūdzētā statuss un uzņēmums ir sniedzis izmeklēšanas iestādēm visu pieprasīto informāciju," teikts Tet paziņojumā.

Prokuratūra ir lūgusi Tet izvērtēt, vai tā piekrīt šajā krimināllietā būt par cietušo. Valstij daļēji piederošajā uzņēmumā par to lemšot valde bez Gulbja.

Papildināta ar uzņēmuma Tet sniegto informāciju

Top komentāri

krievmīlis
k
Ak, vecais, krietnais šķēlists, krievu propagandas balsts Latvijā, caur TET televīziju , kā jau valsts akciju sabiedrības, kur pamatkapitāls ir Latvijas nodokļu maksātāju nauda, šefam pieklājas. Par to viņš saņem lielisku algu jo latviešu tautas labā cenšas.
Tet ne tet
T
Laikam JG par maz kaa parasti...nepietiek ar ~30,000 Eiro algu meenesii (kaa uzraadiits 2019.gadaa).
tetis
t
cauri gulbja dziesma nobeidzas
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kāpēc jāseko uzkrājumam pensijai(9)

Lai gan vairākums mūsu valsts iedzīvotāju ir dzirdējuši par Latvijas pensiju sistēmu, pētījumi liecina, ka tikai retais tajā iedziļinās un velta laiku, lai saprastu, kā tā darbojas. Tomēr pareizi ...

Atgriezies Preiļos un īstenojis sen lolotu sapni(11)

Pēc ilgiem gadiem Latvijas dzimšanas dienas svētkus 18. novembrī Raimonds Šņepsts pavadīja savā zemē. Desmit pēdējos gadus viņš ir bijis ārzemēs – strādājis par privātpersonu miesassargu Monako, ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas